Latvijā reģistrētās sabiedrības ar ierobežotu atbildību var saviem valdes locekļiem un darbiniekiem piešķirt kapitāldaļas, un viņi pēc 12 mēnešiem varēs saņemt dividendes, kas netiks apliktas ar nodokļiem.

Kopš 2021. gada 12. janvāra pastāv iespēja dalīties ar saviem darbiniekiem, to paredz grozījumi Komerclikumā un likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. “Uzņēmumam vajadzīgo speciālistu un vadītāju piesaistei un arī motivācijai Latvijā varēs izmantot tādu pašu ieinteresētības mehānismu SIA darbības rādītājos, kāds ir arī kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā,” uzsver auditorkompānijas EY (SIA Ernst&Young Baltic) nodokļu eksperte Ilona Butāne.

Viņa savu sacīto pamato ar to, ka līdz šim Komerclikums paredzēja iespēju piešķirt akciju pirkuma tiesības tikai darbiniekiem akciju sabiedrībās, tomēr attiecībā uz SIA, jaunuzņēmumiem vai citiem strauji augošiem uzņēmumiem, kas darbojas, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā un to izvēlētā komercdarbības forma ir SIA, šādas iespējas nebija. Savulaik, līdz Komerclikums 2000. gadā aizstāja likumu Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, ne vienas vien SIA valdes locekļiem bija paredzēta kapitāldaļu opcija. Tādējādi pēc vairāk nekā 20 gadiem SIA īpašniekiem tiek dotas iespējas saviem darbiniekiem, vadītājiem piešķirt kapitāldaļas, tādējādi paaugstinot to lojalitāti savam darba devējam, vienlaikus dodot iespēju samaksāt pēc padarītā darba rezultātiem ar atbilstoša apmēra dividendēm, kuras netiek apliktas nedz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, nedz arī ar valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Uzņēmumu valdei par pieņemtajiem un arī par nepieņemtajiem lēmumiem (bezdarbību) var nākties atbildēt ar savu personīgo maku gan par kompānijas akcionāriem, gan par valstij, gan arī trešo (pievilto, piekrāpto) personu uzņēmuma darījuma partneriem nodarītajiem zaudējumiem.

To atzīst gan vairāki aptaujātie uzņēmumu vadītāji, gan arī SIA ZAB Vilgerts partneris Aivars Lošmanis. Vienlaikus katra cilvēka (valdes locekļa) un ne tikai viņa atbildības līmeni konkrētā epizodē nosaka tiesa. “Ir divi atbildības virzieni – civiltiesiskais un krimināltiesiskais, kur katrā ir savas nianses un arī atbildības līmenis,” uzsver A. Lošmanis.

Viņš vērš uzmanību, ka jebkurā gadījumā ir jābūt pierādītam zaudējumu (kaitējuma) faktam, ja tāda nav, tad arī jebkāda vēršanās pret konkrēta uzņēmuma valdes locekļiem esot jāuzskata par lieku laika un resursu izšķērdēšanu.

Smalkas nianses

Komerclikums nosaka, ka valdes un padomes loceklim (ja tāds uzņēmumā ir) savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam un valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai. Vienlaikus likums pasaka, ka valdes un padomes loceklis neatbild par minēto, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Tāpat valdes un padomes loceklis neatbild par sabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņš rīkojies labā ticībā dalībnieku sapulces lēmuma ietvaros. Vienlaikus tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības priekšā. Jāņem vērā, ka prasījumi pret valdes un padomes locekli noilgst piecu gadu laikā no zaudējuma nodarīšanas dienas.

No visiem tiesību aktiem, kas pieejami vietnē Likumi.lv, gadiem visvairāk skatītais ir bijis Darba likums, arī 2018. gadā.

2018. gadā iedzīvotāji visvairāk skatījuši Darba likumu (610 487 apmeklējumi; Google Analytics dati). Tā tas bijis arī vairākus iepriekšējos gadus, izvirzot Darba likumu par visu laiku skatītāko tiesību aktu, liecina Latvijas Republikas tiesību aktu vietnes Likumi.lv apkopotā informācija.

2018. gadā visvairāk skatītie likumi:

Darba likums

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

Krimināllikums

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Lietuvas Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienests (FNTT) izskata nodokļu krāpniecības shēmu, kurā uzņēmēji lielos apjomos iepirkuši cukuru no Polijas un dārgas elektroniskās ierīces no Latvijas, nesamaksājot valstij pievienotās vērtības nodokli (PVN) vairāk nekā 360 000 eiro apmērā.

