Populārais Francijas apģērbu zīmols Lacoste lūdzis policijai novērst to, ka masu slepkavībās apsūdzētais Anderss Berings Breivīks turpina valkāt sarkano džemperi, uz kura ir ikoniskais zīmola logo, kurā attēlots krokodils, vēsta thelocal.fr.

Kā vēstījis Norvēģijas laikraksts Dagbladet, policija apstiprinājusi, ka šāds lūgums ir izteikts, bet sīkāku informāciju nav sniegusi.

Jau vairākkārt rakstīts, ka Breivīks apsūdzēts spridzekļa detonēšanā Oslo centrā, kā rezultātā bojā gāja astoņi cilvēki. Pēc tam viņš uz salas nošāva vēl 69 cilvēkus.

Sarkanajā Lacoste džemperī, uz kura labi pamanāms populārais logo, Breivīks pastāvīgi esot redzams tiesā.

Par savu mīlestību pret Lacoste zīmolu Breivīks rakstīja arī savā manifestā: «Es pārsvarā valkāju labākās drēbes, ar ko es domāju dārgus zīmolus, piemēram, Lacoste.»

Norvēģijas slaktiņā apsūdzētais 32 gadus vecais Anderss Berings Breiviks tic, ka musulmaņu skaits Rietumeiropā ir sasniedzis «kritisko masu», un Eiropā ir «kultūras komunistu elites, kas vēlas iznīcināt Eiropas tradīcijas, nacionālo solidaritāti un kristietību,» raksta laikraksts The Washington Times, kura rīcībā nonākusi Breivika Facebook sarakste no 2009. gada.

Sarakstē ar kādu nenosauktu personu Breiviks pauž savu attieksmi pret musulmaņiem – «ASV ir labākā pozīcijā nekā Rietumeiropa. Oslo ir 20% musulmaņu. Lielākā daļa šo musulmaņu ir konservatīvi un neizglītoti, un nāk no Pakistānas vai Somālijas.»

Terorists arī norāda savu nepatiku pret to, ka Norvēģija tiek uzskatīta par «sociālistu, kulturāli atvērtu utopiju». Patiesībā, viņš raksta, «lielākā daļa Norvēģijas iedzīvotāju ir negatīvi noskaņoti pret imigrāciju. Parādas spriedze, kuru Norvēģijas masu mediji cenšas noklusēt».

«Tomēr situācija Francijā un Nīderlandē, kā arī citās lielākajās Eiropas pilsētās, ir vēl ļaunāka. Būs ļoti interesanti sekot notikumiem tajās. Parīze, Marseļa un Brisele uzsprāgs,» pārliecināts Breiviks, norādot, ka «liela daļa cilvēku uzskata, ka tas [imigrācija] labi nebeigsies. Pret Eiropu tiek veikts apzināts kultūras un demogrāfiskais karš».

Norvēģijas masu slaktiņa sarīkotājs Anderss Berings Breivīks nozieguma brīdī bijis nepieskaitāms, atzinuši psihiatri, ziņo pasaules mediji.

Psihiatri atzinuši, ka A. Breivīks nozieguma brīdī bijis nepieskaitāms un tādējādi viņam varētu tikt piemērota piespiedu psihiatriskā ārstēšana nevis cietumsods. A. Breivīks esot cietis no paranoidālas šizofrēnijas, vēsta BBC.

Psihiatru slēdziens jāizskata mediķu komisijai, lai pārliecinātos, ka tas atbilst visām profesionālajām prasībām. Norvēģijas psihiatri atzinuši, ka A. Breivīks dzīvojis «murgainajā pasaulē, kur visas viņa domas un darbības noteica murgi».

Db.lv jau vēstīja, ka Anderss Berings Breiviks jūlijā Oslo izraisīja slaktiņu, nošaujot 85 cilvēkus jauniešu nometnē Ūtoejas salā un uzspridzinot automašīnā novietotu spridzekli Oslo centrā. Sprādzienos gāja bojā septiņi cilvēki.

Atkārtota psihiatriska ekspertīze atzinusi Norvēģijas masu slepkavu Andersu Breivīku par pietiekami pieskaitāmu, lai viņš tiktu tiesāts, vēsta BBC.

