Jaunākais izdevums

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Savukārt Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norādīja, ka dzīvojam ļoti izaicinošā laikā, kad ģeopolitiskās situācijas dēļ kravu apgrozījums ostā ir dramatiski samazinājies un jāmeklē jauni biznesa virzieni. «Ventspils rūpniecību attīsta jau kopš 2002. gada, kad tika slēgts naftas cauruļvads, kā rezultātā kravu apgrozījums ostā no 30 milj. tonnu saruka līdz 15 milj. tonnu,» skaidroja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka vairāk nekā 20 gadu laikā ir sasniegti labi rezultāti, jo izveidotas jaunas ražotnes, no kurās saražotā 90 % tiek eksportēti, radītas jaunas darba vietas. Šis iesāktais darbs ir jāturpina, tāpēc Latvijas ekonomikas transformācijai ES atveseļošanas un noturības mehānismā tika izveidota programma nacionālas nozīmes industriālo parku un tehnoloģiju infrastruktūras attīstībai un investoru piesaiste ārpus Rīgas. «Atvēlētais finansējums 80 milj. eiro apmērā bija par maz, jo vajadzētu vismaz 140 milj. eiro, rezultātā ir 124 milj. eiro, kas ir vairāk, taču jebkurā gadījumā iztrūkst daudzi miljoni, lai sekmīgi varētu īstenot ekonomisko transformāciju,» atzina J. Vītoliņš.

“Ventspils osta” vadītājs Imants Sarmulis uzsvēra, ka Ventspils valstspilsētas pašvaldība ir izstrādājusi un iesniegusi projektu pretendējot uz 10 milj. eiro ES līdzfinansējumu Ventspils nozīmes industriālā parka izveidei, savukārt 5 milj. eiro būtu pašvaldības ieguldījums. «Ventspilī ir priekšnoteikumi industriālā parka attīstībai — labas izglītības un pētniecības iespējas, ko rada Ventspils Augstskola un Ventspils Tehnikums ar atbilstošām specialitātēm, izcili transporta savienojumi — autoceļš, dzelzceļš, prāmju satiksme, izcila pilsētvide – augstas klases kultūras, izglītojošas, sporta un atpūtas iespējas,» skaidroja I. Sarmulis.

Viņš norāda, ka ir iezīmēta 525 ha teritorija, kurās iecerēts attīstīt zaļas tehnoloģijas, tostarp saules parkus un vietas, kurās šī saules enerģija tiktu izmantota. Proti, saules paneļu parki no nodarbinātības skatupunkta nav tas izdevīgākais risinājums, jo to apkalpošanai nepieciešami ne vairāk ka trīs cilvēki. «Parkā paredzēts izveidot 13 ražošanas ēkas, kur katrā būtu 4 000 m2 telpas, trijos ražošanas virzienos — zaļo tehnoloģiju zonā — mašīnbūve, elektroenerģijas ražošana, zaļā metanola ražošana; zaļās enerģētikas zona — ūdeņraža un elektroenerģijas ražošana; augsto tehnoloģiju zona — plastmasas un elektronikas izstrādājumu ražošana,» uzsvēra I. Sarmulis.

Viņš atzina, ka iecere līdz 2028. gada nogalei izveidot vismaz 150 jaunas darba vietas un piesaistīt privātās investīcijas 85 milj. eiro apmērā, bet līdz 2024. gada nogalei izveidot vismaz 480 jaunas darba vietas piesaistīt investīcijas 360 milj. eiro apmērā.

Jānoņem šķēršļi

Lai sekmīgi īstenotu izaugsmi, svarīgi ir identificēt, kādi ir galvenie īstermiņa izaicinājumi Latvijas uzņēmējdarbības vidē, kas liedz straujāk augt. «Pareto princips: 80 % problēmu var atrisināt ar 20 % pūlēm, bet atlikušo 20 % problēmu risināšanai vajag pielikt 80 % pūļu. Vai ir kāds viens pasākums, kuru īstenojot uzreiz uzplauks uzņēmējdarbība vai arī ikviens neliels uzlabojums prasa milzīgas pūles?» jautāja Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone, vērtējot visu uzņēmējdarbības vidi, uzskata, ka esam 50 %, 60 % līmenī, jo lielās, uzņēmējiem būtiskās lietas ir paveiktas, bet palikuši tie sarežģītie procenti.

«Šajos 40 % ir tie, kurus bez lielas apņemšanās un kopīgām biznesa uz valsts pūlēm nevar īstenot, turklāt uzņēmēju aptaujas rāda, ka viņi ir vīlušies, jo uzticēšanās daudzām valsts iestādēm ir zemā līmenī un tādējādi viņu vēlme iesaistīties uzlabojumu īstenošanā nav tāda, kāda tā bijusi agrāk, savukārt valsts pusē iestājusies rutīna, jo — esam taču tik daudz ko izdarījuši,» duālo situāciju iezīmēja I. Indriksone. Viņasprāt, pašlaik būtiskākais virziens ir birokrātijas mazināšana, normatīvisms, pārregulācija, kura prasa lielu apņēmību, jo viegli paveikt ir kādas lielas lietas, taču daudz grūtāk ir kārtot neredzamās procesu lietas, kas atvieglotu iespējas uzņēmējiem darīt un strādāt.

SIA “Abavas dārzi” valdes loceklis Mārtiņš Barkāns norādīja uz datiem, ka apmēram 10 % visu uzņēmumu ģenerē 90 % visu nodokļu ieņēmumu, kas ļauj Latvijas valstij eksistēt, vienlaikus jautājot, ko vajadzētu izdarīt, lai šie 90 % uzņēmumu, kuri nedod būtisku pienesumu ekonomikai un valsts budžetam, to varētu darīt. «Kas viņiem traucē?» jautāja M. Barkāns. «Ir jādzēš ugunsgrēki, kuri ir mainīgas vides definēti, jo īpaši, ja pēdējie trīs gadi ir bijuši izaicinājumiem pārpilni, jo daudz resursu jānovirza, lai pielāgotos pārmaiņām,» secina SIA “VK Tranzīts” valdes priekšsēdētājs Renārs Pūce.

Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis Edgars Bergholcs norādīja uz ieinteresētību, lai valstī būtu sakārtots enerģētikas virziens. «Pašreiz šķiet, ka visi ir aizmiguši ar saukļiem, kuros baro mediji — enerģija kļuvusi lēta, gāzes tirgus ir atvērts un cenas arī tūlīt kritīsies un viss būs labi, vienlaikus nav skaidras vīzijas kā valsts virzās zaļas enerģētikas virzienā, atšķirībā, piemēram, no ASV,» tā E. Bergholcs. Viņš norādīja, ka tautai šķiet — enerģijas tirgus sakārtojies, bet tas tā nav, jo neviens nezina, kādas būs energoresursu cenas, piemēram, pēc pusgada. «Pērn sākas saules paneļu uzstādīšanas bums privātmājās, kas beigsies ļoti slikti,» tā E. Bergholcs.

Viņš savu prognozi pamato ar to, ka nav nekāda dalījuma, kuras kompānijas drīkst tirgos un vēl jo vairāk - uzstādīt šos saules paneļus. «Tas ir absurds, ka jebkura kompānija var pārdot un uzstādīt saules paneļus un par to neuzņemties nekādu atbildību,» tā E. Bergholcs. Viņaprāt, pašlaik jāiztērē daudz enerģijas, lai paveiktu jebko.

Liels potenciāls

«Latvija pašlaik ar vēju pašlaik saražo apmēram 2 līdz 3 % elektroenerģijas, bet varētu to darīt ievērojami lielākos apmēros,» skaidroja Vēja enerģijas asociācijas izpilddirektore Lāsma Līvzemniece. Viņa norāda, ka pašlaik uzstādītā jauda 137.4 MWh, bet 2030. gadā tā varētu pieaugt līdz 800 MW, kas pamatojas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā. Apmēram 400 vēja torņi varētu tikt izvietoti gan uz sauszemes, gan jūrā. «Viens no lielākajiem izaicinājums ir tīkls, jo, ja nav pie kā pieslēgt vēja parkus, tad nav jēgas tos būvēt,» uzsvēra L. Līvzemniece. Viņa vērsa uzmanību uz pētījumu, ka Baltijā ir liels atkrastes vēja enerģijas potenciāls, jo Lietuvā — 9 vēja parki ar uzstādīto jaudu 4.5 GW, kas ik gadu saražotu 15.5 TWh, Igaunijā – 14 vēja parki ar uzstādīto jaudu 7 GW, kas ik gadu saražotu 26 TWh, Latvijā — 29 vēja parki ar uzstādīto jaudu 15.5 GW, kas ik gadu saražotu 50-70 TWh. «Līdz šim Latvija līdz 2050. gadam ir izvirzījusi mērķi tikai par 400MW vēja staciju jaudu, kuras būtu izvietotas jūrā,» norādīja L. Līvzemniece. Viņa atgādināja, ka vēja enerģija ir viens no konkurētspējīgākajiem resursiem, kurš ir ļoti izmaksu ziņā efektīvs, jo pašizmaksa pērn bija 39 eiro/MWh. «Pašlaik ir garas rindas uz vēja staciju komponentēm un būtiski pieaugušas izmaksas, kas rada iecerēto projektu izveides kavēšanas risku,» uz problēmām nozarē atzina L. Līvzemniece.

Aicina nestrēbt karstu

Eiropas parlamenta viceprezidents Roberts Zīle atgādināja, ka runājot par atjaunojamās enerģijas eksportu un pievienoto vērtību, ir svarīgi saprast, kas eksportē un kas saņem pievienoto vērtību. «Zaļais kurss, kurā ietilpst gan Fit for 55, taksonomija, kas regulē un nosaka privāto investīciju zaļumu, ģeopolitiskie izaicinājumi Ukrainas kara kontekstā ir notikusi izteikta resursu vektora maiņa enerģētikā. Ir liela ES publiskā nauda, bet jautājums, vai Latvija to pilnībā izmanto. Ir vēl iespēja aizņemties ievērojamas summas uz garu termiņu, bet pieteikties uz to var tikai līdz šā gada augusta beigām,» atzina R. Zīle. Viņš uzsvēra, ka novērojamas ir ne tikai pašas industrijas, bet arī sarežģītu investoru, piemēram, Ķīnas, intereses pieaugums. Vienlaikus ir arī nacionālās intereses, piemēram. Vācijas vicekanclera, ekonomikas ministra Roberta Habecka plāns industrijai uzturēt dotētu, stabilu cenu 6 eirocenti/kwh, kas nozīmētu tirgus izkropļošanu.

«Noris pamatīgas cīņas, piemēram, Francijas atbilde uz ASV tehnoloģiju aktu (kas rada zaļo tehnoloģiju aizplūdi) ir Ķīnas un Taivānas akumulatoru rūpnīcas valsts ziemeļos, nepadomājot par to, vai Ķīnas investīcijas nākotnē nav vērtējamas ar kritisku zīmi,» stāsta R. Zīle. Viņaprāt būtisks jautājums: vai ir svarīgs iekšzemes kopprodukts vai nacionālais kopējais ienākums. Proti, vai tas ar ko Latvijas kapitāls izgājis ārpus valsts nes peļņu atpakaļ vai ir otrādi; vai arī runa ir (būs) par teritoriju, kura rada kopproduktu, bet kura lielākā daļa ienākumu aiziet uz citām valstīm. «Tā arī ir ekonomikas «sāls»,» uzsvēra R. Zīle. Viņš norāda, ka Latvija var iegūt resursus no vēja parkiem jūrā, gan uz sauszemes, vienlaikus tehnoloģijas tiks importētas no Dānijas, Vācijas, Beniluksa valstīm, kurās izvietotas būtiskāko mezglu ražotnes un kurās ir ļoti spēcīga attīstības un pētniecības sadaļa.

«Būtiski ir, cik lielas atjaunojamās enerģijas jaudas Latvijā ir nepieciešamas? Kā segsim pārvades izmaksas? Kāda būs tirgus organizācija un atbalsta formas, jo īpaši, ja jūras vēju enerģiju eksportēsim? Kas šī pasākuma rezultātā iegūs pievienoto vērtību? Vai Latvijas zaļās nafta radīs Baltijas jūras krastos līdzīgu labklājību kā melnā nafta Persijas līča valstīs? Vai Latvijas ostas iegūs savu pievienoto vērtību no atjaunojamo energoresursu eksporta?» jautājumu kalnu rāda R. Zīle.

Viņš atgādina, ka, jo vairāk tiks saražots atjaunojamo energoresursu, jo lielākas bāzes jaudas būs nepieciešamas, kuru nodrošināšanai var izmantot dabasgāzi, ogles, kodolenerģiju, bet Latvijas gadījumā — dabasgāze. «Vai tas būs taisnīgi un ekonomiski pamatoti, ka Latvenergo nāksies dedzināt dabasgāzi, lai uzturētu bāzes jaudas, lai citi pelnītu naudu no saules un vēja stacijām, tad, kad ir pieejams attiecīgais resurss?» jautājumu sēriju turpina R. Zīle. Viņš atgādināja, ka pīķa slodzes maksimumā Latvijā ir nepieciešami 1.2-1.3 GW (Baltijā - ap 3.5 GW), bet vēja un saules spēkstaciju kopējā jauda varētu pārsniegt 1.6 GW. «Vienlaikus var atrast datus par pieteikumiem uz pārvades infrastruktūru 8 GW, bet tīkli neinvestē, bet jautājums kam tas vajadzīgs un kurš pat to maksās? Eiropā ir divas pieejas, kā tiek sadalītas izmaksas starp investoru, kurš attīsta vēja parku un pārvades tīklu operatoriem. Viena, kad izmaksu lielāko daļu uz «sevi» paņem pārvades tīklu operatori, otra, kad investors samaksā daļu no tām investīcijām, kuras jāiegulda tīklos un arī par bāzes jaudu paaugstināšanu,» skaidroja R. Zīle.

Viņš atgādināja par prognozi — ap 2030. gadu visi atkrastes vēja parki strādās tikai eksportam, piemēram, uz Dienvidzviedriju, Vāciju, bet jautājums, kā radīs pievienoto vērtību, ja tie varbūt pat nebūs savienoti ar Latvijas krastu, vēl jo vairāk, ja sauszeme jau būs noklāta ar saules un vēja parkiem, kuri apmierinās iekšējo patēriņu. «Ja nākotnē Latvija kļūs par lielu atjaunojamas enerģijas ražotāju, bet vai tāpēc kļūsim turīgāki, būs augstāka dzīves kvalitāte, tas ir jautājums, uz kuru būtu jāsniedz atbilde gan biznesam, gana arī valsts politikas veidotājiem, kuriem, pieņemot lēmumus, būtu svarīgi nepārsteigties un vienmēr domāt par to, kādu pievienoto vērtību iegūsim atļaujot nākt konkrētajam investoram,» norādīja R. Zīle. Viņaprāt, salīdzinoši lētas elektrības eksportēšana nav jēdzīga nodarbe, jo būtiskākais kā ar šo elektroenerģiju radīt pievienoto vērtību tepat Latvijā. «Pašlaik ir burbuļa pazīmes un tuvāko piecu gadu laikā daudz, kas mainīsies un iespējams, ka tie, kuri šobrīd saka, ka investēs atjaunojamās enerģijas projektos to realitātē nedarīs,» tā R. Zīle.

Viedās pilsētas izaicinājums

«Ja runājam par viedo māju, tad tajā dzīvo viedi cilvēki, bet, ja runājam par pilsētu — daudzām mājām, tad cilvēki būs dažādi un tāpēc lielākais viedās pilsētas izaicinājums ir, ka visi cilvēki rīkojas tikpat viedi kā tie, kuri dzīvo viedajā mājā,» norādīja SIA “Grupa 93” valdes priekšsēdētājs Neils Balgalis. Viņaprāt, tas ir milzīgs izaicinājums, tāpēc jāsāk ar mazām un vienkāršām lietām, piemēram, viedums būtu, ja 93 % skolēnu uz skolu brauktu ar velosipēdu pa veloceliņiem. Pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš norādīja, ka visbūtiskākais ir ielu, nevis ceļu struktūra, jo ielās ir dzīvība, bet uz ceļiem ir automašīnas. «Viedas ir tās pilsētas, kuras ir tūkstošiem gadu vecas, jo tajās laukumi, kur cilvēki pulcējas, kur ir veikali utml.,» skaidroja V. Celmiņš.

Proti, digitalizācija ir tikai viens posms. Viņš norāda, ka, būvējot ēkas, nereti netiek padomāts, kā tajās cilvēki izmantos tīklus un otrs būtisks aspekts ir enerģētika – kā izmanto rekuperācijas un tehnoloģijas iespējas. «Nākotnē arvien vairāk pakalpojumu būs digitāli — telefonā un būtiski, lai tehnoloģijas kalpotu cilvēkam, nevis otrādi,» uzsvēra V. Celmiņš. SIA “Echoo Group” un SIA “BISS” līdzīpašniece Annija Eizernama atzina, ka mūsdienās pieaug pieprasījums pēc risinājumiem attālināti vadīt sistēmas un vienlaikus nodrošināt kontroli par to, kas notiek īpašumā. «Tehnoloģijas un risinājumi šodien ļauj attālināti vadīt klimatu mājā, sekot līdzi, tam, kas notiek ēkā, tai pieguļošajā teritorijā un šīs iespējas arī daudzi jau izmanto,» tā A. Eizernama. Viņa norāda, ka šis tehnoloģijas rada ne tikai ērtības cilvēkam, bet arī ļauj efektīvi izmantot resursus. «Eiropa ir piesardzīga un saka, ka cilvēkiem būtu jādzīvo vidē, kur pārvietotos ar kājām un viss būtu pieejams 10-15 minūšu gājiena attālumā, kas ir veselīgi, lētāk, arī mazāk piesārņojuma, trokšņa,» uz jautājumu, vai viedajās pilsētās ir nepieciešams privātais transports atbild V. Celmiņš.

Forumā netrūka arī vairāki patiesi iedvesmojoši stāsti, kā spilgtāko minot SIA “Blue Shock Race” līdzīpašnieka Arta Daugina uzņēmējdarbības pieredzi. «Jau trīs gadus ražojam ātrākos elektrokartigus pasaulē un ar tiem brauc jau 37 valstīs, kaut arī Latvija nav bijusi kartingu meka, par kādu tiek uzskatīta Itālija,» uzsvēra SIA “Blue Shock Race” līdzīpašnieks Artis Daugins, kurš pats nav mācījies ne uzņēmējdarbību, nedz arī mašīnbūvi, bet ar savu uzņēmību ir spējis radīt elektrokartingu ražotni. A. Daugins atzina, ka ierobežojumi un limiti lielākoties ir cilvēku galvās.

Kopā ar nozaru līderiem, atbildes forumā uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi, kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos, meklēja pasākuma vadītājs Pauls Timrots. Pasākums tika organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā” ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi četrus galvenos darbības virzienus ekonomikas transformācijai, tostarp investīcijas ražošanas kapacitātes stiprināšanai, inovācijas jaunu preču un pakalpojumu attīstībai, ieguldījumi cilvēkkapitālā, kā arī institucionālā transformācija un birokrātijas mazināšana visu Latvijas reģionu izaugsmes paātrināšanai.

