Jau kādu laiku pasaulē uguņo enerģijas cena, kas Eiropu pietuvinājis šādai krīzei. Ar lielu interesi tika gaidīta kārtējā Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vairāku lielu naftas ieguvēju, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamātā Krievijas), sanāksme.
“OPEC+” veidojuma pārstāvji šīs nedēļas sākumā apstiprināja plānus no novembra savu kopējo naftas ieguvi dienā palielināt par 400 tūkst. bareliem. Naftas cena, ja vērtē Ziemeļjūras Brent jēlnaftas vērtības izmaiņu, pēc šī lēmuma palēcās par 3% līdz augstākajam līmenim trīs gados un pietuvojās jau 82 ASV dolāriem par barelu.
Acīmredzami izejvielu tirgus dalībnieki, šķiet, tomēr bija cerējuši uz vairāk šādiem tirgū ieplūstošajiem bareliem. Piemēram, Bloomberg raksta, ka ticis cerēts, ka OPEC naftas ieguves slūžās pavērs par 800 tūkst. bareliem dienā (tātad – divreiz plašāk).
Katrā ziņā šī ziema enerģijas piegāžu ziņā var izvērsties visai saspringta. Pasaulē lielākais naftas ieguvējs Saudi Aramco rēķinājis, ka globālais gāzes deficīts šajā ziemā dienā nozīmēs papildu 500 tūkst. barelu pieprasījumu pēc jēlnaftas.
Naftas cenas pieauguma stāstam pēdējā laikā visai spēji klāt ogles metis stāsts, ka nav veiktas pietiekamas investīcijas šī resursa jaunās atradnēs (šis gan izejvielu ziņā neattiecas vien uz naftu). Šajā pašā laikā nav īsti redzams, kā pasaule varētu beigt patērēt naftu. Naftas (Brent jēlnaftas) cena kopš šā gada sākuma pieaugusi par 65%.Interesanti, ka OPEC nupat arī savā ikgadējā tirgus apskatā nākusi klajā ar prognozi, ka pieprasījums pēc naftas nākamajos 20 gados turpinās augt līdz teju 110 miljoniem bareliem vidēji dienā.
Pirms pandēmijas zibens spēriena pasaulē vidēji dienā tika patērēti aptuveni 100 miljoni bareli naftas. Kartelis paredz, ka 2045. gadā tas būs atbildīgs gandrīz par 40% no globālās naftas patēriņa un 57% no šādas pārvadātās naftas. 2019. gadā tie bija attiecīgi 33% un 48%. OPEC paredz, ka naftas tirgus daļa 2045. gadā kopējā enerģijas avotu katlā būs sarukusi vien nedaudz – līdz 28% no 30% šobrīd. Kopumā – par vienu no visapkārt sludinātās zaļās transformācijas uzvarētājiem OPEC sludina pats sevi.
Pēdējā laikā Rietumu enerģijas kompānijas signalizējušas, ka tas var darīt visai maz, lai ierobežotu aktuālo naftas cenas pieaugumu. Daļēji par to atbildīgi Rietumu valdību ekonomikas zaļināšanas plāni.
DB jau rakstījis, ka interesants nesen bija, piemēram, apstāklis, ka ASV prezidents Džo Baidens lūdzās OPEC+ valstis naftu iegūt vairāk, lai slāpētu melnā zelta cenas pieaugumu. Šajā pašā laikā Rietumvalstis likušas ievērojamas barjeras savai naftas atrašanai.
Lai kādas arī būtu Rietumu šīs netīrās nozares, tie tomēr ir “savējie velni” - piemēram, to darbība ir caurredzamāka. Zaļuma tēma gan pagaidām ir gluži vai kā jaunā reliģija, uz kuras fona visiem tai ir jāpierāda sava piederība. Tomēr problēmu loks ir ārkārtīgi sarežģīts, lai tam būtu kāds taisnvirziena risinājums.