Šis atzinums ir pretrunā ar aizvadītajā gadā izdarīto ekspertīzes slēdzienu, saskaņā ar kuru A. Breivīks atzīts par nepieskaitāmu. Pērn psihiatri atzina, ka masu slaktiņa sarīkotājs nozieguma brīdī bijis nepieskaitāms un tādējādi viņam varētu tikt piemērota piespiedu psihiatriskā ārstēšana nevis cietumsods. A. Breivīks esot cietis no paranoidālas šizofrēnijas, uzskatīja speciālisti.

«Galvenais ekspertu slēdziens ir tāds, ka A. Breivīks nozieguma brīdī ir bijis pieskaitāms,» pavēstījusi Oslo tiesa. «Tas nozīmē, ka viņš tiek uzskatīts par krimināli atbildīgu,» secinājusi tiesa.

Par ekspertīzes atkārtošanu tika nolemts šā gada janvārī, jo psihiatru iepriekš izdarītie slēdzieni tika saņemti ar sašutuma vētru. Kritika tika saistīta ar to, vai tik labi izplānotu noziegumu varētu paveikt persona, kas cieš no garīgas saslimšanas. Pirmās ekspertīzes slēdzienu apstrīdēja arī pats A. Breivīks, kurš uzsvēra, ka ir pilnībā pieskaitāms.

Norvēģijas tiesa Andersu Beringu Breivīku, kas aizvadītajā piektdienā izraisīja asiņainu slaktiņu, varētu apsūdzēt noziegumos pret cilvēci un piespriest 30 gadus ilgu cietumsodu, vēsta BBC.

Pašlaik Breivīks tiek apsūdzēts terorismā, saskaņā ar likumdošanu šādā gadījumā viņš varētu saņemt tikai 21 gadu ilgu cietumsodu.

Iespējams, ka Breivīks savu sodu izcietīs modernajā Haldenas cietumā, pieņem The Telegraph, kas tika atvērts 2010. gadā un ieguvis apzīmējumu «luksusa cietums».

Šajā cietumā tiek ieslodzīti Norvēģijas rūdītākie noziedznieki, ka, piemēram, slepkavas un izvarotāji. Tas ir otrs lielākais Norvēģijas cietums.

Cietums atrodas netālu pie Oslo un tā teritorijā ir neliela skaņu studija, pastaigu takas, kā arī mājiņa ar divām guļamistabām, kurās ieslodzītie var pavadīt laiku ar savām ģimenēm. Cietuma kamerās ir arī plazmas televizori. Ieslodzītajiem pat atļauts izmantot «ierobežotu» internetu.

Saskaņā ar Igaunijas policijas sniegto informāciju jurists, kurš iekļuva Aizsardzības ministrijā galvaspilsētā Tallinā ceturtdien nošauts laikā, kad policija ieņēmusi ēku un atklājusi uguni, vēsta voanews.com.

Policija informē, ka neviens cits cilvēks ievainojumus nav guvis.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips bojā gājušo šāvēju identificējis kā juristu Karenu Drambjanu. Viņš dzimis 1954.gadā Armēnijā un par Igaunijas pilsoni kļuva 1993.gadā. Ansips sacījis, ka šī vīrieša rīcības motīvs nav skaidrs, bet pieļauj, ka viņu iespaidojuši nesenie notikumi Norvēģijā, kad šāvējs nogalināja gandrīz simts cilvēkus.

Igaunijas amatpersonas ceturtdien informēja, ka vīrietis iekļuvis ministrijas ēkā un sākusies šaušana. Saskaņā ar amatpersonu sniegto informāciju viņš bija bruņojies ar šaujamieroci un sprāgstvielu paciņām.

Piektdien Norvēģijas tiesa atzinusi, ka 77 cilvēku slepkava, labējais ekstrēmists Anderss Berings-Breivīks (Anders Behring Breivik) ir garīgi vesels un piesprieda viņam 21 gadu ilgu cietumsodu, vēsta pasaules mediji.

A. Berings - Breivīks atzinis savu vainu 77 cilvēku slepkavībā un 240 cilvēku ievainošanā teroraktos Oslo centrā un uz salas, kur pagājušajā gadā notika jauniešu nometne. 21 gads ir maksimālais ieslodzījuma termiņš, taču tas var tikt pagarināts, ja, tuvojoties termiņa beigām, tiesa atzīs, ka viņš apdraud sabiedrību.

Psihiatriskajā ekspertīzē tika atzīts, ka slepkava ir garīgi pieskaitāms. Lai arī viņa aizstāvji centās pierādīt pretējo, arī pats A. Berings-Breivīks atzina, ka ir bijis pie pilnas saprašanas, tomēr savu vainu noliedza, uzsverot, ka viņa uzbrukumi ir jāvērtē kā centieni apturēt Norvēģijas «islamizāciju», vēsta BBC.

Polijas prezidents Andžejs Duda trešdien paziņojis, ka visticamāk, ciematu pierobežā ar Ukrainu dienu iepriekš trāpījusi ukraiņu zenītraķete.

"Pilnīgi nekas neliecina, ka tas būtu bijis apzināts uzbrukums Polijai (..). Ļoti ticami, ka tā bija raķete, kuru izmantojusi pretraķešu aizsardzības sistēma, tas ir, to lietojuši Ukrainas aizsardzības spēki," žurnālistiem atzina Duda.

Kā ziņots, otrdien, kad Krievija atkal pakļāva Ukrainu masīvai raķešu apšaudei, Polijas teritorijā arī nokrita raķete, nogalinot divus cilvēkus, un sākotnēji izskanēja ziņas, ka tā ir viena no krievu raidītajām raķetēm.

"Krievijā ražota raķete nokrita, nogalinot divus Polijas Republikas pilsoņus," trešdienas rītā paziņoja Polijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs LukašsJasina. Viņš piebilda, ka Krievijas vēstnieks Polijā ir izsaukts uz Ārlietu ministriju sniegt "tūlītējus detalizētus paskaidrojumus".

Zviedrijas-Šveices inženiertehnoloģiju kompānija ABB atzinusi, ka apsvērusi domu sazināties ar laikrakstu redaktoriem, lai lūgtu viņus pārtraukt izmantot tās nosaukumu, saīsinot masu slepkavas Andersa Beringa Breivīka (Anders Behring Breivik) vārdu, ziņo thelocal.se.

Dažu stundu laikā pēc diviem 22. jūlija uzbrukumiem, kuru rezultātā Norvēģijā tika nogalināti 77 cilvēki, laikraksti un sociālo mediju lietotāji, atsaucoties uz slepkavu, sākuši izmantot šos trīs burtus - ABB, jo viņa pilnais vārds šķitis nepiemērots virsrakstiem un Twitter ziņojumiem.

ABB vadība šādu rīcību uztvērusi ar nepatiku, tomēr tā galu galā izlēmusi nereaģēt, rakstījis norvēģu laikraksts Stavanger Aftenblad.

«Ir kaitinoši, kad laikraksti izmanto ABB, attiecinot uz teroristu, un mūsu domas ir, ka tiem vajadzētu būt piesardzīgākiem,» sacījusi ABB pārstāve Helēne Gintere Merga.

Norvēģijas masu slepkava Anderss Berings Breivīks nosodījis viņam piemēroto 21 gada cietumsodu, pasludinot Oslo tiesu par nelikumīgu un piebilstot, ka grib atvainoties saviem piekritējiem, ka nav nogalinājis vairāk cilvēku, vēsta thelocal.no.

Uz tiesneša jautājumu, vai viņš pārsūdzēs piespriesto sodu, Breivīks atkārtojis jau iepriekš pausto viedokli: «Es neatzīstu šo tiesu, jo esat saņēmuši savu mandātu no politiskajām partijām, kas atbalsta multikulturālismu.»

Viņš piebildis: «Es vēlētos beigt ar paziņojumu par nožēlu. Es gribētu atvainoties visiem kaujinieku nacionālistiem Norvēģijā un Eiropā par to, ka neesmu nogalinājis vairāk cilvēku.» Taču šajā brīdī viņa mikrofons tika apklusināts.

Vēlāk noskaidrots, ka Breivīks tiesas lēmumu nepārsūdzēs, jo tādējādi viņš leģitimizētu tiesu.

Labējais ekstrēmists pagājušajā gadā, uzspridzinot valdības ēku un nošaujot jauniešus partijas nometnē, nogalināja 77 cilvēkus.

Norvēģijas teroristam Andersam Beringam Breivīkam bijuši banku konti arī Igaunijā un Latvijā, kurus viņš izmantojis naudas atmazgāšanai, ziņo bbn.ee.

Saskaņā ar dn.no ziņoto Breivīkam banku konti bija nepieciešami, lai atmazgātu naudu, ko viņš ieguvis, pārdodot viltotus sertifikātus internetā.

Starp 2003. un 2006. gadu viņš ārvalstu banku kontos esot ieguldījis aptuveni 230 tūkstošus eiro.

Viņam bijuši banku konti kopumā septiņās valstīs un 14 bankās.

Breivīks galvenokārt esot izmantojis Latvijas banku kontus, lai atmazgātu līdzekļus, bet viņam bijuši arī banku konti Igaunijā, Lietuvā, ASV un citviet.

Pēc naudas atmazgāšanas viņš to nelielos daudzumos izņēmis no bankomātiem Oslo.

Saskaņā ar policijas veikto izmeklēšanu viņš devis naudu savai mātei, kura ieskaitījusi to savā bankas kontā un vēlāk pārskaitījusi Breivīkam.

Nacionālās apvienības politiķis Jānis Iesalnieks pēc plašu publicitāti guvušo izteikumu paušanas par Norvēģijas traģēdijas iemesliem nolēmis vēlēšanās nekandidēt un uz laiku apturēt darbību apvienības valdē.

Iesalnieks paziņojumā presei atzina – viņa norāde, ka traģēdiju Norvēģijā, kad radikālis sarīkoja sprādzienu un nošāva vairākus desmitus jauniešu, izraisījusi kļūdainā multikulturālisma politika, izmantojuši politiskie konkurenti. No sava viedokļa Iesalnieks neatkāpjas, un līdzīgas domas esot izteikuši arī dažādi eksperti citviet pasaulē. Taču kļūda esot bijusi tā, ka savus secinājumus viņš izdarījis tik ātri pēc notikušā.

«Nacionālās apvienības politiskie konkurenti to nekavējās izmantot, demagoģiski sagrozot manis teikto, kā dēļ ir nodarīts kaitējums partijas tēlam. Tā bija mana kļūda,» sacīja Iesalnieks un norādīja, ka tāpēc nekandidēs Saeimas ārkārtas vēlēšanās.

«Norvēģijas upuri ir pilnībā uz multikulturālistu sirdsapziņas - viņu islamizācijas politika noveda pie tā, ka kādam vienkārši aizbrauca širmis,» šādu viedokli mikroblogošanas vietnē Twitter paudis nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK" valdes loceklis Jānis Iesalnieks, izraisot sašutuma pilnas diskusijas, ka tādējādi Visu Latvijai! biedrs mēģina šo noziegumu attaisnot.

Kā ziņots, piektdien Oslo centrā notika sprādziens, kam sekoja asinspirts vadošās Darba partijas jauniešu nometnē, kuru sarīkoja 32 gadus vecais Anderss Bērings-Breivīks, kurš tiek saistīts ar labējiem ekstrēmistiem. Dažas stundas pirms teroraktu sākuma Bērings-Breivīks publiskoja savu manifestu, kurā izklāstīta vīzija par jaunu kristīgo krusta karu, kas jāuzsāk Eiropas tradīciju un kultūras glābšanai no islama kolonizācijas un marksistu kultivētā pagrimuma, kas sagrāvis konservatīvās ģimenes un nacionālisma vērtības. Tādējādi Iesalnieka viedoklis ir tuvs Bēringa-Breivīka paustajam.

Virkne Twitter lietotāju uzskata, ka ir absurdi uzskatīt, ka Norvēģijas traģēdija ir multikulturālisma sekas. Diskusijā iesaistījies arī Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC), kurš uzskata, ka tas ir «pilnīgi slims viedoklis», un norāda, ka ir «absolūti amorāli mēģināt attaisnot traku slepkavu». Citi pauda cerību, ka šādas pārdomas Iesalnieks izteicis mirkļa iespaidā, jo par Visu Latvijai! esot bijuši labākās domās.

Norvēģijai jaunu valdības telpu, kas aizstās tās, kuras pagājušajā gadā saspridzināja Anders Berings Breivīks, būvniecība aizņems desmit gadus un izmaksās vairāk nekā miljardu ASV dolāru, atsaucoties uz amatpersonu sniegto informāciju, ziņo thelocal.no.

Jauno telpu būvniecība izmaksāšot no 8 miljardiem līdz 10 miljardiem kronu (1,35-1,69 miljardi ASV dolāru), taču tās patlaban esot vien aptuvenās aplēses.

Turklāt būvniecību nav cerēts pabeigt ātrāk par 2020. gadu, jo, lai īstenotu šādus lielus projektus, parasti esot nepieciešams no astoņiem līdz desmit gadiem.

Nākamgad valdība informēšot par to, vai 17 stāvu ēka, kurā atrodas premjera Jensa Stoltenberga birojs un kas spēcīgi tika bojāta 2011. gada 22. jūlija sprādzienā, tiks daļēji vai pilnībā nojaukta, vai atjaunota.

Jāatgādina, ka Breivīks izmantoja apsardzes trūkumu un pie ēkas novietoja automašīnu, kurā atradās sprāgstvielas. Šajā uzbrukumā bojā gāja astoņi cilvēki.

Iekšējie ziņojumi radījuši arvien vairāk jautājumu par "Boeing 737 Max" drošību, ziņo BBC. Vienā no komunikācijas epizodēm kāds darbinieks sacījis, ka lidmašīnu "izstrādājuši klauni".

Savukārt, lidmašīnas ražotājs šo komunikāciju raksturojis kā pilnīgi nepieņemamu.

"737 Max" izmantošana tika apturēta 2019. gada martā pēc divām avārijām Indonēzijā un Etiopijā, kurās kopumā gāja bojā gandrīz 350 cilvēki.

"Boeing" atklājis simtiem ziņojumu kā daļu no apņemšanās nodrošināt savas darbības caurspīdīgumu. "Šie ziņojumi neatspoguļo uzņēmumu tādu, kāds mēs esam un kādam mums jābūt, un tie ir pilnīgi nepieņemami," vienlaikus norāda "Boeing".

Dokumenti liecina, ka "Boeing" noraidījis pilotu apmācību simulatoros, kas būtu radījis lielākas izmaksas. "Es gribu uzsvērt, cik svarīgi ir stingri turēties pie tā, ka nepastāvēs nekāda veida simulatoru apmācība pārejā no "NG" uz "Max"," tā laika "Boeing 737" galvenais tehniskais pilots Marks Forkners norādījis 2017. gada martā rakstītā e-pastā. ""Boeing" neļaus tam notikt. Mēs vērsīsimies aci pret aci ar jebkuru regulatoru, kurš mēģinās izvirzīt šo prasību," viņš piebilst. Šīs nedēļas otrdienā "Boeing" mainīja savu pozīciju, visiem pilotiem iesakot apmācību "737 Max" simulatorā.

Norvēģijas kāzu tērpu zīmols Sadoni par vietu, kur šūt savas kleitas, izvēlējies Rīgu; tā dizainere un līdzīpašniece Trūde Sadoni (Trude Sadoni) ar šo lēmumu ir apmierināta

Līgavām ir jādod iespēja izpaust savu individualitāti kāzu kleitā, un par savu uzdevumu dizainere uzskata palīdzēšanu viņām to īstenot. T. Sadoni ik mēnesi vairākas dienas pavada Rīgā, lai būtu Sadoni ateljē un iesaistītos ikdienas procesos, pārējā laikā kopā ar savu vīru un biznesa partneri Hamidu Sadoni (Hamid Sadoni) klātesot ar e-pasta un citu sakaru līdzekļu palīdzību. Vairāk par tendencēm kāzu kleitu biznesā, e-komerciju un izaicinājumiem viņa stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā izvēlējāties šūt kleitas Latvijā? Tepat netālu – gan Lietuvā, gan Igaunijā – šī industrija arī ir labi attīstīta.

Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā valstī, jo uzņēmums autovadītājiem maksājis daudz mazāk nekā paredz Norvēģijā spēkā esošie noteikumi, informē Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācija.

Līdz ar to "Kreiss" no 20.janvāra vairs nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, teikts NFL interneta vietnē.

Pēc Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas sniegtajām ziņām, Norvēģijas darba inspekcijai ir nesaskaņas ar "Kreiss" par to, ka uzņēmums autovadītājiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, maksā daudz mazāku atalgojumu nekā prasa noteikumi.

Atbilstoši asociācijas sniegtajai informācijai, "Kreiss" šoferiem maksājis tikai 24 norvēģu kronas (2,43 eiro) stundā, lai gan minimālā darba samaksa kravas automobiļu vadītājiem Norvēģijā ir 175,95 kronas (17,81 eiro) stundā.

Tā kā "Kreiss" nav sniedzis Norvēģijas darba inspekcijai pieprasītās ziņas, inspekcija nolēmusi apturēt uzņēmuma pārvadājumus valsts teritorijā, sacīts Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas vietnē.

Maxima traģēdija nav iedragājusi reputāciju ārvalstīs, apgalvo būvkompānijās, kuras mērķtiecīgi strādā eksporta tirgu izvēršanā.

«Pēc Zolitūdes traģēdijas negatīvas indikācijas ārvalstu tirgos no mūsu sadarbības partneru un pasūtītāju puses neesam novērojuši,» pauž Guntis Rāvis, SIA Skonto Enterprises īpašnieks. Skonto Enterprises ir speciāli darbam ārvalstu tirgos izveidota kompānija. «Strādājam Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un šogad īpaši koncentrēsimies arī uz Vāciju un Dāniju,» skaidro G. Rāvis.

Arī būvniecības uzņēmumā Arčers DB apliecina: «Pēc Zolitūdes traģēdijas neesam izjutuši partneru attieksmes maiņu pret mums kā būvniekiem no Latvijas. Uz šo jautājumu varam atbildēt, ņemot vērā tikai savu pieredzi un darbību pēc 2013. gada 21. novembra, kas liecina – kopumā Latvijas būvnieku reputācija ārvalstīs nav cietusi.»

Pirms sarunas Norvēģijas valsts aģentūras Innovation Norway vadītāja Anita Krona Traseta gadskārtējā Ziemeļvalstu un Baltijas biznesa forumā sniedza lekciju par līderību pārmaiņu laikos. Pēc lekcijas kāds ievērojams Latvijas investoru vides pārstāvis DB sacīja, ka lekcijā pārāk daudz figurējis vārds «pārmaiņas», lai saprastu, kas tieši mainās. Šai sarunā rodamā atbilde ir, ka Norvēģijā mainās viss, un A.K. Traseta izsaka piesardzīgas bažas, vai tas notiks gana strauji, lai norvēģi saglabātu ierasto labklājības līmeni.

X-diena Norvēģijā ir klāt?

Mums, kas strādājam ar inovācijām, krīze ir visbrīnišķīgākais laiks. Beidzot tas ir noticis! OECD 2014. gadā bija veicis uzņēmējdarbības mērījumus Norvēģijā, un tā ir aktualitāte 84% iedzīvotāju – visu laiku rekords. Parasti šis rādītājs ir ap 50%. Tā ka krīze beidzot ir ietekmējusi norvēģu domāšanu, ka viņi spēj arī kaut ko darīt un ražot.

Vai tas liecina par izmisumu, vai arī tiešām cilvēki krīzi uztver tik pozitīvi kā jūs?

Norvēģi ir tādi labsirdīgi, ne sevišķi mērķtiecīgi par katru cenu. Bet jaunā paaudze tomēr ir atšķirīga. Viņi grib radīt lietas. Tāpēc vecākajai paaudzei šī krīze tiešām ir zināma frustrācija, jo mainās ierastā kārtība un daudzi zaudē darbu. Bet gados uzņēmīgākā vidē jau parādās zināma kaislība par darāmo un entuziasms.

«Mana pieredze Norvēģijā ir tāda: ja dzīvo sistēmā, kas labi funkcionē, tas ir tik ērti, ka sistēmu krāpt negribi. Dzīve ir tik sakārtota, ka labprāt maksā nodokļus un zini - kad vajadzēs, tev būs ārsts un viss cits, kas nepieciešams,» intervijā izdevumam Ir sacījusi Norvēģijā dzīvojošā arhitekte un Vesterdāla Komunikācijas skolas profesore Vēsma Kontere McQuillan.

«Pēc Norvēģijā nodzīvotiem gadiem man ir jājautā: kāds ir iemesls cilvēkiem nemaksāt nodokļus? Tas taču ir veids, kā uzturi valsti, sabiedrisko sistēmu! Kādam ir jāmaksā par skolām, medicīnu, kultūru. Norvēģijā cilvēki to apzinās. Ja nemaksā nodokļus, tev nav pat iespējas bankā atvērt kontu. Faktiski nevari dzīvot,» pieredzē dalījusies profesore.

Uz norādi, ka Latvijā ir izplatīts veids maksāt nodokļus no minimālās algas, bet pārējo saņemt aploksnē, viņa atbildējusi: «Norvēģijā tas nav iespējams, jo informācija par katra cilvēka ienākumiem un uzkrājumiem ir publiski pieejama. Ekonomiskā sistēma ir caurskatāma. Labums, maksājot nodokļus, ir tāds, ka vari saņemt izglītības, medicīnas pakalpojumus. Piemēram, vizīte pie terapeita maksā 90 latus. Es kā nodokļu maksātāja par to maksāju tikai 18 latus, valsts sedz pārējo.

Pēc nesenajiem notikumiem Norvēģijā, kad spridzināšanas un šaušanas rezultātā bojā gāja gandrīz simts cilvēki, Igaunija plāno pastiprināt interneta uzraudzību, lai izsekotu iespējamiem ekstrēmistu plāniem, ziņo baltic-course.com.

«Mēs gaidām Norvēģijā veiktās izmeklēšanas rezultātus un pēc tam noteikti izskatīsim iespēju veikt izmaiņas likumdošanā Igaunijā,» teicis Erki Korts, kurš atbild par iekšējo drošību Igaunijas Iekšlietu ministrijā.

«Šobrīd ir skaidra viena lieta - kā preventīvs pasākums tiks veikta interneta uzraudzības palielināšana, lai mēs varētu iegūt informāciju no interneta par iespējamiem uzbrukumu plāniem vai jebko citu, kas var apdraudēt iekšējo drošību,» viņš stāstījis.

Norvēģis Anderss Berings Breiviks, kurš atzinis, ka veicis gan spridzināšanu Oslo, gan šāvis cilvēkus jauniešu nometnē, bijis Zviedrijas neonacistu interneta foruma dalībnieks. Pirms noziegumiem viņš internetā publicējis arī 1518 lappuses garu manifestu.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Saeimas komisijā meklēs atbildes uz to, kādi secinājumi tika izdarīti pēc negadījuma 2000. gadā, kad Pulkveža Brieža ielā 7 iegruva veikala Essa griesti, nogalinot divus un ievainojot vairākus cilvēkus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nedaudz negaidīti par Zolitūdes traģēdijas Saeimas izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju ir ievēlēts opozīcijā esošās No sirds Latvijai deputāts, bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis. Par viņa vietnieci vēl viena opozicionāra – Saskaņas – deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bet par komisijas sekretāru kļuva pozīcijā esošās Vienotības deputāts Ints Dālderis. Šīs komisijas vadītāja amatam tika virzīts arī Latvija Reģionu apvienības deputāts Artuss Kaimiņš, taču viņam šo amatu iegūt nepalīdzēja pat 562 Saeimā saņemtie iesniegumi. Komisijas locekļu deputātu vairākuma atbalstu priekšsēdētāja vēlēšanās neguva arī biedrības Zolitūde 21.11. atbalstītā R. Ločmele-Luņova, taču viņa kļuva par R. Baloža vietnieci. Uz šo amatu tika virzīts arī A. Kaimiņš, kurš no kandidēšanas uz šo amatu atteicās, un I. Dālderis kā eksperts lielu (kultūras) būvju celtniecībā.

Gadu pēc tam, kad nāvējošais ugunsgrēks plosījās Grieķijas piekrastes pilsētās netālu no Atēnām, nogalinot 102 cilvēkus, ceļš uz normālu dzīvi izdzīvojušajiem ir bijis garš un joprojām turpinās.

Tā, piemēram, kūrorta pilsēta Mati, mežaina teritorija, no kuras paveras skats uz dzirkstošo jūru, bija pensionāru iecienīta vieta un populāra vieta bērnu vasaras nometņu organizēšanai. 2018. gada 23. jūlijā tur plosījās ugunsgrēks, nogalinot cilvēkus ēkās vai automašīnās un piespiežot citus lēkt no klintīm jūrā. Pirmajā katastrofas gadadienā tā atgādina spoku pilsētu.

Piejūras kafejnīca, kas savulaik bija pilna ar pludmales apmeklētājiem, tagad stāv tukša, pārogļojušies galdi un krēsli jau sen aizvākti.

Citviet kādai mājai ir jauns jumts un svaigi krāsotas sienas, bet tā stāv pamesta uz apdegušas zemes pleķa.

«Tā bija elle. Mēs neko nevarējām izdarīt,» stāsta Mati iedzīvotājs Panagiotis Fragos.