Tas teikts EM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par prioritārajiem rīcības virzieniem ekonomikas transformācijas īstenošanai, ko šodien konceptuāli atbalstīja valdībā.

EM norāda, ka stiprināt ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes potenciālu, palielinot produktivitātes līmeni un pieauguma tempus, ir viens no Latvijas izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada globālās tendences, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un klimata pārmaiņas.

Bez strukturālām izmaiņām nav iespējams palielināt produktivitāti un mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Lai arī publiskās diskusijās aizvien vairāk tiek runāts par ekonomikas transformāciju, tomēr bieži vien nav vienotas izpratnes par transformācijas būtību un prioritāri veicamajiem darbiem, vēsta EM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kritizē CFLA nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas

Db.lv, 20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lai turētu līdzi kaimiņvalstīm, vajag papildu divus miljardus

Māris Ķirsons, 09.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvija sekmīgi īstenotu ekonomikas transformāciju un spētu turēt līdzi kaimiņvalstīm — Igaunijai un Lietuvai -, papildus esošajiem ieguldījumiem būtu nepieciešamas vēl apmēram divus miljardus eiro lielas investīcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norāda, ka privātās investīcijas pašlaik veido tikai apmēram 17% no IKP, bet tām vajadzētu veidot vismaz 23-25%. Šo privāto investīciju trūkumu valsts cenšas kompensēt ar ES struktūrfondu programmām.

Fragments no intervijas

Kas ir pēdējā laikā īpaši daudz piesauktā ekonomikas transformācija, un kas nepieciešams, lai to īstenotu dzīvē?

Ekonomikas transformācija būtībā ir pakāpšanās no zemāka tehnoloģiskas attīstības līmeņa uz augstāku — zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgu – tautsaimniecību, kura ļauj nodrošināt straujāku izaugsmi, augstāku konkurētspēju, efektīvāku darbu, lielākas algas un lielākus nodokļu ienākumus valsts budžetā. Tautsaimniecības transformācijas rezultātā IKP pieauguma tempam no apmēram 2% gadā jāpieaug uz vismaz 5%, kas ļautu nodrošināt Latvijas tuvošanos ekonomiski spēcīgākajām ES dalībvalstīm. Faktiski ekonomiskās transformācijas rezultāta mēraukla būs makroekonomiskie rādītāji. Protams, ekonomiskā transformācija nav tikai un vienīgi ieguldījumi zinātnē, pētniecībā, to radītajās inovācijās un tehnoloģijās, bet vienlaikus arī ieguldījumi cilvēkkapitālā, to prasmēs un iemaņās. Pēc aptuvenām aplēsēm, lai Latvija sekmīgi īstenotu ekonomikas transformāciju un spētu turēt līdzi kaimiņvalstīm — Igaunijai un Lietuvai -, papildus esošajiem ieguldījumiem būtu nepieciešamas vēl apmēram divu miljardu eiro lielas investīcijas. Diemžēl privātā sektora kreditēšana Latvijā joprojām atbilstošā apmērā nav atjaunojusies jau kopš ekonomiskās recesijas 2009.-2011.g., kam sekoja finanšu sektora kapitālais remonts. Banku, uzņēmēju un valsts vidū nav savstarpējās uzticības, un būtībā katrā pusē ir daudz darāmā, lai paaugstinātu savstarpējo uzticības līmeni. Privātās investīcijas pašlaik veido tikai apmēram 17% no IKP, bet tām vajadzētu veidot vismaz 23-25%. Šo privāto investīciju trūkumu valsts cenšas kompensēt ar ES struktūrfondu programmām, tomēr valstij ir jādomā par to, kā veicināt kreditēšanu, iespējams, pārskatot kādus nosacījumus vai prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā globālais alkoholisko dzērienu tirgus piedzīvo ievērojamas pārmaiņas, ko izraisa mainīgās patērētāju vēlmes, ģeopolitiskā nenoteiktība un izaicinājumi, kas saistīti ar augsto naudas cenu uzņēmumiem, kā arī dzīves dārdzības krīzi daudzās mājsaimniecībās visā pasaulē, Amber Beverage Group (ABG) uzsāk transformācijas programmu.

Programmu vada Amber Beverage Group vadības komanda. Kompānijas vadītājs Arturs Evarts, saka: "Amber Beverage Group vienmēr ir lepojusies ar to, ka atrodas starp spēcīgākajiem pasaules spēlētājiem alkoholisko dzērienu nozarē, un ir pazīstama ar savu darbu ar spēcīgiem, labi atpazīstamiem zīmoliem, ciešām attiecībām ar partneriem un savu starptautisko ietekmi. Pēdējos gados esam piedzīvojuši lielu izrāvienu mūsu attīstībā. Šobrīd ir pienācis laiks nodrošināt, lai mūsu uzņēmējdarbības izaugsmi papildinātu stabila vērtību radīšana. Mūsu transformācijas programma būs vērsta uz pamatdarbības stiprināšanu, kļūstot par dinamiskāku uzņēmumu, kas koncentrējas uz nepārtrauktu sniegumu."

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunais DESI ziņojums – dzeltenā kartīte Latvijai

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente, 19.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare Latvijā attīstījusies strauji un dinamiski. Tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2022. gada ceturtajā ceturksnī bija sasniedzis jau 6%. Tomēr jaunākais Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) liecina, ka digitālā attīstība Latvijā ir ievērojami lēnāka nekā mūsu kaimiņvalstīs un ES kopumā.

Iespējams, ka mums tā jāuztver kā dzeltenā brīdinājuma kartīte: nevirzot digitālo transformāciju par valsts prioritāti, atpaliksim jomā, kurā kādreiz bijām vieni no līderiem.

Uzlabojuma tempu paātrināšanai nepieciešama saskaņota pieeja, kas ietver valsts atbalstu, iedzīvotāju un uzņēmēju iesaisti, kā arī vienotu normatīvo regulējumu un ilgtermiņa stratēģiju digitālās konkurētspējas veicināšanai. Tādēļ ir ļoti svarīgi veidot sadarbības tīklus starp valsts institūcijām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm un citām iesaistītajām pusēm, kā arī īstenot vienotu IKT attīstību visos Latvijas reģionos. IKT nozarē darbojas 6,7 tūkstoši uzņēmumu ar 40,3 tūkstošiem nodarbināto, tās kopējais apgrozījums sasniedzis 4,7 miljardus eiro, bet peļņa – 598 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reformas uzraudzības padomes sēde, kurā pārrunāja VID reformas norises gaitu, aktualitātes, un izstrādāto VID reformas likumprojektu paketes saskaņošanas rezultātus, informē Finanšu ministrija.

Pašlaik reformas ievešana notiek atbilstoši grafikam, un šā gada 30. maijā ir noslēdzies sešu VID reformas ietvaros izstrādāto tiesību aktu projektu starpinstitūciju saskaņošanas process Tiesību aktu projektu (TAP) portālā. Padome nolēma atbalstīt likumprojektu paketes iesniegšanu Ministru kabinetā.

VID reformas uzraudzības padome atbalstīja VID digitālās attīstības vadības komitejas darbības detalizēta regulējuma noteikšanu Valsts ieņēmumu dienesta likumprojektā, tai skaitā tās uzdevumus un regulējumu neatkarīgu Latvijas un ārvalstu ekspertu piesaistei. Komitejas uzdevums būs identificēt inovāciju iespējas VID digitālās transformācijas jomā, noteikt VID digitālās transformācijas prioritātes un virzienus atbilstoši tā stratēģiskajiem mērķiem, kā arī izvērtēt VID informācijas tehnoloģiju attīstības stratēģijas īstenošanas gaitu un sniegt ieteikumus. Komitejas darbība ļaus VID virzīties uz priekšu digitālās transformācijas jomā, sasniedzot pasaules digitālajā jomā attīstītāko nodokļu administrāciju līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kam jābūt uzņēmumu padomes dienaskārtībā šogad?

Diāna Krišjāne, EY partnere Baltijas valstīs, 27.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir sarežģīts laiks ikvienam un mūsu ikdienas uzdevums ir spēt pareizi pielāgoties izaicinājumiem tā, lai mēs sasniegtu savus mērķus šodien un būtu gatavi izmantot jaunas iespējas rīt. Tas attiecas uz katru no mums – gan privātā līmenī, gan uzņēmumu un institūciju vadībā.

Uzņēmumu padomes ir īpašā lomā šobrīd – tām jāuzrauga uzņēmumu darbība, bet arī jāspēj kalpot par padomdevējiem valdei un akcionāriem – citādi kāpēc gan tās sauktu par “padomēm”? Uzņēmumiem, kuriem nav padomes, daļa šīs lomas ir jāuzņemas valdei vai dalībnieku sapulcēm. EY Padomes dienaskārtības ekspertu centrs ir identificējis piecus punktus, kam būtu jābūt padomju dienaskārtībā šogad, lai uzņēmumi veiksmīgi atrastu pareizo kursu attīstībai situācijā, kurā jaunas problēmas šķiet rodas ik uz soļa.

Ceru, ka šis saraksts noderēs arī Latvijas uzņēmējiem, domājot par savu padomes vai valdes darba plānu šim gadam.

1. Kā novērtēt ģeopolitiskos riskus un kā rīkoties grūtā ekonomiskā situācijā? Šajā dienaskārtības punktā prioritātes visdrīzāk ir enerģija, tās piegādes drošība, paredzamība un izmaksas. Tāpat šajā punktā jādomā par kara Ukrainā tiešo ietekmi – vai izdarīts viss sankciju atbilstības ievērošanai un, vai uzņēmuma piegādes un noiets nav saistīts ar tirgiem, kas varētu nonākt sankciju vai kara ietekmes lokā? Tāpat jājautā – vai mēs saprotam, kas ir “politisks risks” un cik lielā mērā tas mūs ietekmē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iegādājas uzņēmumus nolūkā transformēt esošo biznesu

Raimonds Dauksts, Darījumu un Vadības konsultāciju nodaļas direktors, PwC Latvija, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ārkārtējām tirgus svārstībām, pandēmiju, ģeopolitiskajiem nemieriem un tehnoloģisko paātrinājumu, pēdējo trīs gadu laikā ir bijis vēsturiski augsts uzņēmumu apvienošanas vai iegādes darījumu (M&A) apjoms.

PwC veidotā 2023. gada M&A integrācijas aptauja* (aptaujāti 232 augstākā līmeņa vadītāji no “Fortune 1000” uzņēmumiem) liecina, ka kopumā M&A darījumi kļūst veiksmīgāki. Tai pat laikā, gandrīz visi aptaujātie uzņēmēji norāda uz pilnveides iespējām gan iegādātā uzņēmuma integrācijas procesā, gan sava uzņēmuma transformācijā.

Transformācija kā jauna iespēja

Būtiski pieaug tieši pircēju (nevis iegādājamo uzņēmumu) pārveidojošo darījumu skaits. 2022. gada aptaujas respondenti trīs gadu laikā saskārušies ar tikpat lielām pārmaiņām, kādas piedzīvotas iepriekšējos 15 gados kopā. Uz paplašināšanos vērstā politika un nepieredzētā ģeopolitiskā ietekme mainīja darījumu apjomu un veidu – tie kļuva apjomīgāki, drosmīgāki un riskantāki. Šajā kontekstā, aptuveni puse no visiem darījumiem bija vērsta uz pilnīgi jaunu tirgu, kanālu, produktu vai tehnoloģiju iegādi, kas būtiski mainīja pircēja operacionālās darbības modeli. Tai pat laikā, pircējam līdzīgu (piemēram, nozares konkurentu) vai būtiski mazāku uzņēmumu iegāde būtiski samazinājās.Tas noteikti nav pārsteigums, bet tieši uzņēmumiem ar vislielāko institucionālo un vadības M&A pieredzi ir vislielākās izredzes gūt panākumus, realizējot jaunus darījumus. Īpaši tas attiecas uz veiksmīgajiem M&A uzņēmumiem, no kuriem 75% bija iepriekšēja pieredze ar transformējoša rakstura M&A darījumiem (pārējiem uzņēmumiem šāda pieredze bija tikai 43%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kreditēšana Latvijā – jāgatavojas nākamajam attīstības vilnim

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 16.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusija par kreditēšanas veicināšanu, kura aizsākās kā Latvijā strādājošu komercbanku kritika par it kā pārāk lielo atturību aizdevumu izsniegšanā, pēdējo nedēļu laikā kļuvusi krietni konstruktīvāka, iesaistītajām pusēm meklējot kopīgas iespējas, kā problēmu risināt, nevis padziļināt.

Bankas var (un dažkārt – vajag) kritizēt, – piemēram, par to, ka dažas no tām vēsturiski bijušas pārlieku atvērtas šaubīgam kapitālam un uzņēmumiem. Vienlaikus - par racionālu, izsvērtu kredītpolitiku bankas kaunināt nav nekāda pamata. Bankas grib kreditēt un darīs to tik intensīvi, cik to ļauj aizņēmēju spēja un vēlme aizņemties. Papildus jāņem vērā arī visai stingrais regulējums finanšu nozarei, kas gadiem žņaudza kreditēšanu, pamatīgi birokratizējot finanšu nozari. Attīstoties ekonomikai un perspektīvām biznesa nozarēm Latvijā, ekonomikas politikas veidotāji kopā ar bankām gatavojas nākamajām kreditēšanas attīstības posmam. Par būtisku nosacījumu tajā kļūs uzņēmēju ambīcijas augt un spēja aizņemties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #24

DB, 13.06.2023

Dalies ar šo rakstu

Darba devējiem Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvā un Igaunijā strādājošu tādu pašu uzņēmumu ir visgarākais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš un arī vislielākās nodokļu izmaksas, kas negatīvi ietekmē mūsu tautsaimniecības konkurētspēju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors, bijušais Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.jūnija numurā lasi:

Statistika

Jūtami krities ES, tostarp Latvijas, imports no Krievijas

Tēma

Latvijas izglītības kvalitāti sagrauj reformas un pusaudžu atkarība no datorspēlēm

Aktuāli

Pabalsti kļūst par pieradumu un nastu

Intervija

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā nepieciešams palielināt studējošo skaitu

TSI, 19.06.2024

Emmanuels Merčans (Emmanuel Merchan), Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir ļoti plašs un kvalitatīvs studiju programmu klāsts, taču kopējais studentu skaits ir salīdzinoši niecīgs, ņemot vērā universitāšu faktiskās uzņemšanas spējas, atzīmē Emmanuels Merčans, Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns.

Lai palielinātu aktīvo studentu skaitu, mums noteikti jāraugās tālāk par Eiropas robežām un jāpiesaista vairāk ārvalstu studentu - lai to izdarītu, svarīgi starptautiskā mērogā runāt ne tikai par izglītības iespējām, bet veidot arī pašas valsts mārketingu, spriež E.Merčans. Manuprāt, Latvija ir lieliska valsts - tā ir droša un moderna, bet augstākā izglītība - kvalitatīva, pieejama un salīdzinoši lēta, secina TSI dekāns. Šie noteikti būtu galvenie aspekti, kāpēc ārvalstu studenti varētu apsvērt iespējas studēt pie mums, taču ir arī vairāki sarežģījumi. Nereti jauniešiem no trešajām valstīm ir ļoti grūti iegūt mācību vīzas, ja šis process būtu vienkāršāks, kopējais studentu skaits Latvijā noteikti būtu lielāks, spriež E.Merčans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LDDK un LTRK iesniedz Finanšu ministrijai ieteikumus darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanā

Db.lv, 03.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir iesniegušas Finanšu ministrijai vienotu nostāju par darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomiskās transformācijas veicināšanai.

Gatavojoties Finanšu ministrijas Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sēdei, kurā ir iekļauts jautājums par “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. - 2027.gadam izstrādi”, LDDK un LTRK vēlas uzsvērt, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta darbaspēka nodokļiem, jo tie ir būtisks instruments Latvijas ekonomiskās transformācijas veicināšanai. Attiecībā uz darbaspēka nodokļiem LDDK un LTRK pauž vienotu nostāju par izmaiņām darbaspēka nodokļu politikā, jo tie ietekmē tautsaimniecības konkurētspēju. Latvijas darbaspēka nodokļi un tiem pielīdzināmie maksājumi šobrīd ir augstākie starp Baltijas valstīm, kā arī ir vieni no augstākajiem tuvākā reģiona līmenī. Uz to norāda gan sociālo un sadarbības partneru veiktā analīze, gan starptautisku ekspertu (Ernst & Young, OECD) aprēķinātie salīdzinājumi. Jāatzīmē, ka korektai salīdzināšanai starp valstīm būtu jāvērtē kopējo darbaspēka nodokļu slogs (kopējās nodokļu izmaksas) pret neto algu. Kā iespējamie darba nodokļu sloga samazinājuma risinājumi varētu būt:

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Rīgā notiks Baltijā vērienīgākā zinātnē balstīto tehnoloģiju nozares konference Deep Tech Atelier 2024

Db.lv, 03.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gada 16. un 17. maijā Rīgā notiks Baltijā vērienīgākā zinātņietilpīgo tehnoloģiju nozares konference “Deep Tech Atelier 2024”, kas sestajā tās norises reizē izcels bio un kosmosa tehnoloģijas un inovatoriem būtiskus jautājumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajā pasākumā jau trešo reizi iekļauta arī Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) diena, kas izcels uzņēmējdarbības un komercializācijas jautājumus.

Vairāk nekā 1000 dalībnieki divās konferences dienās piedalīsies dažādās starptautisku lektoru prezentācijās, diskusijās, klausīsies jaunuzņēmumu prezentācijas (Start-up Demo), dzirdēs ārvalstu investoru piedāvājumus un apgūs jaunas prasmes praktiskās darbnīcās. Būtiska konferences daļa atvēlēta B2B sesijām, jo jaunu kontaktu veidošana un tīklošanās ir svarīga jaunu sadarbību veidošanai, iesākto projektu attīstībai un ideju apmaiņai. Konferencei īpaši gatavojas arī Latvijas jaunuzņēmumi, kuriem būs pieejamas pitch jeb sevis prezentēšanas sesijas un virtuālais Expo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cilvēcība kā līderības stūrakmens

Ilze Grase-Ķibilde, Volkswagen Baltijā un Audi Latvijā un Lietuvā vairumtirgotāja Møller Baltic Import izpilddirektore, 15.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir notikušas vairākas būtiskas transformācijas, ar kurām cilvēce ir saskārusies pēdējo pārdesmit gadu laikā. Līdz ar globalizāciju, klimata pārmaiņām un politiskās nestabilitātes radītajām sekām ir jāmainās arī veidam, kā uzņēmumi un vadība funkcionē.

Līderība tās tradicionālajā izpratnē būtu jāaizmirst, jo ar vertikālo vadību vien vairs nepietiek. Iekļaujošai darba videi, kas ietver dalīto vadību, laipnību un emocionālo ievainojamību, uzņēmumā ir jābūt kā standarta praksei. Ieviešot šādu pieeju, iespējams cieņpilnā veidā vairot gan līdzcilvēku labsajūtu un lojalitāti, gan sasniegt uzņēmuma izvirzītos mērķus.

