Ekonomika

Cenu kāpums Latvijā šobrīd jau līdzinās 2007. un 2008. gadā pieredzētajam

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Salīdzinājumā - 2020. gada novembrī degvielas cenas Latvijā ir augušas par 39,1 %, dabasgāzes - 38,9 %, elektrības - 24 % un siltumenerģijas - 26,3 %. Vienlaikus pēdējās dienās Nordpool biržā elektrības cenas Latvijā ir sasniegušas vēl nebijušus augstumus un atsevišķās stundās elektrības cena ir pārsniegusi pat 1 eiro par kilovatstundu. Bez energoresursiem novembrī turpināja palielināties arī pārtikas cenas, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 6,2 %. Šis pieaugums gan jau iepriekš bija gaidāms, un tas pamatā ir saistīts ar pēdējā gada laikā kāpušajām pārtikas cenām pasaulē. Pārtikas cenas pasaulē šobrīd turpina palielināties, tādēļ, manuprāt, nav izslēgts, ka nākamā gada sākumā pārtikas cenu inflācija Latvijā varētu sasniegt 10 %," pieļauj M.Āboliņš.

Viņaprāt, pašreizējais energoresursu cenu līmenis, ja tas saglabāsies ilgākā laika periodā, nozīmēs ne tikai tālāku cenu kāpumu, bet būtiski apdraudēs arī Latvijas ekonomikas izaugsmes iespējas. "Elektrības cenas šogad augušas visā Eiropā, taču pēdējo dienu aukstais laiks un ražošanas jaudu ierobežotā pieejamība reģionā ir ievērojami pacēlušas elektrības cenas tieši Baltijas valstīs un arī Somijā. Augstais cenu līmenis šobrīd ir atgādinājums, ka Baltijā elektrības ražošanas jaudas nav pietiekamas pašu patēriņam. Piemēram, 2019. gadā Baltija importēja aptuveni 40 % no patērētās elektrības. Vienlaikus virzība uz klimata mērķu sasniegšanu noteikti nozīmēs ievērojami plašāku ekonomikas elektrifikāciju, savukārt Igaunijai būs vēl vairāk jāmazina degslānekļa izmantošana, un paralēli līdz 2025. gadam ir plānota atslēgšanās no Krievijas energoapgādes sistēmas. Tas nozīmē, ka Latvijai ir jādomā par investīcijām jaunās elektroenerģijas ražošanas jaudās," secina ekonomists.

Inflācijas augstākais līmenis Latvijā, visticamāk, tiks sasniegts nākamā gada pirmajos mēnešos, kad patēriņu cenu inflācija varētu pietuvoties pat 10 %, savukārt gada otrajā pusē cenu kāpuma tempam vajadzētu mazināties. Taču inflācijas sarukšana varētu nenotikt tik strauji, kā tiek cerēts. Novembrī inflācija turpināja paplašināties un, piemēram, pakalpojumu cenas novembrī palielinājās par 3,8 %, kas ir viens no straujākajiem pakalpojumu cenu kāpumiem pēdējo 10 gadu laikā. Tikmēr ražotāju cenu inflācija Latvijā ir pārsniegusi 20 % un ražotājiem ir liels spiediens nodot izmaksu kāpumu patērētājiem. "Tādēļ ir svarīgi, ka šobrīd ne tikai cenas aug, bet gan patērētāji, gan uzņēmēji apzinās, ka cenas aug. Tas ļauj vieglāk celt cenas, un tas arī tiks darīts. Labā ziņa ir tā, ka pasaulē šobrīd ir apstājies naftas cenu kāpumus, taču citās jomās situācija ir mazāk iepriecinoša. Piemēram, dabasgāzes piegādes kontraktu cenas Eiropā uz nākošo vasaru ir lētākas, nekā šī brīža cenas, taču joprojām ir būtiski virs iepriekšējo 10 gadu vidējā līmeņa. Tādēļ elektrības un siltumenerģijas cenas varētu arī strauji nesarukt. Savukārt līdz ar energoresursu cenām Eiropā strauji augušas minerālmēslu cenas, tādēļ arī nākamgad varam sagaidīt tālāku pārtikas cenu kāpumu. Pēc manām prognozēm, inflācija Latvijā 2022. gadā varētu būt 5-7 % robežās, taču nezināmo ir ļoti daudz un iespējami dažādi pārsteigumi. Un ļoti sarežģītā situācijā šobrīd ir arī politikas veidotāji, jo ierobežot inflāciju, neapturot izaugsmi, būs ļoti izaicinoši, un finanšu tirgos jau sāk pāradīties arī pa kādam recesijas signālam tuvāko 2-3 gadu laikā," norāda M.Āboliņš.

Pirms gada šajā laikā bija deflācija, lai cik neticami tas šobrīd neizklausītos, atgādina Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Galvenais dzinējs cenu kāpumam ir mājokļos patērētās enerģijas izmaksas. Mājokļu uzturēšana kopumā novembrī bija par 15% dārgāka nekā pirms gada, kas ir lielākais kāpums kopš 2009. gada aprīļa. Šī izdevumu pozīcija bija spēcīgākā inflācijas veicinātāja arī mēneša griezumā, sadārdzinoties par 2,9%. Diemžēl paziņojumi par elektrības cenu pārrēķināšanu turpina pienākt, enerģija turpinās dzīt inflāciju augšup arī decembrī. Vidējā elektrības vairumcena Nordpool Latvijas apgabalā novembrī bija 167 eiro par MWh, kas vairāk nekā trīskārt pārsniedz vidējo cenu pēdējo trīs gadu laikā. Taču decembrī jau piedzīvoti īpaši neprātīgi cenu rekordi, atsevišķās stundās virs 600 un pat virs 1000 eiro par MWh. Atliek cerēt uz siltāku laiku un solīto atkusni, kas liktu straujāk griezties hidroelektrostaciju turbīnām un noturētu decembra vidējo cenu saprāta robežās," uzskata P.Strautiņš.

Viņš atgādina, ka mājokļu un transporta izmaksas, kuru pamatā tāpat ir enerģijas cenas, veidoja gandrīz divas trešdaļas no kopējā cenu kāpuma gada griezumā novembrī. Šie posteņi un pārtika, kuras izmaksas arī stipri ietekmē enerģija, veidoja vairāk nekā 4/5 dzīves dārdzības pieauguma. Lielākajā daļā patēriņa groza cenu kāpums joprojām ir mērens, taču tas ir vājš mierinājums ģimenēm, kam lielu daļu tēriņu veido degviela, elektrība, gāze vai ar gāzes palīdzību ražots siltums. Elektrības gada inflācija novembrī sasniedza 24% (pirms mēneša 18,1%), siltumam 26,3% (17,8%), bet gāzei 39% (37,6%).

Savukārt transporta degvielu cenas novembrī pieauga vēl par 3,3%, sasniedzot gada augstāko punktu, tomēr vismaz šajā kategorijā decembrī varētu būt neliels izmaksu kritums. Novembrī degvielas gada inflācija bija 39,1%.

"Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu dārdzības izmaiņas uz vispārējās cenu vētras fona šobrīd nešķiet šokējošas, taču nenoliedzami pastiprina pirktspējas krīzi cilvēkiem ar samērā zemiem ienākumiem. Šīs preču grupas cenu kāpums ir straujākais kopš 2017. gada augusta. Atsevišķu produktu sadārdzinājums ir pat vēl daudz lielāks, acīm plaši ieplesties liek kartupeļu cenu pieaugums par 50,2%, taču šis vienalga ir samērā lēts produkts, kura patēriņš laika gaitā ir ievērojami samazinājies. Daudz nepatīkamāks varētu būt piena produktu sadārdzinājums par 10,9%," domā ekonomists.

P. Strautiņš teic - tāpat kā mājokļa izmaksām, arī pārtikai cenas turpina kāpt, salīdzinājumā ar oktobri pieaugot par 1,5%: "Lielākajai daļai preču un pakalpojumu kategoriju cenu kāpums ir samērā mērens. Piemēram, veselības aprūpe gada laikā sadārdzinājusies par 3,0%, sakari par 1,6%, atpūta un kultūra 2,9%, izglītība par 1,8%, restorāni un viesnīcas par 4,1%, dažādas preces un pakalpojumi par 3,6%. Ja ģimenes patērētā siltuma avots ir biomasa (malka, šķelda, granulas) un tā lieto efektīvas elektriskās ierīces un apgaismojumu, bet pārvietojas ar sabiedrisko transportu, tās dzīves dārdzības kāpums var būt ļoti mērens. Šādā situācijā risinājums ir iespējami vairāk sniegt mērķētu palīdzību pabalstu veidā patērētājiem, kam elektrība un fosilā enerģija tieši vai netieši veido īpaši lielu daļu no izdevumiem. Politiķu šobrīd apspriestā PVN samazināšana elektrībai šādā situācijā ir apsverama, bet atrisinās vien samērā nelielu daļu problēmas. Tā kā trūcīgām ģimenēm izdevumi par apkuri sezonas laikā mēdz būt krietni lielāki par elektrības tēriņiem, tad nopietni apsverams atbalsta veids varētu būt iespēja uz dažiem mēnešiem atlikt maksājumus par siltumu visiem".

P.Strautiņa ieskatā šādu atbalsta veidu varētu būt samērā viegli pārvaldīt, uzņēmumi varētu robu apgrozāmajos līdzekļos finansēt ar valsts garantētiem aizņēmumiem. "Gāzes un elektrības cenas šādā līmenī nebūs mūžīgi, par to gaidāmo normalizēšanos signalizē nākotnes darījumi tirgos, piemēram, elektrības cena ierastajā diapazonā varētu atgriezties līdz vasarai. Taču, tā kā nākamo gadu sāksim ar ļoti augstu cenu līmeni, 2022. gada vidējā inflācija diemžēl varētu pārsniegt 5%, lai arī enerģijas cenas jau pavasarī visdrīzāk sāks virzīties lejup. Taču ļoti atšķirīgā cenu līmeņa līkne nākamajā gadā savukārt nodrošinās izdevīgu sākumpunktu 2023. gadam, kad vidējā inflācija būs ļoti mērena - OECD prognozē, ka tā varētu būt 1%," komentē ekonomists.

Arī Swedbank ekonomiste Laura Orleāne norāda, ka galvenie inflācijas virzītājspēki nav mainījušies. Pēdējā mēneša laikā jau atkal saasinājusies energokrīze Eiropā - pieprasījums pēc energoresursiem pārsniedz piedāvājumu.

Būtiskākais patēriņa cenu virzītājs novembrī bija ar mājokli saistītās izmaksas (+15%). Eiropas dabasgāzes cenas pagājušajā mēnesī nolaidās no oktobra pīķa, taču līmenis vēljoprojām saglabājas augsts. Pēc krituma mēneša sākumā, elektrības cenas Nordpool biržā reģistrējušas iepriekš neredzētu cenu līmeni. Šī mēneša sākumā elektrības cena uzstādījusi visu laiku rekordu – 7. decembra vidējā cena sasniedza 469 EUR/MWh. Pieaugošo elektrības rēķinu rezultātā valdība meklē risinājumu krīzes mīkstināšanai, to skaitā ir pavīdējis priekšlikums par PVN likmes samazināšanu elektrībai no 21% uz 5%.

"PVN likmes samazināšana mīkstinātu radušos krīzi, taču joprojām jāsaka, ka drīzāk atbalstāms būtu dāsnāks mērķēts atbalsts. Energoresursu cenu kāpums ir ļoti sāpīgs tieši nabadzīgākajām mājsaimniecībām, kam lielāku daļu no patēriņa groza veido maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem. Savukārt vidējam strādājošajam joprojām situācija ir panesama, gan tādēļ, ka vidēji algas joprojām aug straujāk nekā cenas, gan tādēļ, ka biržas cenu izmaiņas tiešā veidā neatspoguļojas rēķinos. Īpaši ņemot vērā to, ka salīdzinoši nelielai daļai mājsaimniecību Latvijā ir mainīgais tarifs (vien ap 15%). Tas nozīmē, ka, lai gan ar lielākiem rēķiniem iedzīvotāji jau sastopas un vēl sastapsies, cenu kāpumi, ko redz vidējais patērētājs, ir mērenāki nekā biržas svārstības," norāda L.Orleāne.

Otrs būtiskākais patēriņa cenu pieauguma veicinātājs pagājušajā mēnesī bija ar transportu saistītās izmaksas (+18.7%), ko ietekmē izmaiņas pasaules naftas cenās. Degvielas cena Latvijā gada griezumā pieauga par 39.1%. Lielāko daļu novembra naftas cena turējās virs 80 dolāriem par barelu, bet mēneša beigās reģistrēja strauju kritumu.

Novembra beigās ASV paziņoja par naftas stratēģisko rezervju palaišanu tirgū, ar mērķi samazināt naftas cenu un slāpēt patēriņa cenu pieaugumu. Tomēr lielāka ietekme nekā ASV valdības manevram bija jaunatklātajam covid-19 Omicron paveidam, kas, radot bažas par nākotnes pieprasījumu, veicināja ievērojamu kritumu naftas cenās novembra beigās. Turklāt OPEC+ dalībvalstis pēdējā tikšanās reizē nolēma, ka pieturēsies pie iepriekš apstiprinātā plāna palielināt naftas ražošanu par 400 000 bareliem mēnesī, neskatoties uz vīrusa draudiem. Arī šis lēmums rada lejupvērstu spiedienu uz naftas cenām.

"Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas novembrī pieauga par 5.6%, bet mēneša griezumā reģistrēts 1.5% pieaugums. Apvienoto Nāciju pasaules pārtikas cenu indekss novembrī atkal ir uzstādījis jaunu desmitgades rekordu, kas ietekmē pārtikas cenas arī Latvijā. Pasaules pārtikas cenas pagājušajā mēnesī lielākoties virzīja augošais pieprasījums pēc graudiem un piena produktiem. Savu artavu pasaules pārtikas cenu kāpumā sniedz arī piegādes ķēžu pārrāvumi," piebilst L.Orleāne.

Energoresursu krīzes rezultātā augošais cenu līmenis rada satraukumu visur. Eiro zonas inflācija Novembrī sasniedza 4.9% - augstāko jebkad reģistrēto mēneša rādītāju. Eiropas Centrālā banka ir apstiprinājusi iepriekš izteikto nostāju, ka inflācijas pieaugums ir pārejošs un norāda, ka novembrī reģistrētais rādītājs ir Eiro zonas inflācijas pīķis. Cenu līmenis 2022. gada laikā samazināsies līdz centrālas bankas noteiktajai 2% atzīmei. Tā rezultātā procentu likmes nākamgad, visticamāk, netiks celtas.

Gaidām, ka enerģijas cenas samazināsies vien nākamā gada pavasarī un inflācija Latvijā pīķi sasniegs nākamā gada sākumā. Swedbank prognozē, ka patēriņa cenu pieaugums 2021. gada būs 3.1% bet 2022. gadā inflācija sasniegs 4.5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija eirozonā augustā ir pakāpusies līdz augstākajai atzīmei teju 10 gados, liecina Eurostat apkopotā informācija.

Vēl mēnesi iepriekš monetārā reģiona gada inflācija atradās pie 2,2% atzīmes. Savukārt nemaz ne tika sen - pagājušā gada beigu daļā – monetārais reģions atradās cenu sarukuma stadijā.

Kopumā inflācija eirozonā vasaras pēdējā mēnesī izrādījās augusi straujāk nekā analītiķu vidēji pirms tam prognozētie 2,7%. Lielais jautājums, protams, ir – cik noturīgs būs šāds patēriņa cenu spiediens. Pēdējā laikā ietekmīgākās centrālās bankas pielikušas daudz pūles skaidrojot, ka inflācijas lēciens būs pārejoša parādība. Tam sliekušies piekrist arī lielākā daļa ekonomisti. Tomēr, inflācijai esot augstākai, šajos pieņēmumos var parādīties robi (tā ir arī munīcija tiem, kas tam gluži nepiekrīt).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ziemassvētku iepirkšanās sezonā veikalu plaukti var būt tukšāki

Jānis Šķupelis, 14.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielā daļā pasaules uz pandēmijas ierobežojumu, lielā pieprasījuma, piegāžu problēmu, izejvielu deficīta un citu faktoru fona galvu pacēlusi inflācija. Piemēram, septembrī eirozonas gada inflācija palielinājusies straujāk līdz 3,4% - visvairāk 13 gadu laikā.

Savukārt, piemēram, Vācijā inflācija sasniegusi 4,1% atzīmi, kas ir visvairāk 29 gados.

Katrā ziņā, piemēram, augstajām enerģijas cenām pagaidām īsti neredzot beigas, šī ziema daudzām sabiedrībām, visticamāk, saistīties ar visai lieliem izaicinājumiem. Viens ir tas, ka cenas un rēķini, visticamāk, augs. Tāpat vēl viens apstāklis, ka līdz ar jauniem pandēmijas ierobežojumiem, piegāžu traucējumiem, darbinieku iztrūkumu, potenciāli mazasinīgāku ekonomikas izaugsmi un arī kādiem izejvielu iztrūkumiem daļa pasaules var tik nolikta arī kādu preču vai pakalpojumu deficīta priekšā (svaigs piemērs tam ir Apvienotās Karalistes degvielas krīze).

Lielbritānijā turpinās paniska degvielas pirkšana 

Lielbritānijā pirmdien iedzīvotāji turpina paniski iegādāties degvielu un mediji ziņo, ka valdība...

Tādējādi tuvojoties Ziemassvētku iepirkšanās sezonai, nav izslēgts, ka pat industriāli attīstītās valstīs veikalu plaukti būs tukšāki nekā tradicionāli ierasts. Dažādās pasaules malās ražojošie uzņēmumi ziņo par to, ka, neskatoties uz lielo pieprasījumu, tie samazina savas produkcijas tempus. Līdzīga situācija vērojama arī, piemēram, būvniekiem, kuriem daudzas lietas jāpērk dārgāk un uz tām jāgaida ilgāk. Aktuāli spriedumi par enerģijas krīzi ne tikai Eiropā, bet arī Ķīnā.

Cenu spiediens uz dārgo materiālu un piegāžu problēmu fona jau ir izrādījies noturīgāks, nekā tika uzskatīts agrāk (piemēram, gada pirmajā pusē). Daudz arī tiek runāts par to, ka augstāka inflācija pasaulē varētu nemaz nebūt tik pārejoša. Kopumā gan pamata pieņēmums joprojām paliek tas, ka inflācijai pēc patrakošanas pandēmijas laikā vajadzētu tomēr atkāpties, ko noteiks, piemēram, aktuālo piegāžu ķēžu izaicinājumu risināšanās. Inflācijas spiedienam esot paaugstinātam ilgāk, arvien grūtāk arī ir attaisnot centrālo banku stimulus un valdību papildu naudas grūšanu ekonomikā. Vēl no citas puses – arī ekonomikas izaugsmes gaidas drīzāk nu tiek koriģētas uz leju. Tādējādi arvien skaļāk tiek piesaukts stagflācijas scenārija risks.

Draudi sociālajai stabilitātei

Pie lielākiem izaicinājumiem un jau tā bieži vien ne pārāk apmierinātām sabiedrībām var palielināties riski sociālajai stabilitātei. Spriedze var pāraugt konfliktos gan vienas valsts ietvaros, gan arī starp valstīm – var spekulēt, ka ekonomisko rādītāju atšķirības pastiprinās pārrobežu spriedzi un novedīs pie papildu tirdzniecības tarifiem, ieguldījumu sankcijām utt. Arī, piemēram, Financial Times eksperti spriež, ka Eiropas enerģijas krīze un augstākas inflācijas spiediens var būt gluži kā degviela, lai no jauna iededzinātu dažnedažādus Eiropas valstu strīdus.

Ļoti slikts būtu scenārijs, ja notiekošais raisītu vēl arī kāda veida pārtikas krīzi. Eiropa pamatā pārtiku var nodrošināt sev pati, un tā kā kopums ir pārtikusi. Tas nozīmē, ka te uz galdiem, visticamāk, tāpat būs, ko likt. Pavisam sliktā gadījumā nav arī izslēgti kādi kara laikam raksturīgi lēmumi, piemēram, pārtika var tikt izsniegta noteiktās devās, tiek noteiktas kādas tās cenu kontroles un tā tiek krāta, lai vispirms apmierinātu savas valsts iedzīvotāju vajadzības. Lielāka iespējamība šādam scenārijam ir attīstības valstīs (cenu kāpums īpaši sāpīgs būs jau tā nabadzīgajiem).

12 mēnešos pasaulē pārtikas cena ir pieaugusi par trešo daļu, ja vērtē Apvienoto Nāciju datus. Attīstības valstīs krietni lielāku daļu no ienākumiem jāatvelta pārtikas iegādei. Katrā ziņā plašāka pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats pirms 10 gadiem piedzīvotais tā saucamais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos. Līdz ar šo visu bija vērojams cilvēku migrācija uz Eiropu, kas nu atkal var pastiprināties. Situāciju pārtikas inflācijas frontē vienmēr var saasināt arī laika apstākļi.

Inflācija virs 10%

Tradicionāli cenu nestabilitāte, kas teju vienā mirklī var saēst iedzīvotāju bagātību, izteiktāk sevi izpauž jau pieminētajos attīstības valstu tirgos. Jau tagad redzams, ka tajos patēriņa cenu pieaugums ir visai straujš, kas šādu valstu centrālajām bankām liek pieņemt sāpīgus lēmumus par likmju paaugstināšanu. Tieši stingrāka monetārā politika ir atbilde uz inflācijas pieaugumu. Tiesa gan, augstākas procentu likmes pūš pretī ekonomikas izaugsmei, ko ir saprotams, ka visi līdz ar joprojām aktuālo pandēmiju grib nosargāt. Situācija pietiekami sarežģīta.

Runājot par attīstības valstīm, var izcelt tādu lielu un Eiropai tuvu ekonomiku kā Turcija. Tur septembrī gada inflācija nupat pieaugusi līdz 19,6%, kas ir aptuveni četras reizes augstāks rādītājs, nekā to grib redzēt šīs valsts centrālā banka. Jāteic gan, ka Turcijas gadījums ir visai specifisks. Tur liela ietekme pār centrālās bankas darbībām ir šīs valsts līderim Tajipam Erdoganam, kurš, pretēji vispārpieņemtajam, paudis uzskatu, ka tieši augstākas procentu likmes izraisa inflāciju, nevis to palīdz to samazināt. Rezultātā Turcijas centrālā banka savu galveno valūtas refinansēšanas procentlikmi pat pagājušajā mēnesī samazināja.

Rezultātā arī eiro cenai Turcijas lirās šogad izdevies pieaugt gandrīz par 15%, bet 10 gadu skatījumā tie ir jau 320%. Inflācija iespaidīgus 9,7% sasniegusi arī tādā gigantiskā tautsaimniecībā kā Brazīlija. Virs 10% tā jau atrodas, piemēram, Ukrainā. Savukārt Krievijā tā augustā atradusies pie 6,7% atzīmes.

Latvijā inflācija septembrī palielinājusies līdz 4,6%, liecina Eurostat provizoriskie mērījumi. Lietuvā tā jau atradās pie 6,3% un Igaunijā – pie 6,4%. Vēl aprīlī gada inflācija Igaunijā atradās pie 1,6% atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas gada inflācija 2021. gada beigās uzņēmusi tempus un pieaugusi jau līdz 5%. Tirgus dalībnieki pirms tam gaidīja, ka decembra inflācija eirozonā tiks nomērīta 4,8% apmērā. Novembrī eirozonas inflācija atradās pie 4,9% atzīmes.

Līdz ar to redzams, ka inflācija joprojām nav nemaz tik “pārejoša”, kā to jau visai ilgi raksturojuši gan centrālie baņķieri, gan daudzi politiķi. Joprojām gan ir lielas cerības uz to, ka šogad patēriņa cenu pieaugums tomēr sabremzēsies.

Bez kādiem ļoti lieliem pārsteigumiem lielākā ietekme uz šādu cenu kāpumu ir enerģijas cenām. Enerģija monetārajā reģionā gada laikā sadārdzinājusies par 26%. Savukārt pārtikas, alkohola un tabakas izstrādājumu cena gada laikā pakāpusies par 3,2%. Eirozonas pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgo pārtikas un enerģijas cenu ietekmi, decembrī atradusies pie 2,6% atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas inflācija jūnijā patiešām nedaudz atkāpusies, apstiprinājuši Eurostat dati. Proti, pagājušajā mēnesī patēriņa cenas, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, pieauga par 1,9%.

