Neatkarīgi no tā, kuri politiskie spēki veidos jauno valdību un kādas personas ieņems valdības locekļu amatus, tās dienaskārtībā jābūt enerģētikai, energoefektivitātei, likumdošanas kvalitātei, digitalizācijai, ēnu ekonomikas apkarošanai un valsts pārvaldes reformai.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle un audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Latvia partnere Evija Šturca. Viņasprāt, pašreizējos apstākļos uzmanības degpunktā būs enerģētika un energoefektivitāte.
Fragments no intervijas
Kas būs jaunās valdības trīs svarīgākie darbi — uzdevumi?
Pirmkārt enerģētika un energoefektivitāte, energoresursu taupīšana. Tās visas attiecas gan uz valsti kopumā, gan uz uzņēmumiem, gan arī uz iedzīvotājiem. Ir vajadzīgs komplekss skatījums. Visām grupām (uzņēmumiem, iedzīvotājiem) bija un būs nepieciešami atbalsta pasākumi, lai paaugstinātu energoefektivitāti. Šajā segmentā ir gan īstermiņa, gan vidēja, gan arī ilgtermiņa uzdevumi, un līdz ar to ir arī nepieciešami attiecīgi valdības lēmumi.
Jau ir uzņemts kurss, lai būtiski palielinātu atjaunojamās enerģijas ražošanu no vēja un saules. Lai šie nodomi nepaliktu tikai ieceru līmenī, ir nepieciešami valsts lēmumi birokrātisko šķēršļu mazināšanai, investīcijām elektroenerģijas pārvades sistēmā, kas ļautu saules un vēja radītajai elektroenerģijai nonākt pie patērētājiem. Šajā jautājumā nav runa tikai par Augstsprieguma vai Sadales tīklu, bet gan par visu elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūru kontekstā ar atjaunojamo energoresursu jaudu palielināšanu, ko iecerējuši veikt privātie investori. Pašlaik ir vairāki nelieli darbi, kuri ir paveikti, taču šajā jomā vēl daudz darāmā. Nav noliedzams, ka būtu nepieciešama analīze par birokrātisko procedūru ilgumu, to termiņiem, vienlaikus cenšoties izprast, kur ir tās šaurākās vietas, kurās ir nepieciešami uzlabojumi.
Atjaunojamie energoresursi ir ļoti būtiski, lai veicinātu enerģētisko neatkarību. Tie ir ilgtermiņa projekti, un tiem ir jāatbilst visām drošības prasībām, taču attiecīgie procesi var noritēt daudz ātrāk nekā pašlaik. Tāpat būtu visā valstī jānodrošina vienāda attieksme un pieeja pret tiem investoriem, kuri vēlas konkrētā vietā izveidot saules paneļu vai vēja staciju parkus. Nav pieļaujams, ka vienā pašvaldībā ir viena attieksme, bet citā ir pavisam citāda. Tā kā investoriem ir pieredze atjaunojamo energoresursu projektos ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, ir redzama atšķirība birokrātisko procedūru ilgumā, kā arī pašvaldību lomā lēmumu pieņemšanā. Iespējams, lai radītu izpratni par šo projektu nozīmību sabiedrībai, ir vajadzīgas arī plašākas diskusijas, kurās piedalītos ne tikai potenciālie investori un vietējie iedzīvotāji, bet arī nozares eksperti, valsts iestāžu amatpersonas un pat valdības locekļi.
Kas būtu otrs svarīgākais īstermiņa darbs?
Likumdošanas kvalitāte. Tas, ka Latvijā diemžēl joprojām klibo likumdošanas procesu kvalitāte, nav nekas jauns. To apliecina arī iepriekš minētais jautājums par atjaunojamo (saules un vēja) energoresursu attīstību.
Visu interviju lasiet 4.oktobra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!