Eiropā ir steidzami jāpieņem ilgstoši novilcināti politiskie lēmumi, lai izveidotu vienotu kapitāla tirgus un banku savienību, jo Eiropas problēma nav naudas trūkums, bet gan vienota finanšu tirgus trūkums, kas ļautu resursus novirzīt nepieciešamās jomās, norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka patēriņa cenu inflācija eirozonā turpina samazināties, martā atkāpjoties līdz 2,2%. Preču cenu inflācija saglabājās 0,6% līmenī. Pakalpojumu cenu inflācija samazinājās līdz 3,5%. Kazāks pauda, ka eirozonas ekonomika joprojām ir vārga. Lai gan darba tirgus ir spēcīgs un bezdarba līmenis ir zems, tas pamazām atdziest un darba algu kāpuma temps palēninās, kas mazinās spiedienu uz cenām nākotnē.

Kopš marta sākuma eiro vērtība pret ASV dolāru ir nostiprinājusies par teju 10%, kas ar laiku mazinās importa cenas, norādīja Kazāks, skaidrojot, ka līdzšinējā inflācijas dinamika lielā mērā atbilst ECB prognozēm. Inflācija tuvojās 2% mērķim, un tas pagājušajā nedēļā ECB padomē jau septīto reizi pēc kārtas ļāva par 0,25 procentpunktiem samazināt noguldījumu likmi uz 2,25%.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tiek izskatīts kā viens no diviem kandidātiem uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidenta amatu, liecina Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētājas Aurores Lalukas paziņojums par trešdien notikušo neformālo viedokļu apmaiņu ar ECB viceprezidenta amata kandidātiem.

Ekonomikas un monetārās komitejas locekļi trešdien rīkoja neformālu viedokļu apmaiņu ar sešiem kandidātiem uz nākamo ECB viceprezidenta amatu - Kazāku, bijušo Portugāles finanšu ministru Mario Centeno, Igaunijas Bankas vadītāju Madi Milleru, Somijas Bankas vadītāju Olli Rēnu, bijušo Lietuvas finanšu ministru Rimantu Šadžu un Horvātijas Bankas vadītāju Borisu Vujčiču.

Komitejas koordinatori, kas pārstāvēja komitejas sastāva lielāko daļu, atbalstīja Kazāku un Centeno kā vēlamos kandidātus šim amatam.

Līdz šim ECB valdē nav bijis pārstāvju no valstīm, kas Eiropas Savienībai (ES) pievienojās 2004. gadā un vēlāk.

Kā ziņots, valdība decembrī apstiprināja Kazāka kandidatūru ECB valdes priekšsēdētāja vietnieka amatam.

Latvijā nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka nebanku kreditētājiem ir jāstrādā godprātīgi un jāievēro regulējuma prasības.

Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" publiskotajā viedokļrakstā Kazāks norāda, ka gada nogalē saskaņošanai nodotais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu publiskajā telpā ir izsaucis nebanku patēriņa kreditētāju iebildumus, sektoram norādot, ka ir nozare ir apmierināta ar līdzšinējo uzraugu, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un tā veikto uzraudzību, un pārmaiņas nav nepieciešamas.

Latvijas Banka, kas līdztekus finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai veic funkcijas arī finanšu stabilitātes, monetārās politikas un finanšu pratības jomā, atbalsta Finanšu ministrijas redzējumu un rosina vispusīgi izvērtēt situāciju un plašāk diskutēt gan par iespējamām nepilnībām esošajā modelī, gan par ieguvumiem, kādi būtu, ja nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību veiktu Latvijas Banka, norāda Kazāks.

Latvijas uzņēmumiem, lai kāpinātu ražīgumu, ir jābūt lielākām ambīcijām augt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas mērogā, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvijā inflācija ir augstāka nekā eirozonā vidēji, tomēr atšķirība mazinās. Jaunākie rādītāji liecina, ka Eiropā inflācija ir 1,7%, bet Latvijā 2,6%, līdz ar to atšķirība nav liela.

Kazāks skaidroja, ka ir divi galvenie elementi, kas Latvijā inflāciju dzen uz augšu. Pirmais, kas bija izteikti pērnā gada sākumā, ir pārtikas cenas. Patlaban pārtikas cenu ietekme uz inflāciju vairs nav tik liela."Ir otra problēma. Mēs redzam, ka Latvijā algas nu jau vairākus gadus aug krietni straujāk nekā ražīgums," teica Kazāks, uzsverot, ka algu kāpums ir laba lieta, jo cilvēki kļūst turīgāki, un algu kāpums jau vairākus gadus ir krietni straujāks nekā inflācija. Viņš arī piebilda, ka tie ir vidējie rādītāji un situācija dažādās grupās var atšķirties, bet kopumā pēdējo gadu laikā alga ir augusi vidēji par 8-10% gadā.

Latvija pieteiks Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūru Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidenta amatam, sociālajos tīklos paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Politiķe atzīmē, ka drīzumā ECB kļūs vakanti vairāki augstākās vadības amati. "Kazāka kungs ir pieredzējis un starptautiski cienīts profesionālis, kurš varētu būt pirmais Latvijas un arī Austrumeiropas pārstāvis ECB augstākajā vadībā," pauž premjere.

Šobrīd ECB viceprezidents ir Luiss de Guindoss, kura pilnvaru termiņš beidzas 2026. gada 31. maijā.

“Mārtiņš Kazāks ir starptautiski atzīts makroekonomists ar labu reputāciju un izcilu pieredzi monetārajā politikā un finanšu stabilitātē. Viņa kandidatūras virzīšana Eiropas Centrālās bankas vadībā stiprina Latvijas iespējas dot ieguldījumu visas eirozonas attīstībā un finanšu stabilitātē. Kazāks būtu pirmais Latvijas un arī Austrumeiropas pārstāvis ECB augstākajā vadībā, un tas būtu nozīmīgs solis mūsu valsts pārstāvniecības un kompetences stiprināšanā Eiropas Savienības institūcijās,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Eiropas sadrumstalotība kavē tās izaugsmi un apdraud gan drošību, gan labklājību, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka ASV tarifu ieviešana Eiropas ekonomiku ietekmē negatīvi.

"Tajā pašā laikā, apskatoties uz tarifiem, kas ir Eiropas iekšienē, Eiropas un mūsu pašu izveidoti, nacionālo valstu robežām, ja mēs skatāmies uz precēm, tad tarifs pēc Starptautiskā Valūtas fonda un arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) vērtējuma ir tuvu 40%. Skatoties uz pakalpojumiem, tā sadrumstalotība ir vēl lielāka, un vidējais tarifs tirdzniecības pusē ir pāri 100%," teica Kazāks, piebilstot, ka Eiropā ir izveidoti 40% tarifi precēm un vairāk nekā 100% tarifi pakalpojumiem, bet tiek "klaigāts" par to, ka ASV ievieš 15% tarifu.

Latvijas Bankas prezidents stāstīja, ka Eiropas valstis viena otrai ir ieviesušas tarifus, Eiropa ir sadrumstalota, un tā turpināt nevar, jo šāda sadrumstalotība apdraud Eiropas izaugsmi, apdraud drošību, apdraud labklājību.

Eirogrupas sanāksmē pirmdien panākta vienošanās par Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes priekšsēdētāja vietnieka kandidātu virzīt Horvātijas Bankas vadītāju Borisu Vujčiču, informēja Finanšu ministrijā.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) aģentūrai LETA sacīja, ka Eirogrupas sanāksmē par kandidātiem bija trīs balsošanas kārtas un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks kopā ar Portugāles bijušo finanšu ministru Māriu Sentēnu izstājās otrajā balsošanas kārtā. Pēdējā kārtā balsošana notika par Vujčiču un Somijas Bankas vadītāju Olli Rēnu.

Jautāts, vai Latvija Kazāka kandidatūru virzīs vēl uz kādu amatu ECB, ņemot vērā, ka tuvākā gada laikā tur būs pieejamas vēl dažas vakances, Ašeradens sacīja, ka tas atkarīgs no paša Kazāka nostājas. Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka, viņaprāt, Kazāks uz šo amatu "startējis ļoti cienījami".

Kazāks tviterī izsaka pateicību par iespēju paust viedokli saistībā ar eirozonas finanšu sektora attīstību. Viņš arī vēl Vujčičam veiksmi un norāda, ka gaida sadarbošanos ECB Padomē, risinot šos jautājumus.

Latvija, izdarot vairākas ne īpaši sarežģītas lietas, varētu panākt 4-5% ekonomikas izaugsmi, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka makroekonomikā Latviju ļoti ietekmē ārējā situācija. "Ģeopolitiskās pārmaiņas ir paliekošas. Tirdzniecības kari mūs, protams, ietekmē negatīvi. Līdz ar to ārējais fons ir nelabvēlīgs," teica Latvijas Bankas prezidents, piebilstot, ka tajā pašā laikā Eiropas un arī Latvijas ekonomika ir bijusi ļoti noturīga un dziļa krīze nav piedzīvota.

Kazāks skaidroja, ka Eiropā atsākas lēna, bet drošāka izaugsme. Viens no iemesliem ir Vācijas ekonomikas apgriezienu uzņemšana, kas, sākot strādāt straujāk, velk līdzi arī pārējās valstis. Latvijai palīdz arī tas, ka Skandināvija, kas ir būtiska tirdzniecības partnere, pēc vairāku gadu nīkulības pamazām sāk augt.

Valsts uzņēmumu akciju kotēšana biržā ļautu iedzīvotājiem ieguldīt Latvijā, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Komentējot plānus par valsts uzņēmumu akciju daļēju kotēšanu biržā, Latvijas Bankas prezidents teica, ka pēdējo mēnešu laikā var redzēt, ka kaut kādi soļi tiek sperti šajā virzienā un diskusijas notiek. Kazāks pauda cerību, ka nākamā Saeima "to tiešām praktiski ieviesīs dzīvē".

"Ieguvums no tā būtu gan kvalitatīvāka pārvaldība, gan galu galā Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja ieguldīt Latvijā. Šobrīd finanšu investīcijas Latvijā ir ļoti sarežģītas un grūtas. Līdz ar to ieguvums būtu, un tas ļautu arī finansēt daļu no valdības tekošajiem izdevumiem neaizņemoties," teica Kazāks, skaidrojot, ka nav runa par to, ka šie uzņēmumi būtu pilnībā jāatdod privātajam sektoram.

Latvijā ir izteikti dārgākas cenas nekā pārējās Baltijas valstīs tieši pārtikas preču zemo cenu segmentā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka Latvijas Bankas eksperti ir salīdzinājuši dažādas preču grupas mazumtirdzniecības preču tīklos Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, un secinājuši, ka zemāko cenu preču segmentā Latvijā cenas ir visaugstākās.

Apskatot divus lielākos mazumtirdzniecības tīklus, secināts, ka Latvijā abos ir ļoti līdzīgs cenu līmenis, dažbrīd pat līdz centiem. Savukārt tas pats preču tīkls Igaunijā un Lietuvā tās pašas preces tirgo par zemāku cenu.

"Svarīgi nav, cik pārtikas preču tīkli ir, bet kā tie ceno preces," skaidroja Kazāks, piebilstot, ka Latvijā tie paši tīkli, kas darbojas Lietuvā un Igaunijā, preces ceno dārgāk.

Viņš arī uzsvēra, ka šī problēma visvairāk ir redzama zemo cenu segmentā, jo vidējo cenu segmentā Latvijā cenas mēdz būt lētākas nekā Lietuvā un Igaunijā.

Baltijā obligāciju segmentā ir vērojams progress, taču kopumā kapitāla tirgi joprojām nav pietiekami attīstīti, ceturtdien, atklājot Baltijas kapitāla tirgus forumu, teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents pauda, ka ekonomiskā un politiskā stabilitāte nav kaut kas pašsaprotams.

"Mēs dzīvojam neskaidros laikos. Krievijas brutālais karš pret Ukrainu turpinās, pasaules ģeopolitiskā kārtība un tirdzniecības sistēma tiek pārveidota, tehnoloģiju attīstība ir strauja un tradicionālā globālā finanšu sistēma piedzīvo arvien lielāku spiedienu," teica Kazāks.

Viņš skaidroja, ka šādā pasaulē eiropiešiem ir vajadzīgi instrumenti ekonomikas izaugsmes un nākotnes pašfinansēšanas spējas stiprināšanai, un tieši to ļauj darīt kapitāla tirgi. "Mūsu vajadzības pēc finansējuma ir milzīgas," teica Kazāks, atsaucoties uz Eiropas Centrālās Bankas (ECB) iepriekšējā prezidenta Mario Dragi savulaik pausto, ka līdz 2030. gadam katru gadu nepieciešams papildu finansējums gandrīz 800 miljardu eiro apmērā, lai finansētu tikai steidzamākās vajadzības.

Algu iesaldēšana ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām būtu simbolisks žests, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Komentējot Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) aicinājumu koalīciju lemt par algu iesaldēšanu ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām, Kazāks norādīja, ka tas ir īstermiņa risinājums un simbolisks žests, lai gan arī ieekonomēs valsts pusē zināmus resursus.

Viņš atzīmēja, ka Latvijai ir nepieciešams rast līdzekļus aizsardzībai, medicīnai un izglītībai ilgtermiņā, bet nav iespējams sabiedriskajā sektorā iesaldēt algas ilgstoši. Latvijai būtu vairāk jādomā par ražīgumu, jāpārskata esošos izdevumus, domājot par to efektivitāti.

"Bez apjomīgas esošo izdevumu pārskatīšanas, bez apjomīgas efektivitātes uzlabošanas un diemžēl arī bez būtiskas nodarbināto skaita samazināšanas sabiedriskajā sektorā mēs neiztiksim, jo demogrāfijas tendences ir tādas kādas ir," sacīja Kazāks.

