Eksperti

Nodokļu eksperiments, kas var noslāpēt investīcijas un biznesa aktivitāti

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 19.07.2023

Jaunākais izdevums

Esošās valdības deklarācijā ir virkne vērtīgu apņemšanos ekonomikas un finanšu politikas jomā. Viena no deklarācijas apakšnodaļām saucas “Labākā biznesa vide Baltijas valstīs”, investīciju piesaistei valdība apņēmusies veikt “biznesa vides uzlabojumus, kas piesaistīs eksportējošos uzņēmumus.”

Nodokļu politikas jomā solīts nodrošināt “paredzamu nodokļu politiku”, bet finanšu tirgū īstenot tādu politiku, kas “veicina finanšu sektora konkurētspēju un digitālu attīstību, atbalstot tautsaimniecības izaugsmi.” Šīs visas ir vitāli nepieciešamas lietas Latvijas konkurētspējas paaugstināšanai un tā izrietošam dzīves līmeņa kāpumam iedzīvotājiem. Atsevišķu politiķu ideja par īpaša nodokļa uzlikšanu vienai – finanšu – nozarei būtu solis tieši pretējā virzienā ikvienā no augstāk minētajiem valdības deklarācijas punktiem. Tas pasliktinātu jau tā vājo biznesa vidi, aizbiedētu investorus un mazinātu tautsaimniecības izaugsmi.

Jūnija sākumā plaši tika apspriests straujais Latvijas konkurētspējas kritums, kas fiksēts Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra pētījumā. Ja pērn Latvijai šajā 64 valstu novērtējumā izdevās pakāpties līdz 35. pozīcijai, šogad Latvija ir 51. vietā, būtiski atpaliekot no Igaunijas (26. vieta) un Lietuvas (32. vieta). Protams, katra pētījuma tapšanā tiek izmantoti vairāk vai mazāk subjektīvi faktori, kas var ietekmēt tā rezultātus, taču tas, ka Latvijas ekonomikas politika buksē izriet arī no citiem vērtējumiem.

Piemēram, saskaņā ar Economist Intelligence Unit pētījumu (tajā uzmanība pievērsta tieši biznesa videi), Latvija ir ierindota to valstu vidū, kur gada laikā piedzīvots ievērojams biznesa vides novērtējuma indeksa kritums. Indekss Latvijai samazinājies par sešām vietām pamatā dēļ tā, ka pasliktinājusies situācija darba tirgū – tiek pieminēta jauno speciālistu emigrācija un darbinieku prasmju trūkums. Ārvalstu Investoru padome nesen publicēja ikgadējo investīciju vides indeksu, kas apliecina, ka, pēc investoru domām un vērtējuma, investīciju vide ir drīzāk pasliktinājusies, nevis uzlabojusies. “Investoru ieskatā, valstī notiek mērens haoss, un nav saprotams uz kurieni tas kuģis tiek stūrēts,” komentējot indeksa rezultātus medijiem atzina Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

Nodokļu politika – paredzama un biznesu veicinoša – ir viens no spēcīgiem instrumentiem ikvienas valdības rokās. Nodokļu likmes un piemērošanas kārtību investori vērtē, salīdzinot dažādas ekonomikas savai attīstībai. Nodokļi var noslāpēt arī vietējo uzņēmēju vēlmi veidot uzņēmumus, vai tieši pretēji – tas var būt veids, kā panākt, lai lielāka daļa uzņēmīgo cilvēku sāktu uzņēmējdarbību. Tāpēc eksperimenti ar nodokļiem maksā ļoti dārgi. Piemēram, ideja par tā saucamo virspeļņas nodokli bankām nozīmētu, ka, pirmkārt, investori vairs nevar rēķināties ar paredzamu un valdības deklarācijai atbilstošu nodokļu politiku. Ir risks zaudēt jau esošās investīcijas (notiek kapitāla aizplūšana) un daudz grūtāk būs piesaistīt Latvijai jaunu kapitālu, kā arī uzņēmumus.

Otrkārt, valstī strādājošie uzņēmumi var atturēties no ieguldījumu veikšanas, jo virspeļņas nodokļa gadījumā lielāka daļa no ienākuma būtu jāmaksā nodokļos. Turklāt uzņēmumi šādas politikas gadījumā nemaz nav ieinteresēti pelnīt, – labāk strādāt “pa nullēm” vai ar nelieliem zaudējumiem, lai tikai nepievērstu sev politiķu uzmanību, un tie nesāktu domāt par papildu nodokļiem. Ir skaidrs, ka šāda domāšana ilgtermiņā noved pie augstāka bezdarba (uzņēmumi neattīstās), pie zemākas biznesa aktivitātes, mazākiem ienākumiem valstij un dzīves līmeņa samazinājuma.

Uz šiem faktoriem ir norādījusi Eiropas Centrālā banka (ECB), visai kritiski vērtējot Lietuvas soli ieviest banku virspeļņas nodokli. Šī lēmuma sekas būs redzamas pēc ilgāka laika, – kā norāda ECB, tas var padarīt bankas mazāk izturīgas pret ekonomiskajiem satricinājumiem, var radīt šķēršļus jaunu noguldījumu piesaistei, tādējādi mazinot aizdevumu iespējas ekonomikas finansēšanai un bremzēt valsts ekonomisko izaugsmi kopumā.

Kapitālam robežu nav – tas plūst uz tām ekonomikām, kur nopelnīt ir vieglāk, nodokļi ir labvēlīgāki. Tas nozīmē, ka, ieviešot papildu nodokli bankām, tās pievērsīsies citiem tirgiem, piemēram, labprātāk finansēs uzņēmumus Igaunijā, kas vēl vairāk palielinās Latvijas atpalicību. Te jāpiekrīt Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka teiktajam, ka daudz lielāks mūsu ieguvums būtu no zemākām procentu likmēm, mazākām komisijas maksām un augstākām depozītu likmēm[4], ko komercbankas jau dara, aktīvi pārskatot kredītu komisijas, kā arī ceļot depozītu likmes līdz ar katru ECB lēmumu par bāzes likmes paaugstināšanu. Taču tas nekādi nav savienojums ar jauna nodokļa uzlikšanu bankām, kas radītu tieši pretējus efektus un nozīmētu īstermiņa vajadzību nofinansēšanu uz valsts attīstības un cilvēku labklājības rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanas pieaugumu Latvijā straujāku par nominālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu šogad nevar solīt, sacīja Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Balstoties uz pagājušā gada un šā gada pirmā ceturkšņa rezultātiem, mēs prognozējam, ka kreditēšanas portfelis varētu augt, bet es nevaru apsolīt, ka tas būs virs nominālā IKP pieauguma," teica Bajāre.

Viņa uzsvēra, ka brīdī, kad gada inflācijas prognoze ir 8,5% un Eiropas Centrālā banka (ECB) piekopj ekonomikas slāpēšanas politiku, runāt par ekonomikas izaugsmi un ļoti apsteidzošu kreditēšanas portfeļa pieaugumu, nav pamata.

"Jebkurā gadījumā mums ir ļoti svarīgs arī pieprasījuma faktors, lai būtu uzņēmēji, kas ir gatavi attīstīties un ir gatavi ieguldīt savos uzņēmumos. Tad attīstīsies arī veselīga kreditēšana," sacīja Bajāre.

Tāpat viņa norādīja, ka pēdējie pieci gadi noteikti nav bijuši vienkārši, jo pandēmija faktiski mainīja visu pasauli tā, kā to nevarēja nekad iedomāties, savukārt pēc tam sākās karš Ukrainā, kas radīja lielu ģeopolitisko nedrošību. No tā izrietēja energoresursu un visu pārējo cenu kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā banku kredītportfeļa kvalitāte joprojām ir laba, intervijā sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Kredītportfeļa kvalitāte ir saglabājusies laba, finanšu sistēma ir stabila," teica asociācijas vadītāja.

Runājot par augošo aizdevumu likmju ietekmi uz izsniegto kredītu atmaksu, Bajāre norādīja, ka brīdī, kad banka izsniedz kredītu, tā riska modeļos iekļauj varbūtēju aizdevuma likmes kāpumu. "Neviena saprātīgi domājoša banka nepieņēma, īpaši runājot par hipotekāro kreditēšanu, ka visā kredīta ciklā likmes saglabāsies nulles līmenī, un kredītņēmēja kredītspēja tika rēķināta ar zināmu likmju diapazonu," viņa sacīja.

Tāpat Bajāre atzīmēja, ka inflācijai ir milzīga ietekme, taču cilvēki ir varējuši pārstrukturēt izdevumus. "Zināmā mērā talkā nāca arī tas, ka Covid-19 laikā palielinājās uzkrājumu apjoms, jo cilvēkiem bija ļoti ierobežotas iespējas tērēt līdzekļus," piebilda asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem nevajadzētu visus nepieciešamos finanšu resursus nodrošināt tikai ar banku izsniegtajiem kredītiem, intervijā sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Mēs ļoti atbalstām diversifikāciju šajā jomā. (...) Nevar visas olas nest vienā groziņā un nevar visu finansējumu nodrošināt tikai caur kredītiem. Dažādām uzņēmumu attīstības fāzēm, dažādiem projektiem ir nepieciešami dažādi instrumenti," teica Bajāre.

Tostarp viņa minēja, ja uzņēmumam, piemēram, ir nepieciešams ieguldījums kapitālā, labākie ir finanšu tirgus instrumenti, piemēram, akciju emisija. "Mēs gribētu arī vairāk redzēt tieši akciju instrumentus, ne tikai obligāciju emisijas. Tas, ka uzņēmumi tiek kotēti biržā, padara mūsu ekonomiku ilgtspējīgāku," piebilda Bajāre.

Tāpat asociācijas vadītāja atzīmēja, ka Latvija lēmumu par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli ieviesa desmitgadi vēlāk, nekā to izdarīja, piemēram, Igaunija, bet šobrīd no šī lēmuma ir saskatāma pozitīva ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercbanku izsniegto kredītu apjoms pagājušajā gadā pārsniedza 15,4 miljardus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2021. gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.

No šīs summas 9 miljardi eiro ir uzņēmumiem izsniegtie kredīti, vairāk nekā 6 miljardi eiro – privātpersonām izsniegtie kredīti.

Nozaru griezumā visvairāk finansēti uzņēmumi, kas pārstāv nekustamo īpašumu, enerģētikas, lauksaimniecības, mežsaimniecības, tirdzniecības, apstrādes rūpniecības un būvniecības jomu.

Savukārt lielākais kreditēšanas apjomu pieaugums pērn vērojams lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares uzņēmumiem, kas piesaistījuši par 24% vairāk finansējuma salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Tam seko tirdzniecības uzņēmumi, kas piesaistītā finansējuma apjomu kāpinājuši par 21%, kā arī informācijas un komunikācijas nozarē strādājošie uzņēmumi, kam izsniegto kredītu apjoms pieaudzis par 16%. Kopumā uzņēmumiem pērn izsniegto kredītu apjoms bija par 9,4% lielāks, nekā 2021. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deputātu virzītais atbalsts kredītņēmējiem ar kredīta atlikumu līdz 250 000 eiro nav mērķēts atbalsts tiem, kam tas tiešām ir (vai – varētu būt) nepieciešams.

No pēdējo septiņu gadu laikā izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem (ar nodrošinājumu) 50% līgumu ir summā līdz 50 tūkstošiem eiro, no kuriem šobrīd aktīvi ir 75% līgumi. Savukārt 30% līgumu izsniegtās summas ir amplitūdā no 50 - 100 tūkstošiem eiro, no kuriem joprojām aktīvi ir 85% līgumu .

“Analizējot priekšlikumus un datus, redzams, ka “atlaide” ikmēneša kredītmaksājumiem nebūt nenonāks pie tiem iedzīvotājiem, kuriem tā iespējams būtu nepieciešamāka. Pie šāda augsta ienākumu līmeņa cilvēkiem parasti ir iespējas pārskatīt ģimenes budžeta tēriņus, rodot iespēju veikt neatliekamos un obligātos maksājumus. Jāuzsver, ka daļa kredītu ir ņemti senāk, tāpēc šobrīd kredīta atlikums – 250 000 eiro – var nozīmēt to, ka sākotnējā aizņēmuma summa ir bijusi vēl lielāka un īpašumi – ekskluzīvāki. Tāpēc šī būtu uzskatāma par atbalsta sniegšanu turīgākajām mājsaimniecībām un iedzīvotājiem, kuriem šāds atbalsts faktiski nav vitāli nepieciešams. Eiropas Centrālā banka (ECB) cēlusi bāzes procentu likmes, kā rezultātā auga Euribor, tieši tāpēc, lai, slāpējot iedzīvotāju pirktspēju, mazinātu inflāciju. Ideja atbalstīt turīgāko iedzīvotāju pirktspēju neatbilst ECB īstenotajai inflācijas mazināšanas politikai. Parasti, izvērtējot atbalsta nepieciešamību, citviet Eiropā un pasaulē valsts atbalsta mērauklas piešķiršanai pamatoti kalpo iedzīvotāju vai mājsaimniecību ienākumu līmenis, nevis emocijās balstīti pieņēmumi,” norāda Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos mājokļu iegādei iedzīvotājiem izsniegtā hipotekāro kredītu (ar nodrošinājumu) kopsumma sasniedz 499,4 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Vidējā summa, ko iedzīvotāji aizņemas mājokļa iegādei, šogad sasniegusi 84 tūkstošus eiro, un visbiežāk (46%) tās atmaksas termiņš ir no 25 līdz 30 gadiem. Jāatzīmē, ka teju puse (48%) aizņēmēju ir vecumā no 31 līdz 40 gadiem.

“Neraugoties uz ECB realizētās inflācijas bremzēšanas programmas rezultātā pieaugušajām Euribor likmēm, kas pēdējā gada laikā paaugstināja aizņemšanās izmaksas mājokļu iegādei, datos redzam, ka kreditēšanu tas nav apstādinājis- cilvēki turpina īstenot ieceres par sava īpašuma iegādi. Kopumā, protams, šogad vērojama lielāka piesardzība – mājokļu iegādei izsniegto kredītu apjoms samazinājies par nepilnu piektdaļu jeb 18%, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem. Taču redzam, ka aizdevumu ņem tie, kuriem ir pārliecība par savu spēju segt kredītsaistības neskatoties uz pieaugošo dzīves dārdzību, jo maksātspējas grūtības kopumā šobrīd ir vien 0,3% no visiem kredītņēmējiem. Tas ir vērtējams kā zems rādītājs, kāds ir pastāvējis teju vienmēr un ko visbiežāk ietekmē pēkšņa darba nespēja vai darba zaudēšana,” saka Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Asociācija: Būtiski audzis pensiju 2. līmeņa uzkrājums

Db.lv, 06.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 1 305 485 pensiju 2. līmeņa dalībnieki uz pērnā gada beigām nopelnīja 1 095 132 045 eiro, kas sastāda vairāk nekā 18% no kopējām veiktajām iemaksām, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotā statistika* par pensiju pārvaldītāju, t.sk. FNA biedru, darbību.

Labākos ienesīguma rezultātus uzrādīja 100% aktīvie plāni, kas iegulda dažādu uzņēmumu akcijās visā pasaulē. Taču liela daļa iedzīvotāju šobrīd ik mēnesi 6% no savas algas iegulda savam vecumam nepiemērotos plānos, tādējādi zaudējot iespēju nopelnīt lielāku nākotnes pensiju. Pēc Latvijas Bankas datiem, tikai 29% iedzīvotāju ir 100% aktīvo plānu dalībnieki, bet pēc vecuma struktūras šim īpatsvaram būtu jābūt 81% – tātad vairāk nekā divas reizes lielākam.

“Kopumā redzam, ka pensiju plānu pārvaldītājiem pērnais gads ir ļāvis atgūties no iepriekšējiem finanšu tirgus satracinājumiem, un strauji ir pieaudzis pensiju plānu ienesīgums gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Vislabāk klājas tiem pensiju plāniem, kuriem atļauts ieguldīt akciju tirgū līdz 100% līdzekļu. Taču arī tie pensiju plāni, kuriem akcijās atļauts ieguldīt līdz 75% vai attiecīgi 50% līdzekļu uzrāda augstu 12 mēnešu perioda atdeves rādītāju. Labā ziņa, ka jau pavisam drīz, sākot no 1. jūlija, pensiju pārvaldītājiem būs iespēja sākt uzrunāt pensiju 2. līmeņa dalībniekus, ja viņu ieguldījumu stratēģija šobrīd neatbilst viņu vecumam. Tas gan nenotiks vienā dienā vai mēnesī – lai tas būtu iespējams ir jāpielāgo IT risinājumi, jo pašlaik valsts ir vienīgā, kas redz, kur cilvēks veido savu uzkrājumu, taču līdz tam paši iedzīvotāji ir aicināti izmantot iespēju un veikt apzinātu izvēli par savu uzkrājumu vecumdienām jau tagad,” norāda Sanita Bajāre, FNA valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercbanku izsniegto kredītu apjoms šī gada pirmajā ceturksnī pārsniedza 15 miljardus eiro, kas ir par 6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Finanšu nozares asociācijas dati*.

No šīs summas nepilni 9 miljardi eiro ir uzņēmumiem izsniegtie kredīti un 6 miljardi eiro – privātpersonām izsniegtie kredīti.

Lielāko kreditēšanas pieaugumu veicināja tieši uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms, kas šī gada pirmajos trīs mēnešos bija par 7,4% lielāks, nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt privātpersonām izsniegto kredītu apjoms audzis par 3,5%.

“Redzam, ka kreditēšanas pieauguma tempi šobrīd atspoguļo iedzīvotāju un uzņēmumu noskaņojumu un pārliecību par rītdienu. Iedzīvotāji šajos ekonomiskajos apstākļos, kad būtiski pieaug kopējā dzīves dārdzība, ir daudz piesardzīgāki vai teju pat nobijušies uzņemties ilgtermiņa saistības, ja salīdzina, teiksim, ar kaimiņvalstīm. Arī uzņēmumi, lai arī kreditējas aktīvāk nekā pērn, tomēr neraujas pēc kredītiem, un šāds pieprasījuma pieaugums vērtējams drīzāk kā mērens. Jāatzīmē, komercbanku riska apetīte noteikti ir lielāka,” norāda Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kreditēšanas kāpināšanai bankās pieejami 3,3 miljardi eiro

Db.lv, 12.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu kreditēšanas aktivitātes un apjomu kāpumu, atjaunojoties ekonomikas izaugsmei, Finanšu nozares asociācija ir sagatavojusi pasākumu plānu kreditēšanas veicināšanai.

Nozare definējusi trīs prioritāros virzienus, kuros saredz lielāko kreditēšanas potenciālu - tie ir daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumi, zaļā kreditēšana, kā arī privātās un publiskās partnerības projektu finansēšana. Pēc nozares aprēķiniem finanšu sektorā šo virzienu kreditēšanai 2023. gadā pieejami 3,3 miljardi eiro.

Lai panāktu kreditēšanas uzrāvienu, nepieciešama spēcīgāka un efektīvāka visu pušu sadarbība, tāpēc nozare atzinīgi vērtē tematisku darba grupu veidošanu ar Finanšu ministriju un Latvijas Banku, lai identificētu izaicinājumus un izstrādātu konkrētu pasākumu plānu nozaru griezumā.

Viens no prioritārajiem virzieniem ir pieprasījuma kāpināšana pēc daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmā pieejamā finansējuma - programmai ir liels kreditēšanas potenciāls, taču ir nepieciešams veikt vairākus mājasdarbus. Lai atslogotu iedzīvotājus no birokrātiskā sloga un motivētu viņus iesaistīties sava īpašuma uzlabošanā, vajadzīgs konstruktīva sadarbība ar pašvaldību, tai uzņemoties projektu vadīšanas kompetenci. Bankas, savukārt, ir gatavas meklēt labākos risinājumus ilgtspējīgu projektu finansēšanai, vienkāršojot procesus, kādā tiek iesniegta un noformēta dokumentācija finansējuma piešķiršanai, kā arī izsniedzot atbalstu potenciālajiem kredīta ņēmējiem kvalitatīvu energoefektivitātes projektu sagatavošanā. Vienlaikus no citu institūciju puses būtu nepieciešams izstrādāt daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti veicinošu nodokļu mehānismu, piemēram, energoefektīvos īpašumus atbrīvojot no nekustamā īpašuma nodokļa, kā arī pilnveidot procedūras, padarot vienkāršāku lēmumu pieņemšanu jautājumos par daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2016.gada pastāvīgi samazinās jaunu fizisko personu maksātnespējas procesu skaits. Ja 2016.gadā tika pasludināts 2431 maksātnespējas process, tad 2022.gadā 1302, kas ir samazinājums par 46%, liecina AS "Kredītinformācijas Birojs" reģistrā iekļautā informācija.

Šī gada pirmo divu ceturkšņu dati liecina, ka jaunu ierosināto fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ir līdzvērtīgs pagājušā gada attiecīgam laika periodam.

Fizisko personu maksātnespēja Latvijā ir pieejama kopš 2010.gada, ar mērķi pēc iespējas pilnīgāk apmierināt aizdevēja intereses un vienlaikus dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām, atjaunojot maksātspēju.

"Pēc Maksātnespējas likuma pieņemšanas pirms 13 gadiem, to izmantojuši daudzi Latvijas iedzīvotāji, lai atbrīvotos no savām saistībām, par kurām vairs nespēja norēķināties. Mūsu apkopotie dati liecina, ka jau kopš 2016.gada jaunu fizisko personu maksātnespējas lietu ar katru gadu kļūst arvien mazāk. Pērn bija vērojama neliela Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ietekme, kas veicināja strauju inflācijas kāpumu un Euribor likmju celšanos, kā rezultātā pasludināto maksātnespējas lietu skaits nedaudz pieauga, tomēr svārstības nav bijušas ļoti būtiskas," informē AS "Kredītinformācijas Birojs" izpilddirektors Intars Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Procentlikmju kāpuma dēļ finansiāli ievainojami ir 13% mājsaimniecību ar kredītiem

LETA, 12.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Procentlikmju kāpuma dēļ finansiāli ievainojami ir 13% mājsaimniecību ar kredītiem, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Semjonovs.

Tostarp 9% mājsaimniecību kredītmaksājumu slogs pieaudzis līdz 40-50% no ienākumiem, bet 4% mājsaimniecību kredītmaksājumi pārsnieguši 50% no ienākumiem.

Vienlaikus Semjonovs atzina, ka aptuveni 70% mājsaimniecību kredītmaksājumu apjoms pieaudzis līdz 90 eiro mēnesī, kas nav ļoti liels slogs.

No 13% finansiāli ievainojamo mājsaimniecību 29% ienākumi ir relatīvi zemi un nepārsniedz 500 eiro mēnesī uz ģimenes locekli, bet 7% ienākumi ir relatīvi augsti un pārsniedz 1400 eiro mēnesī uz ģimenes locekli.

Tāpat 28% no finansiāli ievainojamām mājsaimniecībām mājokļa kredīts ir relatīvi liels un pārsniedz 85 000 eiro, bet 24% kredīts ir relatīvi zems un nepārsniedz 25 000 eiro. 11,4% no finansiāli ievainojamām mājsaimniecībām ir vairāk nekā viens mājokļu kredīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāji aizvien turpina uzķerties uz dažādajām finanšu krāpnieku shēmām, un tādā veidā zaudē ievērojamas naudas summas.

Tā pērn četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi 12,7 miljonu eiro apmērā, savukārt novērsto gadījumu apmērs sasniedz 9,2 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati. Ja iedzīvotājs ir brīvprātīgi nodevis savus bankas piekļuves vai personas datus krāpniekiem, vai arī investējis naudu fiktīvās shēmās - ir maza iespēja novērst naudas aizplūšanu no cilvēku kontiem, tāpēc Asociācija aicina pirms datu nodošanas kārtīgi pārliecināties, kāpēc un kādos nolūkos tie tiek vaicāti.

Pērn vairāk nekā 5,6 miljoni eiro pretlikumīgi iegūti investīciju krāpšanas rezultātā un teju tikpat daudz – 5,5 miljoni eiro telefonkrāpniecības rezultātā. Šī statistika attiecas uz gadījumiem, kad klienti paši ir apstiprinājuši maksājumus no saviem kontiem. Jāatzīmē, ka strauji pieaudzis tieši investīciju krāpšanas gadījumu skaits – pērn tādi bijuši par 84% vairāk, nekā 2022.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru