Jaunākais izdevums

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

"Visticamāk, ka līdzīgs scenārijs sagaida arī Latviju un primārais jautājums, prognozējot inflāciju, skar enerģijas cenu attīstību. Inflācijas turpmāko kāpumu reģionā ietekmēs arvien spēcīgāka valdību iesaistīšanās enerģijas cenu kāpuma ierobežošanā - kompensēšanā, jo tā kļuvusi par nopietnu politiskās dienas kārtības jautājumu. Visticamāk, ka arī Latvijas valdība būs papildināt atbalsta klāstu, kas var nokoriģēt arī inflācijas gaitu. Tomēr šķiet, ka cenu pieaugums Baltijā būs starp augstākajiem eirozonā," pauž Gašpuitis.

Viņaprāt, enerģijas cenu pieaugums varētu normalizēties gada otrajā ceturksnī. Tomēr tarifu koriģēšanas specifika nozīmē, ka piedzīvotais pieaugums īstenosies pakāpeniski, kā rezultātā arī gada otrajā pusē paaugstināts cenu pieaugums saglabāsies. Līdzīgs scenārijs attiecībā uz enerģijas cenām - tām atkal paaugstinoties, var īstenoties atkal gada beigās. Ir arī skaidrs, ka enerģijas cenu atgriešanās ierastajos līmeņos sagaidīts netiek, atzīst ekonomists.

Tas arī vājina argumentus, ka inflācija atgriezīsies pie ierasti lēnīgā tempa, jo paaugstinātās enerģijas cenas arvien vairāk iekļausies citu preču un pakalpojumu cenās, norāda Gašpuitis. Tas pats attiecas arī uz pārtiku, kuru arvien vairāk ietekmēs strauji gan augošās pārstrādes izmaksas, gan straujais mēslojuma sadārdzinājums. Ja būs labvēlīgi laikapstākļi, gan pārtikas, gan enerģijas cenas normalizēsies, bet neiespējami noteikt, pie kādiem līmeņiem tas notiks, uzskata D.Gašpuitis.

Viņš pieļauj, ka augstākais inflācijas punkts Latvijā varētu tikt sasniegts gada pirmajā ceturksnī, kad tā varētu pagriezties pretējā virzienā, tomēr paaugstināta inflācija šogad saglabāsies. Ja 2021.gada vidējā inflācija bija 3,3%, tad šogad tā tiek prognozēta 6,2% apmērā, pauž D.Gašpuitis.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atgādina, ka Baltijas valstīs šobrīd ir augstākais inflācijas līmenis ES. Lietuvā un Igaunijā inflācija jau decembrī ir pārsniegusi 10%, un, pēc Āboliņa domām, jau šī gada janvārī inflācija arī Latvijā varētu sasniegt 10%.Lai arī cenas aug, tomēr inflācijas pieaugumu veicinošie faktori pēdējos mēnešos nav būtiski mainījušies, norāda Āboliņš. Viņš skaidro, ka straujais inflācijas kāpums Latvijā joprojām pamatā ir saistīts ar pārtikas un enerģijas cenu pieaugumu pasaulē. Latvijā pārtikas, elektrības, siltumenerģijas un degvielas īpatsvars patēriņa grozā ir ievērojami lielāks nekā turīgākās ES valstīs, tādēļ Baltijas valstīs inflācija šobrīd ir lielāka nekā eirozonā kopumā.

Pārtikas un enerģijas cenu kāpums decembrī veidoja vairāk nekā divas trešdaļas no inflācijas Latvijā, bet citās jomās cenu kāpums ir mērenāks, informē Āboliņš. Piemēram, pakalpojumu cenas Latvijā pērnā gada decembrī palielinājās par 3,8% salīdzinājumā ar 2020.gada decembri. Tomēr arī pakalpojumu cenu inflācija pēdējos mēnešos ir paātrinājusies, pat neskatoties uz epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, kas Latvijā ir bijuši stingrāki nekā kaimiņos. Tas ir ierobežojis pakalpojumu cenu kāpumu, taču šogad pakalpojumu cenu inflācija, visticamāk, paātrināsies, prognozē ekonomists.

Bezdarbs tuvojas pirms Covid-19 pandēmijas līmenim, un dažādām pakalpojumu nozarēm, piemēram, viesnīcām un ēdināšanai, varētu būt grūti atrast darbiniekus, jo pandēmijas laikā šo nozaru darbinieki ir aizgājuši uz nozarēm, kuras turpināja augt, un jaunu darbinieku piesaistei būs nepieciešams celt algas, skaidro M.Āboliņš.

Viņš norāda, ka šobrīd pacelt cenas ir salīdzinoši viegli, jo cenu kāpuma iemesli nav īpaši jāskaidro, un jauna gada sākums ir labs brīdis, kad to darīt, tādēļ inflācija Latvijā janvārī varētu sasniegt jau 10%. Dabasgāzes cenu kāpums vien kopējo cenu līmeni Latvijā palielinās par 0,5-0,7%, un mēneša ietvaros kopējais cenu pieaugums janvārī varētu pārsniegt 2%, prognozē ekonomists.

Inflācija šobrīd ir lielākais izaicinājums ekonomikā un nozīmīga politiska problēma gan Latvijā, gan pasaulē, atzīst M.Āboliņš. Viņš norāda, ka Latvijā cenas šobrīd aug vienā ātrumā ar algām, bet sociāli mazāk aizsargātākām grupām pirktspēja būtiski samazinās. Vienlaikus enerģijas krīze Eiropā nav beigusies un dabasgāzes, kā arī elektrības nākotnes darījumu cenas arī uz nākamo ziemu ir ļoti augstas. Tādēļ siltumenerģijas tarifi Latvijā varētu turpināt augt.

"Pēc manām aplēsēm, dārgāki energoresursi Latvijas iedzīvotājiem varētu izmaksāt aptuveni 700-900 miljonus eiro gadā. Šobrīd gan tikai sākam saņemt augstos rēķinus un valdībai, visticamāk, būs jādomā par papildus atbalstu. Energoresursu cenas Eiropā gan šobrīd svārstās lielā amplitūdā, taču jau šobrīd ir skaidrs, ka inflācija Latvijā šogad, visticamāk, pārsniegs 7%," prognozē M.Āboliņš.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka pērn decembrī inflācija pieauga no 7,5% līdz 7,9%, tātad krietni lēnāk nekā iepriekšējos piecos mēnešos, kad gada inflācija pieauga par veselu procentpunktu. Taču, atzīst Strautiņš, diemžēl janvārī gaidāms vēl viens cenu kāpuma paātrinājums, jo par 54% līdz pat 93% atkarībā no patēriņa pieaug gāzes tarifi. Vidējā elektrības cena varētu būt līdzīga kā decembrī, taču tiks izjusta jau iepriekš notikušā uzņēmumu izmaksu kāpuma netiešā ietekme.

Runājot par siltuma cenām, visjaunākie pārsteigumi ir bijuši daļēji patīkami, akcentē Strautiņš. "Rīgas siltums" paziņojis par tarifu izmaiņu grafiku, kas rāda, ka centralizēti ražotā siltuma cenu pilsētā līdz pavasarim izdosies noturēt pārsteidzoši zemu, pateicoties iepriekš fiksētajām gāzes izmaksām un tam, ka daļu siltuma ražo ar šķeldu. Strautiņš norāda, ka cena šobrīd ir vēsturiski augsta, taču attiecībā pret pilsētas iedzīvotāju ienākumiem tā ir un paliks daudz zemāka nekā bija 2011.-2014.gadā. Par Rīgas vidējo algu šobrīd var nopirkt par 79% vairāk megavatstundu nekā 2012.gada otrajā pusē, turklāt ir pieaudzis strādājošo un pelnošo cilvēku īpatsvars, tātad vidējie mājsaimniecību ienākumi auguši vēl vairāk.

Savukārt ārpus Rīgas apkurē dominē dažādi kurināmās koksnes veidi, tāpēc nav pamata runāt par visaptverošu maksātspējas krīzi un grimšanu nabadzībā apkures izmaksu dēļ, uzskata Strautiņš. Tomēr ekonomists atzīmē, ka smagi cieš atsevišķas patērētāju grupas, kas mājokļus apsilda ar gāzi vai dzīvo siltumapgādes zonās, kas atkarīgas no gāzes, kā arī tie, kas izmanto siltumsūkņus. Plānoto siltuma cenu kāpumu krasi samazināja Daugavpils, un lielā mērā tas notika tādēļ, ka tur ir uzbūvēta ar šķeldu darbināma katlumāja.

"No vienas puses, gribas aicināt sniegt atbalstu enerģijas cenu krīzē cietušajiem. No otras puses, cenu kāpums sūta lietderīgus signālus par to, kā mājsaimniecībām, uzņēmumiem un pašvaldībām ir jāmaina siltuma ražošanas tehnoloģijas un jāsiltina mājas," uzskata P.Strautiņš.

Viņš piebilst, ka mājsaimniecību labklājības izmaiņas šobrīd nav tikai nelabvēlīgas, un to apstiprina arī pirms dažām dienām publicētie patērētāju noskaņojuma dati. Gan mājsaimniecību vērtējums par savu finansiālo situāciju līdzšinējos 12 mēnešos, gan prognozes nākamajiem 12 mēnešiem decembrī bija virs vēsturiski vidējā rādītāja. Mājsaimniecību vērtējums par savu spēju palielināt uzkrājumus nākamā gada laikā sasniedza visu laiku augstāko līmeni.

"Inflācija pieaug, taču mājsaimniecību ienākumi auga vēl straujāk. Diemžēl jārēķinās ar risku, ka 2022.gada sākumā reālās algas dažus mēnešus samazināsies, kā tas jau ir noticis Igaunijā, kur inflācija decembrī sasniedza 12,2%, arī Lietuvā tā jau ir mērāma ar divciparu skaitli," pauž Strautiņš.

Viņa ieskatā satraucošas ir arī pārtikas cenu kāpuma perspektīvas, ko nosaka gan enerģijas dārdzība, kas ir pieaugoša problēma, gan pārtikas izejvielu biržas cenas, kas pēdējā ceturkšņa laikā kopumā ir stabilizējušās, taču iepriekšējais kāpums vēl pilnībā nav izpaudies attiecībā uz patērētājiem. Strautiņš informē, ka pārtikas patēriņa cenu kāpums jau paātrinās. Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem decembrī tieši pārtikai bija vislielākā ietekme uz kopējā patēriņa groza dārdzības izmaiņām mēneša laikā. Ja kopējā mēneša inflācija bija 0,4%, tad pārtikas cenas pieauga par 1,5%. Par strauju cenu kāpumu tuvākajā nākotnē brīdina arī ražotāji.

Situācija ir nopietna, bet ne bezcerīga, uzskata Strautiņš, norādot, ka straujais cenu kāpuma sākumpunkts ir brīdis, kad Latvijas iedzīvotāju pārtikas pirktspēja bija labāka nekā līdz šim. 2021.gadā par vidējo neto algu varēja nopirkt par 32% vairāk pārtikas un bezalkoholisko dzērienu nekā pirms pieciem gadiem un par 78% vairāk nekā pirms 10 gadiem.

Strautiņš skaidro, ka no šī gada sākuma ienākumus ģimenēm ar trīs un vairākiem bērniem ievērojami papildina pabalstu pieaugums, bet mazo algu saņēmējiem nozīmīgs atspaids būs neapliekamā minimuma kāpums. Pirktspējas izmaiņas visnelabvēlīgākās šobrīd ir maz pelnošām mājsaimniecībām bez bērniem, tātad galvenokārt cilvēkiem pirmspensijas vecumā un pensionāriem.

"Latvijā nedraud vispārēja neēšanas un nosalšanas krīze. Taču var būt nepieciešams īpašs atbalsts mājsaimniecībām, kas piedzīvo nelabvēlīgas sakritības - kas piedzīvojušas krasu enerģijas izmaksu kāpumu izvēlētā apkures enerģijas veida dēļ un kam ir zemi ienākumi, tātad enerģija un pārtika jau iepriekš veidoja lielu daļu no izdevumiem," pauž Strautiņš.

Savukārt "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne skaidro, ka, salīdzinot ar novembri, inflācijas izaugsme ir nedaudz lēnāka nekā gaidīts - cenu līmenis pieaudzis par 0,4%. Lai gan inflācija 2021.gada nogalē bija ļoti strauja, pērnā gada sākumā redzētā deflācija noteica to, ka 2021.gadā vidēji cenu pieaugums bija salīdzinoši mērens - vien 3,3% apmērā. Orleāne uzskata, ka inflācijas pīķi, visticamāk, sagaidīsim jau janvārī.

Ekonomiste uzsver, ka spējais un noturīgais cenu pieaugums nav vietēju apstākļu raisīts. Decembrī lielāko daļu no cenu līmeņa pieauguma virzīja pieaugums ar mājokli saistītajās izmaksās par 16%, ko veicina Eiropas energoresursu krīze. Decembrī dabasgāzes cenās reģistrētas būtiskas svārstības, taču cenu līmenis joprojām saglabājas augsts. Arī elektrības cenas "Nordpool" biržā saglabājas augstākas, nekā ierasts. Uz laiku samazinātā maksa par sadales sistēmas pakalpojumiem mīkstinās cenu pieaugumu, taču pirms energokrīzes elektrības cenu līmeni tas nenodrošinās, uzskata Orleāne.

Nākamais būtiskākais inflācijas virzītājs gada izskaņā bija ar transportu saistītās izmaksas (pieaugums par 14,8%), ko virzīja kāpums degvielas cenās par 30,3%, kuras seko pasaules naftas cenām. Decembrī OPEC+ dalībvalstīm neizdevās palielināt ražošanas apjomus pēc iepriekšējās vienošanās, kā rezultātā pieprasījums pārsniedza piedāvājumu un pasaules naftas cena reģistrēja augšupeju. Arī nemieri Kazahstānā, kas ir viena no OPEC partnervalstīm, veicinājuši pasaules naftas cenas kāpumu.

Orleāne informē, ka ANO pārtikas cenu indekss decembrī neuzstādīja jaunu rekordu - mēneša griezumā reģistrēts kritums, taču gada griezumā vērojams pieaugums par gandrīz ceturtdaļu. Pērn pasaules pārtikas cenas pieaugušas par 28%, kas ir straujākais pieaugums kopš 2007.gada, kad reģistrētā izaugsme bija tikai nedaudz augstāka un sasniedza 30%. Tādēļ arī nav pārsteigums, ka pārtikas cenas Latvijā decembrī pieauga pat par 7,9%. Pēdējo reizi tik strauja pārtikas cenu izaugsme gada griezumā reģistrēta 2011.gadā. Orleāne uzskata, ka šogad, visticamāk, veikalu plauktos redzēsim augstākas pārtikas cenas, it īpaši gada pirmajā pusē.

Lai gan straujš, patēriņa cenu līmeņa pieaugums gada izskaņā Latvijā bijis salīdzinoši mazāks nekā Baltijas kaimiņos, atzīst Orleāne.

Igaunijā reģistrēta 12,2% augsta inflācija - augstākais rādītājs kopš 1990. gadiem, bet Lietuvā cenu līmeņa pieaugums sasniedzis 10,6% - augstākais rādītājs kopš 2008.gada. Baltijas valstis saglabā eirozonas inflācijas līderu pozīciju. Arī gada griezumā abās kaimiņvalstīs inflācija bijusi augstāka - 2021.gada vidējā inflācija abās kaimiņvalstīs sasniedza 4,7%. Tikmēr eirozonā 2021.gadā cenu līmenis bija par 2,6% augstāks, nekā pērn.

"Aktuālās dabasgāzes nākotnes līgumu cenas norāda, ka gaidāms kritums šī gada pavasarī, taču cenu līmenis saglabāsies augsts visu 2022.gadu. No tā izriet augstāki gāzes, elektrības un siltumenerģijas rēķini, nekā ierasts. Straujā vidējās algas izaugsme savienojumā ar augstākiem komunālajiem maksājumiem turpinās veicināt cenu pieaugumu dažādiem pakalpojumiem. Arī preču cenās sagaidāms pieaugums, ko nodrošinās otrreizējie efekti no piegādes ķēžu pārrāvumiem un augošajām enerģijas cenām," prognozē Orleāne.

"Swedbank" prognozē, ka vidējā inflācija šogad sasniegs 6% atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cenu kāpums Latvijā šobrīd jau līdzinās 2007. un 2008. gadā pieredzētajam

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija eirozonā augustā ir pakāpusies līdz augstākajai atzīmei teju 10 gados, liecina Eurostat apkopotā informācija.

Vēl mēnesi iepriekš monetārā reģiona gada inflācija atradās pie 2,2% atzīmes. Savukārt nemaz ne tika sen - pagājušā gada beigu daļā – monetārais reģions atradās cenu sarukuma stadijā.

Kopumā inflācija eirozonā vasaras pēdējā mēnesī izrādījās augusi straujāk nekā analītiķu vidēji pirms tam prognozētie 2,7%. Lielais jautājums, protams, ir – cik noturīgs būs šāds patēriņa cenu spiediens. Pēdējā laikā ietekmīgākās centrālās bankas pielikušas daudz pūles skaidrojot, ka inflācijas lēciens būs pārejoša parādība. Tam sliekušies piekrist arī lielākā daļa ekonomisti. Tomēr, inflācijai esot augstākai, šajos pieņēmumos var parādīties robi (tā ir arī munīcija tiem, kas tam gluži nepiekrīt).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ziemassvētku iepirkšanās sezonā veikalu plaukti var būt tukšāki

Jānis Šķupelis, 14.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielā daļā pasaules uz pandēmijas ierobežojumu, lielā pieprasījuma, piegāžu problēmu, izejvielu deficīta un citu faktoru fona galvu pacēlusi inflācija. Piemēram, septembrī eirozonas gada inflācija palielinājusies straujāk līdz 3,4% - visvairāk 13 gadu laikā.

Savukārt, piemēram, Vācijā inflācija sasniegusi 4,1% atzīmi, kas ir visvairāk 29 gados.

Katrā ziņā, piemēram, augstajām enerģijas cenām pagaidām īsti neredzot beigas, šī ziema daudzām sabiedrībām, visticamāk, saistīties ar visai lieliem izaicinājumiem. Viens ir tas, ka cenas un rēķini, visticamāk, augs. Tāpat vēl viens apstāklis, ka līdz ar jauniem pandēmijas ierobežojumiem, piegāžu traucējumiem, darbinieku iztrūkumu, potenciāli mazasinīgāku ekonomikas izaugsmi un arī kādiem izejvielu iztrūkumiem daļa pasaules var tik nolikta arī kādu preču vai pakalpojumu deficīta priekšā (svaigs piemērs tam ir Apvienotās Karalistes degvielas krīze).

Lielbritānijā turpinās paniska degvielas pirkšana 

Lielbritānijā pirmdien iedzīvotāji turpina paniski iegādāties degvielu un mediji ziņo, ka valdība...

Tādējādi tuvojoties Ziemassvētku iepirkšanās sezonai, nav izslēgts, ka pat industriāli attīstītās valstīs veikalu plaukti būs tukšāki nekā tradicionāli ierasts. Dažādās pasaules malās ražojošie uzņēmumi ziņo par to, ka, neskatoties uz lielo pieprasījumu, tie samazina savas produkcijas tempus. Līdzīga situācija vērojama arī, piemēram, būvniekiem, kuriem daudzas lietas jāpērk dārgāk un uz tām jāgaida ilgāk. Aktuāli spriedumi par enerģijas krīzi ne tikai Eiropā, bet arī Ķīnā.

Cenu spiediens uz dārgo materiālu un piegāžu problēmu fona jau ir izrādījies noturīgāks, nekā tika uzskatīts agrāk (piemēram, gada pirmajā pusē). Daudz arī tiek runāts par to, ka augstāka inflācija pasaulē varētu nemaz nebūt tik pārejoša. Kopumā gan pamata pieņēmums joprojām paliek tas, ka inflācijai pēc patrakošanas pandēmijas laikā vajadzētu tomēr atkāpties, ko noteiks, piemēram, aktuālo piegāžu ķēžu izaicinājumu risināšanās. Inflācijas spiedienam esot paaugstinātam ilgāk, arvien grūtāk arī ir attaisnot centrālo banku stimulus un valdību papildu naudas grūšanu ekonomikā. Vēl no citas puses – arī ekonomikas izaugsmes gaidas drīzāk nu tiek koriģētas uz leju. Tādējādi arvien skaļāk tiek piesaukts stagflācijas scenārija risks.

Draudi sociālajai stabilitātei

Pie lielākiem izaicinājumiem un jau tā bieži vien ne pārāk apmierinātām sabiedrībām var palielināties riski sociālajai stabilitātei. Spriedze var pāraugt konfliktos gan vienas valsts ietvaros, gan arī starp valstīm – var spekulēt, ka ekonomisko rādītāju atšķirības pastiprinās pārrobežu spriedzi un novedīs pie papildu tirdzniecības tarifiem, ieguldījumu sankcijām utt. Arī, piemēram, Financial Times eksperti spriež, ka Eiropas enerģijas krīze un augstākas inflācijas spiediens var būt gluži kā degviela, lai no jauna iededzinātu dažnedažādus Eiropas valstu strīdus.

Ļoti slikts būtu scenārijs, ja notiekošais raisītu vēl arī kāda veida pārtikas krīzi. Eiropa pamatā pārtiku var nodrošināt sev pati, un tā kā kopums ir pārtikusi. Tas nozīmē, ka te uz galdiem, visticamāk, tāpat būs, ko likt. Pavisam sliktā gadījumā nav arī izslēgti kādi kara laikam raksturīgi lēmumi, piemēram, pārtika var tikt izsniegta noteiktās devās, tiek noteiktas kādas tās cenu kontroles un tā tiek krāta, lai vispirms apmierinātu savas valsts iedzīvotāju vajadzības. Lielāka iespējamība šādam scenārijam ir attīstības valstīs (cenu kāpums īpaši sāpīgs būs jau tā nabadzīgajiem).

12 mēnešos pasaulē pārtikas cena ir pieaugusi par trešo daļu, ja vērtē Apvienoto Nāciju datus. Attīstības valstīs krietni lielāku daļu no ienākumiem jāatvelta pārtikas iegādei. Katrā ziņā plašāka pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats pirms 10 gadiem piedzīvotais tā saucamais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos. Līdz ar šo visu bija vērojams cilvēku migrācija uz Eiropu, kas nu atkal var pastiprināties. Situāciju pārtikas inflācijas frontē vienmēr var saasināt arī laika apstākļi.

Inflācija virs 10%

Tradicionāli cenu nestabilitāte, kas teju vienā mirklī var saēst iedzīvotāju bagātību, izteiktāk sevi izpauž jau pieminētajos attīstības valstu tirgos. Jau tagad redzams, ka tajos patēriņa cenu pieaugums ir visai straujš, kas šādu valstu centrālajām bankām liek pieņemt sāpīgus lēmumus par likmju paaugstināšanu. Tieši stingrāka monetārā politika ir atbilde uz inflācijas pieaugumu. Tiesa gan, augstākas procentu likmes pūš pretī ekonomikas izaugsmei, ko ir saprotams, ka visi līdz ar joprojām aktuālo pandēmiju grib nosargāt. Situācija pietiekami sarežģīta.

Runājot par attīstības valstīm, var izcelt tādu lielu un Eiropai tuvu ekonomiku kā Turcija. Tur septembrī gada inflācija nupat pieaugusi līdz 19,6%, kas ir aptuveni četras reizes augstāks rādītājs, nekā to grib redzēt šīs valsts centrālā banka. Jāteic gan, ka Turcijas gadījums ir visai specifisks. Tur liela ietekme pār centrālās bankas darbībām ir šīs valsts līderim Tajipam Erdoganam, kurš, pretēji vispārpieņemtajam, paudis uzskatu, ka tieši augstākas procentu likmes izraisa inflāciju, nevis to palīdz to samazināt. Rezultātā Turcijas centrālā banka savu galveno valūtas refinansēšanas procentlikmi pat pagājušajā mēnesī samazināja.

Rezultātā arī eiro cenai Turcijas lirās šogad izdevies pieaugt gandrīz par 15%, bet 10 gadu skatījumā tie ir jau 320%. Inflācija iespaidīgus 9,7% sasniegusi arī tādā gigantiskā tautsaimniecībā kā Brazīlija. Virs 10% tā jau atrodas, piemēram, Ukrainā. Savukārt Krievijā tā augustā atradusies pie 6,7% atzīmes.

Latvijā inflācija septembrī palielinājusies līdz 4,6%, liecina Eurostat provizoriskie mērījumi. Lietuvā tā jau atradās pie 6,3% un Igaunijā – pie 6,4%. Vēl aprīlī gada inflācija Igaunijā atradās pie 1,6% atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas gada inflācija 2021. gada beigās uzņēmusi tempus un pieaugusi jau līdz 5%. Tirgus dalībnieki pirms tam gaidīja, ka decembra inflācija eirozonā tiks nomērīta 4,8% apmērā. Novembrī eirozonas inflācija atradās pie 4,9% atzīmes.

Līdz ar to redzams, ka inflācija joprojām nav nemaz tik “pārejoša”, kā to jau visai ilgi raksturojuši gan centrālie baņķieri, gan daudzi politiķi. Joprojām gan ir lielas cerības uz to, ka šogad patēriņa cenu pieaugums tomēr sabremzēsies.

Bez kādiem ļoti lieliem pārsteigumiem lielākā ietekme uz šādu cenu kāpumu ir enerģijas cenām. Enerģija monetārajā reģionā gada laikā sadārdzinājusies par 26%. Savukārt pārtikas, alkohola un tabakas izstrādājumu cena gada laikā pakāpusies par 3,2%. Eirozonas pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgo pārtikas un enerģijas cenu ietekmi, decembrī atradusies pie 2,6% atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas inflācija jūnijā patiešām nedaudz atkāpusies, apstiprinājuši Eurostat dati. Proti, pagājušajā mēnesī patēriņa cenas, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, pieauga par 1,9%.

Vēl mēnesi pirms tam eirozonas inflācija atzīmējās pie apaļās 2% atzīmes. Tādējādi jūnijā fiksēta pirmā inflācijas palēnināšanās kopš pagājušā gada septembra.

Reģiona cenu stabilitātes sargi no Eiropas Centrālās bankas (ECB) runā par to, ka inflācijai pēc zināmas patrakošanas vajadzētu nomierināties. Pagaidām lielāka daļa tam tic, un arī ekonomisti pārsvarā runā līdzīgi - ka inflācijas spiedienam nākamgad vajadzētu mazināties. Ir gan arī zināmi izņēmumi. Piemēram, Deutsche Bank ekonomisti brīdinājuši, ka inflācija var vien maldīgi izskatīties kā tāda problēma, kas atkāpsies, lai gan nākamajos gados tas varot novest pie krīzes. Bankas pārstāvji liek noprast, ka augstākas inflācijas materializēšanās var prasīt ilgāku laiku, bet, sabiedrībā materializējoties augstāku cenu gaidām, tas notikšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz dažādiem riskiem stabilai ekonomikas izaugsmei, piemēram, jaunu pandēmijas vilni, piegāžu traucējumiem un ļoti dārgām izejvielām, pasaules akciju vērtības pagaidām bažas īsti neskar.

To cena turpina traukties debesīs, kur, piemēram, ASV šī tirgus tendenču raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērība šogad līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam ir spējusi aizsniegties jau teju 70 reizes.

Pēdējās dienās vērtspapīru mijējus gan nedaudz pabiedējusi inflācija. ASV patēriņa cenas iepriekšējā mēnesī palielinājušās straujākos tempos vairāk nekā 30 gados.

Pieejamie dati liecina, ka inflācija ASV nu sasniegusi varenus 6,2%, kas ir visvairāk kopš 1990. gada. Daudzi ASV inflācijai jau paredz 7% sasniegšanu. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi, ASV palielinājusies līdz 4,2%. Tādējādi, šķiet, arvien prāvāks kļūst tas pulciņš, kas teic, ka debatēm par to, vai inflācija ir pārejoša, ir pienākušās beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz strauju ekonomiku uzrāvienu uz ļoti dāsnu pandēmijas stimulu fona no valdību un centrālo banku puses daudzviet plaukušas runas par lielāku inflāciju.

Pastāv pieņēmums, ka viens no aktīviem, kas jebkādos laikos spēj saglabāt zināmu vērtību ir zelts. Piemēram, Bloomberg ziņo, ka pieprasījums pēc zelta monētām un stieņiem Vācijā sasniedzis augstāko līmeni kopš 2009. gada pirmās puses, kad sevi pilnā apmērā bija pieteikusi globālā finanšu krīze. Pamatā vācieši zeltu uzpērkot tieši tādēļ, ka tie raizējas, ka to bagātību kādā brīdī varētu saēst augstāka inflācija.

Jānorāda, ka vāciešiem, inflācija parasti visai izteikti nepatīk. Vēsturiski cenu nestabilitāte šai valstij nozīmējusi ļoti, ļoti smagus laikus. Pēc Pirmā pasaules kara Vācijā bija vērojama hiperinflācija, kas tur faktiski sagrāva pirktspēju. “Mūsu DNA ir iestrādātas inflācijas bailes. Tagad inflācijas riski pieaug. Skatījums uz dārgmetālu tirgu ir ļoti pozitīvs,” esošo situāciju raksturo Vācijas dārgmetālu dīlera Philoro Edelmetalle pārstāvji, kuri atklāj, ka to zelta pārdošanas apmēri šogad palēkušies par ceturto daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā pandēmijā, ja neskaita pašu tās sākumu, akciju cena pasaules lielākajos šādos tirgos faktiski to vien darījusi, kā ceļojusi arvien augstāk.

Šogad vien lielo ASV kompāniju akciju kopuma Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par ceturto daļu, un līdzīgs cenu kāpums bijis arī Eiropas tirgū.

Ne visi gan ir pārliecināti, ka šāds pieaugums atbilst realitātei, kur, piemēram, investīciju jomas leģenda - Pacific Investment Management Company (PIMCO) dibinātājs - Bils Gross nupat norādījis, ka investori šobrīd dzīvojot sapņu pasaulē, kuru esot radījuši centrālo banku joprojām īstenotie ekonomikas uzpumpēšanās pasākumi laikā, kad tautsaimniecību atkopšanās pēc pandēmijas ir bijusi ļoti strauja.

B. Gross intervijā Financial Times norādījis, ka vēsturiski zemas procentlikmes un centrālo banku obligāciju uzpirkšana rada plašus finanšu eiforijas uzplūdus dažnedažādos lauciņos, sākot no akcijām līdz digitālajiem aktīviem, piemēram, “digitālajiem unikālajiem žetoniem” (Non-Fungible Tokens jeb NFT žetoni). “Tas ir bīstami. Tā visa ir sapņu pasaule, kuru atbalsta procentu likmju atrašanās tur, kur tām nevajadzētu atrasties,” norāda slavenais līdzekļu pārvaldnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pēdējās desmitgades esam dzīvojuši zemas inflācijas periodā

Ģirts Rungainis, uzņēmējs un finansists, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādas prognozes liecina, ka gaidāms cenu kāpums dabas resursiem un dažādiem ražošanas procesā nepieciešamajiem materiāliem, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12%, papīram – 12%, elektrībai – 42%.

Lai prognozētu, cik liels un ilgs cenu pieauguma periods gaidāms, vispirms jāsaprot, kas ietekmē cenu svārstības dažādās nozarēs un kādu iespaidu tās var radīt uz plaša patēriņa preču cenām?

Ir dažādi veidi, kā raudzīties uz inflāciju, un, ņemot vērā, ka šis process lielākā vai mazākā mērā ietekmē ikvienu, par to vienmēr būs diskusijas. Jau ekonomists Džons Meinards Keinss, kurš inflāciju dēvēja par monetāru fenomenu, norādīja, ka situācijās, kad naudas daudzums pieaug, bet preču apjoms nemainās vai samazinās, cenas viennozīmīgi augs.

"Naudas drukāšana" ir sarunvalodā lietots termins, ar ko apzīmē aktīvu iegādes programmu – ar to viļņveidīgi nodarbojušās gan ASV, gan Eiropas Centrālā banka, un sistēmā it kā ir ieplūdis milzīgs naudas daudzums, bet liela daļa no šīs naudas nenonāk līdz cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošās Rietumvalstu kompānijas jau kādu laiku sākušas ziņot par savu iepriekšēja ceturkšņa sniegumu. Peļņas atskaites bieži vien papildina uzņēmumu vadītāju spriedumi un mājieni par nākotni. Redzams, ka šo finanšu atskaišu publicēšanas sezonu daudzas lielās kompānijas arī izmanto, lai informētu par savu produktu un pakalpojumu cenu tālāku palielināšanu.

Piemēram par cenu palielināšanu plašam produktu klāstam nupat ziņojis globālais dažnedažādu patēriņa preču ražotājs Procter & Gamble (tas kontrolē, piemēram, Gillette, Pampers, Ariel un teju neskaitāmas citas preču zīmes). Līdzīgi par cenu palielināšanu ziņojis globālais patēriņa preču smagsvars Unilever, kas iepriekšējā ceturksnī vidēji tās audzējis par 4%, kas ir visvairāk kopš 2021. gada. Arī šai kompānijai piederošo preču zīmju saraksts ir ļoti garš, kur cita starpā šis uzņēmums ir lielākais pasaules saldējuma ražotājs (tas kontrolē, piemēram, Magnum preču zīmi).

Vēl par savu cenu palielināšanu nupat ziņojuši tādi uzņēmumi kā Nestle, Danone un WD-40 Co utt. Tāpat dauzu šādu uzņēmumu vadība devusi mājienus, ka cenu palielināšana, iespējams, būs nepieciešamā arī nākamgad. “Mums jāgatavojas vēl vismaz 12 mēnešiem ar inflācijas spiedienu. Mēs atrodamies tādā inflācijas vidē, kas ir vērojama reizi divdesmit gados,” spriedusi minētā Unilever vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāds sakars dabasgāzes krājumu līmenim ar patēriņa cenu pieaugumu?

Mārtiņš Āboliņš, “Citadele banka” galvenais ekonomists, 04.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī Covid-19 uzliesmojuma dēļ esam nonākuši kārtējā stingrajā mājsēdē, kas, daudzuprāt, atņems jebkādas krāsas jau tā pelēcīgajam rudenim, var gadīties, ka gada beigās teiksim – šis gads ir kā apzeltīts.

Proti, jau tuvākajā nākotnē jutīsim pamatīga dabas resursu cenu pieauguma sekas, kas veicinās pakalpojumu sadārdzinājumu gan nozarēs, ko gaidāmais cenu kāpums ietekmēs tieši, piemēram, elektroenerģijas jomā, gan tajās, kas iespaidu jutīs pastarpināti. Tā notiks ar transporta un loģistikas izmaksām, visa veida ražošanu, pasta un citu pakalpojumu tarifiem u. c. Ekonomikas atgūšanās pēc pandēmijas radītā krituma būs ļoti strauja, taču nenāks par labu iedzīvotāju maciņiem.

Ja skatāmies uz ekonomiku kopumā, tā turpina atkopties no pandēmijas radītā satricinājuma, turklāt negaidīti strauji un vienlīdz dinamiski gandrīz visā pasaulē. Latvijā iekšzemes kopprodukta rādītāji ir atgriezušies pirmspandēmijas līmenī, reģistrētais bezdarbs ir tuvu tam – zem 6%. Jā, satricinājumi bija būtiski, un atkopšanās notiek uz valsts atbalsta, budžeta deficīta un valsts parāda pieauguma rēķina. Vienlaikus patēriņa cenu inflācija ir straujākā, kādu esam piedzīvojuši kopš 2008. gada, tuvojoties 5% robežai. Ražošanas izmaksu kāpums ir vēl apjomīgāks un jau pārsniedz 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidrs, ka tā ir ierasts, taču, raugoties uz pašreizējo situāciju, tomēr šķiet dīvaini, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) aprēķinā noteicošās ir cenas, nevis saražotā vai sniegto pakalpojumu apjomi.

Turklāt cenas nevis konkrētiem produktiem ar lielu pievienoto vērtību, kas tad uzrādītu izaugsmi, bet gan globālais teju vai visa sadārdzinājums, kura pamatā kā šajā gadījumā ir tieši izejvielu un energoresursu deficīta radīts cenu kāpums pasaulē. Pavisam vienkārši runājot – vai tas vien, ka vienu un to pašu preci tagad saražot ir krietni dārgāk un attiecīgi tā realizējama par augstāku cenu nekā pērn, automātiski nozīmē, ka ražotājs un visa sabiedrība kļūst turīgāki?

Saprotams, ka to var attiecināt uz valstīm, kas ir bagātas ar energoresursiem un izejvielām, ja tās augstu cenu periodā vairāk eksportē, taču vai tāpat arī uz mums, kam naftas produkti, gāze, lielā mērā arī elektrība, metāli utt. ir jāimportē, lai ko saražotu un pārdotu globālajos tirgos?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdību aicina izvērtēt pieaugošos Covid-19 trešā viļņa riskus

Db.lv, 12.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut gan īsi pirms valsts budžeta izskatīšanas valstī ieviestie Covid-19 ierobežojumi ir salīdzinoši saudzīgi, tie neizbēgami bremzēs ekonomisko izaugsmi un pasliktinās valsts fiskālo pozīciju.

Šādos augstas nenoteiktības apstākļos Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību rūpīgi izvērtēt pieaugošos riskus, kas saistīti ar Covid-19 trešo vilni. Uz to Uzraudzības ziņojumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022. - 2024. gadam un 2022. gada budžetu norāda FDP.

“Covid –19 krīzes dēļ pēdējos divus gadus valsts budžeta veidošanas process ir bijis ļoti sarežģīts, un kopumā valdība un Finanšu ministrija ir tikusi galā ar šī laika izaicinājumiem. Tomēr arī šodien nenoteiktība ir liela un atbalsta pasākumu finansēšana, kuru apjoms Covid-19 trešā viļņa ietekmē atkal varētu pieaugt, rada jaunus fiskālus riskus, ” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācija var apēst konkurētspēju

Māris Ķirsons, 13.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautsaimniecība Latvijā 2022. gadā augs, jo būs augsts pieprasījums no ārvalstu tirgiem, turklāt Latvijā būs pieejami ES struktūrfondu līdzekļi, tomēr par bīstamāko klupšanas akmeni uzņēmēji uzskata izmaksas audzējošu augstāku inflāciju nekā citās eirozonas valstīs, kas kaitē konkurētspēja.

Fragments no raksta

Par to, ka Latvijas tautsaimniecība rāpsies ārā no Covid-19 radītās bedres, ir pārliecināts ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs. Viņaprāt, nav tik svarīgi, vai, rēķinot (prognozējot) IKP pieaugumu, var pilnībā izslēgt inflācijas ietekmi, piemēram, vai konkrētā prece (izejviela) ietilpst aprēķina grozā vai ne.

“IKP aprēķina formula = saražotās preces un pakalpojumi + eksports - imports. Un, piemēram, jo dārgāki kļūst importētie energoresursi (gāze, degviela), jo mazāks kļūst mūsu IKP. Un ar to, ar ko, piemēram, koksnes izstrādājumi (un ne tikai), vinnējam – iegūstam lielākus ienākumus no to eksporta, sedzam tos papildu izdevumus, ko samaksājam par tiem pašiem importētajiem energoresursiem,” stāsta J. Ošlejs. Viņš norāda, ka pārdošanas cenas pieaug ne tikai Latvijā ražotajām precēm (un pakalpojumiem), bet arī citās valstīs ražotajām precēm un pakalpojumiem. “Ko iegūstam eksportā, to pazaudējam importā,” secina J. Ošlejs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā cenu kāpumu ir grūti nepamanīt. To apstiprināja svaigākie inflācijas mērījumi, kas atklāja, ka patēriņa cenas eirozonā oktobrī palēkušās par 4,1%, kas ir visvairāk kopš 2008. gada vasaras jeb brīža pirms iepriekšējā finanšu kraha, kas globālo tautsaimniecību iemeta teju mūžīgā sasaluma zonā. Tāpat tas izrādījās vairāk nekā pirms tam vidēji analītiķu gaidītie 3,7%.

Vēl septembrī reģiona inflācija atradās pie 3,4% atzīmes, bet, piemēram, jūnijā tie bija 1,9%. Savukārt pagājušā gada otro pusi vispār Eiropa pārlaida cenu krituma apstākļos. Cenu pieaugumam izveidojusies bezmaz vai perfektā vētra, kur šādus apstākļus balstījis gan spēcīgs patērētāju pieprasījums, piegāžu traucējumi un darbinieku trūkums, gan straujš izejvielu cenu kāpums. Ļoti liela ietekme uz kopējo inflāciju ir tieši enerģijas cenu skrējienam.

Proti, enerģijas cenas eirozonā gada laikā ir pieaugušas jau par 23,5%. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi, septembrī atradās pie mērenāka 2,1%. Eiropā uz pārējo fona izceļas Baltija. Lietuvā gada inflācija sasniegusi ļoti augstus 8,2%, un Igaunijā tā ir palēkusies līdz 7,4%. Savukārt Latvijai šajā ziņā ar mūsu jau tā iespaidīgajiem 6%, šķiet, vēl ir, kur tiekties. Var spekulēt, ka šādi inflācijas līmeņi te jau pieprasītu cenu kāpuma ierobežojošus lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augošās inflācijas apstākļos pārmērīga valsts budžeta deficīta kāpināšana stimulē inflāciju, kas palielina sociālo spriedzi, kā arī mazina uzņēmumu konkurētspēju.

To jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 17 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome.

Kā norāda Padome, budžeta likumā ieplānotie līdzekļi neparedzētiem gadījumiem 2022. gadam šobrīd jau ir iztērēti un valdības lēmums janvāra sākumā šīs programmas finansējumu palielināt par 300 miljoniem eiro kāpinās šī gada budžeta deficītu. Šobrīd koalīcijas partijas ir vienojušās par jauniem atbalsta mehānismiem, kas kompensētu enerģijas cenu pieaugumu 260 miljonu eiro apmērā. Tas varētu radīt nepieciešamību vēl palielināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un neizbēgami novedīs pie lielāka budžeta deficīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Šis rudens ir stresa tests akciju tirgiem

Jānis Šķupelis, 04.10.2021

Ja šī ziema būs auksta, enerģijas rēķini šausies gaisā vai pat sliktākajā gadījumā var būt vērojama enerģijas pieejamības krīze, ko pastiprina piegāžu vai darbinieku (vai abu) iztrūkumi. Rezumējot - arvien skaļāk tiek piesaukts stagflācijas scenārija risks.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim septembrim izskatījās, ka pasaules lielākajos finanšu tirgos ir iespējams tikai viens cenu virziens – uz augšu. Tiesa gan, rudens pirmais mēnesis, apstiprinot savu ne pārāk labo reputāciju (septembris akcijām vidēji ir pats sliktākais no gada mēnešiem), šo ilūziju lauza.

Tā ietvaros, tirgus dalībniekiem pārvērtējot dažādus riskus, ASV akciju tirgus vadošais Standard & Poor's 500 indekss saruka par 3,9%. Tāpat par 3,5% samazinājās Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība, bet ar tehnoloģiju kompānijām bagātākā Nasdaq Composite vērtība saruka pat straujāk – par 4,5%.

Kopumā akcijām šis septembris izrādījies sliktākais 10 gados jeb kopš brīža, kad 2011. gada rudenī pasauli satricināja Eiropas parādu krīzes eskalācija. Neskatoties uz vājo septembri, ceturkšņa skatījumā ASV akciju izmaiņa, vērtējot S&P 500 indeksu, ir aptuveni pa nullēm. Savukārt kopš šā gada sākumā ASV akcijas tāpat ir iespējušas pieaugt par visai iespaidīgiem 14%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LPB Bank nav klasiska banka ar lielu filiāļu un bankomātu tīklu – tai skaitā lielām fiksētām izmaksām. LPB Bank specializējas e-komercijā, ir lielā mērā FinTech uzņēmums un klasiskā banka vienā personā.

Vairāk stāsta LPB Bank Resursu departamenta vadītājs Sandis Kapitonovs.

Kādi globālie notikumi ietekmējuši banku darbību šogad un turpinās to ietekmēt nākamajā gadā?

Par pirmo un primāro globālo notikumu apstākli, kas ietekmē visus, arī bankas, var uzskatīt inflāciju. Pašlaik jau var teikt, ka inflācijas gaidas ir stabili pārtapušas realitātē. To acīmredzami pierāda augošās izejvielu un būvniecības izmaksas, kas, diemžēl, ir tikai pirmais solis. Gan valstīm, gan korporatīvajam sektoram parādu apjomi ir sasnieguši rekordaugstus līmeņus, kas daudzos gadījumos var tikt uzskatāmi par neatgūstamiem. Ja saglabāsies ļoti zemas, pat negatīvas procentu likmes, šī parādu spēlīte var turpināties vēl nezināmu skaitu gadu, taču teorija mums māca, ka, augot inflācijai, ir jāaug arī starpbanku procentu likmēm vai naudas cenai, kas pie šodienas parādu apjoma ir maz iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu Par valsts budžetu 2022.gadam, kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visās pasaules malās uz ekonomisko procesu – un reizē izaicinājumu – skatuves arvien uzstājīgāk vienu no galvenajām lomām sākusi spēlēt paaugstināta inflācija. Daudz kas liecina, ka kādi tās augstākie punkti ir vien priekšā.

Bieži vien par šādu straujāku aktuālo kopējo patēriņa cenu pieaugumu vairāk atbildīgs ir enerģijas cenu lēciens. Tiesa gan, uz vietas nestāv arī, piemēram, pārtikas cena. To baro gan tas pats energoresursu cenu pieaugums, gan, piemēram, bažas, ka nākotnē būs vērojama slikta vairāku svarīgāko pārtikas izejvielu raža.

Rezultātā, piemēram, Apvienoto Nāciju apkopotā globālā FAO Food Price indeksa vērtība oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājusies vēl par 3%. Tas nozīmē, ka gada skatījumā šī pasaules pārtikas izejvielu cenu virzību raksturojošā indikatora vērtība ir pieaugusi jau par 31,3%. Pieejamie Apvienoto Nāciju dati liecina, ka graudaugu cena gada laikā palēkusies par 22,4%. Savukārt piena produkti un gaļa gada laikā kļuvuši attiecīgi par 15,5% un 22,1% dārgāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā pieauga, investoriem atmetot bažas par augstu inflāciju un fokusējoties uz labiem uzņēmumu peļņas rādītājiem.

Starp šādiem uzņēmumiem bija banka "JPMorgan Chase", kuras peļņa 3.ceturksnī pieauga, uzlabojoties ekonomikas prognozei.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmē runātais norādīja, ka ASV centrālā banka sliecas izbeigt obligāciju uzpirkšanas programmu jau novembrī, kamēr daudzi tirgu dalībnieki uztraucas, ka inflācija varētu būt augstākā līmenī par gaidīto.

"Neskaidrība kādu laiku turpināsies, bet paziņojums par šīs programmas izbeigšanu gaidāms ļoti drīz," sacīja "Pantheon Macroeconomics" analītiķis Īens Šeperdsons.

ASV Nodarbinātības ministrijas dati liecina, ka gada inflācija ASV septembrī palielinājusies līdz 5,4%, salīdzinot ar 5,3% augustā, tādējādi atkal reģistrēts augstākais līmenis kopš 2008.gada augusta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pasaules lielākajos akciju tirgos kāda īpaša gravitācija vērojama nav. Piemēram, ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība nupat pāršāvusies pāri 4,5 tūkst punktu atzīmei, kas reizē arī nozīmē, ka kopš šā gada sākuma ASV lielāko uzņēmumu akciju cena, ja vērtē to kopumu, pieaugusi jau vairāk nekā par 20%.

Tik pārliecinošs akciju cenu pieaugums varētu likties mulsinošs laikā, kad neskaidrība par pasaules ekonomiku joprojām ir ļoti liela. To audzējusi, piemēram, lipīgā Covid-19 delta varianta izplatīšanās, kur atsevišķi ekonomikas dati jau tagad liek domāt, ka varenais nesenais ekonomikas izrāviens varētu vismaz nedaudz rimties. Tāpat jāņem vērā, ka pēc gandrīz nepārtraukta kāpuma akcijas nav lētas un var spekulēt, ka to novērtējumi ieceno pamatā visai saulaina scenārija materializēšanos pasaules ekonomikā un kompāniju peļņas un ieņēmumu atskaitēs.

Prognozes un inflācija

Kopumā šādos laikos izteikt aplēses par nākotni nav pateicīgs darbs. Tomēr dažkārt tas tiek darīts tāpat. Piemēram, Reuters veiktajā 40 vērtspapīru tirgus stratēģu augusta beigu aptaujā paustā prognozē liecina, ka minētais ASV Standard & Poor's 500 indekss šo gadu noslēgs pie 4,5 tūkst punktu atzīmes (tā ir aptaujas rezultātu mediāna) – tātad turpat, kur šī indeksa vērtība atrodas jau šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu pēdējo mēnešu laikā esmu saņēmis daudz jautājumus par mājokļu tirgu – kas notiek un kas notiks, kāpēc aug cenas, vai labāk pirkt vai īrēt?

Tas atgādina notikumus apmēram pirms 15 gadiem, kad mājokļu tirgus bija Latvijas ekonomikas centrālā ass, kuras gravitācija turēja orbītā darba tirgu, patēriņu un patēriņa cenas, IKP dinamiku un maksājumu bilanci. Par to daudz runāja ballēs, bērēs un biznesa konferencēs. Par šiem notikumiem toreiz daudz rakstīju kā žurnālists un saņēmu daudz jautājumu, atzinības un kritikas.

Šogad mājokļu tirgus ir mainījies pietiekami strauji, lai varētu apgalvot, ka pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušas stagnācijas tirgū notiek pavērsiens. Ir paātrinājies īpašumu cenu kāpums. Vairākās Pierīgas pilsētās kopš gada sākumā sērijveida dzīvokļu cenas augušas apmēram par piektdaļu. Aktivizējas hipotekārā kreditēšana, piemēram, pirmajā pusgadā Luminor bankas mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes. Top jauni mājokļu projekti, aug izsniegto būvatļauju apjoms. Ienākumu kāpums pamazām palielina to ģimeņu īpatsvaru, kas spēj ņemt hipotekāros kredītus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augusta sākumā medijus pāršalca prieka vēsts – ekonomika atgriezusies neredzētos augstumos, iekšzemes kopprodukts pieaudzis pa 10,3% attiecībā pret 2020.gadu, viss lieliski, gluži kā pandēmijas nebūtu bijis.

Taču ekonomika nav tikai skaitļu disciplīna, lielākoties tās analīze balstās spējā redzēt kopainu. Un, ja ņem vērā, ka 2020.gadā pasaule praktiski apstājās pandēmijas dēļ, tad daudz precīzāks situācijas mērījums būtu pret 2019.gadu, un tad dati vairs nemaz nav tik rožaini.

Veicot pavisam vienkāršus aprēķinus un ņemot vērā, ka 2020.gada pavasarī IKP pret 2019.gada pavasari nokritās par 8,9%, reālais tā pieaugums kopš 2019.gada 2.ceturkšņa ir 1,4%. Labāk tāda izaugsme nekā nekāda, taču šampanieti šaut vaļā īsti nav pamata. Drīzāk atviegloti nopūsties, ka par spīti pandēmijai esam daudz maz atgriezušies pirmskrīzes stāvoklī un raudzīt, lai situācija nepasliktinātos. Par turpmāku “gāzi grīdā” izaugsmi šobrīd runāt ir pāragri, ņemot vērā, ka epidemiologi brīdina par jaunu pandēmijas vilni rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru