Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.
Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.
Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.
Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.
Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA pavēstīja, ka OPEC+ no maija samazinās naftas ieguvi par 1,15 miljoniem barelu dienā papildus 0,5 miljonu barelu dienā samazinājumam no Krievijas. Krievija jau ir apņēmusies no marta samazināt ieguvi par 0,5 miljoniem barelu dienā līdz gada beigām. Tomēr faktiskais ieguves ierobežojums būs ap miljonu barelu dienā, jo Krievija jau februārī ražoja par 0,7 miljoniem barelu dienā mazāk.
Gašpuitis skaidro, ka OPEC+ solis ir vēlme rīkoties savlaicīgi. Nesenais tirgus satricinājums, kad "Brent" cena noslīdēja līdz 70 ASV dolāriem par barelu, iespējams, nedaudz nobiedēja OPEC+, jo banku un pārējie satricinājumi veido nenoteiktas ekonomikas perspektīvas ar iespējamu naftas cenu sabrukumu.
Patlaban ieguvi ir viegli samazināt, jo slānekļa naftas industrijas iespējas reaģēt ierobežotas, skaidro Gašpuitis. Protams, risks, ka ražošanas samazināšana novedīs pie tirgus daļas zaudēšanas, pastāv. ASV slānekļa nafta ir vienīgā iespējamā OPEC+ pozīciju apdraudētāja. Taču bankroti, konsolidācijas un prioritātes ir mainījušas ASV slānekļa industriju, un tagad galvenais uzstādījums ir peļņa, nevis apjomi. ASV slānekļa naftas urbumu skaits kopš pagājušā gada decembra sākuma ir samazinājies, tad "Brent" naftas cena bija vidēji 82 ASV dolāri par barelu.
Saūda Arābija un Krievija konkurēja ar cenu 2020.gada martā/aprīlī. Pēc tam tās vienojās par ieguves apjomu līmeni 11 miljoni barelu dienā, no kura tās vēlāk veica samazinājumu. Gašpuitis norāda, ka Saūda Arābija reti ir ražojusi tik daudz. Saūda Arābija šā gada februārī saražoja 10,4 miljonus barelu dienā, bet Krievija sankciju dēļ tikai 9,8 miljonus barelu dienā.
Saūda Arābijas ražošanas maksimālā robeža pēc nesenā samazinājuma par 0,5 miljoniem barelu dienā tagad ir samazinājusies līdz 9,98 miljoniem barelu dienā un tādējādi ļoti tuvu Krievijas ražošanas apjomam februārī. Krievija ir paziņojusi, ka martā samazinās ražošanu par 0,5 miljoniem barelu dienā, taču nav skaidrs, no kura līmeņa. Nesenie papildu samazinājumi veicina Krievijas un Saūda Arābijas ieguves apjomu sinhronizāciju un apstiprina, ka OPEC+ grupa ir rīcībspējīga un Krievija ir daļa no grupas, norāda Gašpuitis.
Nesenie ieguves samazinājumi no pārējām OPEC+ dalībvalstīm padarīs naftas tirgu vēl saspīlētāku un palīdzēs arī Krievijai nodrošināt labākas cenas tās naftai, prognozē Gašpuitis. Viņaprāt, tas var viegli kļūt par ļoti sarežģītu politisko jautājumu starp Saūda Arābiju un ASV. Naftas cenas pagājušajā gadā bija aptuveni 100 ASV dolāri par barelu. Naftas cenas atgriešanās iepriekšējā līmenī nevajadzētu radīt pārāk lielu kaitējumu, kaut tas radīs sarežģījumu globālajai ekonomikai, jo palēninās inflācijas mazināšanos, skaidro Gašpuitis.
Ekonomists norāda, ka Saūda Arābijas ražošanas apjoms sasniegs 9,98 miljonus barelu dienā, kas ir tikai nedaudz zemāks par tās vidējo ieguvi 2015.-2019.gadā - 10,15 miljoni barelu dienā, tāpēc Saūda Arābija nonāks ērtā ieguves līmenī. Tas nozīmē, ka tai vēl ir pietiekami daudz iespēju, lai vajadzības gadījumā ieguvi varētu samazināt vēl, uzskata Gašpuitis, jo 2009.gada sākumā tā ieguva tikai 7,9 miljonus barelu dienā.
"OPEC+ ir daudz iespēju attiecībā uz turpmākiem ražošanas samazinājumiem. Tas nozīmē arvien ierobežotākas cenu lejupslīdes iespējas un tā varētu virzīties augšup. Bet izšķirošais nosacījums būs globālās ekonomikas perspektīvas, no kā izrietēs arī tās apetīte pēc fosilajiem resursiem," pauž Gašpuitis.