Ikdienā man ir tas gods pārstāvēt pasaulē iemīlētu zīmolu Volkswagen un Audi ražotāju Baltijas valstīs. Tas nozīmē izaicinājumu šo uzņēmumu ambiciozos transformācijas plānus pārvērst praktiskos soļos pašmāju tirgos, strādājot ar ļoti plašu iesaistīto pušu loku – lēmumpieņēmējiem, pārdevējiem jeb dīleriem, partneriem, viedokļu līderiem, autobraucējiem, darbiniekiem un citiem – lai panāktu mērķtiecīgu un saskaņotu darbību iecerētajā virzienā. Saprotams, ka šādu apjomīgu darbu nevar paveikt viens cilvēks, tam vajadzīga komandas saliedētība un izpratne, par to, ko darām. Ne velti Møller Mobility darba devēja stratēģiju sauc Dare to move. Šeit apkopotas manas atziņas par darbu ar komandu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektroapgādes tarifi – gaidu, realitātes un atbildību dzirnakmeņos

Kristaps Ločmelis, AS "Sadales tīkls" padomes priekšsēdētājs, 30.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19, energokrīze, karš Ukrainā un šo globālo notikumu sekas ir nokausējušas ikvienu ģimeni Latvijā. Nemitīgs cenu pieaugums maizei, pienam, elektrībai, hipotekārajam kredītam, siltumam. Bažas par savu un savu tuvinieku drošību, veselību, darba iespējām. Cik var un kad beidzot valdība kaut ko darīs, ir jautājums, kas nācis prātā ne vienam vien.

Tā vien šķiet, ka nu ir atrasts "ideālais vainīgais" - elektroenerģijas pārvades un sadales tarifi, un politiķi attiecīgi spiesti meklēt risinājumus. Mediji un sociālo tīklu telpa ir visai monolīta savā viedoklī – sadales operatora peļņa ir par lielu, izmaksas un tarifu pieaugums ir nepamatots, tātad jāsamazina. Diemžēl pamatojums ir tīri emocijās balstīts – nepatīk, neticam, negribam maksāt. Pašķetināsim konkrētāk.

Kāpēc tarifs vispār pieaug?

Sadales tarifs ir maksa, ar kuru visi sistēmas lietotāji nosedz izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu 92 000 km garu elektrotīklu (Zemes ekvatora garums ir vien 40 000 km!), ap 28 000 transformatoru apakšstaciju punktu, vienu miljonu pieslēguma vietu u.tml. Bez šīs valsts kritiskās infrastruktūras elektrības vienkārši nebūtu, jo to nebūtu iespējams piegādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas atveseļošanas un noturības plāna programmu ieviešana tiek nepamatoti kavēta

Db.lv, 06.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pievērstu uzmanību Latvijas atveseļošanas un noturības plāna (ANM) programmu ieviešanas kavēšanai, Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas: Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un septiņas eksportējošo nozaru asociācijas (LETERA, LIKTA, LKF, LAĶĪFA, MASOC, LPUF, LEEA) iesniegušas kopīgu vēstuli Ministru prezidentam, ekonomikas ministrei un finanšu ministram, kurā aicina veikt Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) vadības un attiecīgo Finanšu ministrijas amatpersonu nomaiņu.

Eiropas Savienības finanšu līdzekļi Latvijas izaugsmei un attīstībai ir būtiski un nozīmīgi – īpaši šajā mūsu tautsaimniecībai tik sarežģītajā laikā. Ir nepieņemami un nav attaisnojami, ka Latvijas ekonomiskais izrāviens tiek kavēts no valsts pārvaldes puses. Koncentrējoties uz birokrātiskiem procesiem un formālismiem, nevis mērķi un rezultātiem, ANM plānā iekļautās ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformas, digitālās transformācijas programmas netiek ieviestas plānotajos termiņos. Līdz ar to nav pieejamas investīcijas, kas tik ļoti nepieciešamas Latvijas izaugsmei un attīstībai. Un tā vietā, lai koncentrētos uz ekonomisko transformāciju, Latvijas konkurētspējas atpalicība no reģiona valstīm turpinās pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no Sēnītes līdz Siguldai satiksme pa labās puses brauktuvi, ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Satiksme pa vienu joslu katrā virzienā. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei ir seši reversās kustības posmi, ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 45 minūtes;
  • uz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12) no Jēkabpils līdz Mežārei ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, platuma ierobežojums 3,8 m. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 23 minūtes.
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 45 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no Sēnītes līdz Siguldai satiksmei atvērtas abas brauktuves abas brauktuves katrā virzienā. Ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei septiņi luksoforu posmi un apbraucamais ceļš posmā Drabeši–Vaive. Slēgta nobrauktuve uz Cēsīm (P20). Satiksme notiek pa esošo pārvadu. Ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais laiks remontposma šķērsošanas – stunda;
  • uz Valmieras šosejas (A3) no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi (V280) četri luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Remontdarbu posma šķērsošanai nepieciešamas 50 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no tā, vai jums bijusi nogurdinoša diena darbā vai esat devies garā ceļojumā, labs miegs ir svarīgs dažādu iemeslu dēļ. Tas ne tikai ļauj atgūt produktivitāti un saglabāt labu garastāvokli, bet arī veicina vispārējo labsajūtu. Jums pilnīgi noteikti ir nepieciešams tāds matracis, kas spēj nodrošināt augstu komforta līmeni. Lai pienācīgi sagatavotos nākamās dienas izaicinājumiem, ir ļoti svarīgi uzturēt labvēlīgu gulēšanas vidi. Laba miega pamatā ir jūsu individuālajām vajadzībām piemērots matracis.

Miega kvalitāti lielā mērā ietekmē ārējie faktori, un viens no būtiskākajiem ir jūsu īpašajām prasībām atbilstošs matracis. Pareiza matrača izvēle palīdzēs jūsu muskuļiem atslābināties un garantēs, ka nākamajā rītā jutīsieties atpūties un enerģijas pilns. Mēs esam izveidojuši noderīgu ceļvedi, lai palīdzētu jums izvēlēties ideālu matraci. Šajā rakstā ir sniegti vērtīgi padomi un ieteikumi par to, kādi faktori jāņem vērā, izvēloties savu guļamvietu. Tas atvieglos lēmuma pieņemšanas procesu un nodrošinās, ka izdarāt apzinātu izvēli sava komforta un labsajūtas labā.

Temperatūra

Meklējot jaunu matraci, daudzi cilvēki par prioritāti izvirza temperatūras neitralitāti. Tas nozīmē, ka viņi vēlas matraci, kas spēj regulēt un uzturēt komfortablu temperatūru visas nakts garumā. Lai novērstu svīšanu naktī, ieteicams izvēlēties matraci, kas ir gaisa caurlaidīgs un nodrošina pareizu gaisa plūsmu, lai karstās vasaras dienās saglabātu vēsumu. Turklāt izvēlieties matraci, kas pielāgojas jūsu ķermeņa temperatūrai un nodrošina izolāciju aukstākajos gadalaikos. Tas var palīdzēt nodrošināt ērtu gulēšanu bez svīšanas visa gada garumā. Aplūkojot matračus šajā konkrētajā kategorijā, ir vērts apsvērt atsperu vai putu poliuretāna matraču veidus. Abiem šiem veidiem ir unikālas īpašības, kas var atbilst jūsu vēlmēm un komforta prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts autoceļu tīklā būvdarbu notiek 88 autoceļu posmos, daudzviet satiksmi organizē pa vienu braukšanas joslu ar pagaidu luksoforiem. Visvairāk šādu posmu – septiņi – ir uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tur ceļā jāplāno stunda.

Uz Valmieras šosejas (A3) no Murjāņiem līdz Braslai luksoforu skaits pieaudzis līdz četriem, arī tur autovadītājiem ceļā jāplāno gandrīz stunda. Maršrutā Rīga–Valmiera (A3) pagaidu luksofors ir arī pie pagrieziena uz Cēsīm (P14).

No Valmieras līdz Rencēniem (P17) šonedēļ jau divi reversās kustības posmi ar luksoforiem, bet vēl piecos kustību regulē ar priekšrocības ceļazīmēm. Visa posma izbraukšanai jāparedz 45 minūtes.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no “Sēnītes” līdz Siguldai satiksme pa vienu joslu katrā virzienā. Ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei septiņi reversās kustības posmi un apbraucamais ceļš posmā Drabeši–Vaive, ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais laiks remontposma šķērsošanas – stunda;
  • uz Valmieras šosejas no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi (V280) četri luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Remontdarbu posma šķērsošanai nepieciešamas 50 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Summus Capital kaļ izaugsmes plānus

Jānis Goldbergs, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko finanšu sektoram nesīs 2024. gads?

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors, 03.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gads ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē finanšu sektoram ir bijis izaicinājumiem pilns, bet vienlaikus arī pieredzes un iespējām bagāts periods. Ekonomiku sašūpoja virkne dažādu ārēju faktoru, no nestabilas ģeopolitiskās situācijas un pat karadarbības vairākos reģionos līdz procentu likmju izmaiņām un energoresursu un izejvielu cenu svārstībām.

Šie notikumi prasījuši īstus “dzelzs nervus” katram uzņēmējam, lai spētu nemitīgi pielāgoties, pieņemt nestandarta lēmumus, kā arī meklēt pilnīgi jaunus, unikālus risinājumus savas darbības saglabāšanai un attīstīšanai.

Situācija uzņēmējdarbībā: stabila, bet ar būtiskiem izaicinājumiem

Apgrūtinātas transporta un loģistikas ķēdes, kas ierobežoja noteiktu preču pieejamību un izraisīja papildu cenu kāpumu. Karš, kas lika kāpt energoresursu cenām un attiecīgi ietekmēja arī patēriņa cenu celšanos. Atsevišķu valstu pieaugošie militārie izdevumi, kas lielā mērā tiek finansēti uz parādu rēķina. Apkures cenu pieauguma kompensācijas, pabalsti, piemaksas un algu celšanas – virkne dažādu notikumu, kas stūma inflāciju augstāk kalnā un būtiski sašūpoja ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas ekonomisko situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu un nodaļu vadītāji joprojām ir galvenais digitālo risinājumu ieviešanas dzinējspēks Latvijas privātfirmās un valsts iestādēs.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultātiem. Tie uzskatāmi parāda, ka vadītāju vidū digitālo risinājumu lietotāju īpatsvars ir krietni augstāks nekā darbinieku un ka tieši no vadības nostājas atkarīgs, vai digitālā transformācija būs sekmīga.

Vispieprasītākais risinājums abās grupās ir pandēmijas gados popularitātes izrāvienu piedzīvojušais elektroniskais paraksts. To lieto 87% no visiem aptaujātajiem vadītājiem un 69% darbinieku. Līdzīgas proporcijas novērojamas arī citu rīku izmantošanā. Piemēram, e-adresi izveidojuši 65% vadītāju un 55% darbinieku, un arī e-rēķinu sagatavošanu apguvušo vadītāju īpatsvars ir lielāks nekā darbinieku – attiecīgi 46% pret 42%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadu VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) noslēdzis ar pozitīviem finanšu rādītājiem un attīstījis jaunus darbības virzienus.

Pērnajā gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 67,2 milj. eiro, kas ir par 14,3% mazāk nekā 2022.gadā, turpretī peļņa 2023.gadā sasniedza 1,1 milj. eiro pretstatā 1361 eiro 2022.gadā. Savukārt 2,2 milj. eiro tika ieguldīti tehnoloģisko iekārtu un transportlīdzekļu iegādei. LAU dividendēs valstij no pagājušā gada peļņas izmaksāts 709 805 eiro un nodokļos samaksāti 10,1 milj. eiro.

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis: "2023.gads bija pārmaiņu un izaicinājumu pilns. Augustā noslēdzās deviņu gadu posms, kad LAU izbeidza pildīt valsts deleģēto funkciju valsts autoceļu ikdienas uzturēšanā. Šobrīd LAU autoceļu uzturēšanas un būvniecības jomā konkurē brīvajā tirgū ar citiem tirgus dalībniekiem. Brīvā tirgus konkurences apstākļos LAU ieguva tiesības uzturēt 100% visus valsts autoceļus un ir viens no lielākajiem pašvaldību un meža ceļu uzturēšanas darbu veicējiem. Esam apliecinājuši, ka spējam pielāgoties pārmaiņām un esam konkurētspējīgs, profesionāls tirgus spēlētājs uzturēšanas jomā. Uz to norāda uzņēmuma stabilie finanšu rādītāji, kā arī tas, ka spējam attīstīt jaunus sadarbības veidus un darbības virzienus. Uzņēmuma stabilitāti novērtē arī bankas, ko apliecina pievienotās kredītprocentu likmju samazināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru