Pastāv 90% liela iespēja, ka Grieķija nākamo 12 līdz 18 mēnešu laikā pametīs eirozonu, tādējādi izraisot satricinājumus visā eirozonā, prognozē ASV finanšu korporācija Citigroup.

Iepriekš Citigroup iespēju, ka Grieķija pametīs eirozonu, vērtēja 50 līdz 75 procentu apmērā. Taču tagad bankas analītiķi to saredz augstāku. Tāpat Citigroup prognozē, ka starptautisko palīdzību lūgs Itālija un Spānija, vēsta Reuters.

Nākamo divu līdz trīs gadu laikā eirozonā valdīs sajaukums starp Grieķijas izstāšanās sekām, parādu pārstrukturizācijām un starptautiskajām palīdzībām, uzskata Citigroup. Banka prognozē arī, ka no AAA reitingiem šķirsies Vācija un Lielbritānija, bet ASV piemeklēs tālāks kredītreitinga kritums.

Db.lv jau vēstīja – izskanējušas ziņas, ka Grieķija, visticamāk, nespēs pildīt savas saistības, un būs nepieciešama vēl viena Atēnu parādu pārstrukturizācija.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 15 pasaules lielāko banku reitingus, tādējādi atspoguļojot kapitāla trūkuma riskus, ar kuriem tās saskaras, vēsta Reuters.

Aģentūra par vienu pakāpi samazinājusi reitingus vienai no Eiropas lielākajām bankām HSBC, kā arī bankām Bank of America, Royal Bank of Scotland un Societe Generale.

Savukārt par divām pakāpēm reitingi «griezti» tādiem finanšu gigantiem kā – Barclays, BNP Paribas, Royal Bank of Canada, Citigroup, Goldman Sachs Group, JPMorgan Chase, Credit Agricole, Morgan Stanley, UBS un Deutsche Bank.

Par trijām pakāpēm Moody’s samazinājusi Credit Suisse reitingu (no Aa1 līdz A1), tādējādi pārsteidzot analītiķus.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service varētu samazināt parāda reitingus vairākām lielām starptautiskām bankām, jo aģentūra pārbauda, vai ASV valdība krīzes laikā mazāk iesaistītos, lai nodrošinātu, ka kreditori saņem savu naudu, raksta Bloomberg.

Reitingu aģentūra varētu samazināt kredītreitingu bankām Goldman Sachs un JPMorgan Chase&Co, kā arī Morgan Stanley un Wells Fargo&Co, paziņojis Moody’s. Patlaban tiek izskatītas arī Citigroup un Bank of America reitinga izmaiņas, taču to virziens patlaban nav skaidrs, tāpat par reitinga izmaiņām Moody’s spriež attiecībā uz Bank of New York Mellon Corp un State Street Corp.

Moody’s un Standard&Poor’s ir paziņojuši, ka reitingu samazināšana varētu būt nepieciešama, jo valdībai ir jauni instrumenti, kā ietekmēt bankas tā vietā, lai tās glābtu ar nodokļu maksātāju naudu. Šie plāni var iekļaut likšanu parādzīmju turētājiem uzņemties zaudējumus uz sevi vai konvertēt akcijas pamatkapitālā. Šāda politika var ietekmēt reitingu arī banku meitaskompānijām, kas pieņem depozītus.

Līdz šim Šveices Centrālās bankas lēmums atcelt franka kursa minimālo robežu radījis 400 miljonu dolāru zaudējumus tādām bankām kā Citigroup, Deutsche Bank un Barclays, raksta Bloomberg.

Tomēr eksperti uzskata, ka zaudējumi būs vēl lielāki.

«Zaudējumi sasniegs miljardus – patlaban tie vēl tiek aprēķināti,» saka Bostonas Universitātes eksperts Marks Viljams. Viņš uzsver, ka zaudējumi skars milzīgas bankas, brokerus, hedžfondus, fondus un valūtu spekulantus.

Citigroup, kas ir pasaules lielākais valūtu starpnieks, ir zaudējusi vairāk nekā 150 miljonus ASV dolāru, informējusi kāda anonīma persona. Arī Deutsche Bank zaudējusi tikpat lielu summu, savukārt Barclays – mazāk nekā 100 miljonus dolāru.