Vēl mēnesi pirms tam eirozonas inflācija atzīmējās pie apaļās 2% atzīmes. Tādējādi jūnijā fiksēta pirmā inflācijas palēnināšanās kopš pagājušā gada septembra.

Reģiona cenu stabilitātes sargi no Eiropas Centrālās bankas (ECB) runā par to, ka inflācijai pēc zināmas patrakošanas vajadzētu nomierināties. Pagaidām lielāka daļa tam tic, un arī ekonomisti pārsvarā runā līdzīgi - ka inflācijas spiedienam nākamgad vajadzētu mazināties. Ir gan arī zināmi izņēmumi. Piemēram, Deutsche Bank ekonomisti brīdinājuši, ka inflācija var vien maldīgi izskatīties kā tāda problēma, kas atkāpsies, lai gan nākamajos gados tas varot novest pie krīzes. Bankas pārstāvji liek noprast, ka augstākas inflācijas materializēšanās var prasīt ilgāku laiku, bet, sabiedrībā materializējoties augstāku cenu gaidām, tas notikšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada vasara pasaules lielākajiem akciju tirgiem pagaidām padevusies ļoti veiksmīga, kur, piemēram, ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā Standard & Poor"s 500 indeksa vērtība kopš jūnija sākuma palēkusies jau par 3,7%.

Vērtspapīru eksperti norāda, ka - gluži kā par spīti kārtējām prognozēm par inflācijas kāpumu - finanšu aktīvu cenas uzvedas tā it kā būtu gaidāma būtiska inflācijas tempa palēnināšanās.

"Vairumam finanšu aktīvu vasaras sākums bijis sekmīgs, un nozīmīgākie akciju cenu indeksi demonstrēja faktiski nepārtrauktu augšupeju un vairākos gadījumos tika sasniegts jauns vēsturiski visaugstākais līmenis. Turklāt jūnijs bija īpaši labvēlīgs eiro denominētajiem finanšu instrumentiem, jo eiro valūtas kritums pret ASV dolāru par 3% šajā periodā veicināja to kāpumu – globālais akciju indekss (MSCI ACWI) eiro izteiksmē palielinājās par 4,6%. Turklāt pretstatā 2021. gada līdzšinējām tendencēm jūnijs izrādījās labvēlīgs arī obligāciju cenām, jo visās lielākajās obligāciju apakškategorijās tika novērots pieaugums visa mēneša garumā. Vienīgais sektors ar negatīvu dinamiku bija izejmateriālu tirgus, kur daži izejmateriāli, piemēram, zelts, varš un jo īpaši kokmateriāli, piedzīvoja strauju cenu korekciju," izceļ Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāds sakars dabasgāzes krājumu līmenim ar patēriņa cenu pieaugumu?

Mārtiņš Āboliņš, “Citadele banka” galvenais ekonomists, 04.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī Covid-19 uzliesmojuma dēļ esam nonākuši kārtējā stingrajā mājsēdē, kas, daudzuprāt, atņems jebkādas krāsas jau tā pelēcīgajam rudenim, var gadīties, ka gada beigās teiksim – šis gads ir kā apzeltīts.

Proti, jau tuvākajā nākotnē jutīsim pamatīga dabas resursu cenu pieauguma sekas, kas veicinās pakalpojumu sadārdzinājumu gan nozarēs, ko gaidāmais cenu kāpums ietekmēs tieši, piemēram, elektroenerģijas jomā, gan tajās, kas iespaidu jutīs pastarpināti. Tā notiks ar transporta un loģistikas izmaksām, visa veida ražošanu, pasta un citu pakalpojumu tarifiem u. c. Ekonomikas atgūšanās pēc pandēmijas radītā krituma būs ļoti strauja, taču nenāks par labu iedzīvotāju maciņiem.

Ja skatāmies uz ekonomiku kopumā, tā turpina atkopties no pandēmijas radītā satricinājuma, turklāt negaidīti strauji un vienlīdz dinamiski gandrīz visā pasaulē. Latvijā iekšzemes kopprodukta rādītāji ir atgriezušies pirmspandēmijas līmenī, reģistrētais bezdarbs ir tuvu tam – zem 6%. Jā, satricinājumi bija būtiski, un atkopšanās notiek uz valsts atbalsta, budžeta deficīta un valsts parāda pieauguma rēķina. Vienlaikus patēriņa cenu inflācija ir straujākā, kādu esam piedzīvojuši kopš 2008. gada, tuvojoties 5% robežai. Ražošanas izmaksu kāpums ir vēl apjomīgāks un jau pārsniedz 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā pandēmijā, ja neskaita pašu tās sākumu, akciju cena pasaules lielākajos šādos tirgos faktiski to vien darījusi, kā ceļojusi arvien augstāk.

Šogad vien lielo ASV kompāniju akciju kopuma Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par ceturto daļu, un līdzīgs cenu kāpums bijis arī Eiropas tirgū.

Ne visi gan ir pārliecināti, ka šāds pieaugums atbilst realitātei, kur, piemēram, investīciju jomas leģenda - Pacific Investment Management Company (PIMCO) dibinātājs - Bils Gross nupat norādījis, ka investori šobrīd dzīvojot sapņu pasaulē, kuru esot radījuši centrālo banku joprojām īstenotie ekonomikas uzpumpēšanās pasākumi laikā, kad tautsaimniecību atkopšanās pēc pandēmijas ir bijusi ļoti strauja.

B. Gross intervijā Financial Times norādījis, ka vēsturiski zemas procentlikmes un centrālo banku obligāciju uzpirkšana rada plašus finanšu eiforijas uzplūdus dažnedažādos lauciņos, sākot no akcijām līdz digitālajiem aktīviem, piemēram, “digitālajiem unikālajiem žetoniem” (Non-Fungible Tokens jeb NFT žetoni). “Tas ir bīstami. Tā visa ir sapņu pasaule, kuru atbalsta procentu likmju atrašanās tur, kur tām nevajadzētu atrasties,” norāda slavenais līdzekļu pārvaldnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu pēdējo mēnešu laikā esmu saņēmis daudz jautājumus par mājokļu tirgu – kas notiek un kas notiks, kāpēc aug cenas, vai labāk pirkt vai īrēt?

Tas atgādina notikumus apmēram pirms 15 gadiem, kad mājokļu tirgus bija Latvijas ekonomikas centrālā ass, kuras gravitācija turēja orbītā darba tirgu, patēriņu un patēriņa cenas, IKP dinamiku un maksājumu bilanci. Par to daudz runāja ballēs, bērēs un biznesa konferencēs. Par šiem notikumiem toreiz daudz rakstīju kā žurnālists un saņēmu daudz jautājumu, atzinības un kritikas.

Šogad mājokļu tirgus ir mainījies pietiekami strauji, lai varētu apgalvot, ka pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušas stagnācijas tirgū notiek pavērsiens. Ir paātrinājies īpašumu cenu kāpums. Vairākās Pierīgas pilsētās kopš gada sākumā sērijveida dzīvokļu cenas augušas apmēram par piektdaļu. Aktivizējas hipotekārā kreditēšana, piemēram, pirmajā pusgadā Luminor bankas mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes. Top jauni mājokļu projekti, aug izsniegto būvatļauju apjoms. Ienākumu kāpums pamazām palielina to ģimeņu īpatsvaru, kas spēj ņemt hipotekāros kredītus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pēdējās desmitgades esam dzīvojuši zemas inflācijas periodā

Ģirts Rungainis, uzņēmējs un finansists, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādas prognozes liecina, ka gaidāms cenu kāpums dabas resursiem un dažādiem ražošanas procesā nepieciešamajiem materiāliem, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12%, papīram – 12%, elektrībai – 42%.

Lai prognozētu, cik liels un ilgs cenu pieauguma periods gaidāms, vispirms jāsaprot, kas ietekmē cenu svārstības dažādās nozarēs un kādu iespaidu tās var radīt uz plaša patēriņa preču cenām?

Ir dažādi veidi, kā raudzīties uz inflāciju, un, ņemot vērā, ka šis process lielākā vai mazākā mērā ietekmē ikvienu, par to vienmēr būs diskusijas. Jau ekonomists Džons Meinards Keinss, kurš inflāciju dēvēja par monetāru fenomenu, norādīja, ka situācijās, kad naudas daudzums pieaug, bet preču apjoms nemainās vai samazinās, cenas viennozīmīgi augs.

"Naudas drukāšana" ir sarunvalodā lietots termins, ar ko apzīmē aktīvu iegādes programmu – ar to viļņveidīgi nodarbojušās gan ASV, gan Eiropas Centrālā banka, un sistēmā it kā ir ieplūdis milzīgs naudas daudzums, bet liela daļa no šīs naudas nenonāk līdz cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Šobrīd nav pamata ilgstošam straujas inflācijas kāpumam

LETA, 13.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd nav pamata ilgstošam straujas inflācijas kāpumam, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka šobrīd Latvijā patēriņa cenu kāpums viennozīmīgi ir atgriezies, un inflācijas kāpums tuvākajos mēnešos turpināsies, gada beigās inflācijai šajā ekonomikas ciklā sasniedzot augstāko punktu - tuvu 4%.

Vienlaikus Kazāks uzsvēra, ka pirms gada Latvijā patēriņa cenas samazinājās, tādējādi vidējais cenu kāpums gada laikā nav tik būtisks, kā arī inflācija Latvijā ir mazāka nekā vidējais algu kāpums. "Šeit, nu dien, nevajag bažīties, ka inflācijas tempi būtu pārspīlēti strauji," teica Kazāks.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents minēja, ka galvenie faktori, kas šobrīd Latvijā virza inflāciju, ir ārēji, tostarp naftas un pārtikas cenu kāpums, kā arī tas, ka pieprasījums pasaulē attīstās krietni straujāk nekā piedāvājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz strauju ekonomiku uzrāvienu uz ļoti dāsnu pandēmijas stimulu fona no valdību un centrālo banku puses daudzviet plaukušas runas par lielāku inflāciju.

Pastāv pieņēmums, ka viens no aktīviem, kas jebkādos laikos spēj saglabāt zināmu vērtību ir zelts. Piemēram, Bloomberg ziņo, ka pieprasījums pēc zelta monētām un stieņiem Vācijā sasniedzis augstāko līmeni kopš 2009. gada pirmās puses, kad sevi pilnā apmērā bija pieteikusi globālā finanšu krīze. Pamatā vācieši zeltu uzpērkot tieši tādēļ, ka tie raizējas, ka to bagātību kādā brīdī varētu saēst augstāka inflācija.

Jānorāda, ka vāciešiem, inflācija parasti visai izteikti nepatīk. Vēsturiski cenu nestabilitāte šai valstij nozīmējusi ļoti, ļoti smagus laikus. Pēc Pirmā pasaules kara Vācijā bija vērojama hiperinflācija, kas tur faktiski sagrāva pirktspēju. “Mūsu DNA ir iestrādātas inflācijas bailes. Tagad inflācijas riski pieaug. Skatījums uz dārgmetālu tirgu ir ļoti pozitīvs,” esošo situāciju raksturo Vācijas dārgmetālu dīlera Philoro Edelmetalle pārstāvji, kuri atklāj, ka to zelta pārdošanas apmēri šogad palēkušies par ceturto daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas uzrāviens, kas sekojis pasaules cīņai ar pandēmiju, nozīmējis milzīgu pieprasījumu pēc dažādām izejvielām un detaļām. Savukārt to piedāvājums ne vienmēr šim pieprasījumam spējis tikt līdzi.

Rezultātā dažādu piegāžu problēmas rada riskus daudzmaz vienmērīgam ekonomikas kāpienam augstāk. Tāpat notiekošais var nozīmēt, ka paaugstināta kādu laiku saglabājas inflācija. Faktiski lielas problēmas pasaulē ir dažādas lietas vajadzīgajā apmērā no punkta A nogādāt līdz punktam B, kas kādā brīdī var arvien jūtamāk ietekmēt visu pēcpandēmijas ekonomikas atveseļošanos.

Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Steet Journal izceļ, ka gan ekonomisti, gan biznesa līderi šobrīd prognozē, ka saspringta situācija piegāžu frontē un fiskālo stimulu iedrošināts liels pieprasījums teju pēc visa saglabāsies vismaz līdz šā gada beigām vai ilgāk.

Arī Institute of International Finance prognozes liecina, ka dažādi piegāžu traucējumi, kas globālā mērogā cēluši ražotāju cenas, visticamāk, aktuāli būs arī 2022. gadā. Tas savukārt palīdzēšot vairot bažas par inflāciju. "Tas, kas notiek tagad, ir tādā mērogā, ka pārsniedz jebko, kas noticis nesenā vēsturē," piebilst minētās organizācijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz dažādiem riskiem stabilai ekonomikas izaugsmei, piemēram, jaunu pandēmijas vilni, piegāžu traucējumiem un ļoti dārgām izejvielām, pasaules akciju vērtības pagaidām bažas īsti neskar.

To cena turpina traukties debesīs, kur, piemēram, ASV šī tirgus tendenču raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērība šogad līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam ir spējusi aizsniegties jau teju 70 reizes.

Pēdējās dienās vērtspapīru mijējus gan nedaudz pabiedējusi inflācija. ASV patēriņa cenas iepriekšējā mēnesī palielinājušās straujākos tempos vairāk nekā 30 gados.

Pieejamie dati liecina, ka inflācija ASV nu sasniegusi varenus 6,2%, kas ir visvairāk kopš 1990. gada. Daudzi ASV inflācijai jau paredz 7% sasniegšanu. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi, ASV palielinājusies līdz 4,2%. Tādējādi, šķiet, arvien prāvāks kļūst tas pulciņš, kas teic, ka debatēm par to, vai inflācija ir pārejoša, ir pienākušās beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 1,8% līdz 2%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,2% līdz 2,9%, liecina Latvijas Bankas jaunākās prognozes.

Tāpat Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no šogad marta beigās prognozētajiem 1,8% līdz 2%.

Centrālajā bankā atzīmēja, ka inflācijas dinamiku ietekmē globālā pieprasījuma pieaugums, kas strauji kāpinājis resursu cenas.

"Atbilstoši gaidītajam, patēriņa cenu gada inflācija kopš marta kļuva pozitīva, un maijā sasniedza 2,6%. Patēriņa cenu pieaugumu galvenokārt ietekmē izejvielu cenu kāpums pasaules tirgū, kā arī pakalpojumu sadārdzinājums atliktā pieprasījuma un izmaksu pieauguma dēļ, pastāvot fiziskās distancēšanās noteikumiem, kā arī būtiski augot minimālajai algai," skaidroja Latvijas Bankā.

Latvijas Banka prognozē, ka inflācija maksimumu - virs 3,5% - sasniegs 2021. un 2022.gada mijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas krīze daudzējādā ziņā bijusi visai unikāla. Tās atnestais šoks ekonomikas izaugsmei Rietumvalstīs bija ļoti straujš, lai gan šajā pašā laikā – īslaicīgs. Ātri vien ar milzīgiem stimuliem radušos caurumus steigušas lāpīt valdības un centrālās bankas.

Rezultātā Rietumvalstīs daudzu cilvēku ienākumi šīs krīzes laikā nav sarukuši, un pat pieauguši to uzkrājumi. Tādējādi šīs pandēmijas laikā turpinājies cenu pieaugums, piemēram, finanšu tirgū – turklāt tas bijis ļoti spējš. Visai burbuļojošs izskatās arī, piemēram, mājokļu tirgus. Proti, ir pasaules ekonomikas daļas, kas rada bažas par pārmērībām un viena no tām ir mājokļu tirgus.

Bums vai jau burbulis

Mājokļu cenas pasaulē 12 mēnešos līdz martam pieaugušas vidēji par 7,3%, liecina Knight Frank Global House Price indeksa dati. Šāds kāpums ir straujākais kopš 2006. gada jeb kopš brīža pirms globālā finanšu kraha. Piemēram, ASV šajā termiņā mājokļu cena ir palēkusies par 13,2%, kas ir visvairāk kopš 2005. gada. Arī, piemēram, Zviedrijā tie ir 13%. Strauji mājokļu cenas palēkušās arī Jaunzēlandē, Vācijā, Nīderlandē, Krievijā, Norvēģijā, Apvienotajā Karalistē Karalistē utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā cenu kāpumu ir grūti nepamanīt. To apstiprināja svaigākie inflācijas mērījumi, kas atklāja, ka patēriņa cenas eirozonā oktobrī palēkušās par 4,1%, kas ir visvairāk kopš 2008. gada vasaras jeb brīža pirms iepriekšējā finanšu kraha, kas globālo tautsaimniecību iemeta teju mūžīgā sasaluma zonā. Tāpat tas izrādījās vairāk nekā pirms tam vidēji analītiķu gaidītie 3,7%.

Vēl septembrī reģiona inflācija atradās pie 3,4% atzīmes, bet, piemēram, jūnijā tie bija 1,9%. Savukārt pagājušā gada otro pusi vispār Eiropa pārlaida cenu krituma apstākļos. Cenu pieaugumam izveidojusies bezmaz vai perfektā vētra, kur šādus apstākļus balstījis gan spēcīgs patērētāju pieprasījums, piegāžu traucējumi un darbinieku trūkums, gan straujš izejvielu cenu kāpums. Ļoti liela ietekme uz kopējo inflāciju ir tieši enerģijas cenu skrējienam.

Proti, enerģijas cenas eirozonā gada laikā ir pieaugušas jau par 23,5%. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi, septembrī atradās pie mērenāka 2,1%. Eiropā uz pārējo fona izceļas Baltija. Lietuvā gada inflācija sasniegusi ļoti augstus 8,2%, un Igaunijā tā ir palēkusies līdz 7,4%. Savukārt Latvijai šajā ziņā ar mūsu jau tā iespaidīgajiem 6%, šķiet, vēl ir, kur tiekties. Var spekulēt, ka šādi inflācijas līmeņi te jau pieprasītu cenu kāpuma ierobežojošus lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošās Rietumvalstu kompānijas jau kādu laiku sākušas ziņot par savu iepriekšēja ceturkšņa sniegumu. Peļņas atskaites bieži vien papildina uzņēmumu vadītāju spriedumi un mājieni par nākotni. Redzams, ka šo finanšu atskaišu publicēšanas sezonu daudzas lielās kompānijas arī izmanto, lai informētu par savu produktu un pakalpojumu cenu tālāku palielināšanu.

Piemēram par cenu palielināšanu plašam produktu klāstam nupat ziņojis globālais dažnedažādu patēriņa preču ražotājs Procter & Gamble (tas kontrolē, piemēram, Gillette, Pampers, Ariel un teju neskaitāmas citas preču zīmes). Līdzīgi par cenu palielināšanu ziņojis globālais patēriņa preču smagsvars Unilever, kas iepriekšējā ceturksnī vidēji tās audzējis par 4%, kas ir visvairāk kopš 2021. gada. Arī šai kompānijai piederošo preču zīmju saraksts ir ļoti garš, kur cita starpā šis uzņēmums ir lielākais pasaules saldējuma ražotājs (tas kontrolē, piemēram, Magnum preču zīmi).

Vēl par savu cenu palielināšanu nupat ziņojuši tādi uzņēmumi kā Nestle, Danone un WD-40 Co utt. Tāpat dauzu šādu uzņēmumu vadība devusi mājienus, ka cenu palielināšana, iespējams, būs nepieciešamā arī nākamgad. “Mums jāgatavojas vēl vismaz 12 mēnešiem ar inflācijas spiedienu. Mēs atrodamies tādā inflācijas vidē, kas ir vērojama reizi divdesmit gados,” spriedusi minētā Unilever vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien mainījās dažādos virzienos pēc datu publicēšanas par straujāku inflāciju, bet ASV dolāra vērtība saruka pēc tam, kad ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels saglabāja miermīlīgu nostāju monetārās politikas jomā.

ASV ražotāju cenu indekss pieauga par 7,3% 12 mēnešos līdz jūnija beigām, un tas ir šī indeksa straujākais gada kāpums, kopš Nodarbinātības ministrija pirms vairāk nekā 10 gadiem sāka publiskot šādus datus.

Otrdien publiskoti patēriņa cenu dati liecināja, ka gada inflācija ASV jūnijā pieaugusi līdz 5,4% salīdzinājumā ar 5% maijā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2008.gada augusta.

Pauels atzina, ka inflācija aug straujāk, nekā FRS bija cerējusi, un paliks "paaugstināta" arī nākamos mēnešus. Viņš tomēr solīja, ka FRS turpinās stimulēt ekonomiku, līdz tā būs pilnīgi atveseļojusies.

FRS "nodrošinās, lai monetārā politika turpinātu sniegt spēcīgu atbalstu ekonomikai, līdz atveseļošanās būs pabeigta", sacīja Pauels savā pusgada liecībā ASV Kongresam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidrs, ka tā ir ierasts, taču, raugoties uz pašreizējo situāciju, tomēr šķiet dīvaini, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) aprēķinā noteicošās ir cenas, nevis saražotā vai sniegto pakalpojumu apjomi.

Turklāt cenas nevis konkrētiem produktiem ar lielu pievienoto vērtību, kas tad uzrādītu izaugsmi, bet gan globālais teju vai visa sadārdzinājums, kura pamatā kā šajā gadījumā ir tieši izejvielu un energoresursu deficīta radīts cenu kāpums pasaulē. Pavisam vienkārši runājot – vai tas vien, ka vienu un to pašu preci tagad saražot ir krietni dārgāk un attiecīgi tā realizējama par augstāku cenu nekā pērn, automātiski nozīmē, ka ražotājs un visa sabiedrība kļūst turīgāki?

Saprotams, ka to var attiecināt uz valstīm, kas ir bagātas ar energoresursiem un izejvielām, ja tās augstu cenu periodā vairāk eksportē, taču vai tāpat arī uz mums, kam naftas produkti, gāze, lielā mērā arī elektrība, metāli utt. ir jāimportē, lai ko saražotu un pārdotu globālajos tirgos?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdību aicina izvērtēt pieaugošos Covid-19 trešā viļņa riskus

Db.lv, 12.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut gan īsi pirms valsts budžeta izskatīšanas valstī ieviestie Covid-19 ierobežojumi ir salīdzinoši saudzīgi, tie neizbēgami bremzēs ekonomisko izaugsmi un pasliktinās valsts fiskālo pozīciju.

Šādos augstas nenoteiktības apstākļos Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību rūpīgi izvērtēt pieaugošos riskus, kas saistīti ar Covid-19 trešo vilni. Uz to Uzraudzības ziņojumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022. - 2024. gadam un 2022. gada budžetu norāda FDP.

“Covid –19 krīzes dēļ pēdējos divus gadus valsts budžeta veidošanas process ir bijis ļoti sarežģīts, un kopumā valdība un Finanšu ministrija ir tikusi galā ar šī laika izaicinājumiem. Tomēr arī šodien nenoteiktība ir liela un atbalsta pasākumu finansēšana, kuru apjoms Covid-19 trešā viļņa ietekmē atkal varētu pieaugt, rada jaunus fiskālus riskus, ” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augošās inflācijas apstākļos pārmērīga valsts budžeta deficīta kāpināšana stimulē inflāciju, kas palielina sociālo spriedzi, kā arī mazina uzņēmumu konkurētspēju.

To jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 17 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome.

Kā norāda Padome, budžeta likumā ieplānotie līdzekļi neparedzētiem gadījumiem 2022. gadam šobrīd jau ir iztērēti un valdības lēmums janvāra sākumā šīs programmas finansējumu palielināt par 300 miljoniem eiro kāpinās šī gada budžeta deficītu. Šobrīd koalīcijas partijas ir vienojušās par jauniem atbalsta mehānismiem, kas kompensētu enerģijas cenu pieaugumu 260 miljonu eiro apmērā. Tas varētu radīt nepieciešamību vēl palielināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un neizbēgami novedīs pie lielāka budžeta deficīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ražošanas procesa izmaksas un svaigpiena iepirkuma cenu sadārdzinājumu Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk, sacīja aptaujātie nozares pārstāvji.

AS "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētājs Agris Skvarnovičš komentēja, ka pašreizējā situācija apstākļos, kuros pieaug uzņēmuma izmaksas dažādās pozīcijās, arvien pasliktinās.

Viņš skaidroja, ka, lai arī elektrības biržas cena patlaban Latvijai samazinājusies, joprojām turpina augt, piemēram, apkures, tostarp gāzes, cena. Līdztekus piena iepirkuma cenas kāpumam, energoresursu sadārdzinājums ir viens no būtiskākajiem produktu pašizmaksas ietekmējošajiem faktoriem.

Pēc "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētāja aplēsēm kopējā uzņēmuma produkcijas pašizmaksa pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2020.gadā, pieaugusi par aptuveni 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru