Finanses

Nafta planē zemāk

Jānis Šķupelis, 16.03.2020

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas tirgū šīs nedēļas sākumā atsācies cenu sabrukums. Proti, šī tirgus etalona - "Brent" jēlnaftas - nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā šo pirmdien balansē uz 30 ASV dolāru par barelu sliekšņa.

Šobrīd vadošie naftas ieguvēji nobrieduši karam par tirgus daļu, un lielākās pasaules tautsaimniecības draud ieslīdēt recesijā. Rezultātā tiek izteiktas prognozes, ka šogad melnā zelta tirgū varētu būt vērojams lielākais šī resursa ieguves pārpalikums vēsturē.

Piemēram, izpētes uzņēmuma "IHS Markit" aplēses liecina, ka naftas pārpalikums pasaulē šā gada pirmajā pusgadā vien kopumā var sasniegt 800 miljonus līdz 1,3 miljardus barelu (izaicinājums varētu būt – kur to visu vispār uzglabāt)! "Iepriekšējā reize, kad bija tik liels pārpalikums, "bija nekad". Šajā gadsimtā lielākais naftas pārpalikums pusgadā bijis 360 miljoni barelu. Šoreiz tas draud būt vismaz divas reizes lielāks," spriež "IHS Markit" pārstāvji. Pirms koronavīrusa trača tika lēsts, ka pasaulē vidēji dienā šogad tika patērēti aptuveni 100 miljoni barelu naftas.

Zemākai naftas cenai vajadzētu nozīmēt zemākas enerģijas izmaksas un lētāku degvielu. Tiesa gan, ja viss notiekošais nāks komplektā ar recesiju (tas daudzviet izskatās ļoti ticami), tad uz uzņēmumu bankrotu, algu samazināšanas un atlaišanas fona prieciņš par mazāku rēķinu degvielas uzpildes stacijā būs ierobežots. Parasti lētāka degviela var nozīmēt, ka iedzīvotāji ceļo aktīvāk. Tiesa gan, šim paradumam šoreiz koronavīrusa izplatīšanās, panika no tā un dažādi krasi valdības ierobežojumi ir norāvuši stopkrānu.

Vēl pagājušonedēļ Saūda Arābija piesauca, ka tā savu naftas ieguvi plāno palielināt līdz 13 miljoniem barelu dienā, kas būtu jauns rekords (no februāra 9,7 miljoniem barelu dienā). Savukārt Krievija ziņojusi, ka savu melnā zelta ieguvi drīzumā audzēs vidēji par 500 tūkstošiem barelu dienā līdz gandrīz 12 miljoniem barelu.

Kāds šajā karā par tirgus daļu zaudēs vairāk, un kādā brīdī melnā zelta ieguvei vajadzētu sarukt. Tiesa gan, līdz tam brīdim var paiet laiks. Zaudētāju vidū šoreiz varētu būt arī ASV slānekļa industrijas pārstāvji, bet, cik par to samaksās Krievija un Saūda Arābija, paliek atklāts jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru