Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas, tādējādi šādu piegāžu saņēmēji Eiropā meklē iespējas saīsināt piegāžu ķēdes un ražot tepat tuvumā, tā paverot iespējas Latvijai piesaistīt investīcijas.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs un cementa ražošanas SIA Schwenk Latvija valdes loceklis Māris Gruzniņš. Viņš norāda, ka sekmīgi jaunus investorus varēs piesaistīt, ja pozitīvas rekomendācijas sniegs arī tie investori, kuri jau strādā Latvijā un šajā laikā pat investē savā attīstībā.
Fragments no intervijas
Kādas tēmas pašlaik ir ārvalstu investoru uzmanības degpunktā?
Pandēmija ir mainījusi ne tikai daudzu cilvēku un uzņēmumu dzīvi, bet arī uzvedību un izpratni. Investoru uzmanības lokā ir vairākas problēmas – izaicinājumi, par kuriem vēlamies nevis tikai runāt, bet gan tiem meklēt konkrētus, efektīvus risinājumus. Kopumā šādas tēmas ir piecas: zaļā ekonomika, digitālā transformācija, cilvēka kapitāls, likumdošanas kvalitāte un tiesu efektivitāte. Katra no minētajām tēmām nākotnē kļūs arvien nozīmīgāka ne tikai sabiedrībai, biznesam, bet visai valstij kopumā.
Zaļā ekonomika vieniem ir lielā iespēja, citiem lielais izaicinājums!
Jā, tieši tā, jo ES ir pasludinājusi Zaļo kursu, kas raisīs lielas izmaiņas tautsaimniecībā un vienlaikus liks mainīties pašiem cilvēkiem ne tikai kaut kur Eiropā, bet arī Latvijā. Eiropas Savienība jau ir izvirzījusi ambiciozus mērķus līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti (cik emitējam CO2 , tik arī piesaistām), un to izpildei ikvienā valstī, tostarp Latvijā, ir vajadzīga skaidra, saprotama ceļa karte (plāns). Diemžēl investoriem nav skaidrs, kāds ir Latvijas plāns, kā šos klimata neitralitātes mērķus sasniegs soli pa solim. Tā ka šajā siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būs jāiesaistās ļoti plašam nozaru lokam, nevis, kā bieži vien tiek uzskatīts, ka tas attieksies tikai uz dažām, kuras visvairāk emitē siltumnīcu gāzes. Viena no nozarēm, kurās CO2 izmešu samazināšana ir ļoti liels izaicinājums, ir transports, it īpaši automašīnas, kas ir galvenais kravu pārvadātājs ne tikai Latvijā, bet arī preču nogādātājs uz kontinentālo Eiropu un no turienes uz mūsu valsti. Būtībā CO2 samazināšana auto sektorā tieši un netieši ietekmēs visu tautsaimniecību. Otra joma, kuru ļoti cieši skars CO2 izmešu samazināšana, ir lauksaimniecība.
Protams, arī cementa ražošanā Schwenk Latvija tiek radīti CO2 , taču liels šo izmešu īpatsvars ir transportā (ap 33%) un lauksaimniecībā (ap 33%). Būtībā pašreizējā situācijā daudziem investoriem nav skaidrs, ko un kā darīs Latvijas valsts, vienlaikus viņiem jāplāno ieguldījumi savu uzņēmumu attīstībā. Šādā situācijā uzņēmējiem ir trīs iespējamie risinājumi: iepauzēt ar savām iecerētajām investīcijām, līdz Latvijas valsts izstrādā un akceptē savu klimata neitralitātes sasniegšanas ceļa karti, otrs risinājums – investēt pašiem, uzņemoties paaugstinātu risku, vai arī vispār nedarīt neko. Piemēram, Schwenk Latvija ir izstrādājis savu investīciju plānu, kurā aplēsts, par cik tonnām CO2 izmešus samazinās ikviena investīcija. Ir vēl kāds uzņēmējiem svarīgs aspekts – ar kādu ātrumu klimata neitralitātes virzienā dosies Latvija, ar kādu – Lietuva, Igaunija, arī Vācija, Zviedrija. Latvija būtībā ir dabai daudz draudzīgāka nekā virkne citu ES dalībvalstu. Piemēram, atjaunojamo energoresursu segmentā Latvija ir viena no līderēm visā ES, vēl jo vairāk, ja citviet elektroenerģiju joprojām ražo, sadedzinot akmeņogles. Tas gan nenozīmē, ka nekas vairāk šajā jomā nav jādara.
Visu interviju lasiet 5.maija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!