Quantcast

Jaunākais izdevums

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Ziemeļūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā, ASV dolāri par barelu

Tātad, ja viss notiks pēc šī plāna, tirgū jāatgriežas naftai, kas pie, iespējams, vājas ekonomikas, kuru mocīs pandēmijas otrais vilnis, var nozīmēt energoresursu cenu planēšanu zemāk.Ekonomisti izceļ arī varbūtību, ka OPEC līderi varētu būt nobrieduši fundamentālai stratēģijas maiņai. “Par drīzāk zemu inflāciju nākotnē vēsta arī pasaules enerģijas sektora pārveide, kas strauji uzņem apgriezienus.

Aģentūra Reuters ziņo par iespējamu Saūda Arābijas stratēģijas maiņu. Tā vēsturiski ir bijusi valsts, kas nepieciešamības gadījumā samazināja naftas ražošanu, lai stabilizētu tirgu. Bažas, ka tehnoloģiju attīstība tās naftas rezerves padarīs bezvērtīgas, var pamudināt to pumpēt pēc iespējas vairāk, izspiežot no tirgus augstu izmaksu ražotājus,””šonedēļ, runājot par patēriņa cenu izmaiņām, norādīja Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

Saūda Arābija pēdējā laikā jau ir uzvedusies visai nemierīgi. Tas tādēļ, ka tieši šī valsts lielā mērā pēdējā laikā iznesusi melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas smagumu. Jau 2019. gadā šī valsts pārējiem OPEC+ (“+” apzīmē dažus citus naftas ieguvējus, kas formāli nav OPEC sastāvā – galvenokārt tā ir Krievija. Šajā veidojumā arī, piemēram, ir šā brīža karā iesaistītā Azerbaidžāna) biedriem ziņoja - ievērojiet savas kvotas vai gatavojieties cenas kritumam. Tāpat tieši pirms Covid-19 pirmā viļņa līdzīgu apsvērumu iespaidā šī valsts sadomāja izvest īsu naftas cenu karu ar Krieviju. Pandēmijai vēršoties plašumā, gan ātri vien tika nolemts būtisku daļu naftas piedāvājuma no tirgus izņemt (galu galā ASV jēlnaftas cena uz brīdi pat atzīmējas negatīvā teritorijā).

Faktiski tirgus vērotāji klāsta, ka Saūda Arābijai ir kaut kas līdzīgs sajūtai, ka tā naftas tirgus balansēšanas upuri nes bezmaz vai viena. Attiecīgi, kamēr daļa naftas ienākumu šādā gadījumā pašiem iet gar degunu, šādā situācija ļauj citiem (konkurentiem) daudzmaz nopelnīt.

Katrā ziņā vadošie naftas ieguvēji (galvenokārt tā pati Saūda Arābija) var būt visai smagu lēmumu priekšā. Jā tie, mēģinot panākt augstāku tirgus cenu, turpina aizturēt naftu, tad tirgus daļu tiem draud atņemt visi tie, kurus neskar kādu kopējie lēmumi par kvotu samazināšanu. Rezultātā arī pašu OPEC valstu vidu vērojama situācija, kad valstis šmaucās ar oficiālajām melnā zelta ieguves kvotām, kur realitātē tās iegūts vairāk. Daudzām šādām valstīm, lai nosegtu budžeta tēriņus, nepieciešama augstāka naftas cena (par 40 ASV dolāriem uz barelu). Attiecīgi tās papildu ieņēmumus var gūt mēģinot šo resursu pārdot vairāk nekā ir to “no augšas” noteiktās kvotas.

Pēdējā laikā kritika šajā ziņā tiek radīta, piemēram, Apvienoto Arābu Emirātu un Irākas virzienā. Patiesībā jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības atsāk visai atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īsteno kādu kopēju stratēģiju.Šajā ziņā manāmas arī jaunas “bažas” par Lībiju. Nemiernieku grupējumiem vienojoties, tirgū atgriežas tās nafta. Proti divu nedēļu laikā vien šīs valsts naftas ieguve trīskāršojusies līdz 300 tūkst. bareliem dienā.

Arī Bloomberg ziņo, ka naftas karteļa iekšpusē noskaņojums esot visai drūms. Pieprasījums pēc energoresursiem atgūstas lēnāk, nekā paredzēts pirms tam, un valstu naftas uzkrājumi nesamazinās tik ātri, kā OPEC+ paredzēja pirms pāris mēnešiem. Arī naftas cenas esot zemākas, nekā cerēja daudzas dalībvalstis. Pieejamā informācija liecina, ka Saūda Arābija un Krievija šobrīd ieņēmušas nogaidošu pozīciju. Proti, tiekot gaidīta šā gada nogale, kurā varētu kļūt skaidrāks, kas īsti notiek ar pasaules ekonomiku un pieprasījumu pēc naftas. Nav izslēgts, ka īstermiņā kaut kādi lēmumi, lai balansētu tirgū tomēr tiek pieņemti, piemēram nedaudz tiek atlikta naftas ieguves kvotu palielināšana par minētajiem diviem miljoniem bareliem dienā.

OPEC aplēses

Šonedēļ OPEC vēl nāca klajā ar savām ilgtermiņa prognozēm. Organizācija lēš, ka globālais naftas pieprasījums pirmskrīzes līmeni sasniegs 2022. gadā. OPEC arī paredz, ka tad tā pasauli apgādās ar 34,3 miljoniem bareliem naftas dienā, kas būs aptuveni trešā daļa no globālā pieprasījuma pēc tās. Bloomberg ziņo, ka kartelis septembrī vidēji dienā esot ieguvis 24 miljonus barelu naftas.Kopuma oficiālās OPEC aplēses par savu veikumu un tirgus tendencēm kopumā ir nosacīti optimistiskas. Tiek arī paredzēts, ka naftas pieprasījums turpinās augt vēl 20 gadus, kur tas savu augstāko punktu sasniegšot ap 2040. gadu (gandrīz pie 110 miljoniem bareliem vidēji dienā).

Galvenokārt šāds pieprasījuma pieaugums notikšot uz Indijas rēķina, kas aizēnošot fosilo energoresursu pieprasījuma kritumu Eiropā. Attiecībā uz attīstītības valstīm OPEC paredz, ka naftas pieprasījums tajās nākamajos 25 gados samazināsies par 27%. OPEC arī lēš, ka lēnāk pārskatāmā nākotnē naftas ieguve augs ASV, kur cenu šoks un bankrotu vilnis būs skāris šīs valsts slānekļa naftas ieguves sektoru.

Pagaidām arī jūtama OPEC skepse attiecībā uz elektroauto uznācienu.

Kartelis paredz, ka 2045. gadā šādi transporta līdzekļi veidos 16% no globālā auto parka. Bloomberg ziņo, ka šogad tie varētu būt 2,7% no nopārdotajiem spēkratiem, bet šajā pašā laikā paredz, ka 2030. gadā šīs īpatsvars tuvosies jau 30%. Kartelis arī atgādina, ka vismaz vēsturiski ļoti zema naftas cena kādā brīdī iekurbulējusi pieprasījumu pēc melnā zelta, un arī šī krīze šajā ziņā tam var nebūt izņēmums. “Nafta tāpat būs vajadzīga pat tad, ja pieprasījums pēc tās ilgtermiņā stagnēs. Tā joprojām būs galvenā sastāvdaļa enerģijas kombinācijā,” šonedēļ savā paziņojumā izceļ OPEC.

Kopumā arī izskatās, ka OPEC vismaz oficiāli pieņem scenāriju, ka šīs pandēmijas ietekme būs samērā īslaicīga.Jāteic, ka dažas šādas aplēses ir pretējas tam, ko sākuši teikt Rietumu naftas industrijas korporatīvie līderi. Piemēram, BP zīmētais “maigais” scenārijs paredz, ka parēja uz tīrāku enerģiju nozīmes, ka pasaules naftas pieprasījums pēc “kovīdkrīzes” stagnēs un pēc 2030. gada sāks lēzeni sarukt (turklāt tas ir “Business as usual” scenārijs). BP enerģijas perspektīvas rāda, ka vienā scenārijā naftas patēriņš līdz 2050. gadam samazinās par 50%, bet citā – pat gandrīz pat 80%. Līdzīgi izteikumi pēdējā laikā biruši arī no Royal Dutch Shell un Total puses. Tam “palīdzēšot” stingrāka valdības politika un patērētāju uzvedības izmaiņas.

Pārmaiņas paātrināšot arī visai “sirma” daudzu valstu demogrāfiskā bilde, un sava nozīme var būt arī pandēmijai, kad lielāka cilvēku daļa izvēlas mazāk ceļot uz strādāt, piemēram, no mājām. Nedaudz citādāka gan ir ASV enerģijas milžu - ExxonMobil un Chevron – nostāja. Pagaidām izskatās, ka šīs kompānijas joprojām lielāku likmi gatavas likt uz hidrokarboniem. Arī, piemēram, aviācijas nozare brīdinājusi, ka varētu paiet pat 20 gadi, lai pasaules pasažieru lidmašīnu pieprasījums atgrieztos pie pirmskrīzes līmeņa.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA), kurai savas ilgtermiņa prognozes paredzēts publicēt nākamnedēļ, jau 2019. gadā (tātad pirms pandēmijas sāgas) lēsa, ka pieprasījums pēc naftas sāks stagnēt pēc 2030. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV naftas cenas pirmdien pirmoreiz noslīdēja zem nulles apstākļos, kad jēlnaftas pārprodukcijas dēļ tirgotāji ir spiesti maksāt pircējiem par preces pieņemšanu.

Sarūkot naftas glabāšanas vietu ietilpībai, WTI markas jēlnaftas cena maija piegādēm tirdzniecības sesijas beigās noslīdēja līdz -37,63 ASV dolāriem par barelu.

Nākotnes kontrakts jēlnaftas maija piegādēm noslēdzas otrdien, un tirgotājiem, kas pērk un pārdod šo preci, ir jāatrod kāds, kas fiziski pieņemtu šo naftu. Tā kā tirgū ir pārprodukcija un glabātuves ir pilnas, pircēju ir maz.

"Tas ir kontrakts kaut kam, ko neviens negrib pirkt," sacīja "ClipperData" analītiķis Mets Smits.

Naftas cenu bezprecedenta kritums pamudināja investorus vairāk pārdot akcijas Volstrītā, kas lēni atgūstas pēc tam, kad koronavīrusa pandēmijas dēļ galvenie indeksi ir sarukuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti izteikti no pieņēmumiem par pandēmijas tālāko kursu ir atkarīga pasaulē nozīmīgākā energoresursa – naftas – cena.

Plaukstot vēl vienam pandēmijas vilnim, ekonomika, kurai bija zināmas cerības rāpties ārā no grāvja, tajā var tomēr atkrist atpakaļ. Līdzīgi, ja pasaules tautsaimniecības asinsrite atkal stājas un cilvēkiem atkal ir ļoti ierobežotas iespējas pārvietoties, var būt arī ar pieprasījumu pēc naftas.

Pavasara bažas par Covid-19 uzplūdiem Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cenu uz brīdi noveda zem 16 ASV dolāru par barelu atzīmes. Turklāt uz īsu brīdi pat bija vērojama tāda ļoti dīvaina situācija, kad ASV jēlnaftai tika piemērota negatīva cena (bija bailes, ka nebūs vairs vietas, kur to vispār uzglabāt). Kopš tā brīža melnā zelta vērtība preču biržā visai strauji palielinājās, un pagājušā mēneša beigās tā dzīvojās virs 46 ASV dolāriem par barelu (Brent jēlnaftas). Šomēnes, finanšu tirgiem pārdomājot Covid-19 scenārijus, naftas cena gan atkāpusies – pagaidām visai nedaudz. Piemēram, šo trešdien Brent vērtība atradās pie 42 ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV naftas cenas ieslīdēšana mīnusos bijusi īslaicīga, un kopš šīs nedēļas otrdienas melnā zelta vērtība ASV preču biržā ir palēkusies vairāk nekā par 50%.

Kopumā pat pēc šāda procentuālā ziņā it kā ļoti dāsna pieauguma tas gan tāpat nozīmē, ka ASV vieglās jēlnaftas cena atrodas vien pie 15-16 ASV dolāriem par barelu. Pasaules etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent - cena ir nedaudz augstāka, un šīs nedēļas izskaņā tā atradās pie 21 ASV dolāra par barelu atzīmes.

ASV naftas cenas noslīd zem nulles 

ASV naftas cenas pirmdien pirmoreiz noslīdēja zem nulles apstākļos, kad jēlnaftas pārprodukcijas...

Tendenču pētnieki vērš uzmanību uz to, ka tuvākajā laikā diez vai var cerēt uz šī tirgus stabilitāti.

Šobrīd naftas ražotāji esot strupceļā, un risinājumi tuvākajos mēnešos tam, kā nostabilizēt situāciju, nav. "Pieprasījums ir nogāzies tik strauji, ka pielāgot piegādes, lai nostabilizētu cenu, nav iespējams. Domāju, ka tuvākos mēnešus tiks meklēti kopsaucēji ieguves mazināšanai, kam varētu būt drīzāk deklaratīvi rezultāti. Visi skati vērsti uz nākamo ceturksni, kad varēs noteikt panākumus vīrusa ierobežošanā, un sākt minēt to, kas notiks ar ekonomiku," teic SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viņš vēl norāda, ka pie tik šaura tirgus, lai kādi būtu centieni un paziņojumi, notiks spēle par vājāko izstumšanu no tirgus. Visizteiktāk šobrīd to piekopjot Saūda Arābija, kas piedāvā izteikti zemas cenas gan Eiropai, gan Āzijai.

Šobrīd, šķiet, vērojama situācija, ka par galveno izejvielu naftas tirgū kļuvusi nevis pati nafta, bet tās uzglabāšanas kapacitāte. Daudz tiek spriests, ka jau drīzumā pasaulē faktiski visas iespējamās krātuves tiks pārpildītas ar šo resursu un tad vairs to nebūs, kur likt.

"Man šķiet, ka primārais faktors būs ekonomikas atgūšanās temps. Ja tas notiks salīdzinoši strauji, motivācija no spēlētāju puses atrast kompromisus tirgus un piegāžu sadalē var pieaugt. Ja ekonomikas nīkuļošana ieilgs, daudzviet ieguve apstāsies, jo nesīs zaudējumus, nebūs investīciju, pieaugs bankrotu vilnis, kas, piemēram, ASV jau pieaudzis par 50%. Tad nu daudz ko noteiks valstu spēja un interese iesaistīties šīs nozares glābšanā. Interesanti, kā risināsies situācija ASV, arī saistībā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Pieļauju iespēju, ka, ja cena saglabājas ilgstoši zema, Baltajā namā nomainās vadība," lēš SEB eksperts.

Viņš arī atzīst - tas, ka pa šo laiku būs izveidojušies milzīgi naftas krājumi, šajā tirgū cenu uz leju spiedīs vēl ļoti ilgi. Tas arī nozīmēšot, ka augstāko izmaksu valstis nonāks sprukās.

Tomēr vienlaikus - jo ilgāk šāda zemas cenas situācija saglabāsies, jo lielāks kādā brīdī var būt cenu atsitiens. "Domāju to apzināsies daudzas valstis, kam ir jāizšķiras – attīstīt alternatīvas vai dzīvot šajās naftas cenas šūpolēs. Attiecībā uz Eiropu, pašreizējā situācija tai nāk par labu kā resursa patērētājai, bet sarežģī potenciālo Eiropas eksporta patērētāju tirgu pirktspēju un rada bada un cita veida riskus, kurus Eiropai var nākties risināt. Tomēr, šķiet, ka tas daudz nemazinās uzņemto kursu mazināt atkarību no fosilajiem resursiem. Notiekošais saistībā ar vīrusu var tikai paātrināt dažādu iniciatīvu ieviešanu.

Jāpiebilst, ka naftas cenu nosaka ne tikai racionāli apsvērumi tirgū. Lielu lomu nosaka arī ģeopolitiskie apsvērumi, kas maina tirgus konjunktūru. Piemēram, iespējamība, ka kādai no lielvarām niezēs pirksti piemest klāt sērkociņu naftas ieguves reģionu valstu nestabilajai politiski ekonomiskajai situācijai, lai izsistu konkurentu, ir visai augsta. Tāpat jārēķinās, ka naftas cenu zigzagus veido arī tirgus spekulācijas. Šobrīd ir skaidrs tikai tik daudz, ka pašreizējā naftas cena nav ilgtspējīga un korekcijas ir neizbēgamas,” skaidro SEB analītiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

WTI markas jēlnaftas cena samazinājusies līdz 22 gados zemākajam līmenim

LETA--AFP, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien turpinājušas kritumu, WTI markas jēlnaftas cenai samazinoties līdz zemākajam līmenim kopš 1998.gada.

WTI cena maija piegādēm dienas vidus tirdzniecības sesijā nokritās līdz 11,04 ASV dolāriem par barelu, un tas ir zemākais līmenis pēdējos 22 gados.

Tikmēr WTI cena jūnija piegādēm sarukusi par 11,9% - līdz 22,06 dolāriem par barelu.

Savukārt "Brent" markas jēlnaftas cena jūnija piegādēm samazinājusies par 6,1% - līdz 26,38 dolāriem par barelu.

Naftas cenu kritumu galvenokārt veicina pieprasījuma samazināšanās koronavīrusa pandēmijas dēļ, bažas, ka ASV naftas bāzēs varētu sākt trūkt vietas naftas rezervju glabāšanai un naftas ieguvējvalstu savstarpējās nesaskaņas attiecībā uz naftas ieguves samazināšanu.

Naftas ieguvējvalstu grupa OPEC+ videoapspriedē 12.aprīlī nolūkā panākt naftas cenu kāpumu vienojās maijā un jūnijā samazināt naftas ieguvi par 9,7 miljoniem barelu dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zema inflācija Latvijā saglabāsies līdz gada beigām

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc viena mēneša pārtraukuma Latvijā atkal ir atgriezusies neliela deflācija, un augustā patēriņa cenas Latvijā ir sarukušas par 0,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Deflācijas atgriešanās Latvijā gan, visticamāk, būs īslaicīga un ir saistīta ar apkures tarifu samazinājumu Rīgā, taču arī straujš cenu kāpums tuvākajā laikā nav gaidāms, un zema inflācija Latvijā saglabāsies vismaz līdz gada beigām. Pēc manām prognozēm patēriņa cenas Latvijā šogad palielināsies par aptuveni 0,5%, savukārt nākamgad inflācija kļūs straujāka un cenu kāpums varētu atkal pietuvoties 2%.

Zemais inflācijas līmenis Latvijā šobrīd ir saistīts gan ar ārējiem faktoriem un it īpaši naftas cenu relatīvi zemo līmeni, gan ar situāciju darba tirgū. Pēc straujā naftas cenas krituma šī gada martā un aprīlī, naftas cenas pasaulē ir stabilizējušās ap 40 ASV dolāriem par barelu. Reaģējot uz to, iepriekšējos mēnešos Latvijā samazinājās degvielas cenas un šobrīd zemo naftas cenu ietekmi redzam arī siltumenerģijas tarifos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē trešdien kritās, pieaugot jaunā koronavīrusa krīzes ietekmei uz globālās ekonomikas perspektīvu, savukārt naftas cenas saruka, jo OPEC vadītā jēlnaftas ieguves samazināšana tika atzīta par nepietiekamu naftas pārprodukcijas kompensēšanai.

Investoru noskaņojumu pasliktināja brīdinājumi par Covid-19 krīzes ietekmi uz ekonomiku.

Trešdien publiskotas Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) prognozes liecina, ka globālais naftas pieprasījums šogad piedzīvos visu laiku straujāko kritumu, un tas galvenokārt būs skaidrojams ar koronavīrusa izplatības radīto negatīvo ietekmi.

IEA lēsa, ka globālais naftas pieprasījums šogad samazināsies par 9,3 miljoniem barelu dienā, savukārt aprīlī vien globālais naftas pieprasījums saruks par 29 miljoniem barelu dienā.

WTI markas jēlnaftas cena tirdzniecības sesijas noslēgumā bija 19,87 ASV dolāri par barelu, kas ir zemākā cena biržas slēgšanas brīdī kopš 2002.gada februāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Inflācijas pieaugums liecina par ekonomiskās situācijas uzlabošanos

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc divu mēnešu deflācijas jūlijā Latvijā atkal ir atgriezusies neliela inflācija, un salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas jūlijā Latvijā ir augušas par 0,2%, kas ir diezgan netipiski, jo jūlijā sezonālo faktoru ietekmē parasti samazinās apģērbu un pārtikas cenas. Inflācijas pieaugums jūlijā ir kārtējais signāls par salīdzinoši strauju Latvijas un arī globālās ekonomikas atkopšanos no COVID-19 šoka.

Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos arī jūlijā vislielākā ietekme uz patēriņa cenu izmaiņām bija degvielas un pārtikas cenu svārstībām. Līdz ar naftas ieguves apjomu samazinājumu un ekonomiskās aktivitātes kāpumu naftas cenas pasaulē ir pakāpušās līdz aptuveni 40-45 ASV dolāriem par barelu no aptuveni 20 dolāriem aprīļa otrajā pusē. Šis cenu kāpums redzams arī Latvijas benzīntankos, kur jūlijā cenas pieauga par 3,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi sarūk, britu mārciņas vērtība krītas neskaidrībā par Brexit

LETA--AFP, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi, naftas cenas un britu mārciņas vērtība otrdien saruka, tirgiem reaģējot uz bažām par bezvienošanās breksita iespējamību un vāju ekonomikas perspektīvu, kas ir samazinājusi naftas pieprasījumu.

Volstrītā ievērojamu kritumu turpināja uzrādīt tehnoloģiju uzņēmumu akcijas, bet tagad šī tendence skāra arī enerģētikas un finanšu kompānijas.

Otrdienas tirdzniecības sesija iezīmēja pāreju no pagājušās nedēļas beigu dinamikas ar to, ka akciju masveida pārdošana izgāja ārpus tehnoloģiju uzņēmumu loka, sacīja "Cresset Capital" galvenais investīciju speciālists Džeks Ablins.

"Investori (..) ir satraukti par ekonomikas atveseļošanos, kas nepieņemas spēkā," teica Ablins.

Atšķirībā no pagājušās nedēļas ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgums kritās, un krasi saruka arī naftas cenas, kas norādīja uz augošām investoru bažām.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite", kas līdz 2.septembrim pārsvarā bija pieaudzis līdz jauniem rekordiem, pēdējās trijās tirdzniecības sesijās ir sarucis par 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien naftas cena pasaulē pēc iepriekšējo dienu krituma nedaudz atguvusies, liecina biržu dati.

Naftas cena ceturtdien saruka līdz trīs nedēļu zemākajam līmenim, reaģējot uz sliktajiem ASV ekonomikas datiem, kas neliecina par pieprasījuma pieaugumu nākotnē. Brent cena saruka par 1,9%, bet ASV WTI - par 3,3%.

Piektdien Brent cena pakāpās par 0,3% līdz 43,08 dolāriem par barelu, savukārt ASV jēlnaftas cena pieauga par 0,5% līdz 40,13%.

Kopumā Brent naftas cenas pieaug jau ceturto mēnesi pēc kārtas, bet WTI cena - trešo mēnesi pēc kārtas, lēnām atgūstot zaudēto vērtību pēc smagā kritiena aprīlī saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem.

Tiesa gan, ņemot vērā, ka pastāv bažas par otro pandēmijas vilni, patlaban nav skaidrs, kāds nākotnē būs pieprasījums pēc naftas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas mainās dažādos virzienos pēc FRS lēmuma saglabāt zemas procentlikmes

LETA--AFP, 17.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas trešdien mainījās dažādos virzienos pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma saglabāt zemas procentlikmes, savukārt naftas cenas pieauga, viesuļvētrai Meksikas līcī samazinot naftas ieguves apjomu.

Volstrītā akciju cenas pārsvarā kritās, un indekss "Nasdaq Composite" saruka pēc augustā sasniegtiem rekordiem.

FRS solīja saglabāt zemas procentlikmes, līdz būs sasniegts maksimālas nodarbinātības mērķis. FRS piedāvāja labāku ekonomikas prognozi šim gadam, bet mērenāku prognozi 2021. un 2022.gadam.

FRS vadītājs Džeroms Pauels arī uzsvēra, ka ASV ekonomikai vajag vairāk stimulu no Vašingtonas, un atzīmēja, ka 11 miljoni cilvēku vēl ir bez darba jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Pirms FRS paziņojuma ASV Tirdzniecības ministrija publicēja datus, ka mazumtirdzniecības apgrozījums ASV šogad augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājies par 0,6%, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums par prognozēto. Analītiķi bija prognozējuši mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu augustā par 1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka preču eksporta vērtība šā gada jūlijā bija vien par 0,3% zemāka nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī, norāda Finanšu ministrija.

Pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos, kad ārējā tirdzniecība un ekonomiskā aktivitāte visā pasaulē ir būtiski sarukusi, šādu Latvijas preču eksporta sniegumu var vērtēt kā apmierinošu. Turklāt mēneša griezumā Latvijas preču eksporta vērtība otro mēnesi pēc kārtas uzrāda būtisku pieaugumu, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi jūnijā eksportam palielinoties par 8,0%, bet jūlijā – par 7,3%. Tas nozīmē, ka Covid-19 krīzes dziļākais punkts ir aiz muguras un būtisks preču eksporta samazinājums turpmākajos mēnešos nav sagaidāms.

Pozitīvi vērtējama Eiropas Savienības (ES) uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma uzlabošanās par turpmāko ekonomikas attīstību. Pamatojoties uz Eiropas Komisijas datiem, ekonomikas sentimenta indekss ES, kas aprīlī uzrādīja spēcīgu kritumu, kopš jūnija uzrāda noturīgu augšupvērstu dinamiku. Tomēr ES uzņēmēju un patērētāju noskaņojums vēl nav sasniedzis šā gada marta līmeni, kas bija pirmais mēnesis, kad daudzas valstis izsludināja ārkārtējo stāvokli un bija ieviesti stingri ierobežojumi saistībā ar koronavīrusa infekcijas uzliesmojumu. Lai arī ekonomikas konfidence gan Latvijā, gan ES pakāpeniski uzlabojas, tā joprojām ir būtiski zemākā nekā pirms šīs krīzes, norāda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ceturtdien kritās Eiropas un Āzijas biržās, ko noteica bažas par lēnu ekonomikas atveseļošanos un otru jaunā koronavīrusa vilni, bet tās pieauga Volstrītā, neraugoties uz to, ka ASV kopš marta vidus bezdarbnieka pabalsta saņemšanai kopumā pieteikušies gandrīz 36,5 miljoni cilvēku.

Eiropas un Āzijas biržās turpinājās kritums, kas bija noticis trešdien pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskās prognozes par recesiju un tās potenciālo smagumu, sacīja IG analītiķis Kriss Bošamps.

"Ja FRS vadītājs ir satraukts, tad ir laiks apsēsties un ņemt to vērā," teica Bošamps.

Pauels trešdien brīdināja, ka ekonomikas prognoze ir "ļoti neskaidra", un sacīja, ka ASV varbūt vajadzēs iztērēt ekonomikas atveseļošanai vairāk par Kongresa apstiprinātajiem apmēram trim triljoniem ASV dolāru.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) brīdinājums, ka jaunais koronavīruss var nekad nepazust. Optimistiska scenārija gadījumā vakcīna pret jauno koronavīrusu varētu būt gatava gada laikā, lēsa Eiropas Medicīnas aģentūra (EMA).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien naftas cena pieauga, jo ASV stimulēšanas programma un Āzijas pieprasījuma atgūšanās uzlaboja investoru noskaņojumu.

Rezultātā Brent naftas cena pieauga par 22 centiem jeb 0,5% līdz 45,21 dolāram par barelu, bet ASV WTI cena pakāpās par 32 centiem jeb 0,8% līdz 42,36 dolāriem par barelu.

"Jēlnaftas cenas pieaugumu veicina signāli par tālākiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem," norāda "ANZ" eksperti.

Tāpat naftas cenai palīdz vājāks ASV dolārs, norāda "Energy Aspects" analītiķe Virendra Čauhana.

Svētdien "Saudi Aramco" vadītājs Amins Nassers sacīja, ka paredz naftas pieprasījuma pieaugumu, ņemot vērā, ka Āzijas ekonomikas pamazām sāk atgūties.

Tiesa gan, līdzšinējie dati par pēdējā laika pieprasījumu nav pozitīvi - ASV pasažieru aviosatiksme jūnijā saruka par 80%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pieaug, investoriem ignorējot bažas par viesuļvētru Lora un Covid-19

LETA--AFP, 27.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropā trešdien pieauga, investoriem ignorējot bažas par viesuļvētras "Lora" tuvošanos ASV naftas ieguves rajonam Meksikas līcī un jaunu satraukumu par Covid-19.

Naftas cenas turpināja pieaugt, ko sekmēja daudzu ASV naftas atradņu slēgšana Meksikas līcī viesuļvētras "Lora" dēļ.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" sasniedza jaunu rekordu piekto tirdzniecības sesiju pēc kārtas, savukārt indekss "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jaunam rekordam ceturto sesiju pēc kārtas.

"Apple" akcijas cena pieauga par 1,4%, bet Salesforce.com akcijas cena kāpa par 26% pēc labas peļņas ziņojuma.

Tirgus dalībnieki gaidīja ceturtdienu, kad ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels teiks runu par iespējamām procentlikmju izmaiņām tuvākajos mēnešos.

"Daļa no akciju tirgus kāpuma izskaidrojama ar cerībām par šo runu," sacīja "TD Ameritrade" analītiķis Dž.Dž.Kinahans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saūda Arābija taupības pasākumu ietvaros trīskāršo pievienotās vērtības nodokli (PVN), lai atbalstītu tās koronavīrusa skarto ekonomiku, ziņo "BBC".

Valdība arī paziņojusi, ka tā pārtrauks iztikas pabalstu izmaksu, lai uzlabotu valsts finansiālo situāciju.

Ar naftu bagātā nācija pieredzējusi ienākumu kritumu, jo pazeminājušās melnā zelta cenas.

Saūda Arābija PVN pirmo reizi ieviesa pirms diviem gadiem kā daļu no centieniem samazināt savu atkarību no pasaules jēlnaftas tirgus.

Saūda Arābijas valsts ziņu aģentūra vēsta, ka no 1. jūlija PVN palielināsies no 5% līdz 15%, bet iztikas pabalsta izmaksas tiks apturētas no 1. jūnija.

Pabalsts 245 eiro apmērā mēnesī valsts darbiniekiem tika ieviests 2018. gadā, lai palīdzētu kompensēt palielināto finansiālo slogu, ieskaitot PVN un benzīna cenas pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē otrdien pieauga, valstīm mīkstinot Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus un investoriem neņemot vērā vardarbīgos protestus daudzās ASV pilsētās un Pasaules Bankas pesimistisko prognozi.

Eiropā īpaši strauji pieauga Frankfurtes biržas indekss, Vācijas investoriem pēc ilga brīvdienu vīkenda cerot uz jaunu pašmāju stimulu paketi Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai.

Stabili pieauga arī Parīzes biržas indekss pēc tam, kad Francijā atsāka darbu kafejnīcas un bāri.

Volstrītas indeksi turpināja kāpt, investoriem fokusējoties uz stimulēšanas pasākumiem un ekonomikas atkalatvēršanu, nevis uz masu protestiem un grautiņiem ASV pilsētās.

"Tirgus ir ļoti fokusējies uz to, kas gaidāms nākotnē, un tai pašā laikā tirgum pieejamā likviditāte ir ļoti augsta, jo nav stimulu trūkuma," sacīja "Manulife Investment Management" vecākais rīkotājdirektors Neits Tufts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielā pasaules ekonomikas vētra pavasarī ietekmēja arī patēriņa cenas, radot pirmo deflāciju jeb patēriņa cenu samazināšanos gada griezumā kopš naftas un citu izejvielu zemo cenu perioda 2016. gadā. Cenas par 0,2% gada griezumā samazinājās arī augustā, taču deflācija neturpināsies ilgi.

Šāda prognoze izteikta "Luminor" ekonomikas apskatā.

"Arī šoreiz deflāciju radīja galvenokārt notikumi izejvielu tirgos, tai palīdz arī eiro kursa pieaugums, kā arī darba tirgus krasā, kaut īslaicīgā atdzišana pandēmijas dēļ. Ja eirozonā pamatinflācija augustā samazinājās līdz visu laiku zemākajam līmenim (0,4%), tad Latvijā cenu lejupvērstais spiediens ir daudz mazāks nekā 2009. - 2010. gadā," skaidro "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš norāda: "Jaunākās prognozes, kā arī nākotnes darījumi vēsta, ka naftas cenas ilgstoši varētu palikt zem līmeņa, kurā tās bija 2020. gada sākumā. Tātad ir cerības, ka Latvija ilgstoši baudīs zemu importa cenu ieguvumus. Šajā scenārijā cenu izmaiņas būs tuvu nullei līdz brīdim, kad beigsies sākotnējā importa cenu krituma bāzes efekts jeb līdz 2021. gada martam un aprīlim."

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV biržu indeksi pārsvarā pieaug, neraugoties uz patērētāju pārliecības datiem un orkāna tuvošanos

LETA--AFP, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Volstrītas indeksi otrdien pārsvarā pieauga līdz jauniem rekordiem, neraugoties uz satraucošiem ASV patērētāju pārliecības datiem un orkāna "Laura" tuvošanos ASV naftas ieguves rajonam Meksikas līcī.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas, tomēr indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās.

Naftas cenas turpināja pieaugt, orkānam "Laura" plosoties Meksikas līcī un apdraudot ASV naftas atradnes.

Tirgu dalībnieki ASV un Eiropā bija optimistiskā noskaņojumā pēc ASV un Ķīnas tirdzniecības pārstāvju telefonsarunas par janvārī parakstīto tirdzniecības vienošanās "pirmo fāzi".

Iepriekš bija bažas par šīs vienošanās nākotni, jo ASV un Ķīnas attiecības pēdējā laikā ir pasliktinājušās Honkongas, jaunā koronavīrusa, "Huawei" un "TikTok" jautājumu dēļ.

"Tirgu tieši tagad virza tehnisks impulss (..) vairāk nekā fundamentāli faktori," sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings. "Bet tai pašā laikā tirgus ir pārmērīgi paplašinājies."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien naftas cena pasaulē turpināja palielināties, ko veicināja lielāks ASV jēlnaftas rezervju samazinājums nekā prognozēts, savukārt Ķīnas ražošanas aktivitātes dati uzlaboja tirgus dalībnieku optimismu par ekonomikas atveseļošanos no pandēmijas, palielinot investoru riska apetīti, raksta "Reuters".

Brent naftas cenas palielinājās jau trešo dienu pēc kārtas, šoreiz pieaugot par 45 centiem līdz 46,03 dolāriem par barelu. Savukārt ASV WTI cena pakāpās par 43 centiem līdz 43,19 dolāriem par barelu, sekojot iepriekšējās dienas pieaugumam par 15 centiem.

Nedēļā, kas beidzās 28.augustā, ASV jēlnaftas rezerves saruka par 6,4 miljoniem barelu līdz 501,2 miljoniem barelu, kas ir lielāks kritums nekā analītiķu prognozētie 1,9 miljoni barelu.

Arī degvielas uzkrājumi samazinājās par 5,8 miljoniem barelu, kas ir vairāk nekā analītiķu prognozētie 3 miljoni barelu.

"Lielāks ASV rezervju kritums nekā gaidīts, kā arī cerības par ekonomiskās situācijas uzlabošanos ASV un Ķīnā veicināja naftas cenu pieaugumu," norāda "Nissan Securities" eksperts Hirojiki Kikukava.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 25.04.2020

Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu tirgū notikumi attīstījušies gluži kā no kādas neiedomājamas fantastikas grāmatas vai kinofilmas, ieņemot svarīgāko notikumu pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

1. Nafta atzīmējas zem nulles

ASV aprīļa otrajā pusē fiksēta situācija, ka melnā zelta pārdevēji piemaksā pircējiem, lai tie tikai paņem pretī šo resursu. Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) rēķina, ka pandēmija no pasaules naftas pieprasījuma šomēnes, ja salīdzina ar pagājušā gada aprīli, varētu būt nocirpusi gandrīz 30 miljonus barelu dienā. Tādējādi pasaulē naftas pārprodukcija joprojām ir milzīga un ir pieņēmums, ka šo resursu ātri vien vienkārši trūks, kur uzglabāt.

Pēdējā laikā ļoti zems ir arī daudzu "uzticamāko" valdību obligāciju ienesīgums. Daļēji tas liecina par lielu finanšu tirgus dalībnieku pieprasījumu pēc drošības. Šajā tirgū gan milzīgas intervences, uzpērkot parādus, veic centrālās bankas. Tāpat spīd drošais patvērums zelts, kura cena īstermiņā var tuvoties 1800 ASV dolāriem par Trojas unci. Piemēram, investīciju bankas "Bank of America" eksperti izteikušies, ka ASV Federālo rezervju sistēma "zeltu drukāt nevar" un paredz šī metāla vērtības pieaugumu līdz trīs tūkstošiem ASV dolāru par Trojas unci. Pagaidām pretējais vērojams lielākajos akciju tirgos. Kopš marta otrās puses cenas tajos pieaugušas par 25%. Akciju mijēji ignorē katastrofālos ekonomikas datus un acīmredzami cer uz to un gatavi riskēt, ka sliktākais ir aiz muguras un milzīgās centrālo banku un valdību ekonomikas stimulēšanas programmas pasargās no nelabvēlīgu scenāriju materializēšanās. Signāli tirgos ir pretrunīgi, un to, kam galu galā būs taisnība, rādīs vien laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pārsvarā pieaug pēc ES vienošanās par ekonomikas atjaunošanas fondu

LETA--AFP, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē otrdien pārsvarā pieauga un kāpa arī eiro vērtība pēc Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību līderu vienošanās par 750 miljardu eiro vērta ES ekonomikas atjaunošanas fonda izveidošanu.

Vienošanās par šāda fonda izveidošanu, lai finansētu ES izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes, tika panākta ES samitā Briselē pēc intensīvām sarunām, kuras ilga vairāk nekā 90 stundas.

ES samitā panākta vienošanās par ekonomikas atveseļošanas fonda izveidi 

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi otrdienas rītā beidzot panākuši vienošanos par tautsaimniecības...

Panāktais kompromiss paredz ekonomikas atveseļošanas fondā ieguldīt 750 miljardus eiro, bet nākamajam ES ilgtermiņa budžetam atvēlēt vairāk nekā 1,074 triljonus eiro.

Vienošanās rezultātā dalībvalstis, kas vissmagāk cietušas no koronavīrusa pandēmijas, varēs saņemt miljardiem eiro savu tautsaimniecību atveseļošanai, par ko īpaši aktīvi iestājās jau tā ar smagām parādsaistībām apkrautā Spānija un Itālija.

Panāktā vienošanās veicināja akciju cenu kāpumu Eiropas biržās, tostarp Parīzē un Frankfurtē, kā arī eiro vērtības pret ASV dolāru palielināšanos līdz augstākajam līmenim kopš 2019.gada sākuma.

"BK Asset Management" analītiķe Ketija Liena sacīja, ka Eiropa veiksmīgāk nekā ASV atkalatvērusi savu ekonomiku, neizraisot strauju Covid-19 gadījumu kāpumu, un panāktā vienošanās palielinās ES ekonomikas impulsu.

"ASV ekonomikas perspektīvai kļūstot neskaidrākai, šie soļi spēcīgākas atveseļošanās nodrošināšanai ir cēluši un turpinās celt eiro vērtību," teica Liena.

Naftas kompāniju "Exxon Mobil" un "Chevron" akciju cenas pieauga attiecīgi par 7,2% un 5,1%, kamēr naftas cenas sasniedza četru mēnešu augstāko līmeni.

ASV aviobūves uzņēmuma "Boeing" akcijas cena pieauga par 2,4%.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,6% līdz 26 840,40 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,2% līdz 3257,30 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,8% līdz 10 680,36 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 0,1% līdz 6269,73 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 palielinājās par 1,0% līdz 13 171,83 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 kāpa par 0,2% līdz 5104,28 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 2,8% līdz 41,96 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 2,4% līdz 44,32 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien pieauga no 1,1448 līdz 1,1522 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,2661 līdz 1,2733 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 107,27 līdz 106,77 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 90,41 līdz 90,49 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās pēc tam, kad ASV infekcijas slimību eksperts Entonijs Fauči brīdināja būt piesardzīgiem ar Covid-19 dēļ noteikto pašizolācijas pasākumu atcelšanu un ekonomikas atkalatvēršanu, lai tas nenotiktu pārāk ātri.

Analītiķi atzina, ka Fauči sniegtā liecība ASV Senātā varēja būt faktors akciju cenu kritumā, bet minēja kā iespējamu faktoru arī investoru centienus gūt peļņu, pārdodot padārdzinājušās akcijas, un saspīlējuma eskalāciju starp ASV un Ķīnu, kas varētu novest pie tirdzniecības kara atjaunošanās.

"Tower Bridge Advisors" analītiķe Marisa Oga minēja "pircēju nogurumu" un bažas par augstām akciju vērtībām.

Bija arī jaunas pazīmes, ka dažas ASV lielpilsētas vēl nav tuvu pilnīgai atkalatvēršanai. Losandželosas amatpersonas apsprieda sociālās distancēšanās pagarināšanu līdz jūlijam, un Brodvejas Līga oficiāli atcēla vasaras teātru sezonu Ņujorkā.

Akciju cenas Eiropā mainījās dažādos virzienos, investoriem izvērtējot valstu soļus savas ekonomikas atkalatvēršanā pret bažām par jauniem Covid-19 infekcijas gadījumiem Ķīnā un Dienvidkorejā.

Komentāri

Pievienot komentāru