Bankas

Virspeļņas nodokli bankām Latvijā varētu ieviest, ja tās pilnvērtīgāk neiesaistīsies ekonomikā

LETA, 25.04.2023

Jaunākais izdevums

Bankām virspeļņas nodokli varētu ieviest, ja tās pilnvērtīgāk neiesaistīsies Latvijas ekonomikā, intervijā atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Virspeļņas nodoklis nav labākais risinājums. Diemžēl pastāv arī tāda iespēja, ka nāksies ieviest šādu maksājumu, ja no banku sektora puses nesagaidīsim pilnvērtīgāku iesaisti Latvijas ekonomikā," teica Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvijas sabiedrībai lielāks un paliekošāks ieguvums būtu kreditēšana, kas palīdzētu Latvijas ekonomikai attīstīties krietni straujāk un izaugsmei notikt ilgstoši.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka no straujākas kreditēšanas iegūtu visi, taču, ja kreditēšana nenotiek, ja depozītu likmes saglabājas zemas, kredītu likmes saglabājas augstas un komisijas maksas ierobežo konkurenci, tad virspeļņas nodoklis ir viens no iespējamiem risinājumiem.

Kazāks arī atzīmēja, ka bankām, pirmkārt, ir jābūt pelnošām, jo, ja banka nepelna, tās eksistence ir apdraudēta. "Mēs varam paskatīties kaut vai uz banku "Credi Suisse". Galvenais iemesls, kādēļ šī banka piedzīvoja tik būtiskas problēmas, ir tas, ka tas nebija pelnošs bizness un ilgstoši nespēja uzrādīt savai darbībai adekvātus peļņas rādītājus. Bankām ir jāpelna. Jautājums ir tikai par peļņas apmēru un ieguldījumu ekonomikā," viņš sacīja.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka stāsts par virspeļņu varētu ilgt gadu vai divus. "Ja mēs ieviešam šādu nodokli kā pirmo risinājumu, kreditēšana pēc diviem gadiem tāpat nebūs augusi un, ļoti iespējams, situācija būs pat sliktāka, jo jauni tirgus spēlētāji uz šo tirgu skatīsies piesardzīgāk," teica Kazāks.

Viņš arī mudināja izvēlēties labāku risinājumu, proti, stimulēt lielāku pienesumu no banku sektora Latvijas ekonomikai, tostarp caur kreditēšanu, caur pieejamākiem pakalpojumiem, caur mazākām komisijas maksām, caur vieglāku klientu mobilitāti no bankas uz banku, līdz ar to ļaujot pilnvērtīgāk izmantot finanšu sektora iespējas.

"Tirgū ir vieta gan augstākām depozītu likmēm, gan lielākai konkurencei, gan straujākai kreditēšanai un plašākam klientu lokam, kas kredītus saņem. Latvijas ekonomika vairs nav tāda kā 2008.gadā, virknes risku šeit vienkārši vairs nav. Ja mēs paskatāmies gan uz pandēmiju, gan kara Ukrainā izraisīto krīzi, tad mēs neesam redzējuši ne būtisku bezdarba kāpumu, ne banku slikto kredītu būtisku pieaugumu. Ekonomika pagājušā gada otrajā pusē un šā gada sākumā ir plakana vai ar nelielu iekritienu, un normālos apstākļos arī banku portfeļi pasliktinātos. Neko no tā mēs neesam redzējuši. Banku sektors ir būtiski ieguvis no tā, ka valsts šo divu krīžu laikā ir palīdzējusi ar dažādām atbalsta programmām banku klientiem - gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Līdz ar to bankām ir jāvadās pēc pašreizējiem riskiem, nevis pēc riskiem, kas bija aktuāli 2008.gadā vai 2018.gadā. Ja tas nenotiek, tad nodoklis ir alternatīva," teica Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām ir jāsniedz krietni lielāks ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā, aktīvāk kreditējot un palīdzot valstij augt straujāk, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot diskusijas Lietuvā par solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām ar mērķi ierobežot pārmērīgu peļņu.

Latvijas Bankas prezidents akcentēja, ka vāja un dārga kreditēšana ir problēma, kas novērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Jau vairākus gadus sarunās ar bankām Latvijas Banka uzstājīgi aktualizē kreditēšanu, jo redz gan nepieciešamību, gan iespēju bankām, īpaši lielajām un tirgū dominējošajām bankām, sniegt lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai.

Vienlaikus Kazāks atzīmēja, ka līdz šim vairāk ir dzirdēts, ko bankas nevar, bet tā vietā ir vēlme dzirdēt, ko tās var un ko darīs, lai kreditēšana būtu atbalsts Latvijas ekonomikas izaugsmei, nevis šķērslis.

"Banku sektoram ir jābūt pelnošam, jo tikai tad tas ir stabils un noturīgs pret krīzēm. Tomēr īpaši augsta peļņa, tas ir, krietni virs vēsturiskiem līmeņiem, var norādīt uz nesabalansētību. Ja šāda peļņa veidotos, bankām nodrošinot ekonomikas asinsriti, proti, caur aktīvu un pārdomātu kreditēšanu, domāju, ka jautājums par papildu peļņas nodokļi nebūtu aktuāls," uzsvēra Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši šādu jautājumu jau paspējušas uzdod Lietuvas un Igaunijas sabiedrības, prognozējot, ka banku peļņa valstīs var pamatīgi pārsniegt ikgadējos rezultātus. Galvenais iemesls ir procentu ienākumu kāpums, ko diktē lielais mainīgo likmju īpatsvars un Eiropas Centrālās bankas lēmumi par procentu likmju palielināšanu.

Baltijā jezga ap iespējamo banku lielo peļņu sākās pirms vairākām nedēļām Lietuvā, kur prognozējot, ka bankas kopumā nopelnīs miljardu eiro, kas ir pat trīs reizes vairāk nekā parasti. Radās doma aplikt šo virspeļņu ap papildu pagaidu nodokli vai nodevu. Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Ģedimins Šimkus nacionālajiem medijiem ir paudis, ka milzīgas virspeļņas gadījumā principā atbalsta nodokļa ieviešanu. Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste nodokļa ieviešanu pamato ar to, ka banku peļņa nav pamatota ar pašu banku lēmumiem.

Proti, bankas neizbēgami nopelnīs daudz, jo ECB ceļ likmes un iedzīvotājiem jāmaksā lielāki procentu maksājumi. Lietuvieši arī atgādināja, ka komercbanku kredītprocentu likmes Baltijā ir vienas no augstākajām Eiropas Savienībā, kur neizbēgami seko jautājums: “Par ko mums tāds sods?” Starp citu, Ģ. Šimkus ierosinājis dot iespēju iedzīvotājiem veidot uzkrājumus, iepērkot valdības emitētās obligācijas. Lietuvā, kur šāda ideja par solidaritātes maksājumu parādījās, to pieņemšanas gadījumā plāno izmantot valsts aizsardzības stiprināšanai. Ir arī citi piedāvājumi, piemēram, banku šā gada virspeļņu izmantot kā iespēju palielināt iemaksu likmi nodrošinājumu fondā, tā stiprinot banku sektoru kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nevar atļauties nīkulīgu un vāju kreditēšanu vēl 10 gadus, intervijā atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka kreditēšanas apmēri pret Latvijas ekonomiku pēdējo padsmit gadu laikā ir turpinājuši sarukt. Piemēram, 2008.gadā rezidentiem - uzņēmumiem un mājsaimniecībām - izsniegto kredītu apmērs pret ekonomiku bija aptuveni 100%, kamēr pagājušā gada beigās vien 28%.

"Jā, pēdējos gados kreditēšana nedaudz ir pacēlusi galvu virs ūdens, un, ja skatāmies gadu pret gadu, tad kredītportfelis ir audzis. Tā ir labā ziņa. Bet ekonomika ir augusi krietni straujāk un tādēļ kredītu apjoms pret ekonomiku ir turpinājis sarukt. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka investīciju apjoms Latvijas ekonomikā ir bijis vājš. Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir bijusi vājāka, nekā varēja būt, un arī nākotnes izaugsme nebūs pietiekami jaudīga, ja netiks veiktas investīcijas," uzsvēra Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas Banku asociācija: Solidaritātes maksas ieviešana graus valsts uzticamību

LETA/BNS, 14.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Lietuvā tiks ieviesta valdības iecerētā solidaritātes maksa bankām, kuru plānots izmantot militārās mobilitātes stiprināšanai, tas graus valsts uzticamību, pirmdien paziņoja Lietuvas Banku asociācija.

"Caurskatāma, prognozējama un starptautiski konkurētspējīga regulējošā vide ir būtiski svarīgi valsts kā investīciju galamērķa pievilcīgumam. Esam ļoti nobažījušies, ka jaunais likumprojekts nerespektē šos principus un diskriminē vienu biznesa sektoru," teikts asociācijas paziņojumā.

Tajā sacīts, ka nodokļu vide bankām un citām kredītinstitūcijām Lietuvā pasliktinājusies vairākus pēdējos gadus. Banku asociācija norāda, ka kopš 2020.gada bankas Lietuvā maksā par trešdaļu lielāku peļņas nodokli - tā likme bankām ir 20%, bet pārējiem uzņēmumiem - 15%, turklāt sākumā tā bijusi pagaidu likme, taču kopš 2021.gada ir pastāvīga.

Asociācija uzsvērusi, ka situācija Lietuvā nav unikāla, jo sektora likviditāte palielinājusies visā Eiropā, taču citur Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā šādi papildu nodokļi netiek apspriesti. Tādēļ tas mazinās Lietuvas konkurētspēju un pievilcību ārzemju investoru acis, sacīts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta: VID noraida Tiesībsarga pārmetumus par prettiesisku nodokļu aprēķinu

Db.lv, 17.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesībsargs pārbaudes lietā par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) rīcību konstatējis, ka iestāde prettiesiski (novēloti) aizpildījusi iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un aprēķinājusi nodokļus to maksātāju vietā. Savukārt VID kategoriski noraida Tiesībsarga pausto.

Tiesībsargs norāda, ka no 2021. gada ar likumu ir stājušās spēkā jaunas VID pilnvaras – nodokļu maksātāja vietā iesniegt gada ienākumu deklarāciju saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju un attiecīgi veikt nodokļu aprēķinu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājam bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet viņš nav to iesniedzis. Tas reizē nozīmē arī to, ka VID ir jāinformē nodokļu maksātāji, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet kuri to nav izdarījuši līdz noteiktajam termiņam.

No iedzīvotāju sniegtās informācijas tiesībsargam redzams, ka par jaunajām VID pilnvarām viņi uzzinājuši tikai tad, kad sākta nodokļu piedziņa. Tiesībsargs pārbaudes lietā konstatēja, ka VID automātisko gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanu un nodokļa aprēķinu izpildīja novēloti, pārkāpjot likumā noteiktos termiņus. Par laika posmu no 2018. – 2020. gadam VID ir prettiesiski aizpildījis vairāk nekā 100 tūkstošus gada ienākumu deklarācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Akmens laikmets apdrošināšanā tuvojas beigām

Jānis Lucaus, "Balcia apdrošināšana" valdes priekšsēdētājs, 21.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas industrijas tehnoloģiskā attīstība no banku sektora atpaliek par vismaz 10 gadiem. Tomēr, lai gan apdrošināšanas nozarē inovācijas ienāca krietni vēlāk, tai ir arī zināmas priekšrocības, jo ir iespēja mācīties no banku pieredzes un arī kļūdām, un ar salīdzinoši lielu precizitāti prognozēt nākamos nozares tehnoloģiskos attīstības posmus.

Vēl salīdzinoši nesen bankas bija izteikti skeptiskas par finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu spēju (Revlout, N26, Wise u.c.), iekarot savas pozīcijas un noturēties tirgū. Tomēr tās ne tikai ieguva lietotāju uzticību, bet arī izraisīja strauju nozares tehnoloģisko izrāvienu, tostarp lika ievērojami sarosīties arī bankām. Tam sekoja nākamais nozares attīstības lēciens ar atvērtās sadarbības platformas jeb open banking iniciatīvu, kas deva iespējas licenzētiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem saņemt pieejas banku klientu datiem un piedalīties inovatīvu risinājumu izstrādē.

Iespējas, ko sniegs atklātā apdrošināšana

EIOPA (apdrošināšanas jomu uzraugošā iestāde Eiropas Savienības līmenī) ir noslēgusi publiskas konsultācijas par open insurance jautājumu, apkopojot ieinteresēto pušu viedokļus. Nākamais posms ir atbilstoša normatīva regulējuma izstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā veicināt kreditēšanu Latvijā?

Mārtiņš Āboliņš, AS “Citadele banka” ekonomists, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, 13.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Latvijas ekonomikā arvien vairāk ir iezīmējusies atpalicība no Lietuvas un Igaunijas, un nupat publiskajā telpā arvien biežāk tiek aktualizēts jautājums par nepieciešamību veicināt aktīvāku kreditēšanu Latvijā.

Latvijas Banka apgalvo, ka jau vairāk nekā 10 gadus esam ieslīdējuši hroniskā kreditēšanas mazspējā, tiek norādīts uz pārāk zemu konkurenci banku nozarē, un no politiķu puses izskan idejas par papildus nodokļa ieviešanu. Kopējais banku kredītportfelis kopš 2008. gada tiešām būtiski ir sarucis un, ja kaimiņos kreditēšanas dinamika ir pozitīva jau vairākus gadus, tad Latvijā kopējais izsniegto kredītu apjoms ir sācis augt tikai pērn.

Tas gan nenozīmē, ka bankas nevēlas kreditēt. Ir daudz strukturālie un citi no bankām neatkarīgie apstākļi, kas ierobežo kreditēšanas pieaugumu Latvijā. No ekonomikas izaugsmes viedokļa gan ir svarīgi uzsvērt, ka ražojošo nozaru kreditēšanā starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm nav nekādas atšķirības. Piemēram, rūpniecībai un lauksaimniecībai izsniegto kredītu apjoms Latvijā 2022. gada beigās bija 2,3 miljardi eiro, kas ir tieši tik pat, cik Lietuvā un tikai par 0,1 miljardu mazāk nekā Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB: Lietuvas plānotā solidaritātes maksa bankām var negatīvi ietekmēt ekonomiku

LETA--BNS, 13.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdības iecerētā pagaidu solidaritātes maksa bankām varētu negatīvi ietekmēt ekonomiku, jo samazinātos kredītinstitūciju spējas izturēt ekonomiskos satricinājumus, paziņoja Eiropas Centrālā banka (ECB).

ECB pēc Lietuvas Finanšu ministrijas lūguma sagatavoja savu viedokli par ierosināto solidaritātes maksu, ziņojumā norādot, ka lielākas izmaksas un mazāka kreditēšana var negatīvi ietekmēt reālo ekonomikas izaugsmi.

Ziņojumā Lietuvai ieteikts likumprojektu papildināt ar visaptverošu analīzi par iespējamām negatīvajām sekām banku sektoram, jo īpaši izskatot pagaidu solidaritātes maksas ietekmi uz banku ilgtermiņa rentabilitāti un kapitāla bāzi, kā arī jaunu kredītu izsniegšanu un konkurences apstākļiem tirgū, lai garantētu, ka tāds regulējums neapdraud finanšu stabilitāti, banku sektora elastību un novērš tirgus kropļošanu.

Pagaidu solidaritātes maksa varētu kavēt centienus piesaistīt jaunus noguldījumus un kreditēt reālo ekonomiku, brīdina ECB. Vienlaikus, kā norāda regulators, vietējiem un ārvalstu investoriem varētu kristies interese investēt kredītinstitūcijās, jo pagaidu solidaritātes maksa samazina kredītinstitūciju rentabilitātes prognozes. Turklāt likumprojekts varētu apgrūtināt kredītinstitūciju papildu kapitāla nodrošinājuma veidošanu un iespējamu turpmāku ekonomikas satricinājumu pārvarēšanu, lasāms ECB ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kreditēšana Latvijā – jāgatavojas nākamajam attīstības vilnim

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 16.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusija par kreditēšanas veicināšanu, kura aizsākās kā Latvijā strādājošu komercbanku kritika par it kā pārāk lielo atturību aizdevumu izsniegšanā, pēdējo nedēļu laikā kļuvusi krietni konstruktīvāka, iesaistītajām pusēm meklējot kopīgas iespējas, kā problēmu risināt, nevis padziļināt.

Bankas var (un dažkārt – vajag) kritizēt, – piemēram, par to, ka dažas no tām vēsturiski bijušas pārlieku atvērtas šaubīgam kapitālam un uzņēmumiem. Vienlaikus - par racionālu, izsvērtu kredītpolitiku bankas kaunināt nav nekāda pamata. Bankas grib kreditēt un darīs to tik intensīvi, cik to ļauj aizņēmēju spēja un vēlme aizņemties. Papildus jāņem vērā arī visai stingrais regulējums finanšu nozarei, kas gadiem žņaudza kreditēšanu, pamatīgi birokratizējot finanšu nozari. Attīstoties ekonomikai un perspektīvām biznesa nozarēm Latvijā, ekonomikas politikas veidotāji kopā ar bankām gatavojas nākamajām kreditēšanas attīstības posmam. Par būtisku nosacījumu tajā kļūs uzņēmēju ambīcijas augt un spēja aizņemties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vācijas Schwenk pērk Igaunijas betona ražotāja Betoonimeister akciju kontrolpaketi

LETA--BNS, 01.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas būvmateriālu ražotājs "Schwenk" parakstījis līgumu par 65,7% akciju iegādi Igaunijas betona ražotājā "Betoonimeister".

Darījuma summa netiek publiskota.

Pēc darījuma pabeigšanas "Betoonimeister" ikdienas darbībā un vadībā jaunais akciju vairākuma īpašnieks neiesaistīsies. Tāpat Igaunijas kompānijas vadītājs Kalle Suitsleps uzsvēra, ka darījums nav saistīts ar lejupslīdi būvniecības nozarē, bet gan līdzšinējā vairākuma akcionāra lēmumu aiziet no betona biznesa un koncentrēties uz citām jomām.

Viņš atzina, ka būvniecības apmēri, jo īpaši šā gada pirmajā pusē, saruks, daudziem projektu attīstītājiem nogaidot, kas notiks ar enerģijas cenām un procentu likmēm aizdevumiem bankās.

Vienlaikus, kā norādīja Suitsleps, infrastruktūras objektu būvniecība turpinās, piemēram, būvējot vēja turbīnas un Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju "Rail Baltica".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) valdības koalīcijas partneriem rosinās politisko diskusiju par banku pagaidu solidaritātes maksu, pavēstīja Ašeradena padomniece Kristīne Mennika.

Ņemot vērā, kā Lietuvas valdība ir apņēmības pilna ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, savukārt Igaunija šādu iespēju neapsver, šo jautājumu ministrs plāno rosināt politiskajai diskusijai nākamajā pirmdienā koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē.

Jau ziņots, ka Lietuvas Finanšu ministrija pagājušajā nedēļā ierosināja ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, kas tiktu izmantota valsts militārās mobilitātes uzlabošanai.

Solidaritātes maksas apmērs būtu 60% no bankas tīrajiem procentu ienākumiem, ja tie gada laikā par 50% pārsnieguši vidējos gada tīros procentu ienākumus pēdējos četros gados. 2023. gadā solidaritātes maksas apmērs tiktu aprēķināts, par pamatu ņemot tīros procentu ienākumus 2018.-2021.gadā, bet 2024.gadā - par pamatu ņemot tīros procentu ienākumus 2019.-2022.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LDDK un LTRK iesniedz Finanšu ministrijai ieteikumus darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanā

Db.lv, 03.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir iesniegušas Finanšu ministrijai vienotu nostāju par darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomiskās transformācijas veicināšanai.

Gatavojoties Finanšu ministrijas Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sēdei, kurā ir iekļauts jautājums par “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. - 2027.gadam izstrādi”, LDDK un LTRK vēlas uzsvērt, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta darbaspēka nodokļiem, jo tie ir būtisks instruments Latvijas ekonomiskās transformācijas veicināšanai. Attiecībā uz darbaspēka nodokļiem LDDK un LTRK pauž vienotu nostāju par izmaiņām darbaspēka nodokļu politikā, jo tie ietekmē tautsaimniecības konkurētspēju. Latvijas darbaspēka nodokļi un tiem pielīdzināmie maksājumi šobrīd ir augstākie starp Baltijas valstīm, kā arī ir vieni no augstākajiem tuvākā reģiona līmenī. Uz to norāda gan sociālo un sadarbības partneru veiktā analīze, gan starptautisku ekspertu (Ernst & Young, OECD) aprēķinātie salīdzinājumi. Jāatzīmē, ka korektai salīdzināšanai starp valstīm būtu jāvērtē kopējo darbaspēka nodokļu slogs (kopējās nodokļu izmaksas) pret neto algu. Kā iespējamie darba nodokļu sloga samazinājuma risinājumi varētu būt:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdības un centrālās bankas ierosinātā pagaidu solidaritātes maksa bankām būtu signāls par to, ka veiksmīgiem uzņēmumiem Lietuvā var negaidīti noteikt papildu nodokļus, norādījusi Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena, atzīstot, ka viņas pārstāvētā Liberāļu kustība ieceri vērtē skeptiski.

"Vispirms vēlos teikt, ka pats princips ir nepilnīgs, jo sniedz skaidru vēstījumu un nosaka precedentu, ka jebkuram veiksmīgam uzņēmumam Lietuvā diezgan negaidīti var uzlikt papildu nodokļus. Tādēļ mums, liberāļiem, ir skeptiska attieksme pret šo principu," parlamenta spīkere trešdien teica intervijā ziņu radiostacijai "Žiniu radijas". Liberāļu kustība ir viena no trīs Lietuvas valdošo koalīciju veidojošajām partijām.

Viņa atzina, ka vairāk vajadzētu runāt par to, ka bankas nevēlas dalīties peļņā ar noguldītājiem.

Tiek prognozēts, ka Lietuvas banku peļņa šogad varētu sasniegt vienu miljardu eiro salīdzinājumā ar 300-400 miljoniem eiro citus gadus. Banku virspeļņa ir saistīta ar procentu likmju kāpumu un citiem no uzņēmuma biznesa lēmumiem neatkarīgiem faktoriem, tādēļ Finanšu ministrija un centrālā banka ierosinājušas ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, kas būtu 60% no bankas tīrajiem procentu ienākumiem, ja tie gada laikā par 50% pārsnieguši vidējos gada tīros procentu ienākumus pēdējos četros gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja Finanšu ministrijas ierosinātos likuma grozījumus, kas paredz bankām noteikt pagaidu solidaritātes maksu, lai iegūtos līdzekļus izmantotu militārās mobilitātes un infrastruktūras projektiem.

Balsojumā atturējās ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite no liberālās Brīvības partijas, uzsverot, ka šāds lēmums apdraud investīciju vidi.

Valdība nolēma lūgt Seimu šos grozījumus izskatīt steidzamības kārtībā.

Finanšu ministre Gintare Skaiste iepriekš norādīja, ka solidaritātes maksa attieksies tikai uz neparedzēto tīro procentu ieņēmumu daļu.

Tiek plānots, ka tīrie procentu ieņēmumi, neskaitot jaunos kredītus, pēc solidaritātes maksājuma varēs par 15% pārsniegt 2022.gada rādītāju. Ja tie būs mazāki, arī solidaritātes maksājums tiks samazināts atbilstoši.

Pēc Lietuvas Konkurences padomes ieteikuma nodeva tiks attiecināta uz visām bankām, neņemot vērā iepriekš plānoto 400 miljonu eiro jeb 1% no kopējā rezidentu noguldījumu apmēra slieksni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda 15.maijā parakstīja parlamenta pieņemtos likuma grozījumus, kas paredz ieviest pagaidu solidaritātes maksu par banku virspeļņu, lai aizsardzības, civilās un militārās infrastruktūras projektiem papildus iegūtu vairāk nekā 400 miljonus eiro.

Par to informēja prezidenta birojs.

Līdz ar to likuma grozījumi varēs stāties spēkā.

Jau ziņots, ka Seims grozījumus pieņēma 9.maijā ar 103 balsīm par, 12 pret un 13 deputātiem atturoties. Parlamentā ir 141 deputāts.

Tiek prognozēts, ka Lietuvas banku peļņa šogad varētu sasniegt vienu miljardu eiro salīdzinājumā ar 300-400 miljoniem eiro citus gadus. Banku virspeļņa ir saistīta ar procentu likmju kāpumu un citiem no uzņēmuma biznesa lēmumiem neatkarīgiem faktoriem, tādēļ Finanšu ministrija un centrālā banka ierosināja ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu.

Seima pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka solidaritātes maksa būs 60% no tīrajiem procentu ieņēmumiem, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējo rādītāju par četriem parastiem finanšu gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanas attīstīšanai ir jādomā par plašāku iespēju izmantošanu, tostarp citu valstu banku iesaisti Latvijas un Baltijas tirgū, intervijā atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvijā ir ne tikai četras lielās bankas, bet arī virkne mazo banku, kuras ir mainījušas biznesa modeli, un daudzas no tām savu nākotni redz tieši Latvijas ekonomikas kreditēšanā, kas ir labi, bet tās joprojām ir nelielas un arī to ietekme uz tirgu kopumā ir neliela un izmaiņas prasīs daudzus gadus.

"Līdz ar to turpmāka šī sektora konsolidācija Latvijas ekonomikai arī nāktu par labu, jo tad šīs bankas kļūtu lielākas, jaudīgākas, ar lielāku tirgus daļu un spēju kopumā rezultātu padarīt labāku. Ja ar šīm bankām nepietiks, mēs skatāmies uz iespējām piesaistīt citus tirgus spēlētājus, kas palīdzētu strauji situāciju mainīt," sacīja Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"No rīta man rodas ideja, pa dienu to apspriežu ar kolēģiem, un nākamajā rītā jau esam gatavi to īstenot. Ik dienas mājās braucu apmierināts, jo apzinos, ka strādāju rezultatīvi."

Retums vadītāju var lepoties ar tādu rīcības brīvību un efektivitāti.Tieši šie faktori veido Roberta Šepfa, LPB Bank valdes priekšsēdētāja darbadienas gaitas tādas, lai darbs sagādātu prieku un veselīgu azartu.

Ar viņu aprunājāmies par to, kāpēc mazajām bankām ir būtiskas konkurences priekšrocības – ja tās izvēlas pareizo biznesa modeli, kā arī par to, kas šobrīd notiek Latvijas banku sektorā.

Tik tikko pēc pandēmijas likās, ka mums vairs nav no kā baidīties. Taču 2022. gads parādīja, ka var būt arī citi satricinājumi, kas var spēcīgi ietekmēt globālo tirgu: Krievijas uzbrukums Ukrainai, enerģētikas krīze, inflācijas pieaugums. Kā šie notikumi ietekmēja LPB Bank darbību?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No inflācijas glābjas ar mazākiem nodokļiem un lielākām algām

Māris Ķirsons, 08.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs, Nīderlandē, Francijā un Vācijā paaugstina minimālās algas, Austrija, Francija un Spānija samazina uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, bet Spānija ievieš pagaidu nodokli bankām un enerģētikas uzņēmumiem.

To liecina BDO pētījums par Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Austrijas, Francijas, Spānijas, Zviedrijas, Somijas un Nīderlandes nodokļu izmaiņām, kuras stājās spēkā 2023. gadā, un valstu atbalsta un atvieglojumu sistēmām iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

“Visas pārmaiņas var klasificēt divās lielās grupās: labās un sliktās ziņas nodokļu maksātājiem — gan uzņēmējiem, gan lielo un mazo algu saņēmējiem,” kopējo nodokļu izmaiņu virzienu raksturo AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Lai saglabātu savu valstu uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju pirktspēju, daudzas Eiropas Savienības valstis 2023. gadā saglabā samazinātās akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, apcirptas arī pievienotās vērtības nodokļa likmes, un tās sniedz atbalstu mazo ienākumu saņēmējiem. “Vairākās valstīs no 2023. gada ir palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums un samazinātas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes vai slieksnis, no kura piemēro noteikto šī nodokļa likmi,” stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tieši Baltijas valstis bija inflācijas pieauguma līderos visā Eiropas Savienībā, tomēr atšķirībā no citām bloka valstīm par labākajām zālēm tika uzskatīta pabalstu un atbalsta sistēma, kamēr citviet bez šāda risinājuma tika īstenota arī pievienotās vērtības nodokļu likmju samazināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banku vēlme kreditēt vēl vairāk samazināsies

LETA, 27.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir pieaugusi jauna kapitāla cena, tāpēc banku vēlme kreditēt vēl vairāk samazināsies, pirmdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Runājot par satricinājumiem, kas skāruši "Silicon Valley Bank", "Credit Suisse", "Deutsche Bank" un dažas citas bankas, Rutkaste skaidroja, ka Latvijā "neredz atblāzmu" no šiem satricinājumiem, jo Latvijas bankas līdz šim bija konservatīvākas, nav veidojušas riskantas pozīcijas savās bilancēs, un to likviditāte ir laba, jo iepriekšējos 10 gadus bankas bijušas visai kūtras kreditēšanā.

Viņš skaidroja, ka banku likviditātes līdzekļi pārsvarā glabājas Latvijā, piemēram, Latvijas Bankā, vai arī tikuši aizdoti Latvijas banku ārvalstu mātesbankām.

Vienlaikus patlaban ir pieaugusi kapitāla cena, piesaistīt jaunu kapitālu būs dārgāk, tāpēc banku vēlme kreditēt vēl vairāk samazināsies, prognozēja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik nav gatavs nosaukt precīzas summas, kādas iecerēts ietaupīt, ministrijām pārskatot savus budžeta izdevumus, taču līdzšinējie vērojumi liecinot, ka katru gadu netiekot izmantoti ap 100 miljoni eiro budžeta līdzekļu.

Kariņš intervijā TV3 stāstīja, ka viņa otrās valdības galvenais uzdevums pirmajās 100 dienās bijis panākt ātru valsts budžeta pieņemšanu. Tas ticis izdarīts, taču vēl tiek cerēts rasts papildu līdzekļus, kurus varētu novirzīt veselības aprūpei un izglītībai. Politiķis ir pārliecināts, ka paralēli nepieciešamas arī skolu un slimnīcu tīklu reformas, kurām abām tuvāko nedēļu laikā vajadzētu nākt izvērtēšanai valdībā.

Līdztekus visām ministrijām uzdots pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Kariņš konkrētas summas, kuras šādi iecerēts iegūt, nenosauca, bet esot novērots, ka katru gadu ir ap 100 miljoni eiro neizmantotu budžeta līdzekļu, kurus varētu pārdalīt veselībai un izglītībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lietuvas Finanšu ministrija ierosina noteikt solidaritātes maksu bankām

LETA--BNS, 09.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā Lietuvas banku kopējā gada peļņa paredzama aptuveni miljarda eiro apmērā, Lietuvas Finanšu ministrija ierosinājusi ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, kas tiks izmantota valsts aizsardzībai.

"Mēs ierosinām ieviest pagaidu solidaritātes maksu. Ieņēmumi no tās tiks izmantoti, lai segtu pieaugošās aizsardzības vajadzības," ceturtdien žurnālistiem sacīja finanšu ministre Gintare Skaiste.

Pēc viņas teiktā, solidaritātes maksas apmērs būtu 60% no bankas tīrajiem procentu ieņēmumiem, ja tie gada laikā par 50% pārsnieguši vidējos gada tīros procentu ieņēmumus pēdējos četros gados. 2023. gadā solidaritātes maksas apmērs tiktu aprēķināts, par pamatu ņemot tīros procentu ieņēmumus 2018.-2021.gadā, bet 2024.gadā - par pamatu ņemot tīros procentu ieņēmumus 2019.-2022.gadā.

Solidaritātes maksa būtu spēkā divus gadus, un tā būtu jāmaksā bankām, kurās rezidentu noguldījumu apmērs ir vismaz 400 miljoni eiro, norādīja ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru