Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Rada interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca

Monta Glumane, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Pilsētnieki Ieva un Arnolds Vestmaņi Ķekavas novada Vimbukrogā, Daugavas krastos, izveidojuši interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca.

Tas radīts mūsdienu cilvēkam, kurš vēlas pavadīt laiku pie dabas un reizē izaudzēt produktus savai lietošanai, bet laika prioritāšu dēļ viņam nepietiek resursu nepārtrauktai sava dārza uzturēšanai.

Video skatāms zemāk rakstā!

Klients var izvēlēties kopt savu dārziņu pats vai uzticēt dažādus darbus Dobnīcas komandai. Ideja par Dobnīcas izveidošanu radās, kad Ieva un Arnolds vāca ābolus. «Iedomājāmies, ka lielākā ābola vērtība ir tajā brīdī, kad to noplūc no koka, jo, tiklīdz aizved uz tirgu un noliek tur, vērtība ir mazāka. Es iedomājos – kāpēc lai katram cilvēkam nebūtu sava ābele vai savs dārziņš, kur viņš varētu baudīt ražas ievākšanas priekus,» stāsta A.Vestmanis. Jauno uzņēmēju īpašumā jau bija zeme 2,6 ha platībā, tāpēc viņi nolēma uztaisīt eksperimentu un piedāvāt cilvēkiem iespēju iznomāt dārziņus. «Katrs pie savas mājas var izveidot dārziņu, bet ne vienmēr tiek galā ar to uzturēšanu, līdz ar to mēs varam piedāvāt pakalpojumu, kad klienti paši izvēlas, ko viņi dara un ko uztic mums, līdz ar to viņu dārziņš vienmēr būs labā un sakoptā stāvoklī,» turpina A.Vestmanis. Dobnīca palīdz saviem klientiem no augu iesēšanas līdz pat ražas novākšanai. Dobnīcas izveidotāji vēlas radīt komunikācijas sistēmu un platformu, kas strādātu kā rīks un savestu kopā zemes īpašniekus ar cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, un katrs varētu atrast sev pieejamāko vietu, kur iekopt nelielus dārziņus. Šobrīd uzņēmums saviem klientiem piedāvāt nomāt 50 kvadrātmetru dārziņu. Dobnīcas īpašnieki to uzskata par optimālu lielumu, lai izaudzētu līdz 30 dažādām kultūrām.

Noderīgi arī bērniem

Šis ir Dobnīcas pilotgads. «Paši ikdienu pavadām birojā, un mums vajadzēja saprast, cik liels ir šis 50 kvadrātmetru dārziņš, kuru piedāvājam nomāt klientiem, ko tur var izaudzēt. Šis gads ir bijis veiksmīgs, jo mēs paši esam pārsteigti, cik daudz var izaugt - mūsu trīs cilvēku ģimene to visu pat nevar apēst. Tas ir interesants piedzīvojums. Tā ir interesanta pieredze. Šiem augiem ir pavisam cita garša un asumiņš. Protams, tas, ka paši varam braukt un darboties, manuprāt, ir vienkārši super, jo viens no mūsu mērķiem bija izglītot arī bērnus. Lai nav tā, ka bērni atbrauc pie mums meklēt zemenes, bet skrien kaimiņu kartupeļu laukā. Manuprāt, tas nav nekāds jaunums, un par to visi tagad runā, ka mūsdienu jaunatne nezina, kā tās lietas notiek. Arī mūsu meita, kad iemācījās staigāt, tad staigāja tikai pa bruģi un asfaltu, kā nolika zālē, tā nekustējās, vienkārši sastinga – pilsētas bērns, bet mēs sākām braukt uz šejieni, rādīt, ko nozīmē iesēt, stādīt, kas ir dobes, un mūsu divgadīgajai meitai jau šeit ir iepaticies, mūsuprāt, tas ir ļoti forši, ka ir balanss, ka cilvēki un bērni var būt nedaudz tuvāk zemei,» uzskata A.Vestmanis.

Klienti pat no Ukrainas

Šajā sezonā Dobnīcai ir četri klienti, taču interese par šo projektu bijusi pietiekami liela. Abi Dobnīcas radītāji ikdienā nav saistīti ar lauksaimniecību, tāpēc augu audzēšana veikta sadarbībā ar A.Vestmaņa vecākiem, kuri ir agronomi un konsultēja jaunos uzņēmējus soli pa solim. Starp klientiem ir tādi, kuriem kādreiz ir bijuši dārziņi, bet šobrīd vairs nav tādas iespējas. Dobnīcas saimnieki saka, ka pārsvarā tās ir dārza entuziastes, kuru kaislība ir dārzniecība. «Viena kliente mums ir no Ukrainas, kurai arī tur bija piemājas dārzs, tagad dzīvojot un strādājot Rīgā, viņa bija sajūsmā par šo ideju un vēlas turpināt dārza pieredzi. Noteikti visu nepieciešamo pārtiku dārziņā nevar izaudzēt, bet var izaudzēt daudz un dažādu veidu augu pārtiku. Mūsu klienti meklē ne tik daudz rezultātu, bet viņi vēlas procesu - atbraukt, būt dabā, pasauļoties, vienkārši izbaudīt zemes tuvību. Tas, vai tur izaugs vai neizaugs kartupelis, nav pats būtiskākais, protams, tie ir patīkami saldie augļi, ja arī kaut ko izdodas izaudzēt, un mēs redzam, ka tas izdodas,» stāsta I.Vestmane. Abi uzņēmēji uzskata, ka svarīga arī komunikācija ar klientu. «Piemēram, klientam no zemes izaudzis pirmais kartupelis un uzsēdusies pirmā kolorado vabole, tad rakstām: lūk, jūsu kartupelim ir pirmā kolorado vabole, vai arī jūsu kāpostu grauž jau kāpurs,» pasmejas A.Vestmanis.

Eksportspējīgs produkts

Vaicājot, vai šāds līdzīgs projekts jau veiksmīgi darbojas arī ārvalstīs, A.Vestmanis atbild: «Tieši šādā konceptā mēs neesam konstatējuši, bet ir koplietošanas dārzi, uz kuriem cilvēki brauc, darbojas un, ņemot vērā ieguldīto darbu, sadala produktus. Tādi ir ļoti populāri. Otra lieta ir mazdārziņu noma, bet, ja skatāmies uz Latviju, tad, ja zeme nav bijusi kādu laiku iznomāta, tad parasti tā ir diezgan sliktā stāvoklī. Cik mēs esam dzirdējuši un sapratuši, tad cilvēkiem ir ļoti daudz jāiegulda, lai šādu zemi vispirms sakoptu.» Pēc jauno uzņēmēju domām, ja pierādīsies, ka bizness ir rentabls Pierīgā un tiks izveidota Dobnīcas komunikācijas platforma, tad šāds pakalpojums būtu arī eksportējams uz franšīzes noteikumiem. Savukārt uz jautājumu, kāpēc cilvēkiem, lai iekārtotu savu mazdārziņu, doties ārpus Rīgas, A.Vestmanis skaidro: «Pirmkārt, pamēģiniet Rīgā nomāt dārziņu, jums noteikti rastos pieredze. Tur pat pietiek palasīt forumus, lai saprastu, cik tas patiesībā ir nereāli, ņemot vērā pieejamību un to, kādā stāvoklī tie atrodas. Otrkārt, šī lokācija ir tuvu Rīgai, tik lielu zemes platību Rīgas tuvumā nevar atrast. Šī vieta ir neapbūvēta tikai tāpēc, ka pretī atrodas Doles salas muiža un šī ir ar likumu aizsargāta teritorija, un šeit nedrīkst neko būvēt.» Viņuprāt, šie dārziņi ir paredzēti steidzīgajam pilsētniekam, kuram savu prioritāšu dēļ ne vienmēr pašam ir laiks apkopt dārzu. «Esam izveidojuši sešas dažādas pavasarī sējamās un stādāmās dārzeņu – garšaugu pakas, kuras var pasūtīt. Ņemot vērā laikapstākļus un nepieciešamību, tad mēs par to varam parūpēties un klientam varam sastādīt un sasēt pilnu dārzu,» skaidro A.Vestmanis. Šobrīd viena dārziņa noma 50 kvadrātmetru platībā maksā 90 eiro uz sezonu, kas ilgst no aprīļa līdz septembra beigām. Kā papildu pakalpojums tiek piedāvātas dārzeņu – garšaugu pakas. Katrā no tām ir 6-8 dažādi augi, un šāda paka vidēji izmaksā 50 eiro. Lai iekoptu pilnu dārziņu, ir vajadzīgas apmēram piecas līdz sešas pakas. Sēklas uzņēmēji iegādājas profesionālajos sēklu veikalos, bet stādus izaudzē paši. Pavasarī Dobnīcas mazdārziņā pirmie tika iesēti un iestādīti zaļumi - spināti, dilles, lociņi, rukola, vēlāk arī kolrābji, kāposti, puravi, sviesta pupas, kartupeļi, bietes un citi, kā arī tiek eksperimentēts ar eksotiskākiem augiem - melonēm, arbūziem, fizāļiem un čili pipariem.

Svarīga pieredze

Pēc uzņēmēju domām, dārziņu noma varētu kļūt par pelnošu biznesu, taču pagaidām vēl tiek eksperimentēts. «Sākotnēji mēs to darām idejas vārdā, lai saprastu, kāda ir situācija. Mums patīk ideja, ka var izrauties no pilsētas, atbraukt, pabūt pie dabas un izaudzēt sev produktus. Dabas pieejamība cilvēkiem paliek arvien ekskluzīvāka, tā ir tendence,» uzskata A.Vestmanis. Jaunajā sezonā pirmā lieta, kuru plāno risināt Dobnīca, ir papildu darbinieki, kuri palīdzētu veikt visus lauku darbus. «Šajā biznesā stāsts nav par produktu, bet par pieredzi. Izaudzētie produkti būs pirmā svaiguma un ar zināmu izcelsmi, jo ne visi zina labākos tirgotājus. Vienmēr, ja pats esi izaudzējis, tad esi 100% drošs par to. Es noteikti neteiktu, ka vajadzētu nonākt līdz situācijai, kad katrai ģimenei ir savs dārziņš. Bet klientu loku Rīgas un lielo pilsētu tuvumā var savākt,» pārliecināts A.Vestmanis. Nākamajā gadā Dobnīca savus dārziņus plāno pārcelt tuvāk Daugavai, kā arī vēlas ierīkot darbarīku glabātuves, ūdens padevi un komposta kaudzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārziņu nomas bizness gan Rīgā, gan Pierīgā gatavojas jaunajai sezonai, un aug klientu vēlme iekopt savu mazdārziņu.

Savu pirmo sezonu "Dobnīca" noslēdza ar četriem eksperimentāliem dārziem. "Klientu atsauksmes bija pozitīvas un izdevās iekopt, izaudzēt arī bagātīgu ražu," biznesa portālam db.lv stāsta "Dobnīcas" izveidotāji Ieva un Arnolds Vestmaņi.

Db.lv jau rakstīja, ka pilsētnieki Ieva un Arnolds Vestmaņi Ķekavas novada Vimbukrogā 2019. gadā izveidoja interaktīvu dārziņu nomas biznesu "Dobnīca".

"Dobnīca" radīta mūsdienu cilvēkam, kurš vēlas pavadīt laiku pie dabas un reizē izaudzēt produktus savai lietošanai, bet laika prioritāšu dēļ viņam nepietiek resursu nepārtrauktai sava dārza uzturēšanai. Klients var izvēlēties kopt savu dārziņu pats, vai uzticēt dažādus darbus "Dobnīcas" komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijā visienesīgāk ir audzēt graudus, intensīvi ražot pienu un dārzeņus lielās saimniecībās

LETA, 20.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības nozarē Latvijā visienesīgāk ir audzēt graudus, intensīvi ražot pienu, kā arī audzēt dārzeņus, augļus un ogas lielās saimniecībās, secināts Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) vadošā pētnieka Alekseja Nipera pētījumā.

Pētnieka, kā arī Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta detalizēts izvērtējums iezīmē lauksaimniecības nozares attīstības tendences un liek uzdot jautājumus, kādu saimniekošanu nākotnē atbalstīt ar mērķi stiprināt konkurētspēju, nodrošināt apdzīvotu lauku vidi un risināt vides aizsardzības un klimata izmaiņu problēmas. Ekonomiskā analīze liecina, ka ienesīgākā saimniekošana ir graudu audzēšana lielā saimniecībā, intensīva piena ražošana, kā arī dārzeņu, augļu un ogu ražošana lielās saimniecībās.

Pētījums liecina, ka 18 gadu laikā Latvijas lauksaimniecības produkcijas izlaide jeb vērtība augusi no nepilniem 500 miljoniem eiro 2000.gadā līdz 1,3 miljardiem eiro 2018.gadā. Būtiskākais pieaugums bijis graudkopībā, kur saražotais graudu apjoms tonnās šajā laika posmā kāpis no miljons tonnām līdz 2,7 miljoniem tonnu, pašnodrošinājumam sasniedzot 3,5 reizes. Veiksmīgi attīstījusies arī piensaimniecība, kur pārstrādei nodotā piena apjoms pieaudzis no 400 000 tonnām līdz 813 000 tonnām 2017.gadā. Saražotā piena apmērs kāpis mazāk būtiski – no 810 000 tonnu līdz miljonam tonnu 2017.gadā. Vairāk nekā pusi jeb 60% no saražotā piena Latvija eksportē, bet puse no eksporta ir svaigpiens nevis pārstrādāti produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Bonduelle virzās uz ilgtspējību, ieviešot atbildīgas uzņēmējdarbības principus

Sadarbības materiāls, 04.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek prognozēts, ka pasaulē iedzīvotāju skaits nākotnē pieaugs līdz pat 9 miljardiem, raisot aktīvas diskusijas par pārtikas nodrošinājumu aizvien pieaugošajam iedzīvotāju skaitam, kā arī par atbildīgu dabas resursu izmantošanu un korporatīvo atbildību dabas jautājumos. Bonduelle kā uzņēmums ar lielu pieredzi tradicionālā dārzeņu audzēšanā atzīst ilgtspējības un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstības nepieciešamību un ir spēris būtiskus soļus, lai samazinātu savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Veiktās izmaiņas atspoguļojas uzņēmuma stratēģijā un darbībā – arī turpmākajos gados paredzētas ievērojamas pārmaiņas.

Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības īstenošana

Ģimenes uzņēmumam Bonduelle kopš tā dibināšanas 1853. gadā vienmēr ir bijis pozitīvs skatījums uz ilgtspējas jautājumiem, un uzņēmuma galvenais mērķis vienmēr ir bijis veiksmīgi nodrošināt lauksaimniecības produktu piegādi, vienlaikus cienot dabu un cilvēkus. Lai to sasniegtu, Bonduelle izstrādāja dārzeņu audzēšanas sistēmu, kas neizšķiež gaisa, augsnes un zemes dzīļu resursus. Uzņēmums vienmēr atbalstījis ekoloģisku un atbildīgu lauksaimniecību un centies popularizēt dārzeņus kā neatņemamu cilvēku uztura sastāvdaļu. Toms Kazakevičs (Tomas Kazakevičius), Bonduelle izpilddirektors Baltijas valstīs, norāda, ka virzība uz ilgtspējīgāku nākotni veicina aizvien jaunas un tālejošas apņemšanās. “Klimata pārmaiņas, augsnes noārdīšanās un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās arvien vairāk apdraud dabas un cilvēces līdzsvaru. Tomēr risinājums pastāv: mēs ticam, ka uzņēmumi var palīdzēt šo problēmu risināšanā, samazinot savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Nākamo gadu laikā mēs plānojam ieviest pārstrādājamus iepakojumus visiem mūsu produktiem, ievērojami samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpat mēs plānojam izmantot alternatīvas dārzeņu audzēšanas metodes, kā arī centīsimies uzlabot darbinieku un viņu kopienu dzīves apstākļus,” stāsta T. Kazakevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji kategoriski noraida piedāvāto kompromisa variantu dārzeņiem, augļiem un ogām nākamgad ieviest 12% pievienotās vērtības nodokli (PVN), pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) aģentūru LETA informēja biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Tikšanās piedalījās arī Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un citi ministrijas pārstāvji.

Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji informē, ka valdības piedāvājums piemērot 12% PVN likmi Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām nozarei nav pieņemams risinājums.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons norāda, ka, lai gan pēc vairākkārtējiem aicinājumiem rast laiku tikties ar lauksaimniekiem Siliņa un Ašeradens beidzot atrada iespēju, neviens no tikšanās dalībniekiem nebija gatavs un nevēlējās lauksaimniekus uzklausīt un kopīgi diskutēt.

"Nenoliegšu, ka arī mēs esam apsprieduši vairākus kompromisa risinājumus, kādus varētu piedāvāt esošajiem koalīcijas partneriem, taču, diskutējot par tiem, esam sapratuši, ka nav un nevar būt kompromisu tur, kur tiek apdraudēta veselas nozares - dārzeņu, augļu un ogu audzēšana Latvijā," uzsver Trons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas.

Latvijas kūdras produktu eksporta īpatsvars globālajā eksportā 2022. gadā pēc apjoma bija 19,9%. Proti, katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas. Diemžēl Eiropas Savienības uztverē kūdra nav atjaunīgs resurss un pēc būtības tiek pielīdzināts naftai vai oglēm, rezultātā kūdru kā energoresursu izmantot nevarēs, un pastāv risks, ka līdzīgs liktenis varētu piemeklēt pat kūdras substrātus.

Pirmajā vietā pasaulē

Kopš 2018. gada pēc kopējā kūdras produktu eksporta apjoma Latvija ir bijusi pirmajā vietā pasaulē. 2022. gadā pēc eksportētā kūdras produktu apjoma Latvijas daļa pasaules tirgū bija 19,9%, Kanādas daļa – 13,5%, Vācijai un Igaunijai – katrai pa 13%, savukārt Lietuva ar 8,8% bija piektajā vietā. Naudas izteiksmē Latvija pēc kūdras produktu eksporta 2022. gadā (295 milj. eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot no Kanādas (502 milj. eiro). Latvija ir stabils pasaules līderis, vērtējot kūdras eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju. 2022. gadā Latvijas ienākumi no kūdras eksporta uz vienu iedzīvotāju bija 156,9 eiro, Igaunijai – 115,1 eiro, Lietuvai – 38,1 eiro. Tie ir izcili rādītāji pasaules mērogā, kas varētu būt pamats prognozei, ka tieši kūdras substrātu ražošana varētu kļūt par vienu no darba vietu vilcējspēkiem un nodokļu avotiem nākotnē, jo īpaši reģionos. Vēl jo vairāk, ja kūdras substrātus izmanto pārtikas audzēšanā. Vienā kubikmetrā kūdras substrāta var izaudzēt 7000 dārzeņu stādu, ja tie ir gurķi, tad iegūst 16 tonnas šo dārzeņu, ja tomāti – 32 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Atsevišķas ministrijas paniski mēģina "lāpīt budžetu" uz iedzīvotāju un uzņēmēju rēķina

Db.lv, 31.10.2023

Biedrības “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākās lauksaimniecības nozaru pārstāvošās nevalstiskās organizācijas “Zemnieku saeima” un “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP) informē, ka nozarei nav pieņemams un atbalstāms Ministru prezidentes Evikas Siliņas paziņojums par 12% PVN likmes piemērošanu Latvijai raksturīgiem augļiem, dārzeņiem un ogām.

“Vēlamies atgādināt, ka kompromisi tiek meklēti abpusējās sarunās, nevis tos pieņemot vienpersoniski. Lēmumiem jābūt ekonomiski pamatotiem. Šobrīd, spriežot pēc publiskās komunikācijas, atsevišķas ministrijas un koalīcijas pārstāvji paniski mēģina “lāpīt budžetu” uz iedzīvotāju un uzņēmēju rēķina. Sāpīgi, jo ir skaidrs, ka netiek domāts par ilgtermiņa sekām īstermiņa lēmumu rezultātā,” norāda biedrības “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Svaigiem augļiem un dārzeņiem piemēros 12% PVN likmi 

Svaigiem augļiem un dārzeņiem nākamajā gadā Latvijā piemēros pievienotās vērtības nodokļa...

“Šobrīd atsevišķi valdības pārstāvji, nekonsultējoties ar nozari un neuzklausot nozares pārstāvjus, vien publiski “izmetot ideju” vispirms par 21% PVN likmes atgriešanu un tagad sociālajā vietnē X (iepriekš Twitter) paziņojot par 12% PVN likmes piemērošanu Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām, faktiski manipulē ar cipariem un sabiedrības domu. Esam patiesi apbēdināti, jo jau pirms vairāk kā 11 dienām Ministru prezidentei Evikai Siliņai nosūtījām aicinājumu tikties ar mums un uzklausīt argumentus, kāpēc ir jāsaglabā 5% PVN likme konkrētajai produktu grupai. Diemžēl E. Siliņa šādai konstruktīvai sarunai nav atradusi laiku,” secina biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

M. Trons izsaka arī nožēlu, ka šobrīd valdība manipulē ar sabiedrību un nozares noskaņojumu: “Vispirms publiski izspēlējot sliktāko versiju un tagad “piedāvājot no pieciem pirkstiem nogriezt tikai divus ar pusi. Jāatzīst, mēs tiekam ignorēti!””

Kā informatīvajā ziņojumā atzinusi Zemkopības ministrija, tad laika periodā no 2017. gada līdz 2022. gadam, pateicoties piemērotajai 5% PVN likmei Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem, augļiem un ogām, nozare ir ievērojami attīstījusies. Augļkopības un dārzeņkopības platības palielinājušās par 5%, saražotās produkcijas vērtība kāpusi par 46%, bet eksporta vērtība - par 77%.

Ziņojumā akcentēts, ka Latvijā augļkopības un dārzeņkopības nozare attīstās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Augļu un ogu izlaides vērtība Latvijā ir dubultojusies, Latviju ierindojot trešajā vietā ES aiz Luksemburgas un Slovēnijas, dārzeņu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 25% un ir virs ES vidējā rādītāja, savukārt kartupeļu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 57%, Latviju ierindojot sestajā vietā. Vērtējot situāciju augļkopības un dārzeņkopības nozarē kopš samazinātās PVN likmes 5% apmērā ieviešanas augļiem, ogām un dārzeņiem, var secināt, ka samazinātās likmes ieviešana ir attaisnojusies, jo ir devusi pozitīvu efektu uz augļkopības un dārzeņkopības nozari kopumā.

Paredzamās sekas, ja tiks atcelta 5% PVN likme konkrētai produktu grupai:

  1. pieaugot augļu un dārzeņu cenai, samazināsies to patēriņš;
  2. būs apgrūtināta importa produkcijas izsekojamība - no kuras valsts konkrētais produkts ievests, kādi augu aizsardzības līdzekļi izmantoti to audzēšana;
  3. pieaugs pelēkā ekonomika, kā rezultātā zaudētāji būs daudzi vietējie audzētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto pārbūves uzņēmums SIA Electrify Ventspils pasažieru pārvadāšanas vajadzībām ir uzbūvējis pirmos elektriskos mikroautobusus, un to pārbūves darbi tiek pilnībā veikti Latvijā.

Kopējās investīcijas projektā ir 4,4 miljoni eiro, no kuriem 1,6 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM aizdevums energoefektivitātes projektiem.

No ražotnēm Jelgavā un Ogrē uz Ventspili devušies pirmie divi Mercedes-Benz Sprinter mikroautobusi, savukārt nākamie divi mikroautobusi ar 21 pasažieru sēdvietām Ventspilij tiks piegādāti tuvāko nedēļu laikā, bet atlikušie desmit līdz šī gada beigām.

"Latvija kļūst “zaļāka” un videi draudzīgāka, un tas notiek pateicoties mūsu uzņēmēju ilgtspējīgām idejām un spējai realizēt ambiciozus plānus. Investīcijas jaunos produktos, īpaši tajos, kas saistītas ar “klimatam draudzīgu” procesu izstrādi, palīdz radīt jaunas darba vietas, dod impulsu tautsaimniecības attīstībai, kā arī ir mūsu nākotnes konkurētspējas iespēja. Šim mērķim Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā esam paredzējuši līdzekļus tieši “zaļā” biznesa veicināšanai. Jo uzņēmēji novērtē un izmanto valsts sniegto atbalstu. To redzam arī SIA Electrify stāstā, kuram ar ALTUM atbalstu ir izdevies Latvijā radīt un īstenot videi draudzīgu projektu, kas aizsāks veselu ēru sabiedriskā transporta nozarē, vienlaikus – gādāt par Latvijas pienesumu Eiropas “zaļā kursa” mērķu sasniegšanai," teic ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad pilsētās arvien populārāk kļūst dārzeņu, zaļumu, augļu un ogu audzēšana uz dzīvojamo un biroju ēku balkoniem un terasēm, arī Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI) nodarbojas ar zaļumu audzēšanu, informē AREI.

Ar mērķi padarīt zaļāku darbavietas vidi un ierādīt, kā zaļi apdzīvot tukšo ēkas terasi AREI mītnes vietā Struktoru ielā, radās ideja valsts iestādes un privāto uzņēmēju kopprojektam - urbānā dārza ierīkošanai galvaspilsētā.

Lai arī AREI Rīgas centrā lielākoties tiek veikta ekonomiskā izpēte, uz ēkas 2.stāva terases iekārtoti gurķu, tomātu, baklažānu, čili piparu, zemeņu, dažādu garšaugu, kā arī AREI selekcionēto kartupeļu, zirņu un pupiņu stādījumi.

Projekta vajadzībām meistars Jānis Mosāns no "Dārza kastes" izgatavoja atbilstoša izmēra augsto dobju koka kastes un uzņēmēji no "For my plants", piegādāja profesionālu augsnes maisījumu - kūdras substrātu, kas paredzēts tieši urbānajiem dārzniekiem, jo ir sabalansēts un gatavs augu stādīšanai āra podos, balkona kastēs, augstajās dobēs un siltumnīcās, bagātināts ar iežu izcelsmes minerālu kombinēto mēslojumu pirmajām nedēļām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Getliņu siltumnīcās sākta gurķu iepakošana videi draudzīgākā iepakojumā, kas ir pilnībā pārstrādājams.

Aizstājot līdz šim izmantoto iepakojumu ar zema blīvuma polietilēna plēvi, pārstrādē potenciāli var nonākt aptuveni viena tonna iepakojuma, kas atbilst izmantotajam polietilēna iepakojuma apjomam Getliņu siltumnīcās ražas sezonas laikā. Tādējādi samazināsies nepārstrādājamo sadzīves atkritumu daudzums.

“Uzņēmumam “Getliņi EKO” ir svarīgi nodrošināt pakalpojumus un produktus ar augstu pievienoto vērtību, vienlaikus mazinot negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Atbildība pret vidi ir nozīmīga ne tikai atkritumu poligonā, bet arī dārzeņu audzēšanā. Varam būt gandarīti, ka samazināsim nepārstrādājamo atkritumu daudzumu un pāreja uz videi draudzīgāku iepakojumu ļaus nodot pārstrādei aptuveni vienu tonnu polietilēna iepakojuma ražas sezonas laikā,” stāsta “Getliņi EKO” ārējās komunikācijas vadītājs Ričards Aksels Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Getliņu atkritumu poligona apsaimniekotājs «Getliņi EKO» apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānu, jo tā dotu lielāku atdevi, nekā tomātu un gurķu audzēšana, intervijā pieļāva «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Viņš norādīja, ka papildus darbības veidus «Getliņi EKO» meklē, jo atkritumu pārstrādes procesā rodas enerģija, kuru citādi nav kur izmantot. Pērn «Getliņi EKO» atkritumu pārstrādes procesa rezultātā ieguva 24 gigavatstundas (GWH) siltumenerģijas un 31 GWH elektroenerģijas, tādēļ uzņēmums ir ierīkojis siltumnīcas.

Stirāns skaidroja, ka pievēršanās ārstnieciskās marihuānas audzēšanai ļautu arī izvairīties no pārmetumiem par konkurences kropļošanu dārzeņu tirgū.

«Diemžēl ar mūsu siltumnīcu ir tā: ja pēdējā kārtā mums nebūtu piešķirta Eiropas Savienības fondu nauda, tad mūs to piespiestu vai nu slēgt, vai izīrēt kādam citam uzņēmumam. Lai gan mūsu tomātiem ir divas reizes augstākas cenas nekā citiem, mēs vienalga kropļojot konkurenci. Līdz ar to arī mūsu tomātu saimniecība ir situācijā, kad šodien tā ir, bet rīt to var slēgt,» viņš sacīja, piebilstot, ka atšķirībā no dārzeņiem, ārstnieciskās marihuānas aprite ir ļoti stingri regulēts un uzraudzīts tirgus, kam ar brīvu konkurenci nav lielas saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Patlaban saspringto situāciju izjūt lauksaimniecības nozare, rudenī to izjutīs arī pircēju maki

LETA, 29.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada zemeņu ražu nelabvēlīgi ietekmējusi gan pavasara salna, gan sausums, tomēr pieprasījums pēc Latvijā audzētām zemenēm ir nemainīgi augsts, pauda aptaujātie nozares eksperti.

Vienlaikus zemeņu audzētāji atzīst, ka par platību samazināšanu lielā mērā spriež tās saimniecības, kurās zemeņu audzēšana notiek klajā laukā un kurām ir problēmas piesaistīt darba spēku.

Zīmola "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve skaidroja, ka uzņēmumā zemenes tiek audzētas segtajās platībās, proti, siltumnīcās un tā dēvētajos tuneļos, tādējādi "Augusta zemenes" platības nav tik lielas un nav nepieciešams arī liels darbaspēks.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka saprot lielos zemeņu audzētājus, kuri zemenes audzē uz lauka un samazina platības.

Taujāts par šī gada ražu, Dzērve norādīja, ka "Augusta zemenes" pieejamas jau no maija beigām, un uzņēmumā audzēto ražu visvairāk ietekmējušas karstās pavasara dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes saimniecībā "Kliģeni" Cēsīs šis pavasaris neatšķiras no citiem, jo klienti, tāpat kā citus gadus, vēlas sevi iepriecināt ar pašmājās audzētiem augiem. Uzņēmumā domā, ka lielākais drauds biznesam ilgtermiņā ir nevis vīruss, bet imports.

Kā uzsver z/s "Kliģeni" pārstāvis Reinis Reķis: "Saimniecībā nekas neapstājas, ejam uz priekšu un attīstāmies." 2018. gada vasarā Kliģeni veica vērienīgu modernizāciju, kuras laikā uzbūvēta jauna siltumnīca, ieguldot aptuveni vienu miljonu eiro. Siltumnīcu komplekss skatē "Gada labākā būve Latvijā 2019" guvis atzinību nominācijā Publiskā jaunbūve - ražošanas ēkas.

"Prieks par novērtējumu un stimuls darboties tālāk. Pieņēmām lēmumu nojaukt vecās siltumnīcas, tā kā to uzturēšanas, apsaimniekošanas izmaksas pieauga un ietilpība vairs neatbilda pieprasījumam. Piesaistot LAD līdzfinansējumu, sākām būvēt jaunas, uz modernām tehnoloģijām balstītas puķu stādu siltumnīcas, kurās galvenās funkcijas ir automatizētas un būtiski atvieglo cilvēku darbu. Protams, cilvēkresursa ieguldītais darbs ir neatsverams, un tas tāpat ir nepieciešams un nozīmīgs," stāsta R.Reķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgā spirulīna aug tikpat laimīga kā Āfrikā

Anda Asere, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperimentālajā ražotnē "SpirulinaNord" spēj ražot 3 kg svaigas spirulīnas nedēļā un cer ik pa dažiem mēnešiem šo apjomu dubultot.

Latvijas ziemeļu klimatā uzņēmums var audzēt spirulīnu 12 mēnešus gadā pretēji aptuveni sešu mēnešu sezonai Francijā un deviņu mēnešu sezonai Āfrikā. Baltijā un tuvākajā reģionā neviens neaudzē mikroaļģes biofotoreaktoros. Uzņēmums strādā pie ceturtās fotobioreaktora versijas, kas būs efektīvāka, ražīgāka, aizņems mazāk vietas.

Zinātnē un pētniecībā arī ir savas modes tendences, un, saprotot, ka viņas iepriekš apskatītā tēma – implanti no stikla keramikas – šobrīd īsti nav aktuāla, kā arī to, ka, lai tos komercializētu, ir vajadzīgas desmitgades, "SpirulinaNord" līdzdibinātāja un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva vēlējās nomainīt pētniecības tēmu. Otra līdzdibinātāja – RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Kristīne Veģere – zināja, ka mikroaļģes ir modē un būs arvien pieprasītākas, jo tā ir strauji augoša biomasa un ir pat tādas sugas, kas dubulto biomasu reizi dažās stundās.

Komentāri

Pievienot komentāru