Grieķija, visticamāk, paliks eirozonā, taču, ja valsts no tās izstātos, ietekme uz reģiona ekonomiku un valūtas kursu būtu mazāka nekā iepriekšējos gados, uzskata portāla db.lv aptaujātie eksperti.
Db.lv jau rakstīja, ka pieaudzis risks, ka Grieķija varētu izstāties no eirozonas pēc tam, kad reģiona finanšu ministri paziņojuši, ka vairs netiks runāts par finansiālo atbalstu, kamēr vien Grieķijas valdība nepieprasīs esošās programmas termiņa pagarināšanu, raksta Bloomberg.
«Netiks rīkota tikšanās, kurā mums būs jāklausās, kā darbojas pasaule,» sacījis Austrijas finanšu ministrs Hanss Jorgs Šellings, piebilstot, ka tikšanās notiks tikai tad, kad būs vēstule, pieprasījums un nosacījumi būs apstiprināti.
Tomēr Grieķijai atlicis pavisam maz laika, jo pašreizējās palīdzības programmas termiņš beidzas februārī. Ja netiks panākta vienošanās, līdz marta beigām Grieķijai varētu beigties nauda, liekot jaunajam premjerministram Aleksim Cipram lauzt solījumu vēlētājiem beigt taupības programmu vai ieviest jaunu Grieķijas valūtu.
Austrijas kanclers Verners Feimans sacījis, ka dažas amatpersonas ir par zemu novērtējušas risku Grieķijai pamest valūtu reģionu un tam būtu nepieredzētas sekas. Savukārt Smith & Williamson Investment Management eksperts Robins Maršals minējis, ka Grieķijas lēmums pamest eirozonu ir visticamākā iespēja. Commerzbank analītiķi eirozonas sadalīšanās iespējas risku paaugstinājuši līdz 50%, salīdzinot ar 25% pirms nedēļas.
Ar sīkākiem ekspertu komentāriem un prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/3
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
Grieķijas faktoram ir pietiekami liela ietekme uz ekonomiskajiem procesiem un finanšu tirgiem eirozonā. Tādēļ situācijas stabilizēšana un vienošanās panākšana ir visu iesaistīto pušu interesēs. Tomēr situācija un arī potenciālā iznākuma ietekme šobrīd iezīmē atšķirīgu rezultātu.
Pirmajā krīzes posmā ar Grieķijai līdzīgām problēmām saskārās daudzas valstis, kas uzturēja augstu nenoteiktību arī par eiro projekta nākotni. Bija nepieciešams demonstrēt valstu spēju rīkoties, tai skaitā demonstrēt atbalstu vājākajiem dalībniekiem. Tādēļ Grieķijas izstāšanās būtu nopietni apdraudējusi ne tikai pašas valsts ekonomisko stabilitāti un padziļinātu krīzi arī pārējās valstīs. Tas iedragātu savstarpējo uzticēšanos un ievilktu vēl izteiktākas plaisas valstu ekonomiskās politikas uzskatos, kas liktu jau krietni nopietnāk vērtēt scenārijus par vienotās valūtas projekta dzīvotspēju.
Tikmēr eirozonas ekonomikā ir vērojamas lēnas, bet pozitīvas iezīmes. Taupības posms pamazām noslēdzas un valstis ir izgājušas cauri sarežģītam posmam, kurā vislielākais atbalsts ir ticis sniegts Grieķijai. Pašreizējā Grieķijas nostāja veido apstākļus nedaudz citādi, respektīvi tā, ka, ja tā būs spiesta pamest eirozonu, potenciālā ietekme un vispārējā reakcija varētu nebūt tik negatīva kā pirms dažiem gadiem. Vācija ļoti labi saprot, ka Grieķijai ir jāpalīdz, bet tā nedrīkst piekāpties, jo tas atvērs populistisku vilni Eiropas politikā, kas var radīt daudz neparedzamākas sekas kā Grieķijas izstāšanās. Tādēļ šis precedents būs ļoti nozīmīgs tālākam projekta attīstībai. Tādēļ, ja Grieķijas ielikšana rāmjos ir nepieciešams projekta dzīvotspējai, lai veicinātu atbildīgāku valstu ekonomiskās politikas īstenošanu, kas ilgākā termiņā ļautu arī skatīt veidus, kā pilnveidot vienotās valūtas zonas mehānismu.
Potenciālie attīstības scenārijiem būs ietekme uz eiro vērtības svārstībām, taču, ņemot vērā Grieķijas svaru, tā nebūs kritiska. Latvijas gadījumā ir iespēja pavērtēt kā ietu Latvijai, ja tā izvēlētos iet līdzīgu ceļu, jo šādas idejas publiskajā telpā mēdza virmot.
#2/3
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Šobrīd jau apritē ir dažādi detalizēti scenāriji, kā tas varētu notikt. Noteikti vissvarīgākais elements būtu Grieķijas banku sistēmas atslēgšana no ECB likviditātes dzīvības līnijas. Tajā brīdī Grieķijai atliktu vai nu noskatīties, kā tās banku sistēma sabrūk vai ieviest dzelžainu kapitāla kustības kontroli. Tādā gadījumā viens eiro Grieķijā vairs nebūtu tas pats, kas viens eiro pārējā eirozonā, tas kļūtu mazāk vērts. Tas vēl nenozīmētu neatgriezenisku Grieķijas aiziešanu no eirozonas. Banku krīzes laikā Kipra ieviesa šādu pasākumu, tomēr tas bija saskaņotas krīzes pārvarēšanas programmas ietvaros. Ja šāda situācija turpinātos ilgstoši, nauda tomēr pamazām turpinātu plūst no valsts ārā, radot visaptverošu likviditātes trūkumu un ekonomiskās krīzes padziļināšanos. Agri vai vēlu nekas cits neatliktu kā beigt mocīties un ieviest jauno drahmu.
Tas arī ļautu panākt strauju ārēju devalvāciju, kas varētu būt ekonomikas atkopšanās sākums, ja vien neiestājas pilnīgs haoss un izdodas saglabāt uzņēmējdarbībai daudzmaz piemērotu vidi. Grieķu dzīves līmenis sākotnēji varbūt kristos vēl straujāk, bet tas aiztaupītu ilgstošu deflāciju ar visām no tās izrietošajām sekām.
Sekas pašai eirozonai ir gan viegli, gan grūti prognozējamas. Tās valstis, kuras caur EFSF ir aizdevušas naudu, tās lielu daļu varētu droši norakstīt, jo eiro parāda un Grieķijas IKP attiecība kļūtu vēl sliktāka. Tas skartu Igauniju, bet Latviju tiešā veidā, manuprāt, nē. Tāpat zaudējumi varētu rasties caur TARGET sistēmu. Tās ietvaros nacionālajām centrālajām bankām veidojas prasības vienai pret otru, nezinu precīzi, bet nav šaubu, ka Grieķija ir dziļos mīnusos. Zaudējumi varētu būt pašai ECB, kura, piemēram, ir pieņēmusi grieķu parādzīmes kā ķīlu. Tas jau Latviju varētu skart diezgan tieši, caur dalību ECB kapitālā.
Nezināmais elements ir ietekme uz finanšu tirgiem. Pagaidām valda diezgan liels miers un var cerēt, ka tas turpināsies. Ir jāskatās uz Itālijas, Portugāles un Spānijas parādzīmēm, to ienesīguma izmaiņas šodien ir nenozīmīgas. Pilnīgas drošības nav, bet izskatās cerīgi. Skaidrs, ka Greksits ir eiro kursu samazinošs faktors. Nelielas svārstības saistībā ar šo scenāriju notiek, bet nekas grandiozs.
#3/3
Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs
Lai gan visticamākais scenārijs Grieķijas jautājumam tomēr ir Grieķijas palikšana eirozonā un aizdevumu programmas turpināšana, iespējams, ar mazliet atvieglotiem nosacījumiem, nevar izslēgt arī scenāriju par Grieķijas aiziešanu no eirozonas. Tas gan nozīmētu Grieķijas banku sistēmas sabrukumu, valsts nespēju atmaksāt savas saistības un potenciālu haosu ekonomikā. Jau martā Grieķijai ir jāatmaksā salīdzinoši lielas summas un bez Eiropas atbalsta ir apšaubāms, vai jau marta maksājums Grieķijai būs pa spēkam. No Grieķijas banku sektora šobrīd aizplūst depozīti 2 miljardu eiro apmērā katru nedēļu, un tikai Eiropas Centrālās bankas ārkārtas finansējums ļauj bankām turēties virs ūdens.
Tā kā līdz šim nav bijuši precedenti, kad kāda valsts būtu pametusi eirozonu, nav iespējams precīzi pateikt, kādas būtu sekas šādai rīcībai. Lielākie Grieķijas kreditori ir Eiropas Centrālā banka, Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Savienības lielākās valstis. Grieķijas bankrots, visticamāk, lielu ietekmi uz eirozonas valstīm kopumā neatstātu, jo negatīvais efekts tiktu sadalīts uz visām kreditorvalstīm. Tas gan ir tikai teorētisks scenārijs, jo nav zināms, kā reaģētu finanšu tirgi, ja patiešām notiktu Grieķijas aiziešana no eirozonas ar no tā izrietošajām sekām. Vislielākais ļaunums šādam scenārijam būtu spekulācijas par domino efektu, ko šis efekts varētu radīt, kā arī spekulācijas par potenciālu eirozonas tālākai iziršanai, domājot par citām ekonomiski vājākajām eirozonas valstīm.
Tā saucamais Grexit varētu divējādi ietekmēt vienoto erozonas valūtu eiro. No vienas puses, aizejot eirozonas vājākajam posmam, kopumā eirozona varētu būt stiprāka, tādējādi eiro vērtībai pieaugot. No otras puses, bažas par ķēdes reakciju un tālāku eirozonas izjukšanu varētu likt investoriem pārdot eiro, samazinot šīs valūtas vērtību.
Grieķijas aiziešana no eirozonas Latviju ietekmētu tikai pastarpināti, jo Latvija nav tiešs Grieķijas kreditors. Latvija veic iemaksas Eiropas stabilitātes mehānismā, kas ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, tiesa, pašreizējā Grieķijas palīdzības programma tika apstiprināta pirms vēl Latvija bija eirozonas valsts un ESM biedrs.
