Jaunākais izdevums

Jau kādu laiku pasaulē uguņo enerģijas cena, kas Eiropu pietuvinājis šādai krīzei. Ar lielu interesi tika gaidīta kārtējā Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vairāku lielu naftas ieguvēju, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamātā Krievijas), sanāksme.

“OPEC+” veidojuma pārstāvji šīs nedēļas sākumā apstiprināja plānus no novembra savu kopējo naftas ieguvi dienā palielināt par 400 tūkst. bareliem. Naftas cena, ja vērtē Ziemeļjūras Brent jēlnaftas vērtības izmaiņu, pēc šī lēmuma palēcās par 3% līdz augstākajam līmenim trīs gados un pietuvojās jau 82 ASV dolāriem par barelu.

Acīmredzami izejvielu tirgus dalībnieki, šķiet, tomēr bija cerējuši uz vairāk šādiem tirgū ieplūstošajiem bareliem. Piemēram, Bloomberg raksta, ka ticis cerēts, ka OPEC naftas ieguves slūžās pavērs par 800 tūkst. bareliem dienā (tātad – divreiz plašāk).

Katrā ziņā šī ziema enerģijas piegāžu ziņā var izvērsties visai saspringta. Pasaulē lielākais naftas ieguvējs Saudi Aramco rēķinājis, ka globālais gāzes deficīts šajā ziemā dienā nozīmēs papildu 500 tūkst. barelu pieprasījumu pēc jēlnaftas.

Naftas cenas pieauguma stāstam pēdējā laikā visai spēji klāt ogles metis stāsts, ka nav veiktas pietiekamas investīcijas šī resursa jaunās atradnēs (šis gan izejvielu ziņā neattiecas vien uz naftu). Šajā pašā laikā nav īsti redzams, kā pasaule varētu beigt patērēt naftu. Naftas (Brent jēlnaftas) cena kopš šā gada sākuma pieaugusi par 65%.Interesanti, ka OPEC nupat arī savā ikgadējā tirgus apskatā nākusi klajā ar prognozi, ka pieprasījums pēc naftas nākamajos 20 gados turpinās augt līdz teju 110 miljoniem bareliem vidēji dienā.

Pirms pandēmijas zibens spēriena pasaulē vidēji dienā tika patērēti aptuveni 100 miljoni bareli naftas. Kartelis paredz, ka 2045. gadā tas būs atbildīgs gandrīz par 40% no globālās naftas patēriņa un 57% no šādas pārvadātās naftas. 2019. gadā tie bija attiecīgi 33% un 48%. OPEC paredz, ka naftas tirgus daļa 2045. gadā kopējā enerģijas avotu katlā būs sarukusi vien nedaudz – līdz 28% no 30% šobrīd. Kopumā – par vienu no visapkārt sludinātās zaļās transformācijas uzvarētājiem OPEC sludina pats sevi.

Pēdējā laikā Rietumu enerģijas kompānijas signalizējušas, ka tas var darīt visai maz, lai ierobežotu aktuālo naftas cenas pieaugumu. Daļēji par to atbildīgi Rietumu valdību ekonomikas zaļināšanas plāni.

DB jau rakstījis, ka interesants nesen bija, piemēram, apstāklis, ka ASV prezidents Džo Baidens lūdzās OPEC+ valstis naftu iegūt vairāk, lai slāpētu melnā zelta cenas pieaugumu. Šajā pašā laikā Rietumvalstis likušas ievērojamas barjeras savai naftas atrašanai.

Lai kādas arī būtu Rietumu šīs netīrās nozares, tie tomēr ir “savējie velni” - piemēram, to darbība ir caurredzamāka. Zaļuma tēma gan pagaidām ir gluži vai kā jaunā reliģija, uz kuras fona visiem tai ir jāpierāda sava piederība. Tomēr problēmu loks ir ārkārtīgi sarežģīts, lai tam būtu kāds taisnvirziena risinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien uzstājīgāk dzirdamas runas, ka naftas cena kādā brīdī un jau, iespējams, visai tuvā nākotnē nonāks pie 100 ASV dolāriem par barelu.

