Jaunākais izdevums

Tallinas Atkritumu apsaimniekošanas kodeksā paredzēts iekļaut aizliegumu Igaunijas galvaspilsētā notiekošos pasākumos izmantot vienreizlietojamos traukus.

Tāpat pašvaldībā pirmajā lasījumā pieņemtajos noteikumu grozījumos paredzēts prasību par bioloģisko atkritumu šķirotu savākšanu attiecināt uz visiem īpašumiem.

Pašvaldība plāno noteikt prasību atkritumu apsaimniekotājiem pie daudzdzīvokļu mājām nodrošināt stikla un jauktā iepakojuma savākšanu. Pilotprojektu atsevišķos Tallinas rajonos plānots sākt jau drīzumā.

No šā gada 1.aprīļa visiem īpašumiem Tallinā būs jānodrošina bioloģisko atkritumu savākšana. Mājām, kurā ir ne vairāk kā divi dzīvokļi, ir tiesības iegūt izņēmuma statusu, ja tiek nodrošināta kompostēšana uz vietas.

Kopš 2019.gada Tallinā ir spēkā aizliegums izmantot vienreizlietojamos plastmasas traukus. LĪdz šim aizliegums neattiecās uz traukiem un ēdamrīkiem, kas izgatavoti no sertificētas bioloģiski sadalošās plastmasas, kas atbilst noteiktam standartam, vai, piemēram, no kartona, koka, bambusa, palmu lapām, cukurniedrēm vai cita materiāla, kas dabā sadalās. Tāpat ir atļauts piedāvāt arī atkārtoti lietojamus traukus apmaiņā pret ķīlas naudu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: freepik.com/Freepik

Mēdz teikt, ka tieši virtuve ir mājokļa sirds – tajā top gardas maltītes un ģimenes locekļi satiekas, lai apspriestu dienas gaitas. Lai gatavošanas process būtu patīkamāks un arī uzkopšanas darbi veiktos ātri un ērti, svarīgi izvēlēties funkcionālu un savām ikdienas vajadzībām atbilstošu virtuves sadzīves tehniku.

Ja arī tu vēlies papildināt savu virtuvi ar jaunu, mūsdienīgu un funkcionālu sadzīves tehniku, turpini lasīt un uzzini, kādas virtuves ierīces 2024. gadā ir saņēmušas augstu novērtējumu gan no ražotāju un tirgotāju, gan pašu lietotāju puses!

No produktu uzglabāšanas līdz maltīšu pagatavošanai

Kas ir gardas maltītes pamatā? Protams, tie ir veselīgi, svaigi un aromātiski produkti. Energoefektīvs un ietilpīgs ledusskapis ir neaizstājama ierīce katrā virtuvē. Taču ar inovatīvām uzglabāšanas tehnoloģijām aprīkoti modeļi nodrošina vēl optimālākus produktu uzglabāšanas apstākļus – temperatūru un mitruma līmeni, tā palīdzot ilgāk uzturēt produktu sākotnējo garšu, aromātu un tekstūru.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras novada Vaidavā atklāts jaunais Latvijas uzņēmuma SIA "Vaidava ceramics" dizaina māla trauku koncepta veikals, kura izveidē investēti 100 000 eiro pašu līdzekļu.

Līdz ar to 37 gadus ģimenes pārvaldībā esošā uzņēmuma komanda ir gatava pilnvērtīgi uzņemt savus klientus un ārzemju viesus klātienē.

Ražotnes vadību ilgus gadus uzņemoties Jānim Balodim un ģimenei vasaras vadot Vaidavā ap keramikas ražotni, Jāņa trim dēliem bija iespēja pieredzēt kā māls meistaru rokās pārtop par skaistiem priekšmetiem. Ražotnē augstu tiek vērtētas tradicionālās podniecības tehnikas un vienlaikus notiek eksperimenti ar māla daudzpusību un īpašībām, lai no tradicionāla trauku ražotāja kļūtu par eksporta tirgū konkurētspējīgu dizaina trauku zīmolu.

Prasmīgi apvienojot Latvijas keramikas tradīcijas ar askētisku dizainu, 2015.gadā uzņēmuma vadībā un jaunas stratēģijas izstrādē iesaistoties dēlam Mikam Balodim, veikta zīmola identitātes maiņa un veiksmīgi uzsākts eksports ar starptautisku e-veikalu tīklu starpniecību un tirdzniecības partneriem Vācijā, Austrijā, Šveicē, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē, Amerikas Savienotajās valstīs, Japānā, Austrālijā, un izteikti pēdējā gada laikā - Apvienotajos Arābu emirātos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot atkritumu apjoma samazināšanu galvaspilsētā, Rīgā no nākamā gada īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībā un ielu tirdzniecībā pasākumu laikā vienreizlietojamo glāžu vietā būs jāizmanto vairākkārt lietojamas glāzes jeb depozītglāzes.

Lai veiksmīgāk noritētu pāreja uz depozītglāžu izmantošanu, jauno sistēmu šogad testēs vairākos pašvaldības rīkotajos publiskajos pasākumos.

Pirmais publiskais pasākums būs “Līgo Rīga Grīziņkalnā!”, kas norisināsies 23. jūnijā Grīziņkalna apkaimē. Vairakkārt lietojamās glāzes jau ir izmantotas kā brīvprātīga iniciatīva vairākās Latvijas pilsētās un pasākumos gan šogad, gan citos gados.

“Šāda sistēma nav nekas inovatīvs. Līdzīgu lēmumu ir pieņēmušas vairākas Eiropas un pasaules pilsētas. Atkritumu neradīšanai ir jābūt ērtai, un tā nevar būt tikai individuāla atbildība. Ceru, ka jau tuvākajos gados varēsim aizstāt ne tikai glāzes, bet arī vienreizlietojamos traukus, kā arī radīsim risinājumus ēdienu piegādei un kafijai līdzņemšanai arī ārpus pasākumiem,” uzsver Rīgas domes deputāte, Atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja Mairita Lūse.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada Rīgā stājušies spēkā saistošie noteikumi, kas paredz īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībā un ielu tirdzniecībā pasākumu laikā vienreizlietojamo glāžu vietā izmantot vairākkārt lietojamas glāzes jeb depozītglāzes, informē Rīgas dome.

Rīga sper soļus, lai kļūtu par sertificētu bezatkritumu pilsētu (Zero Waste Cities), kā arī pretendē uz Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu 2026. gadā, tāpēc aktīvi turpina darbu pie atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanas un rašanās novēršanas. Dalīti vākto atkritumu apjoms Rīgā pērnajā gadā strauji pieaudzis, tāpēc vēl svarīgāk par atkritumu šķirošanu, aktualizēts jautājums par to daudzuma samazināšanu. Lai mazinātu vienreizlietojamo produktu radīto vides piesārņojumu gan to ražošanas, gan apsaimniekošanas posmos, Rīga pieņēmusi noteikumus par depozītglāžu izmantošanu no šī gada 1. janvāra.

Pasākumos, kuros tiks izmantotas depozītglāzes, iegādājoties dzērienu pie kāda no tirgotājiem, būs jāiemaksā depozīta nauda par dzēriena glāzi. Atkārtoti uzpildīt dzērienu varēs tajā pašā glāzē, papildus neko nemaksājot. Dodoties prom, depozītglāzi varēs nodot speciāli izveidotā glāžu pieņemšanas punktā un atgūt iemaksāto glāzes naudu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālija no 1.janvāra aizliegs vienreizlietojamo e-cigarešu importu, ņemot vērā to pievilcību gados jauniem patērētājiem, otrdien paziņoja valdība.

Austrālijas veselības ministrs Marks Batlers norādīja, ka šis aizliegums paredzēts, lai apturētu e-cigarešu lietošanas straujo pieaugumu starp jauniešiem.

Par ieceri aizliegt vienreizlietojamo e-cigarešu importu Austrālija paziņoja jau maijā, bet līdz šim brīdim nebija sniegusi informāciju, kad tas varētu tikt ieviests.

Batlers saka, ka e-cigarešu izplatītāji valdībai bija skaidrojuši, ka tās ir kā rīks, lai palīdzētu ilgtermiņa smēķētājiem atmest šo kaitīgo ieradumu, taču tās kļuvušas par rekreācijas produktu, kas īpaši pievilcīgi jauniešiem.

Austrālijas valdības apkopotā informācija liecina, ka aptuveni katrs septītais jaunietis vecumā no 14 līdz 17 gadiem lieto vienreizlietojamās e-cigaretes jeb tā dēvētos veipus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Seims ceturtdien pieņēma tiesību aktu grozījumus, kas no nākamā gada maija aizliedz vienreizlietojamo plastmasas trauku bezmaksas izsniegšanu sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, publiskos pasākumos un pludmalēs.

Šādus traukus drīkstēs izsniegt tikai tad, ja klients iemaksās depozītu.

Grozījumus likumos par iepakojumu un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, vides aizsardzību un Administratīvo pārkāpumu kodeksā atbalstīja 94 deputāti, divi bija pret un 18 atturējās.

No nākamā gada maija sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi bez maksas drīkstēs izsniegt bezmaksas vienreizlietijamos traukus no citiem materiāliem, piemēram, papīra vai koka. Tomēr klientiem, kas ēd uz vietas un to vēlas, būs obligāti jānodrošina daudzkārt lietojamie trauki.

Paredzēts arī, ka sabiedriskās ēdināšanas iestāžu klienti varēs ierasties ar saviem traukiem, ja tie atbilst higiēnas noteikumiem.

Transports un loģistika

Vilciena Viļņa-Rīga-Tallina biļeti varēs iegādāties pie viena pārvadātāja

LETA,07.01.2025

AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors (no kreisās), Lietuvas pasažieru pārvadātāja "LTG Link" izpilddirektore Kristina Meide un Igaunijas pasažieru pārvadātāja "Elron" izpilddirektors Lauri Betlems piedalās pasažieru vilcienu satiksmes savienojuma Viļņa-Rīga-Tallina atklāšanas pasākumā Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilciena satiksmes savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina patlaban pasažieriem ir jāiegādājas biļetes pie katra no Baltijas valstu pārvadātājiem - pie "Pasažieru vilciena" (PV) posmā Rīga-Valga, pie "Elron" posmā Valga-Tallina un pie "LTG Link" posmā Viļņa-Rīga, tomēr februāra vidū ir plānots ieviest iespēju elektroniski iegādāties visas biļetes pie jebkura no trim pārvadātājiem, sacīja PV valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Nešpors skaidroja, ka, piemēram, posmam Rīga-Valga biļeti varētu iegādāties pie jebkura operatora, kā arī biļetes visiem posmiem savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina varētu iegādāties pie viena pārvadātāja.

"Visticamāk, formāts būs trīs atsevišķas biļetes, jo tas ir saistīts ar katras valsts nodokļu likumdošanu," piebilda Nešpors.

Nešpors piebilda, ka bija izvēle šī savienojuma atklāšanu iepauzēt trīs mēnešus vai to sākt tagad. "Tika pieņemts lēmums sākt tagad, tāpēc saprotam, ka pasažieriem nav ērti ar pārsēšanos un biļešu iegādi, bet process tiks vienkāršots" norādīja Nešpors.

Vilcienu satiksmes savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina patlaban pasažieriem ir jāpārsēžas divas reizes - Rīgā un Valgā, tomēr Latvija plāno nomāt vilcienu no "LTG Link", lai vilciens no Viļņas uz Rīgu varētu turpināt ceļu līdz Valgai un atpakaļ. Tādējādi pārsēšanās Rīgā vairs nebūtu jāveic.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozares veiktie aprēķini liecina, ka jaunu etiķešu izstrāde vienam produktam varētu izmaksāt no 15 000 līdz 90 000 eiro, taču kopējās izmaksas, lai pielāgotos jaunajām prasībām, noteikti būs lielākās, sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols, komentējot valdībā apstiprināto alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanas regulējumu.

Viņš skaidroja, ka valdībā apstiprinātie ierobežojumi ražotājiem un tirgotājiem uzliek birokrātisku slogu, kas asociācijas ieskatā nesniegs būtiskas izmaiņas iedzīvotāju paradumu maiņai. Vītols pauda, ka kopumā sabiedrība ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā alkoholiskos dzērienus lieto atbildīgāk, nekā tas tika darīts pirms desmit gadiem, ko nav ietekmējusi ierobežojumu noteikšana.

Komentējot regulējuma nepilnības, Vītols uzskaitīja, ka valdības apstiprinātajos grozījumos nav ietverts konkrēts izvērtējumu kopums, kas ļautu pēc kāda laika secināt, vai ierobežojumi ir ko mainījuši vai nē. "Ja ierobežojumi bijuši neefektīvi un noteiktie rezultāti nav sasniegti, tad ierobežojumus vajadzētu atcelt vai transformēt, un tas būtu šobrīd skaidri likumā jānosaka," piebilda LANA izpilddirektors.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Pakalpojumi

Par iepakojuma depozītu samaksāto naudu varēs saņemt atpakaļ bankas kontā

Db.lv,28.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank, sadarbībā ar SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” un digitālo aģentūru TRY Dig Latvia, izveidojusi jaunu depozīta iepakojuma atmaksas pakalpojumu dPays.

Piereģistrējoties www.dpays.eu, klienti varēs atmaksu par depozīta iepakojumu saņemt nevis papīra čeka vai skaidras naudas veidā, bet gan savā bankas kontā. Šobrīd risinājums izveidots vasaras festivālu un pasākumu nodrošināšanai, lai atvieglotu depozīta trauku apriti.

Savukārt iespēju izmantot dPays iepakojuma nodošanas taromātos plānots ieviest rudenī, kad "dPays" tiks integrēts jaunā īpaši lielas jaudas depozīta iepakojumu pieņemšanas vietā, ko šobrīd attīsta "Depozīta Iepakojuma Operators". Ja šobrīd taromātos ir iespēja naudu par depozīta iepakojumu atgūt papīra čeka vai veikala lojalitātes punktu veidā, tad drīzumā to varēs saņemt arī bankas kontā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums kā darba vieta, kurā pelnīt naudu iztikai? Šis koncepts jau labu laiku ir novecojis un to praktizējošiem uzņēmumiem kļūst aizvien grūtāk piesaistīt un noturēt darbiniekus. Dažādās valstīs veikti pētījumi rāda, ka šodien cilvēki, jo īpaši no jaunākās, Z paaudzes, lielu uzmanību pievērš darba vides kvalitātei un jēgpilnam darbam Tā ietver gan kolektīvā valdošo atmosfēru, gan ārpusdarba pasākumus, gan iespēju realizēt darbinieka pārliecību, piemēram, rūpes var vidi.

Pozitīvas darba vides veidošana nav tikai izdabāšana valdošajām tendencēm vai «spalvu spodrināšana». Ja uzņēmumā valda slikts mikroklimats, darba produktivitāte krītas. Kvīnsas Biznesa skolas un tirgus izpētes centra Gallup pētījumos noskaidrots, ka kolektīvos ar sliktu darba vidi ir par 37% vairāk darba kavējumu, par 49% vairāk nelaimes gadījumu un tiek pieļauts par 60% vairāk kļūdu. Līdz ar to cieš arī finanšu rādītāji – produktivitāte ir vidēji par 18% zemāka nekā kompānijās ar labu darba vidi, rentabilitāte – par 16% zemāka, un darba vietu skaits aug par 37% lēnāk. Lielajās akciju sabiedrībās tas atsaucas arī uz akciju vērtību – to cena laika gaitā mēdz noslīdēt līdz pat 65% zemākam līmenim nekā konkurentiem. Lieki piebilst, ka uz šādām darba vietām strādājošie neraujas, un arī no tām dodas prom biežāk nekā no uzņēmumiem ar patīkamu darba vidi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas, 6.janvāra, darbību uzsāk jaunais pasažieru vilcienu savienojums starp Baltijas valstu galvaspilsētām, ko nodrošinās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pārvadātāji pa dzelzceļu - "LTG Link" posmā Viļņa - Rīga, "Vivi" posmā Rīga - Valga un "Elron" posmā Valga - Tallina.

Lai novērtētu maršruta priekšrocības, plānots, ka pirmdien pirmajā braucienā dosies arī visu trīs pārvadātāju - "Vivi", "Elron" un "LTG Link" - vadība.

"Jaunais dzelzceļa savienojums starp Viļņu, Rīgu un Tallinu ir svarīgs solis Baltijas valstu reģionālās mobilitātes uzlabošanā. Tas ne tikai savieno mūsu galvaspilsētas ērtāk un efektīvāk, bet arī simbolizē ciešu sadarbību starp Baltijas valstīm, lai nodrošinātu mūsdienīgu un pasažieriem draudzīgu transporta risinājumu. Paldies "Vivi" par ieguldīto darbu!", pauž Latvijas republikas satiksmes minists Kaspars Briškens.

Pirmajā etapā savienojums tiks īstenots ar visu trīs pārvadātāju ritošo sastāvu un sastāvēs no divām pārsēšanās reizēm - vienas Rīgā, bet otras Valgā, pārsēšanās laikam starp reisiem sastādot 12 - 19 minūtes. Vienlaikus, turpinot darbu pie savienojuma pilnveidošanas, paredzēts, ka jau tuvākajā laikā pārsēšanās reižu skaits varētu tikt samazināts.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā darba nedēļā Baltijas valstu galvaspilsētās bija vērojamas atšķirīgas degvielas cenu tendences - Rīgā tās palielinājās, Viļņā degvielas cenas nemainījās, bet Tallinā bija atšķirīgas cenu izmaiņas, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Darba nedēļas beigās augstākā benzīna cena bija Rīgā, seko Tallina un Viļņa. Arī dīzeļdegviela visdārgākā bija Rīgā, seko Tallina, bet vismazāk dīzeļdegviela darba nedēļas beigās maksāja Viļņā.

Rīgā "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Krasta ielā piektdien 95.markas benzīna cena palielinājās par 3% - līdz 1,714 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena kāpa par 1,8% - līdz 1,724 eiro par litru.

Viļņā "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Savanorju prospektā piektdien 95.markas benzīns maksāja 1,534 eiro par litru, bet dīzeļdegviela - 1,654 eiro par litru, abiem produktiem maksājot tāpat kā pagājušajā nedēļā pirms Lietuvas valsts brīvdienas.

Tallinā "Circle K" uzpildes stacijās piektdien 95.markas benzīna cena palielinājās par 0,6% - līdz 1,689 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 3% - līdz 1,619 eiro par litru.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: vde.lv

Lai mazinātu mūsu pēdas nospiedumu uz planētu, katram ir iespēja savā ikdienā ieviest ilgtspējīgākas izvēles, piemēram, veicot pārdomātu pārtikas un sadzīves preču iegādi, šķirojot atkritumus un lietojot videi draudzīgu sadzīves ķīmiju.

Taču vienlīdz būtiski ir apzināties arī to, kādu ietekmi uz vidi atstāj iegādātā sadzīves tehnika un elektroierīces. Iepērkoties atbildīgi, mēs varam būtiski veicināt ilgtspējīgāku patēriņu un sniegt savu ieguldījumu vides piesārņojuma mazināšanā.

Tieši tāpēc sadzīves tehnikas mazumtirdzniecības uzņēmums ar 30 gadu pieredzi Verners DE popularizē un atbalsta ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku dzīvesveidu, pircējiem piedāvājot jaunu preču kategoriju – “Zaļa izvēle” sadzīves tehniku. Par “Zaļa izvēle” precēm, kampaņas mērķi un to, kā ikviens no mums savā ikdienā var veikt videi draudzīgākas izvēles, stāsta VDE valdes loceklis Verners Survilo.

Eksperti

Zaļmaldināšana – noved līdz tiesas prāvām, attālina no klimata mērķiem

Viktors Toropovs, SEB bankas Ilgtspējas attīstības vadītājs Latvijā,16.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārāk krāšņa sevis kā ilgtspējīga, “zaļa”, klimata neitrāla uzņēmuma reklamēšana šodien var beigties ar visai nepatīkamām sekām. Ja šādai komunikācijai nav reāla seguma, uzņēmumam vai organizācijai var nākties skaidroties tiesā par t.s. zaļmaldināšanu (greenwashing).

Turklāt, šāda “piemelošana” nav tikai biznesa drauds uzņēmumiem vien, – tas attālina mūs no kopīga mērķa panākt reālas pārmaiņas, lai mazinātu ietekmi uz klimatu.

Virkne aptauju Eiropā un Baltijas valstīs liecina, ka cilvēki arvien lielāku vērību pievērš klimata pārmaiņām un sagaida, ka vides aizsardzība un ilgtspējīga prakse kļūs par uzņēmumu galveno prioritāti. Cilvēki ir gatavi maksāt vairāk, ja produkts vai pakalpojums ir ilgtspējīgs un klimata neitrāls. Ilgtspēja ir ne vien patērētāju, bet arī starptautiskās sabiedrības un Eiropas Savienības uzmanības centrā, – uzņēmumiem jomā tiek izvirzītas aizvien stingrākas un konkrētākas prasības. Uzņēmēji par ilgtspējas jautājumiem aktīvi komunicē, atzīst ilgtspējas nozīmi, taču ilgtspējīga rīcība bieži vien izpaliek. Katram vārdam reklāmā, mārketinga komunikācijā vai produkta aprakstā ir jābūt pārdomātam un pamatotam, – pretējā gadījumā tas var radīt lielas nepatikšanas uzņēmumiem, kuri būs aizrāvušies ar zaļmaldināšanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 17.martā notiek ikgadējā RTU Karjeras diena, kuras ietvaros SIA “Rīgas ūdens” ir uzstādījis pirmo uzņēmuma pašu darbinieku rokām radīto mobilās dzeramā ūdens stacijas prototipu jeb t.s. ūdens bāru. Šovasar plānots izveidot un izvietot Rīgā vēl septiņas šādas iekārtas.

Mobilās dzeramā ūdens stacijas augstums ir 2 metri, garums – 2,5 metri, platums – aptuveni 1,75 metri. Tā ir aprīkota ar astoņiem ūdens krāniem – četri katrā pusē. Zemākie no tiem ir 1,20 metru augstumā, lai tiem brīvi varētu piekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem.

Ūdens stacija ir salīdzinoši viegla un mobila konstrukcija, kas veidota no alumīnija un apdarināta ar mitrumizturīgu saplāksni. Tai ir paredzēts vietējais pieslēgums pilsētas ūdensvada tīklam, bet ārpus telpām to var pieslēgt ugunsdzēsības hidrantiem.

Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana ir Rīgas pašvaldības plānots pilsētas attīstības virziens sadarbībā “Rīgas ūdeni”, lai realizētos ideja, ka kvalitatīvs dzeramais ūdens no pilsētas ūdensvada pilsētniekiem tiek nodrošināts arī publiskos pasākumos, svētkos un koncertos.

Ekonomika

Konceptuāli atbalsta likumprojektu Krievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanai

LETA,22.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanai.

Likumprojektam noteikta steidzamība un priekšlikumu iesniegšanas termiņš 15 minūtes. Ja komisija un parlaments pagūs izskatīt priekšlikumus, Saeima šodien varētu lemt arī par grozījumu pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Grozījumus iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu komisija, virzot Zemkopības ministrijas (ZM) sadarbībā ar vairākām ministrijām tapušo piedāvājumu.

Eiropas Komisija atturīga par Latvijas plāniem aizliegt graudu importu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nākamnedēļ, 20.februārī, plānots sākt skatīt...

ZM likumprojekts sagatavots kā juridiski atbilstošāki jeb kā alternatīvi grozījumi iepriekš Nacionālās apvienības (NA) virzītajām izmaiņām, kas līdzīgi paredzēja aizliegt lauksaimniecības produktu piegādi Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas.

Saeimai šodien noraidīja NA sagatavotos grozījumus, lai atbilstoši ierastajai kārtībai varētu strādāt ar ministriju sagatavoto tā dēvēto alternatīvo likumprojektu.

Atbilstoši vairāku ministriju sadarbībā izstrādātajam piedāvājumam plānots noteikt, ka līdz 2025.gada 1.jūlijam būs aizliegta lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana jeb importēšana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, vai kuras ieved Latvijā no citām trešajām valstīm, bet kuru izcelsme ir Krievijas vai Baltkrievija.

Anotācijā nav plaši skaidrota termiņa noteikšana aizliegumam. Aizlieguma ierobežojums laikā varētu būt piedāvāts, lai likums atbilstu arī tiesību jomas samērīguma principam. Visdrīzāk, nebūtu izslēgta iespēja pie nepieciešamības nākotnē lemt par aizlieguma pagarināšanu ilgāk par 2025.gada 1.jūliju.

Pēc likuma pieņemšanas Ministru kabinets līdz 2025.gada 1.martam izvērtētu un iesniegtu Saeimai ziņojumu par lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un atbilstību sabiedrības interesēm un pie nepieciešamības iesniegtu Saeimai kādus grozījumus.

Ministru kabinets 14 dienu laikā no šo aizlieguma spēkā stāšanās dienas izdotu noteikumus, tajos norādot lauksaimniecības un lopbarības produktus, kurus ievest Latvijā būs aizliegts.

Likumā tiktu definēts, ka šajos gadījumos ar ievešanu (importēšanu) Latvijā saprot produktu laišanu brīvā apgrozībā (izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt tos saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojamu no pievienotās vērtības nodokļa), kā arī ievešanu pārstrādei (izņemot ievešanu pārstrādei ar mērķi tos iznīcināt) vai galapatēriņam.

Likuma izmaiņas plānots pieņemt, lai ievērotu un nodrošinātu Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību, tajā skaitā tiesības uz īpašumu) un labklājību (sabiedrības kopējo materiālo labumu vairošanu).

Virzīto izmaiņu pamatojumā norādīts, ka lauksaimniecības un lopbarības produkti šā likumprojekta izpratnē ir zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produkti, kā arī pirmās pakāpes pārstrādes produkti, kas ir tieši saistīti ar šādiem produktiem.

Likumprojekts ZM sagatavojusi sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Ārlietu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Pārtikas un veterināro dienestu (PVD). Paredzēts, ka VID un PVD kontrolēs likuma izpildi. Importa ierobežojumi tiks noteikti atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulas par kopīgiem importa noteikumiem nosacījumiem.

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka Latvija kā Krievijas robežvalsts virzās uz pēc iespējas ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalsti, lai aizsargātu savu drošību. Latvijas iniciatīva ir kā papildus elements kopējai ES sankciju politikai.

"Latvijai ir jādara viss iespējamais, lai uzturētu mieru un starptautisku drošību. Latvija atbalstīs Ukrainu līdz tās uzvarai pār Krieviju," akcentēts likumprojekta pamatojumā.

ZM sadarbībā ar vairākām citām ministrijām sagatavotās izmaiņas virzītas, lai nepieļautu, ka agresorvalstu valsts budžeti un to uzņēmumi gūst papildu ieņēmumus no savas produkcijas eksporta uz Latviju, kas veicina kara turpināšanas iespējas Ukrainā.

Jau vēstīts, ka janvāra beigās valdošā koalīcija vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā.

Kā ziņots, Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022.gadā, kad importēja 265 056 tonnas, aģentūra LETA noskaidroja Valsts ieņēmumu dienestā.

Vienlaikus 2023.gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022.gadā.

Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi - 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 74 640 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā.

Salīdzinot ar 2022.gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu - par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles - par 87,9%. Mieži 2022.gadā netika importēti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija otrdien paziņoja par plāniem aizliegt sintētiskās pārtikas krāsvielas, pievēršoties jautājumam, kurā pastāv abu lielo ASV politisko partiju vienprātība.

Veselības ministrs Roberts Kenedijs ir solījis reformēt ASV pārtikas nozari atbilstoši sauklim "Padarīt Ameriku atkal veselīgu" (MAHA). Paziņotie plāni paredz līdz 2026.gada beigām izslēgt no aprites astoņas apstiprinātās mākslīgās pārtikas krāsvielas.

Iepriekšējā prezidenta Džo Baidena administrācija nolēma aizliegt mākslīgo krāsvielu "Red Dye 3" līdz 2027. un 2028.gadam. Jaunā administrācija nolēma šo krāsvielu aizliegt līdz 2026.gada beigām un arī aicināja Nacionālo veselības institūtu veikt visaptverošu izpēti par to, kā pārtikas piedevas ietekmē bērnu attīstību.

"Pēdējos 50 gadus amerikāņu bērni arvien vairāk ir dzīvojuši toksiskā sintētisko ķimikāliju zupā," preses konferencē paziņoja Pārtikas un medikamentu pārvaldes (FDA) komisārs Mārtijs Makarijs, atrodoties jaunu ģimeņu un MAHA piekritēju ielenkumā.

Ekonomika

Eiropas Komisija atturīga par Latvijas plāniem aizliegt graudu importu

Zane Atlāce-Bistere,16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nākamnedēļ, 20.februārī, plānots sākt skatīt Krievijas un Baltkrievijas graudu importa Latvijā aizlieguma likumprojektu. Debatēm par šo jautājumu seko arī Eiropas Komisija (EK), kas pašlaik šo tematu komentē atturīgi.

Dienas Bizness jautājumus uzdeva Eiropas Komisijas Tirdzniecības komisāram Valdim Dombrovskim, kurš ir arī Jaunās Vienotības kandidāts Eiroparlamenta vēlēšanās. Taču argumentējot, ka jautājumos par sankcijām un lauksaimniecības produktiem ir iesaistīti vairāki komisāri, atbilžu sniegšana tika deleģēta EK preses dienestam.

Koalīcija vienojas aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā

Valdošā koalīcija ir vienojusies aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā....

Uz jautājumu, vai Latvijas lēmums par graudu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas ir saskaņots ar EK vai EK Tirdzniecības ģenerāldirektorātu, EK preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) atbildēja, ka Komisija ir informēta un seko debatēm par šo jautājumu Latvijā. Vaicāts, vai vienas Eiropas Savienības dalībvalsts lēmums aizliegt noteiktas preču grupas importu nav uzskatāms par Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību pārkāpumu, EK pārstāvis akcentē dalībvalstu pienākumu informēt Komisiju par šādiem plānotajiem pasākumiem. Savukārt uz jautājumu, vai EK varētu uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju gadījumā, ja Latvija pieņems likumu, ar kuru aizliegs graudu importu no Krievijas un Baltkrievijas, O.Gills atbild, ka Komisija izvērtēs pasākumu un sadarbosies ar Latviju šajā jautājumā.

Latvijā no Krievijas pērn importēti graudaugi 89 miljonu eiro vērtībā

Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas...

Tēmas kontekstā O.Gills uzsver, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču, tostarp labības un mēslošanas līdzekļu, tirdzniecību starp trešajām valstīm un Krieviju. Ja trešās valstis vēlas iegādāties Krievijas mēslojumu, ES nav sankciju, kas to aizliegtu.ES turpina nodrošināt, lai tās sankcijas neietekmētu lauksaimniecības pārtikas eksportu no Krievijas uz trešām valstīm. Par turpmākajām sankcijām visas ES dalībvalstis vienojas vienbalsīgi Tas ir darīts nolūkā aizsargāt globālo nodrošinātību ar pārtiku, jo šādas sankcijas globālo dienvidu importētājvalstīm varētu nodarīt lielāku kaitējumu nekā Krievijas ekonomikai. Jo īpaši attiecībā uz augstākām cenām produktiem, ko pārvadā tranzītā vai reeksportē caur ES.

No juridiska viedokļa jāņem vērā, ka Latvija ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalsts. Saskaņā ar PTO Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību ir aizliegta vispārēju kvantitatīvu ierobežojumu piemērošana kāda produkta importam. Savukārt ārējā tirdzniecības politika ir ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē, tāpēc Eiropas Savienības dalībvalstis PTO pārstāv Eiropas Komisija. Tātad Latvija nevar neatkarīgi no Eiropas Komisijas pieņemt lēmumus, kas skar ārējo tirdzniecības politiku, jo Latvijai ir jāievēro savas starptautiskās saistības kā PTO dalībvalstij. Šī juridiskā nianse arī izskaidro Eiropas Komisijas norādi, ka par sankcijām ES dalībvalstis vienojas vienbalsīgi.

Jau vēstīts, ka janvāra beigās valdošā koalīcija vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā, norādot, ka februāra laikā plānots sagatavot un pieņemt Saeimā attiecīgu likumprojektu.

Latvijā pērn no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022.gadā, kad importēja 265 056 tonnas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija. Vienlaikus 2023.gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022.gadā. Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi - 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 74 640 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā. Salīdzinot ar 2022.gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu - par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles - par 87,9%. Mieži 2022.gadā netika importēti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas valdība aicinājusi aizliegt Ķīnas iepirkšanās platformu "Temu" Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ), jo platformā tiek pārdoti toksiski produkti.

Pēc tam, kad Norvēģijas Vides aģentūras izmeklēšanā "Temu" precēs tika konstatēti toksīni, valdība paziņoja, ka ir gatava aizliegt šo platformu Norvēģijā, šorīt ziņoja Norvēģijas telekanāls TV2.

TV2 vēsta, ka bērnu kaklarotā, kas pārdota "Temu", konstatēti 88% kadmija. Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Rotaļlietu drošības direktīvu maksimālais pieļaujamais šīs toksiskās vielas daudzums rotaļlietās ir 0,02%.

Pārskatot "Temu" pieejamās bērnu preces, konstatēts, ka lielākā daļa produktu satur vielas, kas būtu jātur tālu prom no bērniem, platformā "LinkedIn" norādīja Norvēģijas vides ministrs Andrēass Bjellanns Ēriksens.

Paredzams, ka Eiropas Komisija (EK) trešdien publicēs savu jauno stratēģiju attiecībā uz e-komercijas platformām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ierasts, ka Latvijā un Eiropā kopumā finansējumu izsniedz bankas. Tomēr šajā ziņā pēdējos gados ir plaukuši arī citi privātie aizdevēji un šādi fondi, kas ļauj tikt pie dažāda veida aizdevumiem gan privātpersonām, gan uzņēmējiem, kuriem nav pieejams šāds tiem vajadzīgais banku finansējums.

Vaicāta kāda tagad īsti ir situācija Baltijā un Latvijā šādu nebanku privāto parādu tirgus ziņā, Lietuvā bāzētā INVL grupā ietilpstošā privātā parāda fondu pārvaldes uzņēmuma Mundus direktore Viktorija Vaitkevičiene izceļ, ka privāto parādu tirgus Baltijas valstīs pēdējos gados ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi, ko veicinājusi tādu faktoru kombinācija kā ekonomiskā izaugsme, augošās procentu likmes un augošā interese par alternatīvām investīcijām.

“Baltijas valstīs privāto parādu tirgus ir bijis īpaši aktīvs nekustamo īpašumu sektorā, daudziem investoriem cenšoties gūt labumu no reģiona spēcīgās ekonomikas izaugsmes un pievilcīgajām īpašumu cenām. Privātie parāda fondi un citi nebanku aizdevēji ir spējuši nodrošināt finansējumu attīstītājiem un īpašumu īpašniekiem, bieži vien ar elastīgākiem noteikumiem nekā tradicionālās bankas,” stāsta Viktorija Vaitkevičiene.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra sākusi un nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) komandējumos, aģentūra LETA uzzināja prokuratūrā.

Saskaņā ar publiski izskanējušo informāciju Ģenerālprokuratūrā tika veikta pārbaude par gaisa transporta līgumreisu pakalpojumu izmantošanu toreizējā Ministru prezidenta komandējumos.

Ģenerālprokuratūra neapstrīd, ka valsts augstāko amatpersonu pienākumu izpildes gaitā var rasties situācijas, kad komandējuma nodrošināšanā nepieciešams izmantot gaisa transporta līgumreisu pakalpojumus.

Vienlaikus patlaban nepastāv normatīvais regulējums, kas reglamentētu gaisa transporta līgumreisu pakalpojumu saņemšanu, un tas novedis pie nepamatotas Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" 32.punkta tvēruma paplašināšanas pretēji Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertajam likumības principam, norāda prokuratūra.