Tā, piemēram, hedžfondu pārvaldnieks Marko Dmitrijevičs, kas spēja izdzīvot vismaz piecas jaunattīstības tirgu parādu krīzes, slēdz savu lielāko hedžfondu, kura aktīvi pērnā gada beigās bija aptuveni 830 miljoni dolāru, jo praktiski ir zaudējis visu savu naudu Šveices Bankas lēmuma dēļ.

Vairāki starptautisko banku eksperti prognozē naftas cenas pieaugumu, raksta Bloomberg.

Tā, Citigroup analītiķi pievienojušies Goldman Sachs ekspertu izteikumiem par izejvielu cenu pieaugumu, paredzot, ka melnā zelta cena līdz gada beigām visdrīzāk palielināsies līdz vismaz 60 dolāriem.

Kaut arī ASV produkcijas apjomi varētu atkal augt, ņemot vērā augstākas jēlnaftas cenas, to slāpēt palīdzēs OPEC ražošanas apjomu samazināšanas nākamo 6-9 mēnešu laikā. Ražotājiem būtu japaplašina sava vienošanās attiecībā uz naftas apjomu pieaugumu, jo tirgus dalībnieku vidū valda bažas, ka Krievija atpaliek apjomu samazināšanā.

Šie procesi liks naftas cenai gada otrajā pusē pārsniegt 60 dolārus par barelu. Tiesa gan, vēl aizvien nav precīzi zināms, par cik augušas naftas rezerves pērnā gada pēdējā ceturksnī, un šie dati varētu likt cenām samazināties, ja apjomi nebūs samazinājušies pietiekami lielā apmērā.

Delavēras štatā reģistrētā RA Citadele Holdings LLC nav vientuļa. Vēl ir vairāk nekā 700 000 kompāniju, ko ir reģistrējis aģents The Corporation Trust Company. Kompānijas statuss raksturots kā «nezināms». Mēs zinām, ka tas ir Latvijas bankas Citadele īpašnieks, kas savukārt pieder Citadeles padomes priekšsēdētāja Timotija Kolinsa kompānijai Ripplewood Advisers LLC, kas arī reģistrēta Delavērā.

Kāpēc Delavēra? Šīs jurisdikcijas galvenā priekšrocība ir anonimitāte, šeit reģistrēto kompāniju dalībnieki neatkarīgi no daļu skaita līgumos var noteikt jebkādus nosacījumus peļņas sadalei savā starpā, patiesā labuma guvēji paliek publiski nezināmi. Tieši Delavēras štatā ir reģistrētas vairāk nekā puse no ASV lielākajām un veiksmīgākajām 500 «Fortune» kompānijām. Ofšoru štatā var atrast arī Citigroup Inc., bet Citadeles korespondentbanka ASV ir Citibank. Taču tieši Latvijai vairāk par visiem vajag apkarot «ofšorus» un «čaulas».

Savulaik liela uzmanība ir bijusi pievērsta tam, kādos iespējamos interešu konfliktos Citadeles pārdošanas procesā atrodas mūsu politiķi un amatpersonas, bet nekad - kādos ārvalstu konsultants un pircēji. Taču notikumi atklāj, ka starp Citadeles pārdošanas konsultantu Societe Generale un tās pircēju T. Kolinsu ir izsekojamas ļoti iespējamas darījumu attiecības. Ir zināms, ka T.Kolinsam piederošais Ripplewood holdings RHJ International, mainot nosaukumu uz BHF Kleinwort Benson Group, ir pārdots sākumā Oddo&Cie un tūlīt pat Amundi un Societe Generale. Savukārt 2016.gadā ir izveidota Societe Generale piederoša privāta banka Kleinwort Hambros.

11 ASV lielākās bankas ceturtdien vienojās par paketi bankas "First Republic Bank" atbalstam 30 miljardu ASV dolāru apmērā, mazinot bažas, ka šī reģionālo banku līdere varētu būt nākamā, kas piedzīvotu krahu pēc "Silicon Valley Bank" (SVB) un "Signature Bank" sabrukuma.

11 banku konsorcijs, starp kurā pārstāvētajām bankām ir "Bank of America", "Citigroup" un "JPMorgan Chase", paziņoja, ka noguldīs 30 miljardus dolāru "First Republic Bank".

"Šī Amerikas lielāko banku rīcība atspoguļo to uzticēšanos "First Republic Bank" un visu izmēru bankām," teikts konsorcija kopīgā paziņojumā. "Mēs kopā izvēršam savu finansiālo stiprumu un likviditāti lielākajā sistēmā, kur tas ir visvairāk vajadzīgs."

"First Republic Bank" akcijas cena Volstrītā, kas iepriekš bija kritusies, ceturtdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar apmēram 10% pieaugumu.

"Šī lielo banku grupas atbalsta izrādīšana ir ļoti vēlama un demonstrē banku sistēmas izturību," kopīgā paziņojumā pavēstīja ASV Finanšu ministrijas, Federālās rezervju sistēmas (FRS), Federālās noguldījumu apdrošināšanas korporācijas un Valūtas kontroliera biroja vadītāji.

Deviņas lielās pasaules bankas par krāpšanu valūtas tirgū piekritušas samaksāt divus miljardus ASV dolāru (1,79 miljardu eiro) lielu kompensāciju, lai izlīgtu ar investoriem, ceturtdien paziņoja procesā iesaistītā juristu kompānija.

Investori panākuši vienošanos ar Bank of America, Barclays, BNP Paribas, Citi, Goldman Sachs HSBC, JPMorgan, RBS un UBS, ziņoja juridiskā kompānija Hausfeld. Bankas tiek vainotas kopīgi plānotā valūtas tirgus manipulācijā.

Pagaidām nav zināms, kā summa tiks sadalīta.

Jūnijā kāds avots vēstīja, ka Barclays maksās 375 miljonus, HSBC - 285 miljonus, BNP Paribas gandrīz 100 miljonus un Goldman Sachs" apmēram 130 miljonus dolāru, taču norādīja, ka šie skaitļi var mainīties.

Dažas no bankām jau iepriekš bija vienojušās maksāt konkrētu summu.

ASV gigants JP Morgan Chase piekrita maksāt 99,5 miljonus janvārī, un tam sekoja Bank of America, kas nolēma maksāt 180 miljonus, Citigroup ar 394 miljoniem un Šveices UBS ar 135 miljoniem dolāru.

Līdz ar politiskās neskaidrības atkāpšanos akciju cenas var piedzīvot izaugsmi, ceturtdien, 7.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Investoriem parasti nepatīk neskaidrība, un daudzi uzskata, ka to finanšu tirgiem pārskatāmā periodā tupinās sagādāt politika. Pēdējo nedēļu laikā sevišķi daudz dzirdams par notikumiem Itālijā, kur nozīmīgas pozīcijas vēlēšanās izdevies gūt eiroskeptiķiem. Tas savukārt raisījis jaunas bažas par eiro monetārā reģiona stabilitāti. Rezultātā no Eiropā bāzētajiem biržā tirgotajiem fondiem trīs mēnešu laikā noplūduši līdzekļi gandrīz 11 miljardu eiro apmērā, liecina Citigroup dati. Tas esot visvairāk kopš 2008. gada, kad šādi dati sākti apkopot. Maijā vien no šādiem instrumentiem esot noplūduši līdzekļi četru miljardu ASV dolāru vērtībā, kur lielākā daļa no šīs summas saistījās ar Vācijas, Itālijas un Spānijas vērtspapīriem. Investori balso ar naudu, un šis gads iezīmējis visai krasu attieksmes atšķirību starp ASV un vecā kontinenta akcijām. Tie paši Citigroup dati liecina, ka ASV biržā tirgoto fondu virzienā maijā vēlušies līdzekļi 27,5 miljardu eiro apmērā.

Tehnoloģiju attīstība tuvāko piecu gadu laikā var likt izzust 30% ar bankām saistīto profesiju, uzskata bijušais Citigroup Inc vadītājs Vikrams Pandits.

Kā raksta Bloomberg, eksperts uzskata, ka mākslīgā inteliģence un automatizācija samazinās nepieciešamību pēc jauniem darbiniekiem tādās jomās, kā, piemēram, biroja darbiniekus. «Viss, kas notiek saistībā ar mākslīgo intelektu, automatizāciju un pārējām tehnoloģijām, padarīs procesus vienkāršākus,» viņš uzskata, piebilstot, ka tas mainīs banku biroja darbu. Patlaban jau Volstrītas lielākās kompānijas izmanto tehnoloģijas, tostarp, automātisko apmācību un mākoņrisinājumus, lai automatizētu savas operācijas, tādējādi liekot darbiniekiem mainīties.

Tā, piemēram, jūnijā, Bank of America vadītājs Toms Montāgs paziņoja, ka samazinās izmaksas, meklējot vairāk veidu, kā tehnoloģijas var aizstāt cilvēkus.

Investori uzskata, ka sliktākais periods izejvielu cenām vēl nav beidzies, un tās turpinās samazināties, raksta Bloomberg.

Šajā mēnesī no ASV biržās tirgotajiem fondiem, kas iegulda izejvielās, aizplūduši aptuveni 873 miljardi ASV dolāru, kas ir lielākais apjoms kopš aprīļa, liecina aģentūras apkopotie dati. Izejvielu rezervju pieaugums, dolāra vērtības palielināšanās un Ķīnas izaugsmes bremzēšanās ir palīdzējusi izejvielu cenu apkopojošajam indeksam Bloomberg Commodity Index nokrist līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada.

Šajā gadā indekss ir sarucis par 4,6%, un kritumu piedzīvo jau ceturto gadu pēc kārtas, kas ir ilgākais kritums kopš 1991.gada, kad sāka apkopot datus. Zaudējumi seko indeksa vērtības dubultošanās periodam no 2000.gada līdz 2008.gada jūlijam, kad tas sasniedza rekordu.

ASV banka "Citigroup" ceturtdien par nākamo vadītāju izraudzījusies Džeinu Freizeri, kura kļūs par pirmo sievieti, kas vadīs nozīmīgu Volstrītas uzņēmumu.

Freizere bankas vadītājas amatā stāsies februārī, nomainot Maiklu Korbatu, kurš dosies pensijā.

Viņa arī nekavējoties pievienosies "Citigroup" direktoru padomei.

53 gadus vecā Freizere bankas vadītājas amatā izraudzīta laikā ar sarežģītiem darbības apstākļiem, jo lielas bankas atvēl miljardiem dolāru, lai segtu iespējamus tā dēvētos sliktos kredītus koronavīrusa pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ.

Arī citas sievietes līdz šim kļuvušas par vadītājām lielos finanšu uzņēmumos vai ar tiem saistītās nozarēs, taču, pārņemot ceturtās lielākās ASV bankas vadību, Freizere pievienojas Volstrītas vadītāju grupai, kuru līdz šim vadījuši tikai baltādaini vīrieši.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) atbildot uz pandēmijas izaicinājumiem, pilnā apmērā ieslēgta eiro drukāšana jeb tiek īstenotā tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana.

Apmēri ir patiešām ievērojami, un, piemēram, Financial Times ziņo, ka nākamgad ECB uzpirks vairāk eirozonas valdību parāda vērtspapīrus nekā tos spēs emitēt pašas valdības. Citiem vārdiem sakot, lai finansētu pandēmijas budžeta deficītus, nebūs nepieciešams ne eiro no kādas citu investoru naudas, un šo caurumu pilnībā gatavi aizlāpīt ir reģiona monetārās stabilitātes sargi.

Proti, neskatoties uz eiropiešu budžetu deficītu palielināšanos, ECB obligāciju uzpirkšanas apmērs būs lielāks par kopējo eirozonas valdību 2021. gadā no jauna emitēto parādu kalnu. ASV investīciju banka Citigroup turklāt rēķina, ka šāda situācija būtu vērojama pat tad, ja ECB neizlems palielināt savu pandēmijas kvantitatīvo mīkstināšanu, kuras kopējais izsludinātais apmērs ir 1,35 triljonu eiro apmērā.

Vīrusam mainot pasauli, neiespējami vairs neizskatās dažādi fantastiski scenāriji. Pēdējās dienās daži pat sākuši piesaukt negatīvu pasaulē nozīmīgākā energoresursa - naftas - cenu.

Svarīgākie pasaules naftas ieguvēji šobrīd karo par tirgus daļu. Pasaules melnā zelta piedāvājumam esot gigantiskam un pieprasījumam, ko krasi turpina nīcināt koronavīrusa problēmu kūlas ugunsgrēks, strauji braucot lejup, vērojama gluži vai tādā kā sacensība - kurš naftas cenu noprognozēs zemāku.

Populāri piesaukt, piemēram, apaļo 20 ASV dolāru par barelu atzīmi ("Brent" jēlnaftai). Šādu cenu līmeni naftai otrajā ceturksnī paredz, piemēram, ASV investīciju banka "Goldman Sachs". Vēl nedaudz zemāku - pie 17 ASV dolāru par barelu atzīmes - to tuvākajos mēnešos redz "Citigroup". Tiesa gan, tajā pašā laikā "Citigroup" atzīst - negatīvāku scenāriju gadījumā naftas cena var sarukt arī līdz pieciem ASV dolāriem par barelu.

Trešās lielākās ASV bankas pēc aktīvu apjoma Citigroup otrā ceturkšņa peļņa pieaugusi par 42%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, tādējādi pārspējot analītiķu prognozes, raksta Bloomberg.

Neto ienākumi pieauguši līdz 4,18 miljardiem ASV dolāru jeb 1,34 dolāriem par akciju, salīdzinot ar pērn gūtajiem ienākumiem 2,95 miljardu dolāru jeb 95 centu par akciju apmērā.

Kopš oktobra, kad bankas vadītāja amatā stājies Maikls Korbats, lai samazinātu izmaksas, viņš ir atlaidis tūkstošiem darbinieku un pārtraucis bankas darbību vairākās valstīs.

Ienākumi no akciju tirdzniecības pieauguši par 68% līdz 942 miljoniem dolāru.

Savukārt Citi Holdings, kas tika dibināts 2009. gadā, lai apkalpotu sliktos aktīvus, guvis mazākos zaudējumus tā vēsturē. Turklāt uzņēmuma aktīvu apjoms sarucis par 31% līdz 131 miljardam dolāru. Rezultātā zaudējumi bija 570 miljoni dolāru, salīdzinot ar 910 miljoniem dolāru pirms gada.

Akciju cenas ceturtdien kritās Eiropas un Āzijas biržās, ko noteica bažas par lēnu ekonomikas atveseļošanos un otru jaunā koronavīrusa vilni, bet tās pieauga Volstrītā, neraugoties uz to, ka ASV kopš marta vidus bezdarbnieka pabalsta saņemšanai kopumā pieteikušies gandrīz 36,5 miljoni cilvēku.

Eiropas un Āzijas biržās turpinājās kritums, kas bija noticis trešdien pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskās prognozes par recesiju un tās potenciālo smagumu, sacīja IG analītiķis Kriss Bošamps.

"Ja FRS vadītājs ir satraukts, tad ir laiks apsēsties un ņemt to vērā," teica Bošamps.

Pauels trešdien brīdināja, ka ekonomikas prognoze ir "ļoti neskaidra", un sacīja, ka ASV varbūt vajadzēs iztērēt ekonomikas atveseļošanai vairāk par Kongresa apstiprinātajiem apmēram trim triljoniem ASV dolāru.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) brīdinājums, ka jaunais koronavīruss var nekad nepazust. Optimistiska scenārija gadījumā vakcīna pret jauno koronavīrusu varētu būt gatava gada laikā, lēsa Eiropas Medicīnas aģentūra (EMA).

Latvijas pārstāvji finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) vadībā, sākot ar 7. februāri, dosies uz tikšanos ar investoriem gan ASV, gan Eiropā, lai runātu par Latvijas eiroobligāciju emisiju, apstiprināja Finanšu ministrijā.

Pašlaik Valsts kase apsver eiroobligāciju emisiju, tāpat kā citus aizņemšanās instrumentus, 2012. gadam, bet konkrēts emisijas laiks un precīzi nosacījumi būšot atkarīgi no situācijas finanšu tirgū.

Jau ziņots, ka Latvijas šogad starptautiskajos finanšu tirgos varētu aizņemties no 500 miljoniem līdz vienam miljardam ASV dolāru (250 -500 miljoni latu), iepriekš sacīja A. Vilks.

Iespējams, ka aizņemšanās tiks veikta divos piegājienos, tomēr obligāciju izlaišanu pamatā noteikšot cena, par kādu tās būs iespējams pārdot. Par to, ka investoru interese būs, A. Vilks ir pārliecināts, tomēr neskaidra esot iespējamā cena, ko par tām varētu iegūt, jo, piemēram, par tik stipras valsts kā Vācijas obligācijām patlaban neesot iespējams iegūt adekvātu summu. Tāpēc aizņemšanos noteiks konkrētā tā brīža situācija un iespējas iegūt adekvātu cenu.

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Spānijas bezdarba līmenis sasniedzis rekordaugstu līmeni, bezdarbam jauniešu vidū pakāpjoties pat līdz 55%, ziņo BBC.

Oficiālie dati liecina, ka bezdarba līmenis 2012. gada pēdējo trīs mēnešu laikā pieaudzis par 1% līdz 26% jeb 5,97 miljoniem cilvēku.

Šis rādītājs, kas ir augstākais kopš pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu vidus, seko ieilgušajai recesijai un apjomīgajai izdevumu samazināšanai.

2012. gada pēdējā ceturksnī bezdarba līmenis starp tiem Spānijas iedzīvotājiem, kuri ir vecumā no 16 līdz 24 gadiem, pieaudzis līdz 55,13%.

«Mēs vēl neesam sasnieguši apakšējo slieksni, un nodarbinātība turpinās samazināties arī pirmajā ceturksnī,» teicis Hosē Luiss Martiness, investīciju bankas Citigroup eksperts.

Latvija starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmusies 750 miljonus eiro, liecina Valsts kases publiskotā informācija.

Valsts kase otrdien, 10.janvārī, Latvijas vārdā starptautiskajos finanšu tirgos emitējusi piecu gadu eiroobligācijas, piesaistot finansējumu 750 miljonu eiro apmērā ar ienesīgumu 3,693% un fiksēto kupona likmi 3,5%.

Kopējais pieprasījums pēc Latvijas eiroobligācijām bija lielākais kopš 2015.gada, sasniedzot 3,7 miljardus eiro, informē Valsts kasē, norādot, ka pieteikumi saņemti no vairāk nekā 140 investoriem.

Labklājība uz parāda  

Latvijas valsts ar saviem ienākumiem izdzīvot nespēj jau daudzus gadus un šo...

Vērtspapīrus iegādājās investori no dažādām Eiropas valstīm, piemēram, Lielbritānijas, Vācijas, Austrijas, Ziemeļvalstīm, Francijas, Beniluksa valstīm.

Emisijas vadošās bankas bija "Citigroup Global Markets Europe", "Deutsche Bank", "Erste Group Bank" un "Nomura Financial Products Europe Gmbh".

Cilvēku mazāk, parādu vairāk 

Jo mazāk cilvēku dzīvo Latvijā, jo lielāks kļūst vispārējās valdības parāds (Māstrihtas...

Pēdējo reizi Latvija starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmās 2022.gada 20.oktobrī, kad Valsts kase starptautiskajos finanšu tirgos emitēja obligācijas 850 miljonu eiro apmērā ar ienesīgumu 4,198% un fiksēto kupona likmi 3,875%. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027.gada 25.marts.

Kopējais pieprasījums pēc Latvijas eiroobligācijām pērn oktobrī pārsniedza 2,1 miljardu eiro. Kopumā tika saņemti pieteikumi no vairāk nekā 80 investoriem.

Anglijas Banka būs pirmā, kas cels rekordzemās procentu likmes, atsaucoties uz starptautisko banku ekonomistu prognozēm, raksta Bloomberg.

Citigroup un Nomura International ekonomisti uzskata, ka spēcīgākais kāpums kopš 2007. gada liks Anglijas Centrālajai bankai palielināt bāzes procentu likmi no 0,5% līmeņa jau šajā gadā. Naudas tirgus likmju nākotnes kontrakti uzrāda pieaugumu 2015.gada sākumā. Tas ir vismaz trīs mēnešus, pirms kontrakti uzrāda ASV Centrālās bankas noteikto likmju paaugstināšanu. Savukārt Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi un Japānas Bankas vadītājs Haruhiko Kuroda likmes varētu saglabāt esošajā līmenī vai pat pazemināt.

«Anglijas Bankas amatpersonas skatīsies uz vietējā tirgus atveseļošanos, un ja tā būs pietiekami spēcīgā, viņi izmantos iespēju celt likmes jau pirma FRS,» uzskata Morgan Stanley eksperts Džonatans Ešvorts. «Lielākās attīstīto valstu centrālās bankas stingrāku monetāro politiku ieviesīs pakāpeniski,» viņš paredz.

Šajā gadā Arabica kafijas cena pieaugusi par 71%, kas ir straujākais kāpums starp Bloomberg Commodity indeksā iekļautajām izejvielām, raksta Bloomberg.

Indekss kopumā šogad ir samazinājies par 0,1%.

Jaunākās prognozes liecina, ka cena varētu turpināt augt, jo ieilgušais sausums Brazīlijā samazinās ražu.

Kā liecina Nacionālās Kafijas padomes aplēses, saražotās kafijas apjomi Brazīlijā, kas ir pasaules lielākais šīs izejvielas audzētājs, varētu samazināties par 18%, sasniedzot 40,1 miljonu maisu līdz ražas noslēgumam nākamajā mēnesī. Pērn kritums bija par 3,1%. Savukārt nākamajā sezonā lauksaimnieki varētu novākt pat mazāk nekā 40 miljonus maisu, kas nozīmē, ka šis būs lielākais ražas kritums trīsdesmit gadu laikā.

Arī Citigroup eksperti paredz, ka pasaules kafijas deficīts Brazīlijas sliktās ražas dēļ varētu turpināties līdz pat 2016. gadam, jo šī valsts aizņem 36% no kopējiem pasaules piegādes apjomiem.

No strauja interneta lielveikalu uzplaukuma un Blockchain tehnoloģijas izmantošanas norēķinos līdz digitālajai komercijai kā Eiropas darba tirgus veicinātājam, – ar plašu un vispusīgu skatu uz elektroniskās komercijas nozari Rīgā jau piekto gadu pēc kārtas notiek starptautisks forums eCom21.

Šis ir Baltijas valstīs lielākais e-komercijas forums, šogad to apmeklēs ap 600 dalībnieku, kuri vienlaikus kļūs arī par Latvijas 98. dzimšanas dienas svētku dalībniekiem (forums notiek 17. un 18. novembrī).

Forums kopš tā dibināšanas 2012. gada tiek rīkots ar Rietumu Bankas atbalstu.

Veidojas par reģionālu līderi

„Rīgas forumā ierodas ieinteresēti, aizrautīgi un drosmīgi uzņēmēji no visas pasules, kuri savu biznesu ir dibinājuši, veido un attīsta internetā. Runātāju un dalībnieku vidū ir cilvēki, kas ir saistīti ar elektroniskās komercijas nozari – finanšu, regulēšanas, likumdošanas, mārketinga, tehnoloģiju jomās, kā arī investori un komercbankas,“ stāsta eCom21 Organizācijas komitejas vadītājs Ruslans Stecjuks. Viņš atzīmē, ka ik gadu eCom21 dalībnieku skaits aug par aptuveni 15%, kas liecina, ka Rīgas forums ir pamanīts un novērtēts starp citām līdzīgām konferencēm Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā.