Ekonomika

Ventspils ostas termināļi noliedz saistību ar Krievijas dīzeļdegvielas jaukšanu

LETA, 13.04.2022

Jaunākais izdevums

Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.

"Līdz ar to mums nav un nevar būt nekādas saistības" ar Krievijas dīzeļdegvielas jaukšanu, norādīja "Ventbunkers" pārstāvji.

Arī "Ventall termināls" pārstāvji pauda, ka "Ventall termināls" nav termināls, kurā tiek vai tika veiktas medijos aprakstītās darbības. Turklāt uzņēmumā uzsver, ka dīzeļdegviela terminālī nav bijusi kopš 2015.gada.

Kompānijā arī norādīja, ka "Ventall termināls" turpinās ievērot visus Latvijas normatīvus, kā arī vietējās un starptautiskās sankcijas. Tāpat uzņēmuma pārstāvji pauda nosodījumu par Krievijas uzbrukumu Ukrainai, aicinot Latvijas valdību darīt visu iespējamo, lai apturēto šo Krievijas agresiju.

Arī "Ventspils nafta termināls" norādīja, ka nav "Bloomberg" rakstā minētais naftas uzglabāšanas termināls.

Uzņēmuma pārstāvji apliecināja, ka "Ventspils nafta termināls" pilnībā ievēro piemērojamos (spēkā esošos) sankciju regulējumus. Ja jaunu sankciju pakešu ieviešana ietekmēs uzņēmuma darbību, tas nekavējoties rīkosies, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības atbilstību prasībām, norādīja uzņēmumā.

Pirmdien, 11.aprīlī, preses konferencē pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) sacīja, ka "Bloomberg" publicētā informācija par Krievijas dīzeļdegvielas piejaukšanu citas izcelsmes dīzeļdegvielai Ventspilī ir satraucoša, un Ekonomikas ministrija to pārbaudīs.

Ventspils brīvostas pārstāvji norādīja, ka Ventspils brīvostā ar naftas produktu pārkraušanu nodarbojas trīs termināļi - "Ventspils nafta termināls", "Ventbunkers" un "Ventall termināls".

Brīvostas pārstāvji pieļāva, ka termināļos ar uzglabātajiem naftas produktiem tiek veiktas apstrādes operācijas, taču kādas tieši darbības tiek veiktas ar ievestajiem naftas produktiem, nevarēja komentēt, jo ostas pārvaldei nav ne tiesību kontrolēt termināļu darbības ar kravu, ne komentēt attiecīgo termināļu komercdarbību.

Kompānija "Ventbunkers" reģistrēta 2004.gadā, un tās pamatkapitāls ir 6,822 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma finanšu dati par pēdējiem trim gadiem nav pieejami. Kā "Ventbunkera" patiesie labuma guvēji ir norādīts Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, par viņa grāmatvedi dēvētā Austrijas pilsone Ursula Haranda un bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Savukārt "Ventall termināls" reģistrēta 2004.gadā, un tās pamatkapitāls ir 8,315 miljoni eiro. Uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā bija 7,15 miljoni eiro, bet peļņa sasniedza 400 000 eiro. "Ventall termināls" pieder Šveicē reģistrētajai SA "Transmar Holding".

"Ventspils nafta termināls" reģistrēta 2003.gadā un tās pamatkapitāls ir 21,48 miljoni eiro. Uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā bija 30,04 miljoni eiro, un peļņa sasniedza - 2,44 miljonus eiro. "Ventspils nafta termināls" ietilpst energoresursu tirgotāja "Vitol Group" grupā, uzņēmuma īpašnieces ir Nīderlandē reģistrētajām kompānijām "Martank B.V." (51%) un "VTTI Terminals II" (49%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspils brīvostā par 25 miljoniem eiro būvēs infrastruktūru dzeramā ūdens eksportam

Db.lv, 13.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas pārvalde ir noslēgusi līgumu par apbūves tiesību ar uzņēmumu SIA “BLNC”, kurš plāno Ventspilī investēt līdz 25 miljoniem eiro un būvēt dzeramā ūdens uzkrāšanas termināli un eksporta infrastruktūru.

Līgums noslēgts par aptuveni 7,1 hektārus lielu zemesgabalu Ventspilī, P.Stradiņa ielā 20.

Īstenojot projektu Ventspils brīvostā, SIA “BLNC” plāno būvēt dzeramā ūdens uzkrāšanas termināli, no kurienes tiktu īstenots nefasēta dzeramā ūdens eksports ar tankkuģiem uz tādiem ģeogrāfiskajiem galamērķiem, kur dzeramais ūdens ir deficīta produkts.

Uzņēmums paredz, ka gala lietotāji būs uzņēmumi, kuriem ir pieprasījums pēc augstas kvalitātes ūdens, tostarp, pudelēs pildītā ūdens ražošanas uzņēmumi, citi dzērienu ražotāji, lauksaimniecības uzņēmumi, pārtikas ražotāji, farmācijas uzņēmumi un citi uzņēmumi un organizācijas, kas meklē ilgtermiņa dzeramā ūdens resursu drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas valsts mežiem jauna valde

Māris Ķirsons, 29.07.2022

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelts bijušais FKTK vadītājs Pēters Putniņš.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness, no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži (LVM) apstiprināti jauni valdes locekļi Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs, bet uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Pēters Putniņš.

LVM valdē darbu turpinās Jānis Lapiņš, kura pilnvarojuma līgums ir spēkā līdz 2024. gada 1. septembrim.

Uzņēmuma jaunā valde darbu sāk 2022. gada 29. jūlijā. Konkurss uz LVM četru valdes locekļu amatiem tika izsludināts 2022. gada 24. martā. LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis izsaka pateicību līdzšinējam valdes priekšsēdētājam Arnim Melnim un valdes loceklim Edvīnam Zakovicam par ieguldījumu uzņēmuma ilgtermiņa izaugsmē, vairāk nekā 20 gadu laikā LVM izveidojot par vienu no Latvijas ekonomikas līderiem.

LVM pārvalda un apsaimnieko 1,62 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes, no kurām 1,39 miljoni hektāru ir mežs.

Komentāri

Pievienot komentāru