Ļaujot izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumus, liela daļa šīs naudas nonāktu īstermiņa patēriņā un sāpīgāk ciestu mazāk turīgie iedzīvotāji, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Igaunijā iedzīvotājiem iepriekš ļāva izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumus, un Lietuvā tas atļauts šogad.

"Mēs redzam, ka pieredze Igaunijā bija ļoti skaudra. Tā ir lieta, par ko igauņi vienmēr saka: nu šito gan nedariet! Nu tagad Lietuva ir pamēģinājusi, redzēs, kas no tā iznāks. Visticamāk, rezultātu mēs zinām," teica Kazāks, piebilstot, ka tādas populisma lietas viņam rada bažas.

Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka Latvijā pensiju otro līmeni "nedrīkst "izpļekarēt" un nodzīvot", jo tā sāpīgākās sekas būs tieši mazāk turīgajiem iedzīvotājiem.

Kazāks skaidroja, ka atbalstam iedzīvotājiem vienmēr ir jābūt mērķētam un sniegtam tiem, kam tas ir nepieciešams. Patlaban ekonomika aug, bezdarbs ir zems un "helikoptera nauda" nav nepieciešama. Patlaban vajadzētu palīdzēt iedzīvotājiem uzlabot prasmes, lai viņi var atrast labāk apmaksātu darbu, nevis šādi tērēt valsts naudu.

Latvijā pārtikas cenas veikalos sāk sekot tendencēm pasaulē, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš minēja, ka iepriekšējos gados Latvijā bija novērota tendence, ja pasaulē cenas pārtikai auga, arī Latvijā cenas "gāja līdzi", bet, ja pasaulē pārtikas cenas kritās, Latvijā tās saglabājās iepriekšējā līmenī un nesamazinājās.

"Pamazām izskatās, ka cenas tomēr sāk sekot pasaules tendencēm - ja pasaulē krīt, tad pie mums arī sāk krist," sacīja Kazāks.

Tostarp viņš pozitīvi novērtēja Latvijas mazumtirdzniecībā ieviesto zemo cenu grozu.

Kazāks arī norādīja, ka Latvijas Banka pārtikas cenu kāpumu varētu ierobežot tikai vienā veidā, proti, ceļot procentu likmes, taču šajā gadījumā tas nebūtu pareizs risinājums.

"Monetārā politika cenu kāpumu var atrisināt vienā veidā - ceļot procentu likmes, bet atrisināt viena sektora strukturālas problēmas ar likmju celšanu un tad iedzenot visu pārējo ekonomiku recesija, tās būtu nepareizas zāles. Līdz ar to šeit monetārā politika pārtikas cenu kāpumu atrisināt nevar," sacīja Kazāks, atzīmējot, ka šajā jautājumā Latvijas Bankas loma ir vairāk kā ekonomikas ekspertam.

Telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550-600 miljonus eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) nekomentēja šo informāciju, sakot, ka dažādas minētās darījuma summas ir spekulācijas.

Otrdien par LMT un "Tet" izpirkšanas darījumu slepenībā lems valdība, kurai par trīs mēnešu laikā paveikto ziņos ekonomikas ministrs. Lai gan Valainis nevēlējās komentēt pat to, vai valdība vispār izskatīs jautājumu par LMT un "Tet" izpirkšanu, aģentūrai LETA zināms, ka tas slēpjas darba kārtībā iekļautajā informatīvajā ziņojumā "Par Ministru kabineta sēdes protokollēmuma izpildi".

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2024.gada 18.decembrī pilnvaroja Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu "Telia" atpirkt visas tai piederošās "Tet" un LMT kapitāldaļas.

Latvija piedāvā virkni priekšrocību "FinTech" uzņēmumiem, un mērķis ir kļūt par Eiropas finanšu tehnoloģiju centru, otrdien, atklājot "FinTech" forumu, sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš teica, ka Eiropas "FinTech" tirgus šogad pārsniegs 70 miljardus eiro, un tiek prognozēts, ka līdz 2030.gadam tas gandrīz dubultosies, pieaugot par 15% gadā. Salīdzinājumam, tradicionālo banku pakalpojumu pieaugums ir aptuveni 6% gadā.

2022.gada beigās "FinTech" veidoja 5% jeb 128-175 miljardus eiro no pasaules banku sektora neto ieņēmumiem. Paredzams, ka līdz 2028.gadam tas dubultosies, sasniedzot vairāk nekā 342 miljardus eiro. Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka tas liecina par trim lietām - pirmkārt, "FinTech" jau ir nodrošinājusi nozīmīgu lomu finanšu sistēmā, otrkārt, šī joma joprojām ir maza, salīdzinot ar tradicionālajām finansēm, un, treškārt, tai ir liels potenciāls paplašināties.

Jāmeklē iemesli straujajam pārtikas cenu kāpumam, jo šajā grupā cenu pieaugums ir krietni lielāks nekā tikai globālās tendences, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Komentējot inflācijas datus par aprīli, Kazāks teica, ka patēriņa cenu pieaugums par 3,9% šogad aprīlī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, ir straujāks, nekā gaidīts, tomēr Latvija nav unikāla, jo, piemēram, Igaunijā inflācija sasniedza 5%, bet Lietuvā ir virs 4%.

Viņš arī atzīmēja, lai gan inflācijas līmenis rada bažas, Latvijas Banka sagaida, ka nākamajos šā gada mēnešos inflācijai samazināsies.

"Runājot par pārtiku, tur ir krietni vairāk nekā tikai globālās tendences. Tur ir jāskatās, kur veidojas pudeles kakls, kas ļauj cenas dzīt uz augšu," teica Kazāks, piebilstot, ka Latvijas Banka to nevar atrisināt un šis jautājums jāvērtē arī politikas veidotājiem.

No Finanšu ministrijas jūnijā tiks gaidīti priekšlikumi valsts tēriņu mazināšanai, pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes 12.maijā žurnālistiem teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Politiķe paskaidroja, ka jūnija laikā ir jāsagatavo priekšlikumi, lai samazinātu valsts tēriņus par vismaz 150 miljoniem eiro, lai rastu finansējumu aizsardzībai, izglītībai un demogrāfijai.

Pēc tam būs jāstrādā, lai valsts tēriņus samazinātu vēl vairāk, piebilda Siliņa.

Premjere skaidroja, ka jūnija laikā ir jāpieņem svarīgi lēmumi, lai virzītos uz priekšu ar valdības nospraustajām prioritātēm.

Viņa uzsvēra, ka efektīvs veids, kā realizēt izvirzītās idejas un palielināt aizsardzības finansējumu, ir izmantot arī Eiropas piedāvātos instrumentus.

Siliņa norādīja, ka ir jāturpina diskusijas ar pašvaldībām par programmām, kas vērstas uz demogrāfiskās situācijas uzlabošanu un ģimeņu atbalstu. Šīm iniciatīvām būs nepieciešams papildu finansējums, taču bez plašām diskusijām par esošo līdzekļu pārdali un efektīvāku pārvaldību noteikti nevarēšot iztikt, viņa piebilda.

Latvijā saistībā ar pārtikas cenu kāpumu no valdības puses ir nepieciešama krietni lielāka uzmanība attiecībā uz konkurences stiprināšanu, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Pārtikas cenu kāpums tiešām rada zināmas bažas," sacīja Latvijas Bankas prezidents, uzsverot, ka no valdības puses ir nepieciešama krietni lielāka uzmanība un iesaiste attiecībā uz konkurences stiprināšanu.

Viņš atzīmēja, ka pārtikas cenu kāpumu daļēji nosaka globālās tendences, taču zināmā mērā pārtikas cenu kāpumu nosaka arī Latvijas iekšējie faktori. "Te jautājums ir gan par Konkurences padomes lomu, gan par piegāžu ķēžu problēmām, ja tādas potenciāli ir," sacīja Kazāks.

Tajā pašā laikā Latvijas Bankas prezidents arī norādīja, ja cenu kāpums tuvākajos mēnešos sāks bremzēties, tad varēs teikt, ka viss ir normāli.

"Inflācijas bīstamākais stāsts ir sen aiz muguras, taču 3% un 3,5% ir tā kā nedaudz par augstu," atzina Kazāks.

Kontrolēt ražotāju un tirgotāju pievienoto uzcenojumu nebūtu atbilstoši brīvā tirgus un konkurences principiem. Brīvā tirgū svarīga ir savstarpējā konkurence, kas piespiež ražotājus un tirgotājus meklēt veidus, kā piedāvāt pircējam produktus par zemāku cenu, uzskata Latvijas Banka.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks 29.maijā tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas secinājumiem par pārtikas cenu inflācijas rādītājiem un kopīgi pārrunātu katras institūcijas kompetencē esošos instrumentus, kas situāciju risinātu.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikšanās laikā akcentēja: "Latvijā inflācija ir paaugstinājusies, tas lielā mērā noticis pārtikas cenu dēļ. Turklāt patēriņa cenas pārtikas grupā aug straujāk par ražotāju un importa cenām un pārtikas patēriņa cenās neesam vērojuši lejupvērstu korekciju, kad pēc augstās inflācijas energokrīzes laikā globālās enerģijas un pārtikas cenas samazinājās. Tas liecina, ka atsevišķos pārtikas ražošanas un tirdzniecības ķēdes posmos konkurence varētu nebūt pietiekami sīva. Šajā situācijā visefektīvākie būtu konkurences veicināšanas instrumenti. Ekonomikas ministrijas un nozares nupat parakstītais sadarbības memorands ir solis šajā virzienā. Latvijas Banka ir gatava sniegt atbalstu Ekonomikas ministrijai padziļinātā datu analīzē, kas ļautu izvērtēt līdzšinējo pasākumu efektu un vērtēt tālākos nepieciešamos soļus."

Rīgā 27. novembrī jau ceturto gadu norisinājās Baltijā lielākā kapitāla tirgus konference Baltic Capital Markets Conference 2025, kas pulcēja vairāk nekā 500 dalībniekus un 35 runātājus – starptautiskos un vietējos investorus, uzņēmējus, regulatorus un politikas veidotājus, tostarp Latvijas Republikas Ministru prezidenti un visu trīs Baltijas valstu finanšu ministrus.

Vienota atziņa, kas izskanēja visās piecās diskusijās: Baltijas kapitāla tirgus potenciāls joprojām ir būtiski neizmantots, un tā attīstība ir priekšnoteikums reģiona ilgtermiņa ekonomiskajai noturībai, izaugsmei un drošībai. Ilgtermiņa konkurētspēja atkarīga no spējas piesaistīt un virzīt kapitālu.

Atklājot konferenci, Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka Baltijas valstu konkurētspēja ilgtermiņā būs atkarīga no spējas novirzīt vairāk uzkrājumu investīcijās: “Attīstīts un vienots kapitāla tirgus nozīmē vairāk finansējuma uzņēmumiem, vairāk investīciju reģionā un lielāku turību ilgtermiņā. Eiropā un Baltijā pārāk daudz resursu stāv kontos un nenes peļņu. Tas kavē inovācijas, konkurētspēju un mūsu spēju attīstīt modernu ekonomiku. Baltijā potenciāls ir patiešām liels. Ar valsts uzņēmumu kotēšanu biržā mēs varam dot spēcīgu impulsu tirgum, iesaistot mūsu pašu iedzīvotājus un stiprinot viņu iespējas gūt investīciju atdevi. Gudras investīcijas uzņēmumu akcijās, obligācijās, inovācijās un jaunās tehnoloģijās, tostarp mākslīgajā intelektā, veicinās ekonomikas attīstību. Latvija un Eiropa var vairot savu konkurētspēju pasaulē!”

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un prezidenta vietniece Santa Purgaile 20.janvārī tikās ar "Fintech Latvija Asociācija" vadītāju Tīnu Lūsi un nozares pārstāvjiem, lai pārrunātu ieceri par nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzības institūcijas maiņu.

Tikšanās laikā nozares pārstāvji iezīmēja tos aspektus, kas līdz šim nav plašāk diskutēti un uzņēmējiem rada bažas. Tika panākta vienošanās veidot tematiskas darba grupas, lai praksē izvērtētu neskaidros pārmaiņu aspektus.

Līdzšinējā diskusijā no nebanku kreditētāju puses izskanējušas bažas, piemēram, ka pēc pārmaiņām iecerēts pārskatīt un padarīt stingrākas regulējuma prasības. Šīs bažas "Fintech Latvija Asociācija" atkārtoja arī šīs dienas tikšanās laikā, un M.Kazāks un S.Purgaile stingri apliecināja – godprātīgiem uzņēmumiem nav nekāda pamata satraukties. Latvijas Banka nerosina stingrāka regulējuma ieviešanu un šā sektora prudenciālo (drošas prakses un apdomīga riska) uzraudzību. Šis sektors nepiesaista noguldījumus un nav tik apjomīgs, lai radītu komercbanku darbībai līdzīgus riskus finanšu sistēmas stabilitātei, līdz ar to nav pamata ieviest komercbankām līdzvērtīgu uzraudzības mehānismu.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktās procentu likmes patlaban ir atbilstošas situācijai ekonomikā, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Pašreizējā brīdī, manuprāt, procentu likmes joprojām ir atbilstošas," teica Latvijas Bankas prezidents.

Viņš pauda, ka degvielas cenu kāpums uzreiz nenozīmē, ka obligāti būs jāpalielina procentu likmes. ECB likmju palielināšana būs nepieciešama, ja radīsies bažas, ka degvielas cenu kāpums ģeopolitisku iemeslu dēļ sāk iesakņoties un palielināt arī inflācijas gaidas.

"Ja mums radīsies bažas par to, ka piedāvājuma šoks, proti, degvielas cenu kāpums ģeopolitisku iemeslu dēļ sāk otrās kārtas efektus, sāk iesakņoties un pacelt arī inflācijas gaidas, tādā gadījumā, protams, šī iejaukšanās, palielinot likmes, būs nepieciešama. Šajā brīdī tas nudien vēl nav redzams," sacīja Kazāks.

Latvijas Bankas padome ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2024. gada pārskatu. Saskaņā ar to Latvijas Banka 2024. gadu noslēdza ar labākiem finanšu rezultātiem, nekā iepriekš prognozēts, neraugoties uz monetārās politikas operāciju negatīvo rezultātu, ko noteica ECB Padomes iepriekšējos gados veiktā procentu likmju paaugstināšana ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.

Latvijas Bankas kopējā atzītā peļņa sasniedza 214 milj. eiro (2023. gadā tā bija 143 milj. eiro), un tās ietekmē Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs pieauga par 30 % (līdz 944 milj. eiro).

Saskaņā ar Latvijas Bankas likumu finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka par tās 2024. gada finanšu pārskatiem saņēmusi pozitīvu atzinumu no revidentu komercsabiedrības SIA "ERNST & YOUNG BALTIC".

Lietuvas centrālās bankas peļņa pērn seškāršojusies

Lietuvas centrālā banka valsts kasē pārskaitīs 130,04 miljonus eiro, kas ir deviņas...

Sekmīgi pārvaldot Latvijas Bankas zelta un finanšu ieguldījumus, gada laikā to vērtība palielinājās par 399 milj. eiro jeb 7 % (līdz 6.2 mljrd. eiro), tādējādi ievērojami pārsniedzot attiecīgo ieguldījumu vērtības pieaugumu 2023. gadā (296 milj. eiro).

Lai gan kopš 2024. gada jūnija eiro procentu likmes tika būtiski mazinātas, 2024. gada vidējais eiro procentu likmju līmenis bija augstāks nekā 2023. gadā. Tas vēl vairāk nekā 2023. gadā palielināja Latvijas Bankas tīros monetārās politikas operāciju izdevumus, tiem sasniedzot 158 milj. eiro (2023. gadā – 140 milj. eiro). Tostarp procentu izdevumi par Latvijas kredītiestāžu noguldījumiem sasniedza 238 milj. eiro (2023. gadā – 174 milj. eiro), bet par Latvijas valdības noguldījumiem – 41 milj. eiro (2023. gadā – 45 milj. eiro).

2024. gadā sasniegtais finanšu ieguldījumu tirgus vērtības pieaugums (399 milj. eiro) 120 milj. eiro apmērā iekļauts peļņas un zaudējumu aprēķinā, savukārt 279 milj. eiro saskaņā ar Eirosistēmā noteiktajiem grāmatvedības principiem uzrādīti kopējā kapitālā un rezervēs kā pārvērtēšanas rezerve, nevis peļņas un zaudējumu aprēķinā. Tāpēc, neraugoties uz pozitīvu kopējo atzīto peļņu 214 milj. eiro apmērā, peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīti 65 milj. eiro zaudējumi. Tie atbilstoši Latvijas Bankas likumam segti no šādiem gadījumiem izveidotā rezerves kapitāla, nemazinot centrālās bankas spēju veikt tās pienākumus un neradot izdevumus valstij. Valsts budžetā pērn Latvijas Banka ieskaitīja 56 milj. eiro – iepriekš minētos 41 milj. eiro kā procentus par Latvijas valdības noguldījumiem un vēl 15 milj. eiro nodokļos.

Negatīvus 2024. gada finanšu rezultātus pirms uzkrājumu finanšu riskiem izmantošanas peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādījusi lielākā daļa Eirosistēmas nacionālo centrālo banku. Tas saistīts ar centrālo banku galvenā uzdevuma – monetārās politikas veidošanas un īstenošanas – izpildi apstākļos, kad bija nepieciešama izlēmīga procentu likmju palielināšana, lai bremzētu strauju cenu pieaugumu. Procentu likmēm samazinoties, Latvijas Banka un citas centrālās bankas atgriezīsies pie peļņas atzīšanas arī peļņas un zaudējumu aprēķinā.

Kopš darbības atjaunošanas 1992. gadā Latvijas Banka kopumā nopelnījusi gandrīz 700 milj. eiro un no tiem valsts budžetā ieskaitījusi gandrīz 450 milj. eiro. Vienlaikus jāņem vērā, ka centrālo banku galvenais uzdevums ir monetārās politikas īstenošana, nevis peļņas gūšana.

2024. gadā Latvijas Banka aktīvi īstenoja tās stratēģiskās prioritātes. Viena no tām ir sabiedrībai pieejams drošs un attīstīts finanšu sektors. Eirozonas līmenī tika ierobežota inflācija, un tas ļāva samazināt eiro procentu likmes. Latvijas finanšu sektorā ar centrālās bankas atbalstu darbību uzsāka vairāki jauni dalībnieki, un tiesību aktos tika nostiprināti nosacījumi par visā valsts teritorijā pieejamu bankomātu tīklu, tostarp kritiskajiem bankomātiem, kas krīzes vai apdraudējuma gadījumā prioritāri tiktu nodrošināti ar skaidro naudu. Tika samazinātas kapitāla prasības komerciāla nekustamā īpašuma kreditēšanai. Tā rezultātā vairākām kredītiestādēm saruks kapitāla prasību apmērs, ļaujot tām straujāk attīstīt kreditēšanu gan komerciālā nekustamā īpašuma, gan arī citos segmentos.

Sekmējot iedzīvotājiem un valsts tautsaimniecības attīstībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanu, Latvijas Banka izstrādāja priekšlikumus grozījumiem vairākos tiesību aktos, piemēram, komisijas naudas griestu samazināšanai par labu pensiju uzkrājumu veicējiem Valsts fondēto pensiju shēmā, apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai, ņemot vērā plūdu pieredzi, utt. Notika darbs pie likumu izstrādes, lai mazinātu šķēršļus juridisko personu kredītu pārfinansēšanai.

Tika izstrādāti priekšlikumi, palīdzot Eiropas Savienības līmenī pilnveidot sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, samazināts administratīvais slogs un veicināta riskos balstīta pieeja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.

Līdz šim vērienīgākajā "Finanšu pratības nedēļā 2024" kopā ar partneriem tika organizēti 90 pasākumi vairāk nekā 3500 dalībniekiem, uzlabojot to finanšu prasmes. Latvijas Bankas ekonomisti publicēja 17 pētījumu starptautiski atzītos zinātniskajos izdevumos, tostarp tādos žurnālos kā "American Economic Journal: Macroeconomics", "Review of World Economics", un 55 rakstus par dažādām aktuālām ekonomikas, monetārās politikas un finanšu tirgus tēmām.

Atbilstoši prioritātei attīstīt Latvijas Banku kā inovatīvu un efektīvu institūciju 2024. gadā tika nodrošināta iespēja nebanku pakalpojumu sniedzējiem pieslēgties Latvijas Bankas uzturētajai maksājumu sistēmai. Tika ieviesta regula par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA), kas Latvijas Bankai dod tiesisku pamatu izsniegt licences kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. Eirozonas līmenī notika aktīvs darbs pie digitālā eiro projekta, savukārt Latvijā tika izveidots Digitālā eiro forums, lai ieinteresētās institūcijas un uzņēmējus iesaistītu jaunākās informācijas apritē un priekšlikumu izstrādē.

Iezīmējot 2025. gada un tālākas nākotnes darbus, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver: "Mēs mērķtiecīgi turpināsim darbu Latvijas labā, un nākamajos gados koncentrēsim savu darbību trijos virzienos. Pirmkārt, drošs un pret krīzēm noturīgs finanšu sektors un maksājumu sistēmas. Otrais virziens ir finanšu pakalpojumu pieejamība – lētāki, mūsdienīgāki, dažādām klientu grupām piemēroti finanšu produkti ar labu reģionālu pieejamību; daudzveidīga finanšu sektora ekosistēma ar attīstītu nebanku sektoru. Trešais virziens ir inovatīva, efektīva un tehnoloģiski attīstīta centrālā banka. Tā ir pasaules labākajiem standartiem atbilstoša datu pārvaldība un mākslīgā intelekta rīku izmantošana."

Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 3,4% līdz 3,9%, piektdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Savukārt 2026. gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no šogad jūnijā prognozētajiem 2,1% līdz 3,2%, bet 2027. gadam gada vidējās inflācijas prognoze paaugstināta no 2,8% līdz 2,9%. Savukārt 2028. gadā Latvijas Banka prognozē inflācijas pieaugumu 3,6%.

Latvijas Bankā norādīja, ka turpmāko tautsaimniecības atveseļošanos virzīs investīcijas, aizvien spēcīgāks privātais patēriņš un eksports.

Kā skaidroja Latvijas Bankā, inflācijas dati pārsniedz jūnija prognozes un algas pieaug straujāk, nekā iepriekš gaidīts, tāpēc Latvijas Banka inflācijas prognozi 2025. gadam palielinājusi līdz 3,9%.

Inflāciju paaugstinošais noteicošais faktors ir spēcīgāks algu kāpums, kā arī administratīvi regulējamo tarifu pārskatīšana un valdības lēmumi, tostarp par akcīzes nodokļu palielināšanu. 2028. gadā papildu spiedienu uz cenām veidos otrās emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS2) ieviešana.