Rīgas pils saimnieks Edgars Rinkēvičs piedāvā turpmāk Latvijas Bankas prezidenta, tiesībsarga un valsts kontroliera kandidātu izvirzīšanu uzticēt Valsts prezidentam, vienlaikus saglabājot parlamenta tiesības pieņemt galīgo lēmumu par tiem.
Kā informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs otrdien ir parakstījis un nosūtījis Saeimas Prezidijam grozījumus Saeimas kārtības rullī un grozījumus trīs likumos, kas noteic Latvijas Bankas prezidenta, tiesībsarga un valsts kontroliera izraudzīšanās un izvirzīšanas kārtību.
Valsts prezidenta iesniegtajos likumprojektos piedāvāts mainīt iepriekšminēto amatpersonu izvirzīšanas kārtību un desmit Saeimas deputātu vietā šīs tiesības piešķirt Valsts prezidentam, vienlaikus nekādi neskarot Saeimai tiesības pieņemt galīgo lēmumu par izvirzītajiem kandidātiem.
Kā skaidro Drēģeris, šāds risinājums neizjauktu valsts varas atzaru līdzsvaru un atsvaru sistēmu, taču dotu iespēju Valsts prezidentam gan formālās, gan neformālās konsultācijās identificēt piemērotāko kandidātu tālākai izvirzīšanai. Tas savukārt mazinātu politisko apsvērumu prevalēšanu pār kandidāta profesionalitātes kritērijiem.
Vēstulē Saeimas Prezidijam Rinkēvičs norāda, ka nesenais Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu izvirzīšanas un ievēlēšanas process bija novēlots, sabiedrībai neizprotams un sadrumstalots. Viņaprāt, kļuva uzskatāmi redzams, ka kandidāta izvirzīšanas tiesiskais ietvars nesniedza pietiekamas garantijas, lai nepieļautu šos trūkumus.
Rinkēvičs akcentē, ka process ar šādām strukturālām problēmām nestiprina sabiedrības uzticēšanos ne pašam procesam, ne arī izvirzītajiem kandidātiem. Pēc Valsts prezidenta paustā, lai šādas situācijas neatkārtotos, ir nepieciešamas izmaiņas konkrētu amatpersonu izraudzīšanās un izvirzīšanas kārtībā.
Pavadošo likumprojektu anotācijās klāstīts, ka augstākajām politiski profesionālajām amatpersonām Latvijā - tiesībsargam, valsts kontrolierim un Latvijas Bankas prezidentam likums izvirza augstus profesionālos kritērijus. Līdz ar to ir svarīgi panākt, ka minēto amatpersonu izvirzīšanas un vērtēšanas procesa politiskā komponente neaizēno profesionālo kritēriju izvērtējumu.
"Iespēja izvirzīt vairākus kandidātus politiski profesionālas amatpersonas amatam piešķir lielāku svaru tieši politiskiem apsvērumiem, kas savukārt rada sadrumstalotības risku un risku, ka diskusijas par politiskiem apsvērumiem nepamatoti apšauba kandidātu profesionālo atbilstību amatam," pausts pavadošo likumprojektu anotācijās.
Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidents ir nosūtījis izskatīšanai likumprojektu "Grozījumi Latvijas Bankas likumā", likumprojektu "Grozījumi Tiesībsarga likumā", likumprojektu "Grozījumi Valsts kontroles likumā" un likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī".
Plānots, ka līdz marta beigām Valsts prezidents iesniegs arī likumdošanas iniciatīvu par tautas nobalsošanas rīkošanas kārtību.
Jau ziņots, ka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks amatā tika ievēlēts tikai ar otro piegājienu.
Otrajā mēģinājumā valdošā koalīcija sākotnēji bija nolēmusi vienoties par vienu kopīgu kandidātu un paziņoja, ka kandidāte varētu būt Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Tikmēr opozīcijā esošais "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība uz prezidenta amatu izvirzīja Kazāku.
Tomēr jau pēc dažām dienām valdošajā koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība atteicās atbalstīt Purgaili un, to uzzinādama, viņa savu kandidatūru atsauca, bet uzreiz pēc tam "Jaunā vienotība" un "Progresīvie" paziņoja, ka atbalstīs opozīcijas kandidātu Kazāku.
Politologi, kā arī opozīcijas deputāti pēc tam norādīja, ka šāda nespēja uzreiz vienoties par konkrētiem kandidātiem met ēnu uz koalīcijas spējām izraudzīties kandidātus, piemēram, uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, kā arī šāds "politiskais tirgus" jomas profesionāļiem liek uz šādiem amatiem nepieteikties.
