Par nesaimniecisku rīcību mobilo sakaru publisko iepirkumu jomā Latvijā, kas iepirkumus padara formālus un konkurenci kropļojošus, publiski runājam jau daudzus gadus. Lai arī atsevišķas lietas ir uzlabojušās, vienlaikus nepamet sajūta, ka joprojām ar publisko iepirkumu palīdzību tiek saimniekots pēc saviem ieskatiem, nevis labiem pārvaldības principiem, un, acīmredzot, valda nesodāmības sajūta. Un tas nav mīts vai atsevišķu uzņēmumu viedoklis.

To apliecina arī starptautiskā audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma “KPMG Baltics” veiktais mobilo sakaru nozares pētījums, kurā analizēti publiskie iepirkumi Latvijā un ārvalstīs.

Starptautisks pētījums apliecina – Latvijā tiek nesaimnieciski tērēta nauda telekomunikāciju iepirkumos

Iepriekš minētais “KPMG Baltics” pētījums atklāj visai nepatīkamu ainu – Latvijā analizētajos publiskajos iepirkumos izmantotie vērtēšanas kritēriji ierobežo pasūtītāja spēju izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Proti, iepirkumu kritērijos vienlaicīgi tiek vērtēta gan pieslēguma maksa (ikmēneša maksa) konkrētajam tarifu plānam, gan atsevišķi maksa par vienībām jeb pamatpakalpojumiem – zvaniem, īsziņām, datu pārraidei u.c.

Latvija aizvadītajā gadā piedzīvojusi trešo straujāko cigarešu kontrabandas pieaugumu Eiropā, atpaliekot tikai no Nīderlandes un Ungārijas, liecina jaunākais KPMG pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecības izplatību Eiropā 2024. gadā.

Ņemot vērā šo straujo kontrabandas pieaugumu 2024. gadā, nelegālais cigarešu tirgus Latvijā ir sasniedzis jau 18 % no kopējā patēriņa, nodarot budžetam zaudējumus 67 miljonu eiro apmērā zaudēto nodokļu dēļ. Tostarp Latvijā ir bijis arī lielākais cigarešu kontrabandas pieaugums Baltijas valstīs – Lietuvā cigarešu kontrabanda pieaugusi par 2,2 procentpunktiem, savukārt Igaunijā cigarešu kontrabandas patēriņu izdevies mazināt par 4,2 procentpunktiem.

Eiropā kopumā pērn visstraujāk kontrabandas cigarešu patēriņš pieauga Nīderlandē (+10,2 procentpunkti), Ungārijā (+5,6 procentpunkti), Latvijā (+4,5 procentpunkti), kā arī Somijā un Francijā (+4,4 procentpunkti). Savukārt vislielākais cigarešu kontrabandas samazinājums 2024. gadā novērots Moldovā (- 9,2 procentpunkti), Bosnijā un Hercegovinā (-6,2 procentpunkti), Grieķijā (-6,2 procentpunkti) un Ukrainā (-5,7 procentpunkti).KPMG pētījums parāda, ka 2024. gadā Eiropā tika patērēti 38,9 miljardi nelegālo cigarešu, kas ir augstākais līmenis kopš 2015. gada un veidoja 9,2 % no kopējā cigarešu patēriņa. Tādejādi Eiropas valstis neieņemto nodokļu dēļ kopumā zaudēja līdz pat 14,9 miljardiem eiro, kas savukārt ir stimulējis dažādu organizētās noziedzības grupējumu uzplaukumu un nostiprināšanos reģionā.

Par starptautiskā audita uzņēmuma SIA "KPMG Baltics" partneri kļuvis Rihards Grasis, informē "KPMG Baltics" pārstāvji.

Graša galvenā atbildības joma būs finanšu revīzijas pakalpojumu turpmāka attīstība Latvijā. Līdz šim viņš bijis "KPMG Baltics" direktors audita nodaļā. Grasim ir vairāk nekā 15 gadu pieredze finanšu revīzijas pakalpojumu sniegšanā, tostarp strādājot ar vadošajiem uzņēmumiem Latvijā. Viņš ir ieguvis plašas zināšanas finanšu pārskatu sagatavošanas un starptautisko standartu piemērošanas jomā, kas nostiprinātas darbā ar dažādu nozaru klientiem, informē uzņēmumā.

Grasim ir bakalaura grāds ekonomikā un uzņēmējdarbībā, kas iegūts Rīgas Ekonomikas augstskolā, kā arī viņš ir Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Akreditēto grāmatvežu asociācijas (ACCA) biedrs.

SIA “Rīgas acs”, kuras 100% kapitāla daļu turētājs ir “Rīgas satiksme”, ir uzsākusi tai piederošo 49,99% AS “Rīgas starptautiskā autoosta” akciju pārdošanas procesu, pamatojoties uz Rīgas domes lēmumu par līdzdalības izbeigšanu.

Šī gada aprīlī tiks uzsākta potenciālo investoru uzrunāšana un atklāta pieteikšanās akciju iegādei, ko organizē audita un biznesa konsultāciju uzņēmums SIA “KPMG Baltics”.

“Rīgas satiksme” pieder 100% kapitāla daļu SIA “Rīgas acs”, kurai savukārt pieder 49,99% akciju sabiedrības “Rīgas starptautiskā autoosta” akciju. Pamatojoties uz Rīgas domes 2024. gada 27. marta lēmumu par līdzdalības izbeigšanu SIA “Rīgas acs”, ir uzsākts SIA “Rīgas acs” piederošo AS “Rīgas starptautiskā autoosta” akciju atsavināšanas process.

Par investīciju piesaistes un pārdošanas procesa organizatoru veicot tirgus izpēti ir izvēlēts uzņēmums SIA “KPMG Baltics”. Atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem, SIA “KPMG Baltics” 12 līdz 18 mēnešu laikā jānodrošina “Rīgas acs” izdevīgākais saistošais piedāvājums, lai identificētu konkrētajā brīdī atbilstošāko AS “Rīgas starptautiskā autoosta” akciju pircēju.

14.aprīlī noslēgts līgums par "Rīgas satiksmes" meitas kompānijai SIA "Rīgas acs" piederošo 49,99% AS "Rīgas starptautiskā autoosta" akciju pārdošanu SIA "Rivaro Holding" par 3,82 miljoniem eiro, informēja pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane.

"Rivaro Holding" sniegtā informācija liecina, ka "Rīgas starptautiskās autoostas" darbība tiks saglabāta esošajā atrašanās vietā, vienlaikus autoostas attīstībā un konkurētspējas stiprināšanā plānots investēt virs pieciem miljoniem eiro. "Rīgas starptautiskā autoosta" apkalpo arī Jelgavas autoostu, liecina informācija kompānija smājaslapā.

"Rivaro Holding" uz pusēm pieder Sergejam un Vasilijam Serdjukoviem. Sergejam Serdjukovam līdz šim jau piederēja 25,41% "Rīgas starptautiskās autoostas" akciju un viņš ieņem arī uzņēmuma padomes locekļa amatu. Ņemot vērā šo apstākli, pircējam esot izpratne par nepieciešamajām darbībām veiksmīgākai autoostas attīstībai.

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Kaut arī praksei iegādāties nekustamo īpašumu kā investīciju objektu Latvijā nav ilgu vēsturisku tradīciju, pēdējo gadu tendences rāda, ka līdz ar valsts labklājības celšanos arvien vairāk cilvēku apsver šādu iespēju.

Par to, vai ar nekustamā īpašuma izīrēšanu Latvijā var pelnīt un kādi ir pirmie soļi, riski un ieguvumi no šādas uzņēmējdarbības, diskutē Kaspars Ekša (“Bonava Latvija”), Marika Toma (“Swedbank”), juriste nekustamo īpašumu jomā Nataļja Kurčanova un KPMG Latvijā partnere un nodokļu konsultāciju pakalpojumu vadītāja Ilze Berga.

“Aptuveni 10 % no katra mūsu jauno mājokļu projekta dzīvokļiem šobrīd tiek pārdoti investoriem, kuri dzīvokļus iegādājas ar mērķi nodot ilgtermiņa īres tirgū. Dažiem tas ir pirmais, citiem – jau otrais un trešais dzīvoklis. Turklāt 50 % šādu pircēju jau ir visa dzīvokļa iegādei nepieciešamā summa,” komentē Kaspars Ekša, “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs. Viņš piebilst, ka dzīvokļus pērk arī uzņēmumi, kas tos izmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai vai gūst peļņu izīrējot.

Ar mērķi paplašināt darbību Baltijas tirgū un stiprināt pozīcijas reģionā, Latvijas viesmīlības nozares uzņēmums “Gemoss” ir iegādājies Lietuvas uzņēmumu “Sangaida”, informē uzņēmuma vadība.

Līdz šim “Gemoss” vairāk nekā 10 gadus ir darbojies arī Igaunijā, tāpēc šis darījums iezīmē nākamo soli uzņēmuma ilgtermiņa attīstības stratēģijā Baltijā.

“Šis ir bijis rūpīgi pārdomāts un stratēģiski svarīgs solis mūsu darbībā. Tas ne tikai stiprinās mūsu pozīcijas Baltijā, bet arī ļaus piedāvāt jaunas iespējas mūsu partneriem un klientiem. Vienlaikus tas veicinās gan Gemoss, gan mūsu partneru zīmolu klātbūtni Baltijas tirgū,” uzsver “Gemoss” vadītāja Ieva Treija.

Gan “Gemoss”, gan “Sangaida” ir vairāk nekā 30 gadu pieredze viesmīlības nozarē. Uzņēmumus vieno līdzīgas vērtības, attīstības redzējums un kopīga izpratne par vietējā biznesa nozīmi. “Sangaida” specializējas profesionālas tehnikas, aprīkojuma, trauku un piederumu tirdzniecībā HoReCa sektoram, kā arī piedāvā iekārtu nomas, servisa un apmācību pakalpojumus. Uzņēmums turpinās strādāt, saglabājot esošo nosaukumu. Darījums ietver 100% “Sangaida” kapitāldaļu iegādi, un tā summa ir konfidenciāla. Darījums veikts, saņemot Swedbank finansējumu.

SIA “Rīgas meži” 4.aprīlī parakstīja līgumu ar SIA “Stiga RM” par kokzāģētavas “Norupe” pārdošanu.

Pārdošanas process īstenots, ievērojot labas pārvaldības principus, saskaņā ar SIA “Rīgas meži” padomes, dalībnieku sapulces un pašvaldībā lemto, kā arī atbilstoši Valsts kontroles un Konkurences padomes norādījumiem par tirgus un konkurences kropļošanas novēršanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu, pašvaldības uzņēmums pārdod visu kokzāģētavas biznesu kopumā, nedalot to daļās. Darījuma summa ir seši miljoni eiro (summa bez PVN). Tā tiks precizēta brīdī, kad darījums tiks pilnībā pabeigts, atbilstoši faktiskajai situācijai.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, darījums pilnībā stāsies spēkā pēc tam, kad, ievērojot šādu darījumu procedūras, tiks saņemta Konkurences padomes atļauja izpildīt šajā līgumā noteikto kokzāģētavas pārdošanas darījumu.

Šā gada jūlijā un augustā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā ir mazinājusies – šogad 27% (pretēji 30% 2024. gadā) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt būtiski – par 8% – ir augusi augusi tā sabiedrības daļa, kas uzskata, ka kontrbandas preču iegāde ir ļoti nosodāma, sasniedzot 32% aptaujāto.

Kopumā 66% iedzīvotāju norāda, ka neatbalsta kontrabandas preču pirkšanu.

Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 6% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 8% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 2% respondentu (3% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājies 1% aptaujāto (2% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas). 82% aptaujāto atzīst, ka nedz viņi paši, nedz viņu draugi nav pirkuši kontrabandas preces.

Ne tik pozitīvu ainu uzrāda starptautiskās auditoru kompānijas KPMG neatkarīgais ikgadējais pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecību. Aizvadītajā gadā Latvija piedzīvojusi trešo straujāko cigarešu kontrabandas pieaugumu Eiropā, atpaliekot tikai no Nīderlandes un Ungārijas. Ņemot vērā šo straujo kontrabandas pieaugumu 2024. gadā, nelegālais cigarešu tirgus Latvijā ir sasniedzis jau 18 % no kopējā patēriņa, nodarot valsts budžetam zaudējumus vismaz 67 miljonu eiro apmērā neieņemto nodokļu dēļ.

Vadītāju pārliecība par globālo ekonomiku ir sasniegusi zemāko punktu piecu gadu laikā, liecina KPMG globāli veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja.

Lai noturētu izaugsmi nākotnē, uzņēmumu vadītāji koncentrējas uz stratēģiskiem ieguldījumiem mākslīgajā intelektā (MI), talantos un noturībā pret riskiem.

Aptaujājot vairāk nekā 1300 lielo uzņēmumu vadītājus visā pasaulē, atklājas piesardzīgs skatījums, ko ietekmē ilgstoša ģeopolitiskā spriedze un ekonomiskā nenoteiktība. Šie apstākļi mudina vadītājus pārskatīt savas stratēģijas un pielāgoties sarežģītajai videi. Vienlaikus 68% vadītāju joprojām ir pārliecināti par pasaules ekonomikas virzību, taču šis rādītājs ir samazinājies no 72% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

"Globālās tendences atspoguļojas arī Latvijā - uzņēmumu vadītāji kļūst piesardzīgāki, bet tajā pašā laikā aktīvāk iegulda digitalizācijā, mākslīgajā intelektā un darbinieku prasmju attīstībā," uzsver KPMG Latvijā vadošā partnere Armine Movsisjana. "Arvien vairāk redzam, ka uzņēmumi meklē līdzsvaru starp digitalizācijas un automatizācijas progresu un cilvēku kompetencēm, kas kļūst par konkurētspējas pamatnosacījumu."

Apkopojot datus par kopējo audita un konsultāciju tirgus nozari Latvijā, var secināt, ka tas ir spējis saglabāt stabilitāti un izaugsmi.

Tirgus līderu TOP10 saraksts pēdējos gados ir nemainīgs, vienlaikus to kopējais apgrozījums ir svārstījies, augot par 31% 2022.gadā un 11% 2023.gadā, bet samazinoties par 16% 2024.gadā. Kritumu sekmēja viena tirgus līdera krass apgrozījuma samazinājums 2024./2025.finanšu gadā, lai gan pārējie tirgus dalībnieki uzrādījuši pieaugumu.

Audita un konsultāciju niša ir specifiska finanšu nozares joma, kas ietver diezgan plašu pakalpojumu klāstu – ne tikai finanšu auditu, bet arī darījumu, nodokļu, arī juridiskās konsultācijas un pat grāmatvedības ārpakalpojumus. Visbiežāk šos pakalpojumus sniedz auditorkompānijas. Tomēr grāmatvedības ārpakalpojumus, finanšu, nodokļu konsultācijas nodrošina arī specializētie konsultāciju uzņēmumi, kas nav auditorkompānijas.

Rīgas apgabaltiesa apmierinājusi likvidējamās AS "Latvijas krājbanka" ("Krājbanka") prasību pret deviņām bankas bijušajām amatpersonām, nospriežot no tām par labu "Krājbankai" solidāri piedzīt zaudējumus 43 miljonus eiro vērtībā, informēja tiesā.

Apgabaltiesa skatīja apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada spriedumu, ar kuru tika noraidīta "Krājbankas" prasība un atcelts ar Rīgas apgabaltiesas tiesneša 2014. gada 26. marta lēmumu piemērotais prasības nodrošinājums.

Apelācijas instance secināja, ka bijušās "Krājbankas" amatpersonas, pildot savus pienākumus valdē un padomē, nav rīkojušās pietiekami atbildīgi un rūpīgi, kā to prasa likums. Viņu pieņemtie lēmumi ļāvuši nepamatoti pārskaitīt bankas naudu un noslēgt prettiesiskus ķīlas līgumus, pakļaujot banku finanšu riskam, norādīja tiesā.

Šo darbību rezultātā bankai tika nodarīti ievērojami zaudējumi, secināja tiesa.

Tāpēc tā lēmusi, ka bijušās amatpersonas ir solidāri atbildīgas un kopā tām jāatlīdzina "Krājbankai" 43 miljoni eiro.

Publicēts Rietumu Bankas un Grupas finanšu pārskats par 2024. gadu un auditora – uzņēmuma KPMG Baltics – atzinums.

Saskaņā ar pārskatu, Rietumu Bankas peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa 2024. gadā bija 16 miljoni eiro. Bankas aktīvi uz 31.12.2024 bija 1.4 miljardi eiro, klientu noguldījumi – 930 miljoni eiro, kapitāls un rezerves – 354 miljoni eiro.

Aizvadītajā gadā Rietumu Banka īstenoja savu stratēģiju, kas vērsta uz Latvijas un Eiropas lielo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu, klientu biznesa projektu finansēšanu, inovāciju ieviešanu un augstas pievienotās vērtības pakalpojumu attīstību.

2024. gadā Rietumu Banka ir izsniegusi kredītus 131 miljonu eiro apmērā, kopējais bankas kredītu portfeļa apjoms gada beigās bija 688 miljoni eiro.

Kā uzrunā klientiem un partneriem uzsvēra Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja: “Rietumu Banka ir nostiprinājusi savas pozīcijas kā vērtīgākā vietējā kapitāla banka Latvijā. Vēl jo vairāk – mēs pārliecinoši izvērsām darbību, uzsākot sadarbību ar vairākiem simtiem vietējo uzņēmumu. Mūsu līdzsvarotais biznesa modelis nodrošināja stabilu pamatu izaugsmei mainīgajā vidē, minimizējot ārējo negatīvo faktoru ietekmi un koncentrējoties uz jaunu iespēju izmantošanu. Rietumu Bankas finanšu rezultāti veido drošu platformu turpmākai ilgtermiņa izaugsmei. Mēs īstenosim savas stratēģiskās prioritātes un turpināsim attīstīt sadarbību ar Latvijas un Eiropas uzņēmumiem, finansēsim mūsu klientu biznesu, attīstīsim aktīvu pārvaldību, ieviesīsim inovatīvus digitālus risinājumus. Mūsu mērķis ir būt uzticamam un spēcīgam partnerim katram bankas klientam, sniedzot atbalstu un risinājumus gan īstermiņa vajadzībām, gan ilgtermiņa labklājībai”.

Par multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” finanšu direktori un valdes locekli kļuvusi Olga Ļiļajeva. Konkurss uz finanšu direktora amatu tika izsludināts pēc tam, kad iepriekšējais finanšu direktors Arnis Priedītis kļuva par “Tele2” izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju.

Olga Ļiļajeva uzņēmumā “Tele2” strādā jau vairāk nekā astoņus gadus un līdz šim pildīja finanšu analīzes un plānošanas nodaļas vadītājas pienākumus. Pirms pievienošanās “Tele2” viņa strādāja “KPMG Baltics”, ieņemot dažādus amatus revīzijas pakalpojumu jomā.

“Olga Ļiļajeva uzņēmumā strādā jau ilgu laiku. Viņa labi pārzina nozares specifiku, ir pierādījusi sevi kā spēcīgu finansisti un ir uzticama komandas dalībniece. Viņas profesionālās zināšanas un personīgās īpašības ļaus uzreiz veiksmīgi integrēties vadības komandā, kas pašreizējos tirgus apstākļos ir ļoti būtiski,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Arnis Priedītis.

Kā ziņots iepriekš, “Tele2” apgrozījums 2025. gadā pieaudzis par 3,3 %, salīdzinot ar 2024. gadu, un sasniedzis 185,6 miljonus eiro.

Rīgas zaļākais biznesa kvartāls “Verde” turpina attīstības otro kārtu Skanstes apkaimē. Attīstītājs “Capitalica Asset Management” ir pabeidzis 85% no C ēkas pazemes daļas izbūves un tuvākajā laikā uzsāks D ēkas būvniecību.

Pēc “Verde” A un B ēku pabeigšanas un pilnīgas iznomāšanas 2022.–2023. gadā “Capitalica Asset Management” turpina projekta attīstību, realizējot vēl divas A klases biroju ēkas vienā no Rīgas straujāk augošajām, bet vienlaikus centrālajā un primiālajā lokācijā.

Būvniecības uzņēmums “Capitalica Industries” informē, ka C ēkas pazemes darbi ir pabeigti 85% apmērā, un šobrīd projekts ir pārgājis uz pirmā stāva izbūves darbiem. Tāpat uzņēmums aktīvi gatavojas tuvākajā laikā uzsākt D ēkas būvniecību.

“Verde” komercdirektore Iveta Ardava norāda, ka jau viena trešdaļa no C ēkas iznomājamās platības ir rezervēta, kas apliecina augsto pieprasījumu pēc augstākās klases, ilgtspējīgām biroju telpām Rīgā. Uzņēmums ir arī pieņēmis stratēģisku lēmumu pārplānot daļu stāvu, piedāvājot ierobežotu skaitu mazāku biroju platību – šāda iespēja Rīgas tirgū ir reta. “Šāda elastība A klases projektos nav bieži sastopama un dod uzņēmumiem iespēju strādāt modernā, ilgtspējīgā vidē bez nepieciešamības uzņemties lielas telpu saistības. Uzņēmumi vairs neizvēlas tikai biroju – tie izvēlas vidi un kopienu. “Verde” ir attīstījies par augstvērtīgu biznesa ekosistēmu, kurā nomnieki apzināti vēlas būt daļa no līdzīgi domājošu uzņēmumu kopienas, kas novērtē ilgtspēju, kvalitāti un nākotnes attīstību,” saka I. Ardava.

Uzņēmums “Digmatix” (iepriekš “Digital Mind”) ir parakstījis vienošanos ar Igaunijas tehnoloģiju uzņēmumu “BCS Itera” par tā 100 % akciju iegādi. Darījuma summa atklāta netiek.

Šis stratēģiskais darījums apvienos divus spēcīgus reģionālos “Microsoft” risinājumu partnerus un vēl vairāk paaugstinās “Digmatix” konkurētspēju reģionā, kā arī paplašinās piedāvāto risinājumu klāstu, ražošanas, mazumtirdzniecības nozarēs, finanšu un personāla vadības jomās.

“BCS Itera” komandā ir vairāk nekā 100 augsti kvalificētu speciālistu, kas pievienosies “Digmatix” grupai. Igaunijas uzņēmums ir pazīstams ar savu ilggadējo pieredzi mazumtirdzniecības nozares procesu automatizācijas risinājumos. Tāpat būtiska ir “BCS Itera” personāla vadības un algas aprēķina risinājumu pieredze – kopā ar “Digmatix” esošajām platformām tas veidos reģiona vadošo personālvadības un algu vadības risinājumu piedāvājumu.

No šodienas līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas. Summus Capital ir viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām Baltijā, kuras aptuveni trešā daļa īpašumu portfeļa atrodas Latvijā.

Summus Capital Latvijā pieder tādi pazīstami nekustamo īpašumu objekti kā tirdzniecības centri Rīga Plaza un Damme, kā arī veikala DEPO Imanta ēka.

Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 30 000 000 eiro.

Šī ir Summus Capital trešā obligāciju emisija, taču pirmo reizi tiek realizēts publiskais piedāvājums, piedāvājot obligācijas ne tikai institucionālajiem, bet arī privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Piedāvātajām obligācijām ir fiksēta 8 % gada likme ar procentu izmaksu katrā ceturksnī. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, termiņš – četri gadi. Emisija tiek veikta, pamatojoties uz Igaunijas finanšu uzraudzības iestādes (EFSA) apstiprinātu prospektu, un pēc emisijas Summus Capital plāno iekļaut obligācijas Nasdaq Tallinas biržas Baltijas obligāciju sarakstā. Ar plānoto emisijas apjomu līdz 30 000 000 eiro šī būs viena no lielākajām publiskajām obligāciju emisijām Baltijā pēdējo gadu laikā.

Ceturtdien, 7. maijā plkst. 15.30, noslēdzas dzīvojamo nekustamo īpašumu attīstītāja Liven AS akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO).

Liven akciju publiskais piedāvājums tika uzsākts 23. aprīlī, paredzēts gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Uzņēmums ir iesniedzis pieteikumu savu akciju iekļaušanai Nasdaq Tallinn biržas Oficiālajā sarakstā, kas iezīmē nozīmīgu posmu Liven attīstībā. Vienas akcijas cena ir 4,68 eiro.

“Esmu gandarīts par pozitīvo interesi un atsaucību, ko piedāvājuma laikā esam saņēmuši no investoriem, vērtējot gan Liven, gan mūsu mērķi kļūt par biržā kotētu uzņēmumu. Nekustamo īpašumu attīstība ir ilgtermiņa bizness, kurā šodienas rezultāti atspoguļo iepriekšējos gados pieņemtos lēmumus. Liven spēcīgie rezultāti 2025. gadā balstīti uz darījumiem, kas īstenoti sarežģītākos tirgus apstākļos, savukārt šobrīd mēs jau strādājam pie 2027. gada rezultātiem. IPO ietvaros piesaistītais kapitāls tiks ieguldīts, lai nodrošinātu uzņēmuma turpmāku izaugsmi,” norāda Liven valdes priekšsēdētājs Andero Laur.

Pēdējo četru gadu laikā vārdu virknējums – līdz šim neprognozējami izaicinājumi – ir vairākkārt mainījuši savu nozīmi, taču palikuši klātesoši kā katra indivīda dzīvē, tā biznesa pasaulē. Covid-19 pandēmija un attālināts darbs, būvniecības izmaksu pieaugums kara apstākļos, energoresursu krīze, inflācija un kredītlikmju pieaugums, darba spēka trūkums – vai šādos apstākļos ir nepieciešamas jaunas biroja telpas? Piedāvājums Rīgā šobrīd turpina palielināties un visas tendences liecina par to, ka tās nestāvēs tukšas.

Efektīvam darbam vajadzīgs birojs

Daļa esošo un potenciālo darbinieku kopš Covid-19 pandēmijas ir iecienījuši attālināto darbu, kas var būtiski atvieglot ikdienas un darba dzīves plānošanu. Šī brīža darba sludinājumos bieži vien atradīsim norādi par iespēju strādāt attālināti vai prasību konkrētu dienu vai stundu skaitu būt darbā klātienē. Pētījumi Lielbritānijā atsevišķās nozarēs uzrāda tendenci, ka sievietes, kurām ir iespēja daļu darba laika strādāt attālināti, dažreiz pat aktīvāk iesaistās darba tirgū, biežāk izvēloties strādāt pilna laika darbu.

Taču darba devēji dod priekšroku klātienes darbam. 2023. gada beigās publicētais KPMG pētījums rāda - 63% aptaujāto uzņēmumu vadītāju uzskata, ka līdz 2026. gada beigām attālinātā darba zelta laikmets beigsies un uzņēmumi atgriezīsies pie ierastā biroja formāta. Turklāt pandēmijas laikā redzējām, ka attālinātais darbs var veicināt nevienlīdzību, tas var būt papildu slogs sievietēm un mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, kurām mājās nav darbam piemērotu apstākļu. Uz to norādījis arī Ilons Masks, nosaucot attālināto darbu par morāli netaisnīgu un negodīgu.

Līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas.

Summus Capital ir viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām Baltijā, kuras aptuveni trešā daļa īpašumu portfeļa atrodas Latvijā. Summus Capital Latvijā pieder tādi pazīstami nekustamo īpašumu objekti kā tirdzniecības centri Rīga Plaza un Damme, kā arī veikala DEPO Imanta ēka. Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 30 000 000 eiro.

Šī ir Summus Capital trešā obligāciju emisija, taču pirmo reizi tiek realizēts publiskais piedāvājums, piedāvājot obligācijas ne tikai institucionālajiem, bet arī privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Piedāvātajām obligācijām ir fiksēta 8% gada likme ar procentu izmaksu katrā ceturksnī. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, termiņš - četri gadi.

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) lēmumam par SIA "Latvijas vēja parki" (LVP) 100% daļu īpašnieku kļuvusi AS "Latvenergo", kurai līdz šim kopuzņēmumā piederēja 80% kapitāla daļu, 20% - AS "Latvijas valsts meži" (LVM).

2024. gada 9. aprīlī MK izskatīja informatīvo ziņojumu "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam" un pieņēma lēmumu - atļaut LVM izbeigt līdzdalību LVP. Līdz ar to 2024. gada 23. aprīlī LVM un AS "Latvenergo" noslēdza līgumu par visu LVM piederošo LVP daļu (20%) atsavināšanu AS "Latvenergo".

LVP kapitāla daļu vērtību noteica starptautiski atzīts biznesa konsultāciju uzņēmums KPMG Baltics SIA. Saskaņā ar Latvenergo koncerna konsolidēto vidēja termiņa darbības stratēģiju 2022.–2026. gadam, kurā viens no būtiskākajiem Latvenergo mērķiem ir noteikts atjaunīgos energoresursus (AER) izmantojoša ģenerācijas portfeļa audzēšana mājas tirgū un ārpus tā, fokusējoties uz vēja un saules elektrostacijām, ir plānots līdz 2026. gadam īstenot AER projektus 600 MW apmērā, bet līdz 2030.gadam - 2300 MW apmērā.

Šī gada jūnijā investīciju pārvaldes uzņēmuma "Capitalica Asset Management“ komandā pievienojusies augsta līmeņa nekustamo īpašumu eksperte Iveta Ardava, kļūstot par Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde“ komercdirektori.

Viņas uzdevums būs veidot un īstenot kvartāla komerciālo attīstības stratēģiju, stiprināt un veidot sadarbību ar esošajiem un topošajiem nomniekiem, kā arī virzīt “Verde” izaugsmi iepretim mērķiem.

I.Ardava ir ieguvusi bakalaura grādu tiesību zinātnē un vairāk nekā 20 gadus strādā nekustamo īpašumu jomā. No tiem vairāk nekā 15 gadi pavadīti “CBRE Baltics” komandā kā Mazumtirdzniecības aktīvu pārvaldības nodaļas vadītājai, kur viņa bija atbildīga par īpašumu pārvaldību un nomas procesu koordinēšanu plašam tirdzniecības objektu portfelim visā Baltijā, kā arī biroju segmentā.

Savas jaunās lomas ietvaros I.Ardava fokusēsies uz “Verde” komerciālās stratēģijas pilnveidošanu, izcilas nomnieku pieredzes stiprināšanu un kompleksa ilgtspējīgas izaugsmes virzīšanu. Viens no viņas galvenajiem stratēģiskajiem uzdevumiem būs uzturēt augstu apmierinātību esošajiem A un B ēku nomniekiem, vienlaikus profesionāli uzraugot C un D ēku attīstības procesu – no būvniecības sākuma līdz sekmīgai to iznomāšanai.

Popkultūrā, īpaši filmās, bieži tiek attēlota ideja, ka tehnoloģijas var pārņemt varu un sākt kontrolēt cilvēkus. Šīs tēmas bieži kalpo kā brīdinājums par tehnoloģiju nekontrolētu attīstību vai cilvēku atkarību no tām.

Vienlaikus tās var sekmēt bailes no tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta (MI) izmantošanas, lai gan patiesībā to var un vajag izmantot, bet atbildīgi, droši, neaizmirstot arī par dabiskā intelekta nozīmi, jo cilvēks šajā procesā ir galvenais ķēdes posms. Saskaņā ar starptautisku pētījumu tikai katrs piektais Latvijas iedzīvotājs saprot, kā darbojas MI – šis rādītājs ir zemāks par Eiropas vidējo līmeni, kas vēlreiz apliecina – mums jāmācās.

Jau pagājušajā gadsimtā filmu industrija vērsa mūsu uzmanību tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstībai ar tādām filmām kā “Matrix”, kurā stāstīts par simulāciju, ko rada mākslīgais intelekts, lai turētu cilvēkus neziņā, kamēr viņu ķermeņi tiek izmantoti enerģijas iegūšanai, vai “Terminator”, kurā mākslīgais intelekts kļūst pašapzinīgs un sāk karu pret cilvēci, izmantojot robotus (terminatorus). Šajās filmās tehnoloģijas bieži simbolizē cilvēku radītās sistēmas, kas kļūst nekontrolējamas - mākslīgais intelekts, roboti vai datorsistēmas. Popkultūras ietekme, nezināšana vai pieredzes trūkums arī reālajā dzīvē daļā sabiedrības aizvien rada bailes no mākslīgā intelekta un tehnoloģijām kopumā.

Aprīļa izskaņā noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” otrās kārtas jeb B ēkas būvniecība. Saskaņā ar Būvniecības valsts kontroles biroja lēmumu, ēka ir oficiāli nodota ekspluatācijā.

Būvdarbu pabeigšana un ēkas atvēršana nozīmē, ka ir pilnā apmērā īstenots kompleksa attīstītāja – Lietuvas investīciju pārvaldes uzņēmuma “Capitalica Asset Management” – pirmais projekts Latvijā, kura investīcijas pārsniedz 65 miljonus eiro.

"Otrās “Verde” kārtas būvniecības finalizēšana ir ļoti svarīgs notikums visiem kompleksa attīstīšanā iesaistītajiem, tostarp mūsu obligāciju turētājiem un investoriem. Veiksmīgi pārņemot B ēkas būvniecību mūsu rokās, esam pierādījuši, ka spējam efektīvi paveikt visu paši. Mēs zinām, ko darām, un to pierādām ar rezultātiem. Tāpēc turpināsim A-klases biroju kompleksu attīstīšanu nākotnē ne tikai Lietuvā, bet arī Latvijā," komentē Mindaugas Liaudanskas, “Capitalica Asset Management" vadītājs.