Šīs nedēļas sākumā šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – nākamā mēneša piegāžu līguma cena Londonas preču biržā dzīvojās pie 73 ASV dolāriem par barelu. Savukārt pie pagājušā gada pirmajiem Covid-19 vīrusa uzplūdiem Brent jēlnaftas cena uz brīdi saruka zem 20 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Naftas cenas pārmaiņas bijušas ievērojamas, un tas tā var turpināties. Piemēram, viena no pasaules ievērojamākajām investīciju bankām - Bank of America - nupat ziņojusi, ka jēlnaftas cena jau nākamgad var nonākt pie 100 ASV dolāriem par barelu. Ja tas tā būs, tad bilde ar cenrāžiem degvielas uzpildes stacijās daudziem autobraucējiem var kļūt pat vēl krietni krietni nepatīkamāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vasaras iestāšanos naftas tirgus nosvin ar apaļu atzīmi

Jānis Šķupelis, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna mēneša sākumu izejvielu tirgi nosvinējuši ar naftas cenas pārsoļošanu pāri apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei, ja vērtē šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – vērtības izmaiņas. Iepriekšējo reizi tik dārga nafta īslaicīgi bija 2019. gada pavasarī.

Tādējādi kopš šā gada sākuma nafta pasaulē ir kļuvusi jau gandrīz par 40% dārgāka. Jāatgādina, ka pagājušogad, pasaulei pa galvu iebelžot pandēmijai, Brent jēlnafta saruka zem 20 ASV dolāru par barelu atzīmes. Savukārt ASV tirgū uz brīdi izveidojās tāda ļoti dīvaina situācija, kad naftas cena bija pat negatīva.

Nafta cena strauji gāzās, jo tapa skaidrs, ka, globālajai tautsaimniecībai apstājoties, arī pieprasījums pēc energoresursiem būs krietni mazāks. Uz šādu situāciju gan reaģēja ietekmīgākās OPEC+ valstis (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas biedri un vairāki naftas ieguvēji, kas nav šī karteļa sastāvā – pamatā Krievija), kas ziņoja, ka būtiski cirps savu melnā zelta piedāvājumu. Rezultāts tam bija uzsvaru maiņa šajā tirgū – spriedumi par naftas pārpalikumiem pārvērtās par deficītu gaidīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par spīti klimata mērķiem – nāk ogļu dedzināšanas rekordi

Jānis Šķupelis, 26.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daļa pasaules centīgi mēģina spert soļus zaļākas dzīvošanas virzienā, atkarības mazināšana no kādiem mazāk zaļiem ieradumiem nebūt tik viegla nav.

Ja runā par energoresursiem, tad tradicionāli tiek uzskatīts, ka viens no pašiem netīrākajiem veidiem, kā iegūt enerģiju, ir ogļu dedzināšana. Tiesa gan, līdz ar ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas pasaulei tāpat nav atlicis nekas cits kā tās dedzināt rekordapmēros.

Atliek dedzināt ogles

Uz globālo piegāžu traucējumu, augstas dabasgāzes cenas un liela pieprasījuma pēc elektrības un dažādiem materiāliem fona vairāk ogles tiek dedzinātas pat, piemēram, Vācijā. Jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, kur reģions uzņēmies līderību pasauli ievirzīt visai spējā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamatā tiek izcelta problēma – lai gan enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem aug, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug vēl straujāk. Rezultātā neatliek nekas cits, kā šos caurumus aizpildīt ar veco labo fosilo degvielu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons, 28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pēdējās desmitgades esam dzīvojuši zemas inflācijas periodā

Ģirts Rungainis, uzņēmējs un finansists, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādas prognozes liecina, ka gaidāms cenu kāpums dabas resursiem un dažādiem ražošanas procesā nepieciešamajiem materiāliem, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12%, papīram – 12%, elektrībai – 42%.

Lai prognozētu, cik liels un ilgs cenu pieauguma periods gaidāms, vispirms jāsaprot, kas ietekmē cenu svārstības dažādās nozarēs un kādu iespaidu tās var radīt uz plaša patēriņa preču cenām?

Ir dažādi veidi, kā raudzīties uz inflāciju, un, ņemot vērā, ka šis process lielākā vai mazākā mērā ietekmē ikvienu, par to vienmēr būs diskusijas. Jau ekonomists Džons Meinards Keinss, kurš inflāciju dēvēja par monetāru fenomenu, norādīja, ka situācijās, kad naudas daudzums pieaug, bet preču apjoms nemainās vai samazinās, cenas viennozīmīgi augs.

"Naudas drukāšana" ir sarunvalodā lietots termins, ar ko apzīmē aktīvu iegādes programmu – ar to viļņveidīgi nodarbojušās gan ASV, gan Eiropas Centrālā banka, un sistēmā it kā ir ieplūdis milzīgs naudas daudzums, bet liela daļa no šīs naudas nenonāk līdz cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas ražotājvalstu organizācija OPEC un tās sabiedrotie ceturtdien nespēja vienoties par naftas ieguves apjoma palielināšanu augustā, lai apmierinātu pieprasījuma kāpumu un ierobežotu cenu pieaugumu.

23 naftas ražotājvalstis, kuru alianse pazīstama kā OPEC+, sanāksmi turpinās piektdien.

Pēc tam, kad Covid-19 pandēmija pērn satricināja pasaules ekonomiku, OPEC+ nolūkā uzturēt cenas vienojās par krasu ieguves apjomu samazinājumu.

Taču kopš maija sākuma, naftas tirgum atgūstoties un cenām sākot kāpt, kartelis ķēries pie ieguves apjoma palielināšanas.

Ceturtdien notikušajā telefonkonferencē naftas ražotājvalstis gan nespēja panākt vienprātīgu par naftas ieguves apjoma palielināšanas turpināšanu, liekot šīs sarunas pārcelt uz piektdienu.

Analītiķi skaidro, ka šī situācija skaidri norāda uz aizvien lielāku saspīlējumu starp naftas ražotājvalstīm attiecībā uz naftas piegāžu kāpuma tempu otrajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē trešdien turpināja kristies, bet akciju cenas ASV un Eiropas biržās pieauga, tirgiem izvērtējot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes protokolu.

FRS jūnija sanāksmē tika atzīts, ka inflācija ASV ir pārsniegusi prognozes un FRS ir jābūt gatavai piebremzēt ar obligāciju uzpirkšanas programmu. FRS gan nedeva mājienu, kad notiks tās politikas maiņa.

ASV ekonomika "atveseļojas straujāk, nekā dalībnieki gaidīja", bet vēl nav pietiekama progresa, "lai attaisnotu politikas maiņu", sacīja "FHN Financial" analītiķis Kriss Lovs.

Naftas cenas turpināja kristies pēc neveiksmīgām Naftas eksportētājvalstu organizācijas un tās sabiedroto (OPEC+) sarunām. OPEC+ bija apsvērusi priekšlikumu palielināt ieguves apjomu par 400 000 barelu dienā katru mēnesi no augusta līdz decembrim, bet vienošanos neizdevās panākt Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) iebildumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas otrdien kritās pēc Naftas eksportētājvalstu organizācijas un tās sabiedroto (OPEC+) sarunu izjukšanas. ASV un Eiropas akciju cenas pārsvarā saruka.

WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā bija pietuvojusies septiņu gadu augstākajam līmenim pēc tam, kad 23 naftas ražotājvalstu sarunas tika atceltas, izbeidzot apspriešanos par priekšlikumu palielināt jēlnaftas ieguves apjomu.

Investori tomēr ātri mainīja kursu, izpārdodot "Brent" markas un WTI markas jēlnaftas kontraktus, un naftas cenas kritās.

"Ir iespēja iegūt vairāk naftas, faktiski - daudz vairāk, un tirgus gaida, ka šī loģika drīz gūs virsroku," sacīja "Rystad Energy" analītiķe Luīze Diksone.

OPEC+ bija apsvērusi priekšlikumu palielināt ieguves apjomu par 400 000 barelu dienā katru mēnesi no augusta līdz decembrim, bet vienošanos neizdevās panākt Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) iebildumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 1%, bet pakalpojumiem - par 0,4 procentiem, informē Ekonomikas ministrija.

Šogad cenu pieaugums aprīlī bija straujāks nekā raksturīgs šim mēnesim, ko galvenokārt ietekmēja straujāks cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kā arī pārtikai, kas pārsniedza sezonālo izmaiņu līmeni.

Aprīlī, tāpat kā martā, patēriņa cenu dinamiku galvenokārt nosaka sezonai raksturīgais cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kas šogad bija straujākais šajā mēnesī kopš 1998.gada (tikpat straujš cenu kāpums bija vērojams tikai 2019.gada aprīlī). Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 8,5%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem.

Liela palielinošā ietekme aprīlī bija arī cenu pieaugumam pārtikai par 1,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Pārtikai aprīlī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums, bet šogad tas bija straujākais šā mēneša laikā kopš 2008.gada. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām jau vienpadsmito mēnesi pēc kārtas turpinās pieaugums. Aprīlī, salīdzinot ar martu, tās pieauga par 1,7% un sasniedza augstāko līmeni kopš 2014.gada maija. Pasaules pārtikas cenas aprīlī pieauga visās galvenajās pārtikas grupās. Visstraujāk cenas pieauga cukuram un augu eļļām, ko noteica bažas par vājākām piegādēm no galvenajām ražotājvalstīm un spēcīgs importa pieprasījums, īpaši no biodegvielas ražošanas nozares.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē otrdien turpināja pieaugt, OPEC+ turoties pie sava plāna tālāk nepalielināt ieguves apjomu, savukārt akciju cenas ASV un Eiropas biržās palielinājās pēc pirmdienas kritumiem.

ASV naftas cenas tuvojās 80 ASV dolāriem par barelu - līmenim, kas pēdējoreiz bija sasniegts 2014.gada novembrī. Tas notika pēc tam, kad Naftas eksportētājvalstu organizācija ar sabiedrotajiem (OPEC+) pirmdien nolēma nemainīt nākammēnes plānoto mēreno ieguves apjoma palielināšanu par 400 000 barelu dienā, neraugoties uz cenu kāpumu pēdējā laikā.

"Tas notika ne tāpēc, ka pēkšņi būtu prognozēta pieprasījuma uzlabošanās - vairāk tāpēc, ka OPEC+ tik stingri kontrolē piedāvājumu," sacīja Markets.com analītiķis Nīls Vilsons.

Naftas ieguvējvalstu jaunais lēmums arī veicināja ar naftu saistīto uzņēmumu akciju cenu palielināšanos par vismaz 1%.

ASV pakalpojumu sektora izaugsme septembrī bija nedaudz straujāka par gaidīto. Tirgi tomēr turpināja vērot grūto politisko situāciju Vašingtonā, kur ASV Kongresā vēl nav izdevies panākt valsts parāda griestu pacelšanu un prezidenta Džo Baidena infrastruktūras un sociālo tēriņu plānu pieņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, investoriem apsverot ekonomikas datus, kā arī Ķīnas plānus pastiprināt regulāciju ekonomikas nozarēs.

Galvenie Volstrītas indeksi sasniedza jaunus rekordus, investoriem pievēršot maz uzmanības datiem par vairumtirdzniecības cenu kāpumu.

Ražotāju cenas ASV jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 7,8%, tādējādi reģistrēts straujākais kāpums kopš šo datu apkopošanas sākšanas 2010.gada novembrī. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotāju cenas valstī jūlijā pieauga par 1%, līdz ar to fiksēts identisks kāpums kā jūnijā. Kāpumu jūlijā galvenokārt veicinājusi pakalpojumu cenu palielināšanās.

Šie dati pastiprināja prognozes, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) mainīs kursu un samazinās ekonomikas stimulēšanas pasākumus, sākot ar obligāciju uzpirkšanas tempa palēnināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijā paātrinās inflācija – vai tā bremzēs alus darītavas un citas nozares?

Rolands Viršils, Carlsberg Baltic izpilddirektors, 13.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pandēmijas radītais trieciens Baltijas valstu ekonomikām nav bijis tik liels, kā iepriekš tika prognozēts, tomēr izaicinājumi gan uzņēmējiem, gan patērētājiem vēl ir gaidāmi.

Kamēr plānotais cenu kāpums saglabāsies 2% līdz 3% robežās, kā norāda ekonomisti, strauji satricinājumi nav gaidāmi, tomēr, sasniedzot 5% - 7%, izmaiņas būs jūtamas arī preču un pakalpojumu cenās. Turklāt, stāsts nav tikai par Baltijas valstīm, arī vienā no pasaules ietekmīgākajām ekonomikām – ASV – inflācija sasniegusi 5,4%, kas ir augstākā pēdējo 13 gadu laikā. Lauksaimniecības produktu, elektroenerģijas, metāla un plastmasas cenu izmaiņas ietekmēs arī alus darītavas.

Elektrībai – 42%, dabasgāzei – 83%Cenu kāpums gaidāms ne tikai dabas resursiem un dažādiem ražošanas procesā nepieciešamiem materiāliem, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12% apmērā, papīram – 12%, elektrībai – 42% u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Optimisms par globālās ekonomikas atkalatvēršanu uzkurinājis naftas cenas

LETA--AFP, 15.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules naftas cenas un vairums Eiropas biržu indeksu trešdien pieauga , ko sekmēja optimisms par ekonomikas atkopšanos pēc Covid-19 pandēmijas, bet Volstrītā lielākoties bija kritums, investoriem bažījoties par pārāk augstu akciju vērtējumu.

Naftas cenas pieauga par vairāk nekā 4%, reaģējot uz ziņām par ASV jēlnaftas rezervju samazināšanos un Starptautiskās enerģijas aģentūras (IEA) prognozēm par lielāku jēlnaftas pieprasījumu, uzlabojoties globālās ekonomikas izaugsmes prognozēm.

""Pieaugot arī citu riska aktīvu cenām, nav šaubu, ka optimisms par globālās ekonomikas atkalatvēršanu ir arī palīdzējis uzkurināt [naftas cenu] kāpumu pēc pēdējo nedēļu ilgstošās konsolidācijas," sacīja "ThinkMarkets" analītiķis Favads Razakzada.

Volstrītā divi no trim galvenajiem indeksiem kritās, tirgus dalībniekiem bažījoties, ka pēdējā laikā novērotajiem akciju cenu kāpumiem ir pienākušas beigas.

Londonas un Parīzes biržu indeksi pieauga, bet Frankfurtes biržas indekss kritās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien pieauga, bet ASV finanšu tirgi bija slēgti, jo valstī bija Neatkarības dienas brīvdiena.

Pieauga arī naftas cenas pēc Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un tās 10 sabiedroto samita atlikšanas uz nenoteiktu laiku.

Londonas biržas indekss pieauga par 0,6%, ko sekmēja ziņa, ka Lielbritānijas lielveikalu tīkls "Morrisons" no investīciju grupu konsorcija pieņēmis pārņemšanas piedāvājumu, kura vērtība ir 6,3 miljardi sterliņu mārciņu (7,3 miljardi eiro).

Frankfurtes biržas indekss kāpa par mazāk nekā 0,1%, bet Parīzes biržas indekss palielinājās par 0,2%.

Enerģētikas sektorā akciju cenu kāpumu veicināja naftas cenu pieaugums, jo OPEC+ nespēja vienoties par jēlnaftas ieguves apjomu palielināšanu.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average", "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pirmdien nemainījās, jo ASV bija Neatkarības dienas brīvdiena un biržas bija slēgtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas trešdien kritās, naftas cenas saruka un kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība samazinājās, investoriem bažījoties par inflācijas pieaugumu un Ķīnas vēršanos pret kriptovalūtām.

Akciju cenas kritās bažās, ka centrālās bankas atteiksies no atvieglotās monetārās politikas, lai iegrožotu inflāciju.

Volstrītas indeksu kritums bija neliels pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes atšifrējuma publicēšanas, kas liecina, ka FRS nesteidzas mainīt savu monetāro politiku.

Naftas cenas saruka pēc ASV jēlnaftas rezervju palielināšanās un vājas pieprasījuma palielināšanās pandēmijas skartajā Āzijā.

"Bitcoin" vērtība kritās par 30% pēc tam, kad Ķīna deva signālus par jaunu vēršanos pret kriptovalūtām. "Bitcoin" vērtība saruka gandrīz līdz 30 000 dolāru, bet tad nedaudz pieauga un tirdzniecības sesijas beigās bija 39 587 dolāri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, samazinoties ASV valdības defolta riskam, bet Eiropas biržās akciju cenas kritās, augošām dabasgāzes cenām saasinot bažas par inflāciju.

Volstrītā tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas bija kritušās bažās par inflāciju un politiskas nenoteiktības turpināšanos Vašingtonā. Kritumu nomainīja kāpums pēc ASV Senāta republikāņu mazākuma līdera Miča Makonela paziņojuma, ka Senāta republikāņi ļaus demokrātiem balsot par ASV valdības aizņemšanās griestu pagaidu atcelšanu.

Makonela piedāvājums ļauj atlikt šo problēmu līdz decembrim, novēršot drīza valdības defolta risku un dodot demokrātiem vairāk laika sagatavot ilgtermiņa risinājumu.

"Vismaz pagaidām šī dienas katastrofa ir atlikta uz vēlāku laiku," sacīja "National Securities" galvenais stratēģis Ārts Hogans.

Eiropas biržu indeksi kritās pēc tam, kad dabasgāzes cenas Eiropā īslaicīgi pacēlās līdz rekordaugstiem līmeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropā otrdien pārsvarā kritās dienu pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumiem monetārās politikas jomā un pirms tehnoloģiju milžu peļņas rādītāju publicēšanas.

Tirgus dalībnieki šonedēļ ir nogaidīšanas režīmā, lai gan ir paredzams ekonomiskās aktivitātes pieaugums otrajā pusgadā un nākamgad, pateicoties vakcinācijai pret Covid-19 un uzņēmējdarbības ierobežojumu mīkstināšanai.

Ir gaidāms, ka FRS atkārtos savu solījumu saglabāt ultrazemas procentlikmes līdz savu nodarbinātības un inflācijas mērķu sasniegšanai, kad otrdien noslēgsies tās divas dienas ilgā sanākme par monetārās politikas jautājumiem.

ASV centrālās bankas paziņojums tiks uzmanīgi izpētīts, meklējot pazīmes par ASV ekonomikas stāvokli un aizņemšanās izmaksu turpmāko kursu.

FRS sanāksmes ir svarīgas investoriem, kuri turpina bažīties, ka gaidāmā spēcīgā ekonomikas atkopšanās sekmēs cenu kāpumu un liks FRS politikas noteicējiem pacelt rekordzemās procentlikmes, ievadot to celšanu visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pārsvarā pieaug, ASV atceļot masku valkāšanu vakcinētajiem

LETA--AFP, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien pārsvarā kāpa, ko sekmēja optimisms par ASV lēmumu atcelt obligātu sejas masku valkāšanu iekštelpās cilvēkiem, kas pilnīgi vakcinēti pret Covid-19.

"Jebkurš, kas ir pilnīgi vakcinēts, var piedalīties iekštelpu un ārtelpu pasākumos - lielos vai mazos, bez maskas valkāšanas vai fiziskas distancēšanās," sacīja ASV Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) direktore Rošela Valenska.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pārliecinoši pieauga.

CDC rīcība "deva jaunu impulsu [akciju cenu] kāpumam," konstatēja Briefing.com.

ASV Nodarbinātības ministrija ceturtdien publicēja datus, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā samazinājies par 34 000 un tas ir zemākais līmenis kopš 2020.gada marta, turklāt pieprasījumu skaits sarucis piekto nedēļu pēc kārtas.

Pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā sarucis līdz 473 000 salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas koriģētajiem datiem 507 000 apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Sagaida, ka peļņas rezultāti būs otrie spēcīgākie pēdējo 25 gadu laikā

LETA--AFP, 13.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, investoriem gaidot uzņēmumu peļņas rezultātu un ekonomikas datu publicēšanu šonedēļ, bet naftas cenas kritās.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi sasniedza jaunus rekordus, parādot, ka optimisms par ekonomikas atkopšanos ir pārspējis bažas par inflāciju un Covid-19 delta paveidu.

Investori gatavojas peļņas rezultātu publicēšanas sezonai, kuru otrdien sāks bankas "JPMorgan Chase" un "Goldman Sachs". "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols prognozēja, ka šīs sezonas rezultāti būs otrie spēcīgākie pēdējo 25 gadu laikā.

"DataTrek Research" analītiķi gan brīdināja, ka šai sezonai "jābūt lieliskai", lai turpinātos cenu kāpums biržās.

Naftas cenas kritās pēc bažām, ka jaunie kāpumi Covid-19 izplatībā var samazināt jēlnaftas pieprasījumu, jo valdības nosaka jaunus ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas pirmdien pieauga, ko noteica cerības uz ekonomiskās situācijas uzlabošanos, apsīkstot jaunā koronavīrusa pandēmijai.

Pēdējo nedēļu laikā akciju cenas negatīvi ietekmēja augsta inflācija, haoss kriptovalūtu tirgos un piegāžu problēmas ekonomiku atkalatvēršanas apstākļos, bet bažas par šo faktoru ietekmi uz uzņēmējdarbību pirmdien neuztrauca investorus.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi auga visu tirdzniecības sesijas laiku. Kāpums bija arī Londonas un Parīzes biržās, bet Frankfurtes birža bija slēgta, jo Vācijā bija Vasarsvētku brīvdiena.

"Tower Bridge Advisors" analītiķe Marisa Oga izskaidroja biržu indeksu palielināšanos ar centrālo banku monetāro stimulu pasākumu turpināšanos, kā arī normālas dzīves atjaunošanos pēc pandēmijas.

Briefing.com izteica pieņēmumu, ka investori ir atgriezušies "baiļu palaist garām" režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas pēc ASV inflācijas lielākā kāpuma vairāk nekā 10 gadu laikā

LETA--AFP, 14.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga pēc tam, kad ASV inflācija uzrādīja lielāko kāpumu vairāk nekā 10 gadu laikā.

Gada inflācija ASV jūnijā pieaugusi līdz 5,4% salīdzinājumā ar 5% maijā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2008.gada augusta, liecina ASV Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskotie dati.

"Lai gan ir viegli izskaidrot daudzas lietas, kas to iespaidoja, tas noteikti palielināja bažas plašākā tirgū, ka inflācija varbūt būs mazāk pārejoša, nekā mēs uzskatījām," sacīja "National Securities" analītiķis Ārts Hogans.ASV

Federālā rezervju sistēma (FRS) vairākkārt ir paziņojusi, ka patēriņa cenu krasais pieaugums būs pārejošs, un tirgi līdz šim lielākoties pieņēma šo argumentu.

Lai gan ASV akciju cenas kritās, šis "kritums bija pieticīgs" pretstatā ASV dolāra "krasajam kāpumam" pēc ziņojuma par augsto inflāciju, sacīja "BK Asset Management" ārvalstu valūtu analītiķe Ketija Liena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Voltrītā pirmdien pārsvarā kritās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt naftas cenas saruka pēc vājiem Ķīnas ražošanas datiem.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās par vairāk nekā 3% pēc tam, kad Ķīnas ražošanas sektora veselību raksturojošais indekss "Purchasing Managers' Index" (PMI) jūlijā samazinājās līdz 50,3 punktiem salīdzinājumā ar 51,3 punktiem jūnijā, tādējādi tika reģistrēts zemākais līmenis pēdējos 15 mēnešos. Indeksa saglabāšanās virs 50 punktu atzīmes tomēr liecina par rūpniecības augšupeju.

Ķīnu arī skāris jauns Covid-19 uzliesmojums, kas tagad aptver 14 provinces. Ķīna ir noteikusi karantīnu vairāk nekā miljonam cilvēku un atjaunojusi masveida testēšanas kampaņas.

"[Izaugsmes] palēnināšanās pasaules otrajā lielākajā ekonomikā būtu liels trieciens reģionam laikā, kad daudzas valstis smagi cenšas tikt galā ar jaunāko Covid-19 vilni," sacīja OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV un Eiropas akciju cenas sarūk

LETA--AFP, 19.05.2021

Uzņēmumu "Apple", "Amazon" un "Facebook" akcijas zaudēja vairāk nekā 1% no to cenas.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas otrdien kritās, tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām pēc sākotnēja kāpuma sarūkot, lai gan "Walmart" un citi mazumtirgotāji ziņoja par labiem darbības rezultātiem.

Investori bija gaidījuši Volstrītas indeksa "Nasdaq Composite" palielināšanos pēc tā samazināšanās pirmdien, tomēr tas pēc sākotnēja kāpuma noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu, un kritās arī indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500".

Uzņēmumu "Apple", "Amazon" un "Facebook" akcijas zaudēja vairāk nekā 1% no to cenas.

Eiropas akciju cenas maz mainījās pēc iepriekšējiem optimisma uzplūdiem par ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas. Naftas cenas kritās, un ASV dolāra vērtība saruka pret citām svarīgām valūtām.

ASV akciju cenas pēdējās nedēļās ir bijušas pakļautas spiedienam, investoriem izvērtējot augošas inflācijas pazīmes pret cerībām uz ekonomikas izaugsmes pastiprināšanos 2021.gada otrajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Venecuēla no valsts valūtas bolivāra svītros sešas nulles, lai naudu varētu vieglāk lietot, ceturtdien paziņoja centrālā banka.

Izmaiņas stāsies spēkā 1.oktobrī ar jaunu banknošu izlaišanu, kuras tiks dēvētas par digitālo bolivāru.

Tā ir trešā reize 13 gados, kad Venecuēla svītro nulles no savas naudas. 2018.gada augustā no bolivāra tika svītrotas piecas nulles, bet 2008.gadā - trīs.

Venecuēlas ekonomika piedzīvo pagrimumu kopš naftas cenu krišanās 2013.gadā, kas novedusi līdz hroniskam pārtikas un medikamentu trūkumam.

Kādreiz bagātā naftas ražotājvalsts piedzīvo ceturto hiperinflācijas gadu un astoto recesijas gadu.

No janvāra līdz maijam cenas pieaugušas par 265%. 2020.gadā inflācija bija teju 3000% un vairāk nekā 9500% gadu pirms tam.

Inflācijas dēļ ikdienas ekonomika tagad strādā galvenokārt ar ASV dolāriem un daudzi veikali cenas norāda ASV valūtā.

Komentāri

Pievienot komentāru