Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien atbalstīja publiskās infrastruktūras attīstības tematiskā plāna izstrādi Dārziņu apkaimei.

Plānojuma mērķis ir attīstīt Dārziņu apkaimes teritorijas publiskās infrastruktūras – meliorācijas sistēmas, transporta, pakalpojumu objektu, veselības aprūpes un izglītības iestāžu, inženiertīklu izvietojuma un publiskās ārtelpas nodrošinājumu, tā radot priekšnoteikumus Dārziņu apkaimes līdzsvarotai sociāli-ekonomiskai un telpiskai attīstībai nākotnē.

Izstrādātais tematiskais plānojums kalpos par pamatu apkaimes attīstībai ilgtermiņā, tā risinājumus iestrādājot jaunajā Rīgas teritorijas plānojumā. Galīgais lēmums par plānojuma izstrādi būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.

Patlaban Dārziņu apkaimes teritorijā ir neattīstīts galveno inženierkomunikāciju tīkls, nesakārtota un nolietota meliorācijas sistēma, iztrūkstoši sociālās infrastruktūras objekti un neērts sabiedriskā transporta nodrošinājums ar pilsētas centru. Rīgas Austrumu izpilddirekcija, pamatojoties uz apkaimes iedzīvotāju veikto aptauju un tikšanos rezultātiem ir izstrādājusi integrētu Dārziņu apkaimes attīstības koncepciju.

Pilsētnieki Ieva un Arnolds Vestmaņi Ķekavas novada Vimbukrogā, Daugavas krastos, izveidojuši interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca.

Tas radīts mūsdienu cilvēkam, kurš vēlas pavadīt laiku pie dabas un reizē izaudzēt produktus savai lietošanai, bet laika prioritāšu dēļ viņam nepietiek resursu nepārtrauktai sava dārza uzturēšanai.

Video skatāms zemāk rakstā!

Klients var izvēlēties kopt savu dārziņu pats vai uzticēt dažādus darbus Dobnīcas komandai. Ideja par Dobnīcas izveidošanu radās, kad Ieva un Arnolds vāca ābolus. «Iedomājāmies, ka lielākā ābola vērtība ir tajā brīdī, kad to noplūc no koka, jo, tiklīdz aizved uz tirgu un noliek tur, vērtība ir mazāka. Es iedomājos – kāpēc lai katram cilvēkam nebūtu sava ābele vai savs dārziņš, kur viņš varētu baudīt ražas ievākšanas priekus,» stāsta A.Vestmanis. Jauno uzņēmēju īpašumā jau bija zeme 2,6 ha platībā, tāpēc viņi nolēma uztaisīt eksperimentu un piedāvāt cilvēkiem iespēju iznomāt dārziņus. «Katrs pie savas mājas var izveidot dārziņu, bet ne vienmēr tiek galā ar to uzturēšanu, līdz ar to mēs varam piedāvāt pakalpojumu, kad klienti paši izvēlas, ko viņi dara un ko uztic mums, līdz ar to viņu dārziņš vienmēr būs labā un sakoptā stāvoklī,» turpina A.Vestmanis. Dobnīca palīdz saviem klientiem no augu iesēšanas līdz pat ražas novākšanai. Dobnīcas izveidotāji vēlas radīt komunikācijas sistēmu un platformu, kas strādātu kā rīks un savestu kopā zemes īpašniekus ar cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, un katrs varētu atrast sev pieejamāko vietu, kur iekopt nelielus dārziņus. Šobrīd uzņēmums saviem klientiem piedāvāt nomāt 50 kvadrātmetru dārziņu. Dobnīcas īpašnieki to uzskata par optimālu lielumu, lai izaudzētu līdz 30 dažādām kultūrām.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien atbalstīja Rīgas Austrumu izpilddirekcijas lūgumu no pilsētas infrastruktūras fonda piešķirt 188 725 eiro ielu apgaismojuma rekonstrukcijai Dārziņu apkaimē, liecina domes sniegtā informācija.

Par šo summu veicot elektriskā tīkla rekonstrukcijas trešo kārtu, plānots sakārtot Dārziņu ielas posmu no Cidoniju ielas līdz 1.līnijai, 1.līnijas posmu no Jāņogu ielas līdz Dārziņu ielai un Jāņogu ielas posmu no 1.līnijas līdz 14.līnijai. Paredzēts, ka trešās kārtas remontdarbi tiks pabeigti šogad.

Pilsētas attīstības komiteja pērn piešķīra 170 000 eiro no infrastruktūras fonda elektriskā tīkla rekonstrukcijas otrajai kārtai Dārziņu apkaimē. Par šo summu tika sakārtots ielu apgaismojums Dārziņu ielas posmā no Taisnās ielas līdz Cidoniju ielai, Cidoniju ielas posmā no Mārsila ielas līdz Jāņogu ielai, Sakņu ielas posmā no Cidoniju ielas līdz Taisnajai ielai, 14.līnijas posmā no Cidoniju ielas līdz Daugavmalas ielai un Jāņogu ielas posmā no 14.līnijas līdz Taisnajai ielai.

Turpinot iepriekšējos gados iesākto programmu, kas paredz pakāpenisku ielu apgaismojuma izbūvi Dārziņu apkaimē, šogad pašvaldība tur ierīkojusi jaunu apgaismojuma līniju vairāk nekā trīs kilometru garumā, informē Rīgas dome.

«Apgaismojuma tīkla izbūve Dārziņos noteikti uzlabos iedzīvotāju dzīves apstākļus un drošības situāciju apkaimē. Nākamgad savedīsim kārtībā arī skvēru pie dīķa. Sāksim ar bērnu un sporta laukumiem, kā arī celiņiem. Pagaidām šeit izvietoti jauni soliņi, kuri, starp citu, te atrodas jau vairākus mēnešus un pagaidām ir bez nevienas skrambiņas. Paldies Dārziņu iedzīvotājiem,» teica Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš paveiktos darbus otrdien novērtēja klātienē.

Jauns ielu apgaismojums ar 103 gaismekļiem izbūvēts Dārziņu ielas posmā no Cidoniju ielas līdz Dārziņu 1. līnijai, 1. līnijas posmā no Dārziņu ielas līdz Jāņogu ielai, Jāņogu ielas posmā no Dārziņu 1. līnijas līnija līdz Dārziņu 14. līnijai un apstādījumu teritorijā pie Jāņogu ielas.

Rīgas pašvaldībai turpinot realizēt iedzīvotāju balsošanā atbalstītu līdzdalības budžeta projektu, Dārziņu apkaimē pie Daugavas top divas jaunas atpūtas zonas - Jāņogu ielā pie Dārziņu 9. līnijas un Zirņu salā.

Dārziņu iedzīvotāju biedrības iesniegtā projekta “Atpūtas zona ar četrām rekreācijas vietām Daugavmalā, Dārziņos” realizācijas gaitā iepriekšējos gados jau tika izveidotas divas atpūtas zonas Daugavmalā. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments šogad organizēja iepirkumus abu pārējo atpūtas vietu izveidošanai, kur konkursā uzvarēja SIA "Smart Energy".

Jāņogu ielā 48 pie Dārziņu 9.līnijas ir jau veikta kāpņu izbūve, terases pamatu stiprināšana un koka terases konstrukciju izbūve, sākta gabionu soliņu un pārģērbšanās kabīņu uzstādīšana. Tāpat darbi tiek veikti Zirņu salā. Atpūtas vietu nodošana ekspluatācijā plānota augustā.

Lai ar iedzīvotājiem apspriestu labākos risinājumus, šonedēļ tika organizēta tikšanās ar būvdarbu izpildītāju, būvuzraugu, departamenta Vides pārvaldes darbiniekiem un Dārziņu iedzīvotāju biedrības pārstāvjiem. Tikšanās laikā pārrunāti un precizēti biedrībai interesējošie jautājumi par konkrētu labiekārtojuma elementu - terases, paģērbšanās kabīnes, soliņu, kāpņu u.c. labiekārtojuma elementu izbūvi un to uzstādīšanu labiekārtojamā teritorijā.

Dārziņu nomas bizness gan Rīgā, gan Pierīgā gatavojas jaunajai sezonai, un aug klientu vēlme iekopt savu mazdārziņu.

Savu pirmo sezonu "Dobnīca" noslēdza ar četriem eksperimentāliem dārziem. "Klientu atsauksmes bija pozitīvas un izdevās iekopt, izaudzēt arī bagātīgu ražu," biznesa portālam db.lv stāsta "Dobnīcas" izveidotāji Ieva un Arnolds Vestmaņi.

Db.lv jau rakstīja, ka pilsētnieki Ieva un Arnolds Vestmaņi Ķekavas novada Vimbukrogā 2019. gadā izveidoja interaktīvu dārziņu nomas biznesu "Dobnīca".

"Dobnīca" radīta mūsdienu cilvēkam, kurš vēlas pavadīt laiku pie dabas un reizē izaudzēt produktus savai lietošanai, bet laika prioritāšu dēļ viņam nepietiek resursu nepārtrauktai sava dārza uzturēšanai. Klients var izvēlēties kopt savu dārziņu pats, vai uzticēt dažādus darbus "Dobnīcas" komandai.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien atbalstīja Rīgas Austrumu izpilddirekcijas lūgumu no pilsētas infrastruktūras fonda piešķirt 146 081 eiro ielu apgaismojuma rekonstrukcijai Dārziņu apkaimē, informē Rīgas dome.

Par šo summu veicot elektriskā tīkla rekonstrukcijas ceturto kārtu, plānots sakārtot apgaismojumu Dārziņu ielas posmā no 55.līnijas līdz 61.līnijai, Jāņogu ielas posmā no 1.līnijas līdz Ragatu ielai, Sakņu ielas posmā no 1.līnijas līdz Cidoniju ielai, 16-20 līnijā no Daugavmalas ielas līdz Jāņogu ielai, kā arī ierīkot papildu apgaismojumu bērnu rotaļu laukumam Dārziņu parkā. Paredzēts, ka ceturtās kārtas remontdarbi tiks pabeigti šogad.

«Rīgas pašvaldība jau vairākus gadus nopietni strādā pie drošības situācijas uzlabošanas Dārziņos, un Pilsētas attīstības komiteja regulāri piešķir līdzekļus no infrastruktūras fonda Rīgas Austrumu izpilddirekcijai kvalitatīva apgaismojuma izveidošanai šajā apkaimē,» norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Maksims Tolstojs.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien atbalstīja 400 000 eiro piešķiršanu no infrastruktūras fonda gājēju celiņu labiekārtošanai Anniņmuižas mežā un gājēju/veloceliņa Centrs-Dārziņi turpinājuma izbūvei gar Daugavu.

Anniņmuižas mežā, Imantā, Dumbrāju ielas apkaimē par 209 660 eiro plānots izveidot asfaltbetona segumu celiņiem vairāk nekā 5000 kvadrātmetru platībā. Jau vēstīts, ka pērn Anniņmuižas mežā tika izgaismoti celiņi apmēram 2,5 kilometru garumā, uzstādīti soliņi un atkritumu urnas, līdzās mežam ierīkoti divi rotaļu laukumi un uzstādītas vingrošanas iekārtas, kā arī renovēta novadgrāvju sistēma.

Savukārt par 196 505 eiro plānots izbūvēt 630 metrus garu turpinājumu gājēju un veloceliņam Centrs-Dārziņi Rumbulas apkaimē un labiekārtot apkārtējo teritoriju ar soliem, apgaismes stabiem un atkritumu urnām. Pērn veloceliņam tika izveidots pagarinājums no Ķengaraga promenādes līdz Mazjumpravmuižai, un šogad paredzēts veidot celiņa turpinājumu patlaban nesakoptā Daugavas malā.

Sporta pils teritorijā Rīgas centrā paredzēts ierīkot 150 mazdārziņus un pašlaik aizrunāti 80 no tiem, lai gan oficiālo pieteikšanos plānots sākt janvārī. Dārziņa īrēšana, atkarībā no kastu skaita, sezonā maksās 15 līdz 40 eiro

Viens mazdārziņš būs 12,5 kvadrātmetrus liels un cilvēki varēs izvēlēties dārzu, kurā atrodas speciāli izveidotas trīs, piecas vai astoņas augiem vai dārzeņiem paredzētas kastes. Kopumā teritorijā plānots izvietot aptuveni 1000 kastes.

Db.lv jau ziņoja par Renātes Prancānes ideju bijušās Rīgas Sporta pils teritorijā plānots uz laiku ierīkot mazdārziņus un ziedu pļavas.

Iniciatīvas "Sporta pils dārzi" veidotāji vēlas panākt, ka nākamo trīs gadu laikā aizaugušajā bijušās Sporta pils teritorijā tiks ierīkoti un atradīsies pilsētas mazdārziņi, kā arī ziedu pļavas, kas varētu kalpot dažādām kultūras un izglītības aktivitātēm.

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

AS "Latvenergo" 2024. gadā turpina vienu no Latvijā nozīmīgākajiem projektiem enerģētikas ilgtspējai – Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūvi.

Tā palielinās Pļaviņu HES drošumu un ir sabiedrības un valsts enerģētiskās drošības projekts. Šobrīd norit sagatavošanās darbi būvniecības uzsākšanai Aizkrauklē, lai realizētu stratēģiskas nozīmes būvi un sakārtotu pilsētas ainavu.

Bagātīgos pavasara un pēdējos gados arī ziemas palos visa Latvija priecājas par majestātiskajiem ūdenskrituma skatiem no atvērtiem Pļaviņu HES aizvariem. Taču Pļaviņu HES ir sava maksimālā ūdens caurlaides robeža, bet Daugavas ūdens pietecei ir potenciāls to pārspēt. Tāpēc viens no topošās rezerves pārgāznes uzdevumiem ir nodrošināt Pļaviņu HES papildu ūdens caurlaidības spēju vismaz 4000 m3/s ar iespējami augstāko uzstādījuma līmeni. Tikpat svarīgi ir samazināt Pļaviņu HES aizsprosta pārrāvuma risku iespējamās avārijas situācijās un nodrošināt palu ūdens novadīšanu, lai novērstu nepieciešamību tos pārvadīt pāri Pļaviņu HES būvei, radot tai papildu slodzi un nevēlamas vibrācijas.

Rīgas dome ārkārtas sēdē 17.aprīlī atbalstīja vairāk nekā 10 miljonu eiro novirzīšanu ielu seguma remontiem.

Kopumā ielu seguma atjaunošana plānota 19 vietās, un projektu kopējās izmaksas tiek lēstas ap 10,3 miljoniem eiro. Lai īstenotu plānotos darbus, pašvaldība plāno aizņemties 8,7 miljonus eiro Valsts kasē.

Seguma atjaunošana plānota Kārļa Mīlenbaha ielā no Lastādijas ielas līdz Dzirnavu ielai, Cēsu ielā, Pērnavas ielas posmā no Augusta Deglava ielas līdz Brīvības ielai, Biķernieku ielas posmā no Biķernieku ielas 12 līdz 40A un Pulkveža Brieža ielas posmā no Hanzas ielas līdz Elizabetes ielai.

Seguma atjaunošana iecerēta arī Gustava Zemgala gatves posmā no Ūnijas ielas līdz Brīvības gatvei, Biķernieku ielas posmā no Lielvārdes ielas līdz Ulbrokas ielai, Lubānas ielā no Andreja Saharova ielas līdz Brāļu Kaudzīšu ielai, Juglas krastmalā no Brīvības gatves līdz Pāles ielai un Juglas ielā līdz Murjāņu ielai.

Rīgas dome arī turpmāk nodrošinās finansiālu atbalstu Rīgas bērniem, kuri apmeklē privātos bērnudārzus, neskatoties uz to, ka valsts ar nākamo gadu plāno savu līdzmaksājumu atcelt, informē Rīgas dome.

Viena bērna uzturēšanās pašvaldības bērnudārzā izmaksā 132,33 eiro. Tik pat liels ir arī pašvaldības līdzmaksājums par tiem bērniem, kas apmeklē privātos dārziņus. Šādu finansējumu pašvaldība piešķirs arī turpmāk.

«Tādējādi mēs konsekventi ievērojam taisnīguma principu pret visiem bērnu vecākiem. Mēs vai nu nodrošinām vietu pašvaldības bērnudārzā, un tas mums izmaksā 132,33 eiro, vai dodam tos pašus 132,33 eiro vecākiem, kam bērni apmeklē privāto bērnudārzu,» norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Šādu principu, ka vienādu atbalstu saņem gan tie vecāki, kuru bērni apmeklē pašvaldības dārziņu, gan privāto dārziņu, Rīgas pašvaldība izstrādāja un īsteno kopš 2013.gada.

Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma 2015. gadā plāno turpināt Dārziņu apkaimes infrastruktūras uzlabošanas un labiekārtošanas darbus – apgaismojuma projektēšanu un iekārtošanu, lai jau šogad visās apkaimes maģistrālās ielas tiktu apgaismotas, informē Rīgas dome.

Papildus Dārziņu apkaimes labiekārtošanas darbiem, Rīgas gaisma veiks kapitālos apgaismojuma remontus vairākās pilsētas ielās, renovēs apgaismojumu Džohara Dudajeva gatvē, pabeigs Lucavsalas apgaismojuma projekta izstrādi, turpinās iepriekšējos gados iesākto apgaismojuma ierīkošanu Daugavas promenādē un darbu pie apgaismojuma rekonstrukcijas un ierīkošanas Pļavnieku parkā.

Šogad arī nomainīs 12 vecos balstus un gaismekļus Esplanādes parkā gar Elizabetes ielu un uzstādīs Biķeru baznīcas fasādes nakts apgaismojumu. Klāt jau minētiem darbiem, aģentūra plāno izstrādāt ielu apgaismojuma rekonstrukcijas topogrāfisko plānu un tehnisko projektu Zeļļu un Eduarda Smiļģa ielās.

Otrdien, 21. martā, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja apstiprināja pašvaldības aģentūras Rīgas gaisma darba plānu 2017. gadam, kurā cita starpā paredzēta elektroenerģijas pieslēgšana Lucavsalas aktīvās atpūtas zonai, kā arī vairāku maģistrālo ielu kabeļu posmu nomaiņa.

Kopumā šogad aģentūrai deleģēto funkciju izpildei ir plānoti 8 295 243 eiro, no tiem 7 573 063 eiro plānoti ielu apgaismojuma ekspluatācijas nodrošināšanai un 722 180 eiro - pilsētas luksoforu sistēmas un tās vajadzībām ierīkoto elektrisko tīklu uzturēšanai.

Budžetā plānotie līdzekļi tiks izlietoti Rīgas ielu, laukumu, parku un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju ārējās apgaismošanas tīklu avāriju remontiem un atsevišķu, īpaši sliktā stāvoklī esošu apgaismojuma posmu nomaiņai un ekspluatācijas remontiem, kā arī pilsētas luksoforu sistēmas darbības nodrošināšanai.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pirmdien nolēma piešķirt 473 736 eiro no infrastruktūras fonda četru dažādu projektu īstenošanai.

Gājēju un veloceliņa Centrs-Dārziņi turpinājuma izbūvei 500 metru garumā piešķirti 127 655 eiro, Rīgas teritorijas jaunā plānojuma grafiskās daļas izstrādei – 100 000 eiro un Transporta attīstības tematiskā plānojuma izstrādei piešķirti 100 000 eiro.

Ielu apgaismojuma elektriskā tīkla rekonstrukcijas 4.kārtai Dārziņos - Dārziņu ielā posmā no 55.līnijas līdz 61.līnijai, Jāņogu ielā posmā no 1.līnijas līdz Ragatu ielai, Sakņu ielā posmā no 1.līnijas līdz Cidoniju ielai, 16.-20.līnijā posmā no Daugavmalas ielas līdz Jāņogu ielai, kā arī Dārziņu parkā bērnu spēļu laukumā piešķirts 146 081 eiro.

Marta sākumā infrastruktūras fondā pieejamais finansējums projektu īstenošanai bija 505 993 eiro.

«Tie, kas nav gatavi piemaksāt, kādus 500 eiro, lai dabūtu labus speciālistus, lai aizdomājas par to. Tie, kas to darīs pirmie, būs ieguvēji,» biznesa portālam db.lv saka Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Uzņēmuma «Tele2» jaunās kustības «Latvija strādā» atklāšanas pasākumā profesors prezentēja pētījuma rezultātus, kas skaidro līdzšinējās reemigrācijas tendences un reemigrantu vietu darba tirgū. «Latvija strādā» ilgtermiņa mērķis ir atgriezt darbam Latvijā vismaz 1000 valstpiederīgo, kustībā šogad iesaistot vismaz 100 darba devējus.

Portālam db.lv pētnieks skaidro, ka algas apmēri, atgriežoties Latvijā, ir atkarīgi no cilvēka izglītības, profesijas, kā arī pieredzes ārzemēs. Pētījuma laikā apzinātas arī iespējamās darba algas, lai cilvēki būtu gatavi atgriezties Latvijā.

«Cilvēkiem ar augstāko kvalifikāciju algas sākas no 1200- 1300 eiro uz rokas. Ja mēs runājam par IT, tad tās ir divreiz lielākas. Tāpat jāņem vērā, vai darbinieks tur ir bijis veiksmīgs, vai pelnīja divas reizes vairāk nekā vidējais darbinieks, tad viņš arī šeit vēlēsies vairāk. Svarīgi ir tas, ka tas ir reāli piesaistīt kvalificētu cilvēku, jo svarīgas pozīcijas arī pie mums saņem labu atalgojumu. Ņemot vērā cenu atšķirības, šeit var tīri labi dzīvot ar augsti kvalificēta darbinieka atalgojumu, it īpaši, ja mēs runājam par uzņēmumiem, kuriem ir ārvalstu kapitāls,» skaidro profesors.

Latvijā iedzīvotāji arvien vairāk aizdomājas par ēšanas ieradumiem un uzturā lietotās pārtikas daudzveidību, tāpēc strauji aug pieprasījums pēc tradicionālajiem eiropiešu ēdieniem un dažādu Āzijas valstu virtuvēm, intervijā stāsta Foodout.lv valdes priekšsēdētājs Lauris Kokins.

Kā tika izveidots uzņēmums Foodout?

Foodout sāka kā start-up uzņēmums, aptverot trīs Baltijas valstis. Apvienojoties ar Ukrainas lielāko ēdienu piegādes kompāniju EDA.UA, šobrīd Foodout Group ietvaros uzņēmums darbojas sešās valstīs - Ukrainā, Baltkrievijā, Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Irānā, kurās kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 140 miljonus.

Kādas tendences iezīmējas pieprasījumā, kādus ēdienus ar piegādi visvairāk klienti sūta?

Latvijā ēdienu un gatavo maltīšu piegādei nav tik sena vēsture kā citur pasaulē, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs vai Centrāleiropā. Tomēr, nu jau otro desmitgadi arī Latvijā var veikt ēdienu piegādes pasūtījumus. Vēsturiski ēdienu piegāde pie mums aizsākās ar picu piegādi un pēc tam strauju popularitāti guvušo suši ēdienu piegādi. Tāpēc vairumā sabiedrības joprojām pastāv stereotips, ka ēdienu piegāde ir sinonīms picām un suši. Lai gan abas šīs kategorijas vēl joprojām aizņem vairāk nekā 65% no kopējā ēdienu pasūtījuma, arvien lielāks pieprasījums veidojas arī pēc tradicionālās virtuves un citu valstu un kultūru kulinārijas.

Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijas sēdē šodien apstiprināta cena zemesgabaliem Lucavsalā - izsoles sākumcena 103 hektāriem Lucavsalas zemes būs 26,58 miljoni eiro.

Kā skaidroja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR), kopējo cenu veido katra atsevišķa zemesgabala novērtējums, kas svārstās no 6,65 eiro par kvadrātmetru līdz pat 356,77 eiro par kvadrātmetru atkarībā no teritorijas izmantošanas iespējām.

Īpašuma departaments patlaban izstrādā izsoles noteikumus, bet pati izsole gaidāma rudenī.

Tikmēr Rīgas domes Vienotības un Nacionālās apvienības frakciju deputāti asi iebilst pret komisijas vairākuma lēmumu apstiprināt cenu zemesgabaliem Lucavsalā, norādot, ka tā būs lielākā pašvaldības nekustāmā īpašuma pārdošana kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Lucavsalas eko kopiena kopā ar apvienību Free Riga šodien plāno sākt parakstu vākšanu, pieprasot atcelt Rīgas domes lēmumu par pašvaldības īpašumu izpārdošanu un aicinot izziņot plašu sabiedrisko apspriešanu par Lucavsalas teritorijas turpmāko attīstību, savukārt Vides aizsardzības klubs (VAK) gatavo sūdzību tiesībsargam par to, ka Rīgas domes deputāti liedz iedzīvotājiem iespēju izteikties.

VAK viceprezidente Elita Krūmiņa norādīja, ka jautājumā par Lucavsalas pārdošanu Rīgas dome iespēju iedzīvotājiem izteikties liegusi divreiz - vispirms Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā, kurā Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) paskaidrojis, ka Rīgas domei neesot tādas prakses uzklausīt cilvēkus no malas, otru reizi - domes sēdē, kad tika pieņemts gala lēmums par Lucavsalas pārdošanu. Ar koalīcijas deputātu balsu vairākumu tika nobalsots pret biedrības Jumpravsala priekšsēdētājas Rasmas Griņas uzklausīšanu.

«Deputātiem ir uzspļaut uz cilvēkiem. Lēmums par Lucavsalas atsavināšanu, par to neinformējot cilvēkus, ir amorāla rīcība. Vēl nedēļu iepriekš [Rīgas dome] lielījās, ka Rīgas iedzīvotāji beidzot redz sociāldemokrātisku politiku, bet pēc tam aptīra tos, kas nav tik labi situēti,» uzskata Krūmiņa.

Spilgtākie 2017. gada notikumi enerģētikā un prognozes 2018. gadam

2017. gadā beidzot pievērsta pelnītā uzmanība enerģētikas nozarei, nākamā gada izaicinājums – savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana

2017. gadam raksturīga vairāku svarīgu enerģētiskās drošības elementu klātbūtne. Gāzes tirgus atvēršana, diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni un aktīva enerģijas patērētāja veidošana bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā. Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas. Pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen.

Mūsdienu pasaulē elektroiekārtas ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Taču straujais tehnoloģiju progress un “ātrās modes” diktētā tendence rada jaunus izaicinājumus – elektroiekārtu patēriņš un atkritumu apjoms pieaug ar zibens ātrumu. Šī tendence apdraud vides aizsardzību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, radot milzu atkritumu kalnus.

Iespējams, tikai retais aizdomājas, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt mūsu neaizstājamo dabas resursu izsīkuma tempu, ir lietotas tehnikas labošana un tās atkārtota izmantošana.

Kā apsaimniekojam atkritumus Latvijā?

Tāpat kā pret daudziem citiem atkritumu veidiem Eiropas Savienība nosaka prasības arī nolietotas elektrotehnikas apsaimniekošanai. Tā nosaka, ka labākā sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – īpaši izveidota un finansēta sistēma, kas nodrošina elektropreču un citu produktu atpakaļ savākšanu, pārstrādi un utilizāciju. Katru gadu Latvijas tirgū nonāk 30 000 tonnas jaunas elektrotehnikas, kas ir ievērojami vairāk nekā visas Vidzemes iedzīvotāju saražotais atkritumu apjoms, 25 000 tonnas, gadā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar reklāmas aģentūru DDB Latvia un vairāku nozaru asociācijām šodien sākusi ilgtermiņa kampaņu Latvijas labums, aicinot iedzīvotājus veicināt valsts ekonomiku, iegādājoties Latvijā ražotus produktus un preces.

Šodien preses konferencē kampaņas idejas autori norādīja, ka šī nebūs īstermiņa kampaņa un tās mērķis ir stāstīt par to, kā ar mazām ikdienas izvēlēm šodien iespējams uzlabot savu un Latvijas ikdienu rīt. Kampaņas laikā Latvijā ražotas preces un produkti tiks atzīmēti ar uzlīmi, etiķeti vai plakātu Latvijas labums.

«Katrreiz, izvēloties produktu no ārzemēm, mēs aizsūtām cilvēku prom no Latvijas. Tāpēc atstāj svešos produktus plauktā un savējos cilvēkus mājās. Ja katrs no mums pirks vietējās preces tikai par 10% vairāk, kopā izglābsim 20 000 darba vietu,» uzsver kampaņas autori.

Kampaņas mērķis ir mainīt Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus - izvēlēties vietējā ražojuma preces un produktus, uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Šobrīd sabiedriskajā telpā aktīvi izskan uzņēmēju viedokļi par VID represīvo attieksmi un nekvalitatīvo apkalpošanu. Izskan apgalvojumi, ka valsts iestādes neuzticas uzņēmējiem, birokrātija neļauj izdzīvot u.tml. Medijos izskan uzņēmēju pieredzes stāsti, kuri savus uzņēmumus reģistrējuši Igaunijā un uzteic kaimiņvalsts ērto sistēmu. Ne jau VID ir vainīgs pie tā, ka uzņēmēji nespēj izdzīvot, uzņēmējs nedrīkst apvainoties, jābeidz čīkstēt un jāsāk mācīties no savām kļūdām, bet labāk no citu kļūdām!

Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, Latvija zaudējusi piecas pozīcijas 2016./2017. gada Globālās konkurētspējas indeksa tabulā un ieņem 49. vietu no 138 valstīm. Gan Ekonomikas ministrija, gan iedzīvotāji, protams, ir sašutuši, no visām ES valstīm konkurētspējas jomā esam topa apakšgalā. Nenoliedzami, birokrātijas slogs ir viens no zemās konkurētspējas iemesliem, nemaz nerunājot par nodokļu politiku vai tiesiskā regulējuma efektivitāti, taču, manuprāt, tas nav šķērslis tiem, kuri ir uzņēmīgi un zinoši. Ja Latvijā ir šāda situācija, tā vienkārši ir jāpieņem un uzņēmējam jāspēj adaptēties. Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties, nav taču tā, ka pērn viss bijis vislabākajā kārtībā un šogad pēkšņi – viss ir slikti. Nav šaubu, ka Latvija ir brīnumu zeme. Prognozējami neprognozējamā vide paver kā riskus, tā arī iespējas.