Kā norāda FNTT Klaipēdas apriņķa Noziedzīgas darbības izmeklēšanas nodaļas priekšnieks Daiņus Rimkus, šāda veida noziegumi tirdzniecībā ar cukuru, eļļu un citām pieprasītām pārtikas precēm, elektroniku un degvielu kļūst aizvien biežāki.

«Darījumu ķēdē tiek iekļauti fiktīvi uzņēmumi, kas reālu darbību neveic, tiem tiek deleģēts pienākums maksāt PVN, taču šis nodoklis tiek atcelts, kad fiktīvie uzņēmumi it kā iegādājas dažādas preces par lielu summu. Tas tiek darīts, jo PVN nodokļa robežās var samazināt preces cenu, taču tas izkropļo konkurenci,» viņš skaidrojis.

Saskaņā ar FNTT datiem kādas Viļņas tirdzniecības firmas direktors un akcionārs tiek turēti aizdomās, ka lielā daudzumā iegādājušies cukuru no Polijas uzņēmumiem un fiktīvu kompāniju aizsegā ieveduši to Lietuvā, nemaksājot PVN. Šo fiktīvo uzņēmumu vadītāji bieži nomainīti; viņi piekrituši par aptuveni 50 eiro parakstīt grāmatvedības dokumentus.

Savulaik gaidījām, ka valdības līmenī tiks izstrādāts vērā ņemams ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, bet tā vietā tika izstrādāts dokuments, kurā ir paredzēts, ka to darīs, apliekot avansa norēķinu atlikumus ar iedzīvotāju ienākumu nodokli un sociālo nodokli, tādējādi gadā iekasējot vienu miljonu latu.

Ieviešot attiecīgās izmaiņas, minēto vienu miljonu latu no pelēkās ekonomikas, visticamāk, neizdosies atgūt. Mazie uzņēmumi pārskatīs savas darbības specifiku, ja būs nepieciešams, tērējot vairāk naudas par grāmatvedības pakalpojumiem. Un šī uzņēmēju kategorija no nodokļu samaksas izvairīties nevarēs. Savukārt tie, kas varēs izvairīties, vienkārši vairs neveiks avansa norēķinus, un tādējādi arī nekādi nodokļi netiks maksāti. Ir taču skaidrs, ka fiktīvie uzņēmumi neaizraujas ne ar kādiem avansa maksājumiem - tur nav darbinieku štatu, komandējumos neviens nebrauc, uz tirgu neviens neskrien un restorāniem produktus nepērk... Tas viss vienkārši nenotiek. Parasti šādas darbības notiek normālos uzņēmumos.

Valsts a/s Privatizācijas aģentūra (PA) apstiprināja a/s Latgales enerģētika valsts kapitāla daļu pārdošanas noteikumus, nosakot, ka uzņēmuma akcionāriem, kā pirmpirkuma tiesīgajām personām, tiks piedāvāts iegādāties akciju paketi, kas veido 1,7% no sabiedrības pamatkapitāla.

Akciju paketes pārdošanas cena noteikta 15 tūkst. Ls apmērā.

Valsts kapitāla daļa a/s Latgales enerģētika ir 1,7% no sabiedrības pamatkapitāla jeb 50 akcijas. A/s Latgales enerģētika pamatkapitāls ir 295 tūkst. lati.

Pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo akciju paketi ir a/s Latgales enerģētika akcionāriem, nosaka Komerclikums un uzņēmuma statūti. Vienas akcijas nominālvērtība ir simts lati, bet pārdošanas cena noteikta 300 lati.

Ja akcionāri nepiesakās izmantot pirmpirkuma tiesības, nepiesakās uz visu akciju paketi vai neparaksta akciju pirkuma līgumus par visu akciju paketes akciju pirkšanu, PA izsludinās akciju paketes izsoli, kurā apliecinājumu akciju paketes pirkšanai varēs iesniegt jebkura ieinteresētā persona.

Faktiski katru reizi, kad tiek publicēti statistikas dati par kopējiem nodokļu parādiem Latvijā, ir skaidrs, ka iespēja atgūt visu piedzenamo summu nav iespējama pat teorētiski. Vienkārši liela daļa komersantu - parādnieku reāli vairs nemaz nedarbojas, un to īpašnieki pat neaizdomājas, kā varētu nokārtot saistības ar valsti. Tā vietā nereti jau tiek kalti plāni, kā izveidot jaunu SIA, kas pēc noteikta laika posma, visticamāk, arī nonāks nodokļu parādnieku sarakstā.

Šajā kontekstā teju par revolucionāru var uzskatīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierosinājumu likumdošanas ceļā paredzēt, ka gadījumos, kad uzņēmums realitātē jau ir uzskatāms par maksātnespējīgu, tā parādi tiek paradresēti uz konkrētās kompānijas amatpersonām. Vienkārši sakot, to, ko nesamaksā firma, samaksā tās valde.

Latvijā jau pietiekami ilgu laiku darbojas Komerclikums, kurā starp citu, gan paredzēta komercsabiedrības valdes atbildība par to, kas notiek uzņēmumā, gan arī tajā tiek uzsvērts, ka valdei jārīkojas kā rūpīgiem saimniekiem. Acīmredzot ir pienācis laiks šos apgalvojumus ieviest dzīvē. Jāatzīst, ka ir pat jocīgi noteikt, ka cilvēkam jārīkojas kā rūpīgam saimniekam, bet neparedzēt konkrētas sankcijas situācijā, ja saimniekošana izrādās bezrūpīga, cik vien iespējams. Turklāt, atbilstoši šim pašam Komerclikumam, uzņēmuma valdei ir arī pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja uzņēmumā izveidojusies šāda situācija. Tātad iznāk, ka noteiktā daļā uzņēmumā valdes locekļi atļaujas nepildīt likumā noteiktās prasības, labi apzinādamies, ka viņiem par to, vienkārši sakot, nekas nebūs. Visticamāk, paredzot konkrētu finansiālu atbildību šādu uzņēmumu valdes locekļiem, dažādiem darboņiem būtu iemesls aizdomāties, kā viņi strādā, cik atbildīgi izturas pret pašu dibinātu vai iegādātu uzņēmumu. Protams, nevar izslēgt iespēju, ka darboņi, shēmotāji, kas ir ieinteresēti nepildīt minētās Komerclikuma prasības, visus savus kaut cik vērtīgos privātos īpašumus aši vien pamanīsies pārrakstīt uz bērnu, brāļu, māsu un citu radinieku vārda. Vismaz tieši tā tas notika bēdīgi slavenās a/s Liepājas metalurgs lielāko akcionāru gadījumā. Tomēr minētā VID ģenerētā norma liktu šādiem darboņiem padomāt, vai tiešām viņi vēlas uz sava kakla dabūt daudzos tūkstošos vai pat miljonos eiro mērāmu parādu nastu, kas varētu pat traucēt turpmākos soļus uzņēmējdarbībā.

Ministriju pārstāvji tikai tēlo dialogu ar sociālajiem partneriem, jo, kad jāpieņem lēmumi, tad uzņēmēju paustie argumenti vairs nekrīt nekādā svarā

Neskatoties uz uzņēmēju protestiem, valdība ir atbalstījusi grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz uzņēmumu valdes locekļu personīgu materiālu atbildību par uzņēmuma nodokļu parādiem jau no nākamā gada. Par šo iniciatīvu vēl galavārds jāsaka Saeimai, tomēr jau pašlaik lielai daļai uzņēmumu vadītāju ir iemesls justies neomulīgi. Noteiktais nodokļu parādu sliek-snis – 18 tūkstoši eiro, kuru sasniedzot uzņēmumu valdes locekļiem var nākties atbildēt ar savu personīgo maku – varbūt ir liels mazajam vai mikro- uzņēmumam, bet kādam lielākam uzņēmumam, nemaz nerunājot par pavisam lielajiem, tas ir vien tāds sīkums, kas pat neietver visu to nodokļu apjomu, ko konkrētais uzņēmums viena mēneša laikā samaksā.

Aptuveni piektā daļa no visām nelikvidētajām SIA un a/s pašlaik dzīvo bez valdes, ik gadu šādu juridisku čaulu skaits pieaug par 10 000

To liecina SIA Lursoft pētījums.

Ir situācijas, kad uzņēmums kādu brīdi eksistē bez valdes ar pārstāvības tiesībām, tomēr tas nevar būt ilgstoši, jo šajā laikā uzņēmuma darbība ir ierobežota. Iemesli, kāpēc uzņēmumi palikuši bez valdes, var būt dažādi. Piemēram, Komerclikums paredz valdes loceklim tiesības jebkurā brīdī atstāt amatu (akciju sabiedrībā), tāpat ir situācijas, kad uzņēmuma vienīgais dalībnieks un valdes loceklis nomirst vai arī tiek īstenotas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā minētās iespējamās sankcijas, nosakot aizliegumu personai ieņemt valdes locekļa amatu uzņēmumā, kā rezultātā tas var palikt bez valdes.

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Parakstu apliecināšana pie notāra vai elektroniski būs nepieciešama ne tikai kapitāldaļu pārdošanas gadījumos, bet arī juridiskās adreses reģistrācijai svešā īpašumā.

To paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas akceptētie grozījumi Komerclikumā, par kuriem vēl jālemj Saeimai trešajā lasījumā. Vairums aptaujāto komerctiesību eksperu un uzņēmēju atbalsta tā dēvēto antireiderisma grozījumu iekļaušanu Komerclikumā, bet attiecībā par prasību notariāli vai ar elektroniski drošu parakstu apliecināt juridiskās adreses īpašnieka (pārstāvja) piekrišanu tiek izteikts izbrīns.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji, kuri cietuši no kapitāldaļu nozagšanas, pauda prieku par to, ka beidzot tautas priekšstāvji reiderisma problēmu ir aptvēruši un beidzot paredzējuši sava veida drošības vārstuli šādu darbību apgrūtināšanai. «Par šo antireiderisma normu iedzīvināšanu ir runāts vairāk nekā četrus gadus, un beidzot tā varētu arī materializēties,» situāciju vērtē komerctiesību eksperts un LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Finanšu ministrijas (FM) iniciatīva par personīgās atbildības pieprasīšanu no uzņēmumu valdes locekļiem par kavētajiem nodokļu maksājumiem nozīmēs desmitiem miljonu zaudējumu tautsaimniecībā, veicinās maksātnespēju un reiderisma vilni. Līdz ar to jaunās normas pieņemšanas gadījumā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) varētu vērsties Satversme tiesā, šodien žurnālistiem atzina organizāciju vadītāji.

Normai stājoties spēkā, pieredzēsim vairāk maksātnespējas gadījumu, bet uzņēmumu valdēs redzēsim aizvien vairāk bomžu un zicpriekšsēdētāju, kuri par atlīdzību uzņemsies attiecīgos pienākumus. Šajā gadījumā valsts paģēr - ja mazākā iemesla dēļ, piemēram, laikus nesaņemtas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vēstules vai nokavētas deklarācijas dēļ, izveidojas nodokļu parāds, valdes loceklis personīgi atbildīgs par saistībām. Finanšu ministrijas cerība, ka tiks iekasēti septiņi miljoni eiro, ir sapnis, tā vietā būs neiegūta peļņa un zaudējumi desmitiem miljonu vērtībā, sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Tie, kuri kaut reizi saskārušies ar biznesa radīšanu, apliecinās, ka viens no sarežģītākajiem uzdevumiem tieši pēc biznesa idejas un investīciju atrašanas ir uzņēmuma nosaukuma izdomāšana.

Neskaitāmas stundas jāpavada šķietami bezcerīgā misijā atrast pašu skanīgāko, oriģinālāko un atbilstošāko nosaukumu, kas raksturo jauno biznesa ideju un uzņēmēja personību. Nereti vilšanos sagādā interneta labirinti, kas apstiprina, ka nule atrastais unikālais nosaukums kādā no svešvalodām nozīmē kādu ne visai tīkamu īpašību vai pat vēl ļaunāk – tādu pašu nosaukumu jau izmanto kāda Dienvidāzijas kurpju fabrika.

Atveram Komerclikumu – kādas ir prasības uzņēmumu nosaukumu veidošanai? Kā panākt, lai oriģinālais nosaukums patiktu pašam, klientiem, un vienlaikus nekaitētu citiem? Komerclikums nosaka, ka firma (juridiski korekts apzīmējums komersanta nosaukumam) nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem, nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par darbības veidiem vai vārdos «valsts» vai «pašvaldība», nedrīkst lietot citus kā tikai latviešu vai latīņu alfabēta burtus. Papildus šiem nosacīti formālajiem ierobežojumiem (nosacīti, jo, piemēram, nospraust «tikumības» robežas var nebūt nemaz tik viegli) jāievēro arī relatīvie aizliegumi, proti, citu uzņēmēju intereses.

Igaunijas azartspēļu operatora «Olympic Entertainment Group» (OEG) lielākā īpašniece Luksemburgas investīciju kompānija «Novalpina Capital» nolēmusi izmantot tā dēvēto izspiešanas procedūru, lai atpirktu visas akcijas no mazākuma akcionāriem.

OEG valde informējusi Tallinas biržu, ka saņēmusi pieteikumu no OEG akcionāra, «Novalpina Capital» meitasuzņēmuma «Odyssey Europe» par mazākuma akcionāriem piederošo akciju atpirkšanu par cenu 1,40 eiro par akciju saistībā ar plānoto OEG apvienošanu ar «Odyssey Europe».

Šādu «izspiešanas» procedūru paredz Igaunijas Komerclikums gadījumā, ja lielākā akcionāra īpašumā ir vismaz 90% akciju.

OEG valde pašlaik gatavo uzņēmuma akcionāru ārkārtas sanāksmi, kurā paredzēts pieņemt lēmumu par «izspiešanas» procedūras izmantošanu.

OEG paziņojumā Tallinas biržai teikts, ka «Odyssey Europe» pieder 136 630 452 OEG akcijas jeb vairāk nekā deviņas desmitdaļas akciju. Savukārt Tallinas biržas interneta vietnē teikts, ka «»Odyssey Europe« 4.augustā piederēja 89,46% OEG akciju.

Enerģētikas nozares pārstāvji pārsteigti par Saeimas deputātu aicinājumu izstrādāt regulējumu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai jau pavasarī

Vakar Saeima atbalstīja lēmuma projektu par OIK atcelšanu. Tajā deputāti aicina Ekonomijas ministriju (EM) steidzami izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai no šā gada 31. marta. Nozares pārstāvji atzīst, ka lēmums bijis negaidīts.

Šādu nepārdomātu lēmumu pieņemšana varētu vēl vairāk iedragāt ārvalstu investoru uzticību, uzskata enerģētikas eksperts Edgars Vīgants, atsaucoties uz Ārvalstu investoru padomes sniegto informāciju, ka piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju apmērs Latvijā samazinās. «Nenoteiktība mūsu valstī ir ļoti augstā līmenī, un tas ir šokējoši, ka Saeima vienbalsīgi pieņem šādus lēmumus. Es uzskatu, ka šis ir kārtējais mēģinājums izmantot OIK platformu politiskajās cīņās. Viegli tautai solīt, ka par elektrību varēsim maksāt mazāk, taču mēs visi labi zinām, ka tā gluži nebūs,» atzīmē E. Vīgants, norādot, ka šis aicinājums uzskatāms par rīkojumu. «EM būs jāizstrādā šie normatīvie akti, cits jautājums, vai to šajā laikā ir iespējams izdarīt, ņemot vērā to, ka mums pašlaik nav ne valdības, ne ekonomikas ministra,» pauž eksperts.

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Šobrīd 1339 komercsabiedrības «dzīvo» bez valdes, to vidū arī ministram Edmundam Sprūdžam piederošie uzņēmumi . Tā liecina Uzņēmumu reģistra (UR) dati.

Kopš 2013. gada ir spēkā Komerclikuma grozījumi, kuri paredz vienkāršoto likvidāciju tām sabiedrībām, kurām sešus mēnešus nav neviena valdes locekļa. «Ja tiek konstatēts, ka sabiedrības valdei ilgāk par trijiem mēnešiem nav pārstāvības tiesību un sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādītos trūkumus, tad UR ir tiesīgs pieņemt lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu,» DB situāciju skaidro UR galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Viņš norāda, ka rakstveida brīdinājums tiek sūtīts sabiedrībai uz juridisko adresi un sabiedrības dalībniekam (dalībniekiem). Lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas sabiedrībai, ja lēmums likumā noteiktā kārtībā netiek apstrīdēts vai pārsūdzēts, stāsta R. Balodis.

Otrdien VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) akcionāru sapulcē tika izteikta neuzticība valdes priekšsēdētājai Baibai Strautmanei, pamatojoties uz Komerclikumā noteikto, tādējādi atbrīvojot viņu no pienākumu pildīšanas, informē Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

Komerclikums nosaka, ka valdes loceklim kā sabiedrības dalībnieku uzticības personai savi pienākumi ir jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam.

Tāpat akcionārs pieņēma lēmumu no valdes locekļa amata atbrīvot Andri Gādmani pēc paša vēlēšanās. Atbrīvojoties valdes locekļa amatam, tika pieņemts lēmums par uzņēmuma jauno valdes locekli apstiprināt VNĪ Klientu un projektu vadības pārvaldes Publiskā sektora klientu vadītāju Andreju Milzarāju.

Pēc pretendentu atlases komisijas ieteikuma kā piemērotākais valdes locekļa amatam tika izvēlēts A. Milzarājs, kura atbildības sfēra būs valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jautājumi. Latvijas Universitātē viņš ir ieguvis bakalaura grādu ar jurista kvalifikāciju.

Pirms diviem gadiem piedzīvojuši postošu ugunsgrēku, bet pērn izgatavojuši lielāko koka fasāžu sistēmu Baltijā. Koka logi daudz pasaka par mājas saimnieku, atzīst tēvs un dēls Māris un Juris Buši

Koka logu un durvju ražotājs Flora ir īsts ģimenes uzņēmums. Dibinātājs, valdes priekšsēdētājs un viens no trim īpašniekiem ir tēvs Māris Bušs, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Otrs īpašnieks ir dēls Juris Bušs, kurš pilda direktora pienākumus, bet trešā – meita Ilze Zviedrīte, kura pirms brāļa pabijusi direktores amatā, bet tagad «uz lentes uzlikusi bērnu ražošanu», kā labsirdīgi smejas ģimenes galva. «Kad māsa devās pirmajā bērna kopšanas atvaļinājumā, tēvs pateica – tu būsi direktors. Šķiet, tā viņam bija mūža vieglākā darbinieku atlase, bet man nācās pārkāpt sev pāri un pierādīt sevi nopietnu vīru sabiedrībā,» atzīst Juris Bušs, kurš par direktoru kļuva 24 gadu vecumā.

Likvidācija un maksātnespēja nav viens un tas pats, un likvidēt var arī maksātspējīgu banku, uzsver Latvijas Komercbanku asociācijas konsultants Kazimirs Šļakota.

Likvidējot banku, tāpat kā jebkuru uzņēmumu, var būt arī gadījumi, kad pilnībā tiek apmierināti visi kreditoru prasījumi, norāda eksperts.

Kā jau ziņots, Eiropas Centrālā banka pēc FKTK ierosinājuma 3.martā anulēja Trasta komercbankas licenci, bet 14.martā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina Trasta komercbanku par likvidējamu un par bankas likvidatoru iecēla zvērinātu advokātu Ilmāru Krūmu.

Kā skaidro Šļakota, uzņēmumu likvidāciju nosaka Komerclikums, un ir paredzēti divi likvidācijas veidi. Par uzņēmuma likvidēšanu var vienoties paši tā īpašnieki, piemēram, ja ir izdomājuši komercdarbību izbeigt vai neredz uzņēmuma attīstības iespējas. Ja likvidējamais uzņēmums var norēķināties ar visiem kreditoriem, tad pēc pilnas norēķināšanās uzņēmums skaitās likvidēts un tiek izslēgts no Uzņēmumu reģistra. Otra ir piespiedu likvidācija, ko dara valsts institūcijas. Visbiežāk piespiedu likvidāciju veic Valsts ieņēmumu dienests, ja konstatē, ka uzņēmums nedarbojas, nesniedz gada pārskatus un nemaksā nodokļus.

SIA dalībnieku «šķiršanās» sāk iezīmēties jauna, bet likumīga, līdz galam neatklāta Komerclikumā paredzēta iespēja.

Tas ir dalībnieka lojalitātes pārkāpums, nodarot būtisku kaitējumu sabiedrības reputācijai. Pastāv gan risks, ka šo procesu kādu brīdi «pavadīs» ziņas par reiderismu.

Lai arī Komerclikumā jau kopš tā pieņemšanas brīža ir norma par SIA dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības, pamatojoties uz tās prasību, tomēr salīdzinoši maz ir dzirdēts par šāda veida prasībām, kuras tiesa būtu apmierinājusi. Skaidrojums šādai situācijai varētu būt tas, ka dalībnieka izslēgšanas prasības ierobežo Satversmē paredzētās tiesības uz īpašumu un pastāvēja uzskats, ka jābūt nodarītam būtiskam kaitējumam, kas ir izsakāms naudas izteiksmē. Lai arī konkrēto kopējo šādu lietu skaits nav zināms, tomēr ZAB Primus partneris Mārtiņš Mežinskis atzīst, ka viņš piedalījies vairākās šādās tiesvedībās, kurās tiek lūgta dalībnieka izslēgšana no sabiedrības. «Situācija ir mainījusies pēc tam, kad Augstākā tiesa plašāk skaidrojusi Komerclikuma 195. panta saturu. Līdz šim pastāvēja uzskats, ka kaitējumam ir jābūt izsakāmam naudas izteiksmē, bet pēdējos man zināmajos Augstākās tiesas spriedumos tiesa ir skaidrojusi, ka tas var izpausties arī kā būtisks kaitējums sabiedrības reputācijai,» secina M. Mežinskis. Viņaprāt, perspektīvā šādu tiesvedību varētu kļūt vairāk. Pēc SIA Lursoft datiem šā gada septembra sākumā juridiski «dzīvas» ir vairāk nekā 153 tūkst. SIA, bet tādu skaits, kur kādam no dalībniekiem – fiziskām personām – pieder mazāk par 50% kapitāldaļu, ir 16,43 tūkst. (10,7% no visa SIA kopējā skaita).

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesību īstenošanu sievietēm, kuras ieņem vadošus amatus, šonedēļ valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk - LVRTC) padome lēma par LVRTC valdes locekles Ilzes Opmanes - Jēgeres atsaukšanu no valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas uz noteiktu laiku.

Sākot no šī gada 21.septembra līdz nākamā gada 20. aprīlim, LVRTC valdē strādās valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols un valdes loceklis Evijs Taube, savstarpēji sadalot Ilzes Opmanes- Jēgeres pienākumus un atbildības jomas. Padome par savu lēmumu ir informējusi arī akcionāru – Satiksmes ministriju.

Šis ir nozīmīgs precedents, tā kā darbiniekiem ir likumā noteiktas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesības, savukārt valdes locekļiem šobrīd Komerclikums neparedz tiesības uz likumā noteikto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, jo likuma izpratnē viņi netiek uzskatīti par darbiniekiem.

Līdzšinējā pieredze un normatīvais regulējums rada apstākļus, ka sievietes vadošos amatos ir spiestas atstāt amatu un pēc bērna kopšanas atvaļinājuma viņām nav nodrošināta iespēja atjaunot esošo amatu. Šobrīd Saeimā noris grozījumu Komerclikumā pieņemšanas process, kur grozījumi paredzēs kārtību, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi.

Nupat, šā gada 2. maijā, Saeima trešajā lasījumā pieņēma vairākus grozījumus Komerclikumā, kas stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Komerclikuma grozījumi palīdzēs cīnīties ar uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu jeb reiderismu, nosakot personas paraksta notariālu apliecināšanu, pilnveidos pamatkapitāla daļu un akciju atsavināšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī precizēs noteikumus par pirmpirkuma tiesību izlietošanu.

Grozījumi paredz stingrākas prasības saistībā ar personas paraksta formu, skaidro ZAB Tark Grunte Sutkiene partnere, Apvienošanās un iegādes prakses grupas vadītāja Andra Rubene. Viņa skaidro: «Komerclikuma grozījumi nosaki virkni pieteikumu un tiem pievienojamo dokumentu, uz kuriem personas paraksts turpmāk būs apliecināms notariālā kārtībā. Stingrākas prasības nodrošinās papildus aizsardzību un mazinās personas paraksta viltošanas iespējamību pieteikumos un dokumentos, kas iesniedzami Uzņēmumu reģistram ierakstīšanai komercreģistrā.»

Bez obligāti noteiktajiem gadījumiem kapitālsabiedrībām savos statūtos un personālsabiedrībām Uzņēmumu reģistram iesniegtā visu biedru parakstītā iesniegumā paredzēta iespēja brīvprātīgi izvirzīt augstākas formas prasības un noteikt, ka uz visiem pieteikumiem un kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces protokoliem personas paraksts ir apliecināms notariāli. Notariāli apliecināta paraksta prasība tiks uzskatīta par izpildītu arī tad, ja parakstu būs apliecinājusi Uzņēmumu reģistra amatpersona vai ja dokuments būs parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.