Finanses

Šogad būs augstāka inflācija un lēnāka ekonomikas izaugsme

LETA, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Latvijā, tāpat kā eirozonā kopumā, šogad būs augstāka inflācija un lēnāka ekonomikas izaugsme, intervijā atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot Eiropas Centrālās bankas (ECB) koriģētās ekonomikas prognozes.

"ECB prognozēs mēs redzam divas lietas. Pirmā - inflācija tuvākajā laikā būs augstāka, nekā bija plānots, un augstāka inflācija saglabāsies ilgāk, nekā bija prognozēts iepriekš. Tāpat tam būs negatīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi. Otra - kopumā tiek sagaidīts, ka ekonomikas izaugsme eirozonā joprojām būs pietiekami robusta, kas Latvijai ir ļoti svarīgi, jo eirozona ir Latvijas galvenais tirdzniecības partneris," norādīja Kazāks.

Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas Banka pašlaik vērtē vairākus ekonomikas attīstības scenārijus un jaunās prognozes paziņos 30.martā.

"Tāpat kā eirozonas prognozēs, būs divas galvenās izmaiņas. Inflācija būs augstāka, nekā prognozēts iepriekš. Galvenie iemesli ir divi - Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā pasaulē ir augstākas energoresursu cenas, un šī paša iemesla dēļ pasaulē ir augstākas pārtikas cenas, jo gan Krievija, gan Ukraina ir būtiski pārtikas ražotāji. Ukrainā, visdrīzāk, kara dēļ kaut ko neiesēs un kaut ko nenovāks, bet Krievija pārtiku var izmantot arī kā ģeopolitisku ieroci un ierobežot eksporta apmērus. Arī tirdzniecības saites ar Krieviju pēc būtības tiks aprautas un Latvijas ekonomiku ietekmēs negatīvi," sacīja Kazāks.

Viņš pieļāva, ka, visdrīzāk, jau nākamajos mēnešos varēs redzēt ka inflācija Latvijā palielinās virs 10%, bet gada otrajā pusē, situācijai pakāpeniski normalizējoties, inflācijas tempi sāks mazināties.

"Ekonomikas izaugsme šogad sabremzēsies un izaugsme būs lēnāka, nekā mēs iepriekš gaidījām, bet arī tas būs pārejoši, jo mēs redzam, ka nākamajos gados ir plānots daudz lietu, kas ekonomikas izaugsmi veicinās. Tās ir investīcijas energosektorā, lai mazinātu energoatkarību no Krievijas, lai pārietu uz atjaunojamiem energoresursiem, lai uzlabotu energoefektivitāti. Arī Eiropas Savienības fondu naudas ieplūšana veicinās ekonomikas izaugsmi. Arī Eiropā ekonomikas izaugsme tiek paredzēta diezgan robusta, tādēļ pat neraugoties uz to, ka eksporta tirgi Krievijā un Baltkrievijā pārskatāmā nākotnē tiks zaudēti, iespējas citur pasaulē joprojām ir diezgan plašas," sacīja Kazāks.

Turklāt viņš uzsvēra, ka sankcijas pret Krieviju ir ieviestas, lai Krievija izbeigtu Ukrainā sākto karu.

"Tas nav tikai Ukrainas karš. Tas ir arī Rietumu karš, jo tā ir savas brīvības un savu vērtību aizstāvēšana. Ukraiņi cīnās arī par mūsu brīvību un neatkarību. Līdz ar to šīs izmaksas ir cena par brīvību, cena par neatkarību, cena par demokrātiju. Un šīs izmaksas nudien nav salīdzināmas ar kara izmaksām. Līdz ar to ekonomikas izaugsme būs mazāka, inflācija augstāka, bet tas būs pārejošs efekts," norādīja Latvijas Bankas vadītājs.

Jau vēstīts, ka ECB ceturtdien, 10.martā, samazināja eirozonas ekonomikas pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, ņemot vērā Krievijas īstenoto iebrukumu Ukrainā, kas varētu palēnināt bloka tautsaimniecības atveseļošanos.

ECB prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 3,7%, nevis 4,2%, kā tika lēsts iepriekš. Savukārt 2023.gadam banka eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi samazinājusi no 2,9% līdz 2,8%. ECB arī lēš, ka 2024.gadā eirozonas ekonomika palielināsies par 1,6%.

Vienlaikus ECB prognozē, ka inflācija eirozonā šogad veidos 5,1%, nevis 3,2%, kā tika prognozēts iepriekš. Tikmēr nākamgad un 2024.gadā inflācija veidos attiecīgi 2,1% un 1,9%.

Latvijas Banka pagājušā gada decembrī prognozēja, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 4,2%, bet 2023.gadā ir gaidāms pieaugums par 4%. Inflācijas prognoze šim gadam bija 6,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas energoresursu imports Eiropas Savienībā (ES) jau pārskatāmā nākotnē būs daudz mazāks nekā vēl pirms mēneša, intervijā prognozēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Kas attiecas uz enerģētiku, tad pašlaik ir sākums jaunam posmam, ja tā var teikt - "jaunam normālajam". Īstermiņā energoresursu cenas būs augstas un svārstības neprognozējamas, bet mūsu galvenie uzdevumi ir uzlabot energoefektivitāti, jo šīs lietas iepriekšējos gados ir iekavētas, kā arī veidot atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudas. Pašlaik mēs par Krievijas energoresursiem vienkārši maksājam. Izveidojot atjaunojamās enerģijas bāzi, mēs varam arī pelnīt," uzsvēra Kazāks.

Attiecībā uz ES līderu nespēju vienoties par sankciju piemērošanu Krievijas energoresursiem, no kuriem Eiropa ir salīdzinoši atkarīga, Kazāks gan minēja, ka tas var būt arī tikai un vienīgi laika jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģeopolitiskā nestabilitāte, kas valda pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, var samazināt privāto investīciju apmēru Latvijā, intervijā atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Ģeopolitiskais fons atsevišķos gadījumos var mazināt privātā sektora vēlmi investēt, jo nedrošība un neskaidrība atsevišķos mirkļos var sist augstu vilni. No valsts puses savukārt šajā mirklī būtu jābūt naskai rīcībai. Ja ir redzams, ka privātais sektors kādā brīdī atsakās un negrasās izmantot, piemēram, būvniecības jaudas, tad valsts var nākt un šo jaudu turpināt izmantot. Tādēļ šajā gadījumā ir jāskatās pa visu perimetru," teica Latvijas Bankas prezidents.

Vienlaikus Kazāks uzsvēra, ka Latvijas ekonomika un Baltijas valstis kopumā ir tik drošās kā nekad iepriekš, jo kā NATO dalībvalstīm tiešu militāru draudu pašlaik nav. Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā investoru optimismu var mazināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no iepriekš lēstā 6,1% līdz 9,5%, bet nākamajam gadam inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 3,7%, trešdien centrālās bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Prognozes paaugstināšana veikta globālo energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ, kas pastiprinājās pēc karadarbības sākšanās Ukrainā, teica Rutkaste. Viņš prognozēja, ka atsevišķos mēnešos 2022.gadā inflācija pārsniegs arī divciparu skaitli.

Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam saglabāta 2,1% apmērā. Tā atspoguļo energoresursu cenu samazināšanos, tomēr saglabāšanos augstākos līmeņos nekā iepriekšējos gados.

Rutkaste skaidroja, ka karš Ukrainā pastiprina cenu kāpumu un negatīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju pirktspēju.

Augstāka inflācija gandrīz visiem produktiem, īpaši degvielai, gāzei, siltumam, elektrībai, pārtikai, nozīmē, ka par to pašu naudas summu ikviens var nopirkt mazāk, minēja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī pavadošo likuma grozījumu paketi, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Kopumā grozījumi veikti 18 likumos, kā arī viens likums izstrādāts no jauna.

Jaunais Latvijas Bankas likums izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc FKTK pievienošanas, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks deputātiem iepriekš Saeimas Budžeta komisijas sēdē sacīja, ka centrālās bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem pašlaik ir jāaizmirst par Krievijas un Baltkrievijas tirgiem, to vietā orientējoties uz Rietumiem, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš arī atzīmēja, lai gan tas radīs zināmas problēmas, piemēram, lielu bezdarba kāpumu, nav pamata gaidīt.

"Galvenie atskaites punkti ir divi. Pirmais ir kara beigas vai ilgstošs pamiers. Otrais ir Krievijas ģeopolitiskās ambīcijas. Tas arī noteiks dinamiku tuvākajā nākotnē. Šīm lietām būtiski nemainoties, mēs varam rēķināties tikai ar vienu - tirdzniecības saites ar Krieviju pārtrūks. Uz Latvijas austrumu robežas šādā gadījumā būs kārtīgs žogs un tirdzniecības, kā arī finanšu plūsmas pāri tam būs minimālas," sacīja Kazāks.

Kaut gan Latvijas tirdzniecības saites ar Krieviju gadu no gada ir kļuvušas mazākas, ir uzņēmumi, kas cietīs. Turklāt tie Latvijas uzņēmumi, kuri ar Krieviju tirgojas, to ir darījuši koncentrēti, nozīmīgos apmēros un liela daļa viņu apgrozījuma ir saistīta tieši ar šo tirgu, atzina Kazāks. No valsts puses galvenajam atbalstam, kas ir jāsniedz šādiem uzņēmumiem, jābūt palīdzībai atrast citus eksporta tirgus. Savukārt kompensēt pazaudēto Krievijā nav īpaši lietderīgi, jo tas nav pārejoši un šis bizness neatgriezīsies vēl ļoti ilgu laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuri saskarsies ar problēmām, kuras Ukrainas kara dēļ radīsies ekonomikā, ir jāsniedz atbalsts, taču tam ir jābūt mērķētam atbalstam, intervijā uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš atgādināja, ka Latvijai ir pieejami finanšu resursi, un jau Covid-19 izraisītās krīzes laikā tika atbalstīti gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji. Vienlaikus bija redzams, ka daudzos gadījumos atbalsts varētu būt krietni vien mērķētāks.

"Ir nepieciešama daudz labāka reģistru un datu izmantošana, lai atbalstu saliktu kopā ar konkrētām mājsaimniecībām, konkrētiem iedzīvotājiem, kam tas ir visvairāk vajadzīgs. Tas ir uzdevums, pie kā Latvijai viennozīmīgi ir jāstrādā. Mazturīgiem iedzīvotājiem šajā brīdī noteikti ir jāpalīdz," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.

Vienlaikus viņš norādīja, ka palīdzēšana nevar būt tikai kā finansējums, lai nosegtu cenu kāpumu. Tam ir jāiet roku rokā gan ar iedzīvotāju prasmju uzlabošanu, lai viņi var strādāt labāk atalgotu darbu un vairāk nopelnīt, gan ar energoefektivitātes uzlabošanu, jo vislētākā enerģija ir tā, kas netiek patērēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem jābūt drosmīgākiem, investējot attīstībā, tā 30.septembrī Latvijas Bankas (LB) diskusijā par globālās, eiro zonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību teica LB prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Covid-19 ir aizejošs cikls. Jāinvestē šodien, lai no naudas apjoma, kas pašlaik ieplūst ekonomikā, mēs vairāk dabūtu apjomus izlaides pusē, nevis īstermiņā izšaut salūtu," teica M.Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka pašlaik novērojama valstu ekonomiku atveseļošanās, kas nozīmē - cilvēki palielinās savus tēriņus, un tā ir iespēja atpelnīt savus ieguldījumus.

Vienlaikus M.Kazāks norādīja, ka investīcijām ir jābūt apdomīgām, un, piemēram, būvniecības nozarē, kurā ir pārkaršanas riski, investīcijas drīzāk būtu jāveic nevis "dzelžos", bet gan zināšanās.

Latvijas Banka krietni paaugstina inflācijas prognozes 

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem...

Jau vēstīts, Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 3,3% līdz 5,3%, savukārt gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 2% Latvijas Banka paaugstinājusi līdz 2,8%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kazāks: Ja mājsēdi nepagarinās, tās ietekme uz ekonomiku būs neliela

LETA, 28.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja mājsēdi nepagarinās, tās ietekme uz ekonomiku būs neliela, trešdien sarunā ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Kazāks informēja, ka, pastiprinātos drošības pasākumus un mājsēdi no līdz 15.novembrim neturpinot ilgākā laika posmā, ekonomikas izaugsme sabremzēsies, bet netiks apturēta.

Pēc viņa teiktā, tautsaimniecības attīstībai ir nepieciešama pandēmijas iegrožošana, kas panākama ar plašu sabiedrības vakcināciju pret Covid-19 un laikā terminētiem pastiprinātiem ierobežojumiem saslimstības izplatības ierobežošanai. Līdz ar to valdības centieni paplašināt vakcinācijas aptveri un ierobežot slimības izplatību esot atbalstāmi.

Pasaules izaugsmes scenāriji esot pozitīvi un pandēmijas iegrožošana Latvijā ļaus pilnvērtīgi izmantot globālo izaugsmi.

Ministru prezidents un Latvijas Bankas prezidents pārrunāja arī pēdējā laikā piedzīvoto cenu pieaugumu, piemēram, energoresursu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka sākusi publicēt jaunu statistikas veidu - nedēļas datus par norēķiniem ar vadošo Latvijas kredītiestāžu izsniegtajām maksājumu kartēm tirdzniecības vietās Latvijā un ārvalstīs, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Dati pieejami Latvijas Bankas statistikas datubāzē INTS un turpmāk tiks atjaunoti reizi nedēļā - katru trešdienu plkst.11.30.

Jaunajā statistikas veidā iekļauta šāda informācija - iekšzemes un pārrobežu maksājumu skaits un summa dažādās tirdzniecības vietās Latvijā un ārvalstīs ar vadošo Latvijas kredītiestāžu izsniegtajām kartēm, tirgotāja kategorija, tirgotāja valsts, maksājuma uzsākšanas veids - klātienē vai attālināti.

No idejas līdz datu iekļaušanai Latvijas Bankas statistikas datubāzē INTS pagāja aptuveni gads. Latvijas kredītiestādes izrādīja atsaucību un gatavību dalīties ar savā rīcībā esošajiem datiem, neidentificējot kartes turētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Darbībai digitālajā vidē vajadzīgi ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz biznesu

Inga Šīna, Ekonomikas un kultūras augstskolas programmas “Biznesa vadība” direktore, 27.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan statistika liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu ir pielāgojušies un pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz digitālo vidi, veiksmīgai darbībai e-komercijas nozarē nepieciešami ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz ierasto biznesu.

Vīrusa rādītā krīze izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam - vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un fokusēties uz klientu u.c. Tas, cik lielā mērā uzņēmēji spēs pilnveidot šīs prasmes, būtiski ietekmēs arī iespējas darboties pandēmijas laikā un pēc tās, jo ekonomikas skaudrie pamati liecina – krīzes ir cikliska parādība.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir paudis: “Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros.” Ir skaidrs, ka Covid-19 biznesa sektorus skāra dažādi un nevienmērīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru