Latvijas Bankai būtu jāveido aktīvāks dialogs starp valsts pārvaldi un finanšu nozari, lai panāktu tautsaimniecības straujāku attīstību, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile, kuru koalīcijas partijas vienojušās virzīt Latvijas Bankas prezidenta amatam.

Purgaile sacīja, ka ievēlēšanas amatā gadījumā viņas galvenais uzdevums būs koncentrēties uz Latvijas finanšu sektora pilnveidošanu un attīstību, lai tas varētu dot lielāku pienesumu tautsaimniecības attīstībā. Purgaile uzsvēra, ka ar finanšu sektoru domā ne tikai komercbankas, bet arī "FinTech" nozari un kapitāla tirgu.

Tāpat Purgaile vēlētos, lai Latvijas Banka kā organizācija palīdzētu ieraudzīt Latvijas ekonomikas potenciālu un būtu labs padomdevējs valdībai, dialoga veidotājs starp nozari un valdību.

"Jāatrod risinājums, lai Latvijas ekonomika attīstītos," teica Purgaile.

Purgaile atzina, ka, strādājot kopā ar līdzšinējo Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, jau daudz kas no tā ir izdarīts. Vienlaikus Purgaile norādīja, ka dialogam starp valdību un nozari būtu vēl vairāk jāveidojas, nevis karojot vienam ar otru, bet ciešāk sadarbojoties.

Latvijā visas sistēmiskās jeb kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas ir ārvalstu kapitāla komercbankas, tā sauktais lielais četrinieks - Swedbank, SEB banka, Citadele banka un Luminor banka. Pēc būtības nozīmīgākā finanšu sektora daļa valstī atrodas ārvalstu kapitāla kontrolē, turklāt redzam, ka pēdējo piecpadsmit gadu laikā šo banku aktīvu īpatsvars ir palielinājies no 54% līdz 83% no kopējiem banku aktīviem. Savukārt Baltijas mērogā redzam citu tendenci – finanšu pakalpojumu tirgū arvien sekmīgāk nostiprinās arī vietējā kapitāla spēlētāji: ARTEA banka Lietuvā (iepriekš Šiaulių banka), Igaunijā LHV banka un COOP banka.

Dienas Bizness ir uzsācis rakstu sēriju, kurā analizē finanšu pakalpojumu tirgus attīstību Latvijā. Iepriekšējā publikācijā (Latvijas ekonomikas neredzamā rokasbremze, Dienas Bizness 07.04.2026.) mēs parādījām, ka kreditēšanas apjomu ziņā Latvija no Lietuvas un Igaunijas atpaliek miljardos eiro, kas būtiski kavē valsts ekonomikas attīstību. Šajā rakstā pievērsīsimies tirgus struktūrai, analizējot tās dalībniekus un konkurenci starp tiem.

Vai eksistē sistēmiska problēma?

Ārvalstu kapitāla bankas pašas par sevi nav nekas slikts, tieši pretēji - tām ir pieejams plašāks kapitāls, uzkrāta pieredze dažādos tirgos, kā arī ir lielāka spēja pārvarēt krīzes. Tas sniedz finanšu sistēmai stabilitāti un drošību. Tomēr vienlaikus jāatzīst, ka kopumā kreditēšanas tempi pēdējos desmit gados Latvijā ir bijuši salīdzinoši gausi, kas lielā mērā ir kavējis arī valsts ekonomikas attīstību. Atgādināsim, ka Latvijā kopējais banku kredītportdelis, kreditējot uzņēmumus un mājsaimniecības, uz 2025. gada 30. jūniju bija 17,9 miljardi eiro.

Latvijā kreditēšanā tuvākos pāris gadus nav iespējams radīt "burbuli", piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

"Tuvākos pāris gadus tīri praktiski nav iespējams šo burbuli uzpūst," teica Purgaile, piebilstot, ka "burbuli" nebūs iespējams uzpūst, lai arī kāda būtu banku aktivitāte kreditēšanā.

Tāpat viņa uzsvēra, ka Latvijas Banka rūpīgi sekos līdzi tam, lai bankas izsniedz ilgtspējīgus, kvalitatīvus kredītus.

Purgaile arī atzīmēja, ka personīgi nedotu priekšroku bankas stimulēt kreditēt ar solidaritātes iemaksu. "Es nedotu priekšroku šādā veidā stimulēt bankas kreditēt, uzņemties riskantus aktīvus," sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece.

Tāpat viņa informēja, ka kreditēšanas portfelis vasarā pieauga par nepilniem 2% jeb vairāk nekā 250 miljoniem eiro, kas ir labs rādītājs, jo ierasti vasara nav aktīvākais periods Latvijas ekonomikā. Būtiski pieaudzis no jauna izsniegto aizdevumu skaits un apmērs, tostarp īpaši straujš kāpums bijis mājsaimniecību segmentā.

Latvijas Bankas Uzraudzības komiteja izsniegusi SIA "BlockBen" licenci kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai, informē Latvijas Bankā.

"BlockBen" ir pirmais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas Latvijā saņēmis licenci atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulas par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA) prasībām.

MiCA regula stājās spēkā 2024. gada nogalē, ieviešot ES vienotu kriptoaktīvu nozares tiesisko regulējumu, tostarp prasību kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem saņemt darbības atļauju.

Līdz ar licences saņemšanu "BlockBen" visus tam atļautos kriptoaktīvu pakalpojumus MiCA noteiktajā kārtībā varēs piedāvāt arī citās ES valstīs.

"BlockBen" izveidojis privāto slēgto blokķēdi, kurā iespējams veikt kriptoaktīvu apmaiņu pret naudu vai pret citiem kriptoaktīviem, kā arī glabāt kriptoaktīvus un veikt kriptoaktīvu pārvedumus. "BlockBen" piedāvā uzņēmumiem kriptoaktīvu (patēriņa žetonu) emisijas pakalpojumu, kā arī piedāvā izvietot šos kriptoaktīvus savā platformā, lai klienti varētu tos iegādāties.

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš oktobrī prognozētajiem 0,6% līdz 0,1%, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi 2025.gadam no 2,6% līdz 2,1%, bet ekonomikas pieauguma prognoze 2026.gadam ir saglabāta 3%. Savukārt 2027.gadā tiek prognozēta izaugsme 3,3% apmērā.

Latvijas Bankā skaidro, ka IKP izaugsmes lejupvērsto korekciju, paredzot šim gadam tikai nelielu IKP izaugsmi, galvenokārt nosaka vāja līdzšinējā attīstība, būtiski nemainoties nākotnes redzējumam.

Tāpat centrālajā banka prognozē, ka 2025.gadā būs spēcīgāka izaugsme, ko balstīs privātais patēriņš, eksports un investīcijas. Vienlaikus prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos, ņemot vērā nenoteiktību Vācijā un Donalda Trampa ieceres ieviest augstus importa tarifus pēc kļūšanas par ASV prezidentu, kā arī norises Eiropas kaimiņu reģionos.

Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un prezidenta vietniece Santa Purgaile 20.janvārī tikās ar "Fintech Latvija Asociācija" vadītāju Tīnu Lūsi un nozares pārstāvjiem, lai pārrunātu ieceri par nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzības institūcijas maiņu.

Tikšanās laikā nozares pārstāvji iezīmēja tos aspektus, kas līdz šim nav plašāk diskutēti un uzņēmējiem rada bažas. Tika panākta vienošanās veidot tematiskas darba grupas, lai praksē izvērtētu neskaidros pārmaiņu aspektus.

Līdzšinējā diskusijā no nebanku kreditētāju puses izskanējušas bažas, piemēram, ka pēc pārmaiņām iecerēts pārskatīt un padarīt stingrākas regulējuma prasības. Šīs bažas "Fintech Latvija Asociācija" atkārtoja arī šīs dienas tikšanās laikā, un M.Kazāks un S.Purgaile stingri apliecināja – godprātīgiem uzņēmumiem nav nekāda pamata satraukties. Latvijas Banka nerosina stingrāka regulējuma ieviešanu un šā sektora prudenciālo (drošas prakses un apdomīga riska) uzraudzību. Šis sektors nepiesaista noguldījumus un nav tik apjomīgs, lai radītu komercbanku darbībai līdzīgus riskus finanšu sistēmas stabilitātei, līdz ar to nav pamata ieviest komercbankām līdzvērtīgu uzraudzības mehānismu.

Pēc tam, kad Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile atsaukusi savu kandidatūru uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, "Jaunās vienotības" (JV) un "Progresīvo" Saeimas frakcijas Latvijas Bankas prezidenta amatā nolēmušas atbalstīt iepriekšējā Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūru.

Kā pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem paziņoja Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV), ņemot vērā, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija tomēr izvēlējusies Purgailes kandidatūru neatbalstīt, JV atbalstīs Kazāka kandidatūru.

Arī "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andis Šuvajevs pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka viņu deputāti atbalstīs Kazāka kandidatūru.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis teica, ka, vērtējot Purgailes kandidatūru, partija nebija solījusi "pilnīgu", bet tikai konceptuālu atbalstu. ZZS politiķi esot norādījuši, ka Purgailei nebūtu visas ZZS Saeimas frakcijas atbalsts.

Ņemot vērā šīs nedēļas vētras un stipro lietusgāžu radītos postījumus, Latvijas Banka ir regulārā un ciešā saziņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, lai gūtu pārliecību, ka apdrošinātāji nodrošina taisnīgu un ātru atlīdzību izmaksu cietušajiem klientiem atbilstoši individuālo līgumu nosacījumiem.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile uzsver: "Šīs nedēļas notikumi izgaismo vairākus segmenta izaicinājumus. Pirmkārt, dabas spēku radīti postījumi kļūst arvien biežāki, tāpēc šādiem riskiem nepārprotami un bez interpretācijas iespējām jāatspoguļojas arī piedāvātajos apdrošināšanas produktos. Otrkārt, iegādājoties mājokļa apdrošināšanu, klientam jāiepazīstas ar visiem līguma nosacījumiem, savukārt apdrošinātājiem skaidrojošais darbs par līguma nosacījumiem aktīvāk ir jāveic tieši līguma slēgšanas, nevis atlīdzību pieteikšanas posmā. Latvijā darbojas vairāki apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā dažādus un individuāli pielāgotus apdrošināšanas produktus, un tiem līguma nosacījumi klientiem ir nepārprotami jāizskaidro jau līguma slēgšanas posmā, lai klienti pilnībā izprot apdrošināto risku apjomu."

Latvijas Banka no 2. janvāra pieņem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pieteikumus darbības atļaujas saņemšanai atbilstoši jaunās Eiropas Savienības (ES) regulas par kriptoaktīvu tirgiem (Markets in Crypto-Assets Regulation, MiCA) prasībām.

MiCA regula stājās spēkā 2024. gada 30. decembrī, ieviešot ES vienotu kriptoaktīvu nozares tiesisko regulējumu, tostarp prasību, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaņem darbības atļauja.

MiCA regulējums nodrošina kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem līdzvērtīgas iespējas ES valstīs neatkarīgi no tā, kurā valstī uzņēmums saņēmis darbības atļauju. Tātad – saņemot darbības atļauju Latvijā, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs varēs sniegt pakalpojumus visā ES saskaņā ar pārrobežu darbības paziņošanas mehānismu.

"Latvijas Bankas izsniegta licence ir kvalitātes zīme. Latvijā esam sasnieguši izcilību atbilstības jomā un esam labi sagatavoti, lai atbalstītu uzņēmumus, kas saskaras ar izaicinājumu orientēties MiCA regulējuma sarežģītajās prasībās. Turklāt uzraudzības izmaksas pēc licences iegūšanas ir konkurētspējīgas," uzsver Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Latvijas Ilgtspējīgas pārvaldības balvu šogad saņēma VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un vides apsaimniekošanas uzņēmums AS "CleanR grupa", informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Īpašā balva par izaugsmi ilgtspējīgas pārvaldības jomā tika pasniegta apdrošināšanas kompānijai "Balcia Insurance", VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" un Valsts zemes dienestam.

VNĪ balvu saņēma nominācijā "Dažādība un vienlīdzīgas iespējas", savukārt "CleanR grupa" - nominācijā "Iesaistīto pušu vadības praktiķis".

Atzinību nominācijā "Dažādība un vienlīdzīgas iespējas" saņēma VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", savukārt atzinību nominācijā "Iesaistīto pušu vadības praktiķis" - SIA "Rīgas dzemdību nams".

Nominācijā "Atbildīga sadarbība ar partneriem" atzinību saņēma trīs uzņēmumi - kokapstrādes uzņēmums AS "Latvijas finieris", energokompānija AS "Latvenergo" un pārtikas ražotājs SIA "Orkla Latvija".

Latvijas Banka izstrādājusi un apstiprinājusi "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas nodrošinās banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos, informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Ņemot vērā, ka Latvijā pēdējo 10 gadu laikā banku klātienes klientu apkalpošanas vietu skaits samazinājies visstraujāk no eirozonas valstīm, šīs iniciatīvas mērķis ir saglabāt līdzsvaru starp finanšu pakalpojumu digitalizāciju un klātienes atbalstu tiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem reģionos, kuriem klātienes pakalpojumi aizvien ir nepieciešami, bet attālums līdz pakalpojumu sniegšanas vietai ir pārāk liels, tāpēc to pieejamība ir apgrūtināta, norāda centrālajā bankā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks skaidro, ka šis lēmums nodrošinās labāku finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos.

Kazāks uzsver, ka tas ir ļoti svarīgi, jo bankas ir digitalizējušās straujāk nekā iedzīvotāji un uzņēmumi, radot plaisu starp bankām un to klientiem. Ar šo lēmumu Latvijas Banka to labo, jo laba finanšu pakalpojumu pieejamība ir viens no ekonomikas izaugsmes pamatakmeņiem.

Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka nav uzrunāta no politiķu puses un neplāno kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, aģentūrai LETA pauda Šteinbuka.

"Par šo ziņu uzzināju no medijiem, uzrunāta neesmu un neplānoju kandidēt šim amatam. Redzot savu vārdu kandidātu vidū, jūtos gandarīta par sava darba novērtējumu Fiskālās disciplīnas padomes vadītājas amatā," teica Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka "šajā atbildīgajā pozīcijā, turot rūpi un nodrošinot atbildīgu valsts fiskālo disciplīnu šajā izaicinājumiem bagātajā laikā, redzu sevi arī turpmāk".

Būdama Latvijas Universitātes profesore, Šteinbuka vēlas turpināt iesāktos starptautiskus un nacionālās nozīmes pētnieciskus projektus.

Jau ziņots, ka ceturtdien, 16.janvārī, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma" vēstīja, ka koalīcijas apspriedēs par jauno Latvijas Bankas vadītāju parādās arvien jauni uzvārdi.

Koalīcijas apspriedēs par jauno Latvijas Bankas vadītāju parādās arvien jauni uzvārdi, ceturtdien vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu vidū ir arī Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja, Latvijas Universitātes profesore, maģistra studiju programmas "Eiropas studijas" direktore Inna Šteinbuka, kuru varētu atbalstīt gan Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), gan "Jaunā Vienotība".

Starp amata pretendentiem minēta arī bankas "Citadele" padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne, kā arī "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Raidījumā norāda, ka koalīcijā esošās partijas sola šonedēļ vienoties par kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam. Līdz kandidāta nominēšanai partijas pagaidām no plašākiem komentāriem atturas, taču kuluāros iezīmējušies vairāki favorīti.

Gada laikā kreditēšanas jomā ir vērojami atsevišķi uzlabojumi, tomēr kopumā vēl ir daudz iespēju progresam, teikts Latvijas Bankas sagatavotajā "Finanšu pieejamības pārskatā 2024", kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu pieejamība Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo gadu laikā.

Viens no pārskata autoriem, Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts akcentē, ka labi funkcionējoša finanšu nozare, kas uzņēmumiem un mājsaimniecībām nodrošina stabilu piekļuvi aizdevumiem, ir svarīgs nosacījums veselīgai tautsaimniecības izaugsmei. Uzņēmumu kreditēšanas segmentā ir maz pozitīvu pārmaiņu, savukārt atsevišķos kreditēšanas segmentos, piemēram, mājokļa kredītu segmentā, ir vērojama neliela situācijas uzlabošanās.

Mājokļa kredītu pievienotās procentu likmes ir samazinājušās, lai gan joprojām ir augstas. 2018.gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, bija jārēķinās ar pievienoto procentu likmi aptuveni 2,4% apmērā, bet 2024.gada sākumā vidējā pievienotā procentu likme bija 1,6%.

Indexo finanšu pakalpojumu grupa 2025. gadu noslēdza kā izaugsmes gadu visos būtiskākajos darbības virzienos. IPAS Indexo, kas ir mātes uzņēmums Indexo finanšu pakalpojumu grupai, pensiju pārvaldības virzienā uzrādīja 2,18 miljonu eiro peļņu, turpinot palielināt klientu skaitu un pārvaldītos aktīvus.

Savukārt Indexo Banka būtiski palielināja darbības apjomus, investējot IT infrastruktūrā, produktu izstrādē un klientu piesaistē. Indexo koncerna konsolidētais rezultāts pārskata gadā bija 7,74 miljoni eiro zaudējumi, atspoguļojot mērķtiecīgas investīcijas bankas izaugsmes paātrināšanai.

“Pagājušais gads bija būtisku pārmaiņu un dinamiskas attīstības gads, kura laikā mēs gan stiprinājām pensiju pārvaldes attīstību, gan vairāk kā dubultojām 2024. gadā izveidotās Indexo Bankas darbības apjomus. Papildus organiskai izaugsmei, pērn Indexo iegādājās arī citu pensiju fondu pārvaldītāju IPAS VAIRO, bet gada izskaņā mēs realizējām Latvijas kapitāla tirgū vēl nebijušu darījumu, izsakot brīvprātīgo akciju atpirkuma piedāvājumu un iegūstot izšķirošu ietekmi par AS DelfinGroup. Līdztekus mēs turpinājām investēt apjomīgus līdzekļus bankas tehnoloģijās un klientu piesaistē. Visu šo notikumu un daudzu virzienu vienlaicīgas attīstības rezultātā mēs esam ielikuši vajadzīgos pamatus, lai tuvāko gadu laikā Indexo kļūtu par vienu no vadošajām vietējā kapitāla finanšu pakalpojumu grupām Latvijā,” saka Henrik Karmo, IPAS Indexo Valdes priekšsēdētājs un viens no Indexo dibinātājiem.

Latvijā arī nebanku kreditētāju uzraudzību būtu lietderīgi nodot Latvijas Bankai, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzītais vienīgais kandidāts, Latvijas Bankas bijušais prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka šobrīd nebanku kreditētāju uzraudzība ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) kompetencē, taču varētu diskutēt par to, ka visa finanšu sektora uzraudzība būtu koncentrējama Latvijas Bankā.

"Manuprāt ir mērķtiecīgi visu uzraudzību koncentrēt Latvijas Bankā. Tas dotu gan efektivitātes ieguvumu, gan arī visiem tirgus spēlētājiem apmēram līdzīgus nosacījumus," sacīja Kazāks.

Savukārt, runājot par Latvijas Bankas galvenajiem uzdevumiem nākamajiem pieciem gadiem, Kazāks minēja, ka ir jāstrādā pie drošības, proti, lai iedzīvotāji varētu norēķināties arī dažādās krīzes situācijās, lai finanšu sektors būtu drošs, lai inflācija ir zema, tāpat ir jāstrādā pie finanšu pakalpojumu pieejamības, lai pakalpojumi ir lētāki, lai tie ir mūsdienīgi un reģionāli plaši pieejami.

Latvijā nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka nebanku kreditētājiem ir jāstrādā godprātīgi un jāievēro regulējuma prasības.

Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" publiskotajā viedokļrakstā Kazāks norāda, ka gada nogalē saskaņošanai nodotais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu publiskajā telpā ir izsaucis nebanku patēriņa kreditētāju iebildumus, sektoram norādot, ka ir nozare ir apmierināta ar līdzšinējo uzraugu, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un tā veikto uzraudzību, un pārmaiņas nav nepieciešamas.

Latvijas Banka, kas līdztekus finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai veic funkcijas arī finanšu stabilitātes, monetārās politikas un finanšu pratības jomā, atbalsta Finanšu ministrijas redzējumu un rosina vispusīgi izvērtēt situāciju un plašāk diskutēt gan par iespējamām nepilnībām esošajā modelī, gan par ieguvumiem, kādi būtu, ja nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību veiktu Latvijas Banka, norāda Kazāks.

Iepriekš jau vēstīts, ka “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos aizliegtās vienošanās. Tikmēr Konkurences padome (KP) jau paziņojusi, ka saskata vairākus būtiskus riskus karteļu kriminalizācijas gadījumā.

Par karteļu izmeklēšanu atbildīgā iestāde uzskata, ka līdzšinējie rezultāti karteļvienošanos apkarošanā ir pierādījuši esošā administratīvā regulējuma efektivitāti. Tādēļ šobrīd būtiskāk ir saglabāt un pilnveidot esošo instrumentu klāstu administratīvajā procesā, kas veiksmīgi darbojas un ir raksturīgs lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, nevis ieviest jaunu krimināltiesisku regulējumu, norādīja KP.

Ievērojot šī temata aktualitāti, Dienas Bizness nolēma apkopot informāciju par uzņēmumiem, kurus KP sodījusi par karteļiem kopš 2004. gada, lai iegūtu priekšstatu par to, kādu uzņēmumu vadītājus Saeimas deputāti vēlētos redzēt cietumā.

Konkurences padomes sodītie tirgus dalībnieki par horizontālu aizliegtu vienošanos noslēgšanu (2004-2025)

Latvijā vairākus gadus notiek darbs pie kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas, un šobrīd visā valsts teritorijā ir noteikti gandrīz 100 kritiskie bankomāti, kurus krīzes gadījumā prioritāri apgādā ar skaidro naudu, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankā.

Darbs pie kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas attiecas gan uz skaidrās naudas pieejamību, gan bezskaidro naudu. Attiecībā uz skaidrās naudas pieejamību ir noteikti gandrīz 100 kritiskie bankomāti, kuri krīzes gadījumos tiktu apgādāti ar skaidro naudu prioritāri, kā arī nodrošināta to autonoma energoapgāde un pieslēgums datu centriem. Attiecībā uz bezskaidro naudu no 2025.gada 1.janvāra ieviesti norēķini ar maksājumu kartēm bezsaistē.

Likums nosaka, ka kritiskie finanšu pakalpojumi obligāti jānodrošina Latvijas bankām, kurās noguldījumu apjoms ir vismaz 5% no visiem Latvijas noguldījumiem. Tās ir "Swedbank", "SEB banka", banka "Citadele" un "Luminor Bank". Latvijas Banka kopā ar šīm četrām bankām bankomātu skaitu regulāri pārskata un izvērtē, cik optimāli tie izvietoti, norādīja Latvijas Bankā.

"Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam - līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņam, lai līdz nākamā gada sākumam tomēr mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu, sociālajos tīklos paziņoja premjere Evika Siliņa (JV).

Kazāku amatam virzīja "Progresīvie" un JV, bet Bērziņu - ZZS, un tieši Bērziņam bija lielākās iespējas iegūt amatu, jo viņu atbalstīja arī opozīcijas partiju Nacionālas apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS) un "Latvija pirmajā vietā" deputāti. Opozīcijas partija "Stabilitātei" bija pieteikusi arī trešo kandidātu - Pāvelu Kuzminu.

Siliņa tagad vēsta, ka koalīcijas partijas vienojušās "par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu" Latvijas Bankas prezidenta amatam, tāpēc ZZS un JV deputāti atsauks parakstus par attiecīgi Bērziņa un Kazāka izvirzīšanu, lai janvārī JV, ZZS un "Progresīvie" izvirzītu jaunu kandidātu.

Abu partiju politiķiem atsaucot savus parakstus, Kazākam un Bērziņam vairs nebūs nepieciešamā desmit deputātu atbalsta kandidatūras izvirzīšanai, līdz ar to rītdienas balsojumā paliks tikai viens kandidāts - Kuzmins, kuram citas partijas atbalstu nav solījušas.

Parlamentārieši ar opozīcijas balsu palīdzību šodien par Latvijas Bankas prezidentu atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par Kazāku nobalsoja 67 parlamentārieši, "pret" bija 18 deputāti, bet četri atturējās.

Par Kazāku nobalsoja 67 parlamentārieši, "pret" bija 18 deputāti, bet četri atturējās. Par Kazāku nobalsoja visi klātesošie deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem". Tāpat par Kazāku nobalsoja teju visi deputāti no "Apvienotā saraksta", izņemot Dzidzi Šmitu, kurš balsoja "pret".

Kazāks saņēma balsis no Nacionālās apvienības deputātiem, kā arī no lielākās daļas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķu. No ZZS, kuri vēl nesen nebija izlēmuši, kā balsot Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanās, "pret" Kazāku nobalsoja vien Jānis Vucāns, bet trīs ZZS Saeimas deputāti - Līga Kļaviņa, Gunārs Kūtris un Harijs Rokpelnis - balsojumā atturējās.

Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Ja Saeima ceturtdien, 19.decembrī, neievēlēs Latvijas Bankas prezidentu, no 21.decembra Latvija uz laiku zaudēs balsstiesības Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomē, apstiprināja Latvijas Bankā.

ECB Padomē par monetāro politiku lemj eirozonas dalībvalstu nacionālo centrālo banku prezidenti, ECB prezidente un viceprezidents un ECB valdes locekļi. Nacionālo centrālo banku prezidenti ECB Padomes sanāksmēs piedalās personiski.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Latvija šādā situācijā jau ir bijusi salīdzinoši nesenā pagātnē - pēc toreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanas 2018.gadā. Rimšēvičs, kamēr netika precizēts viņam piemērotais drošības līdzeklis, 2018.gadā vairākus mēnešus nevarēja apmeklēt ECB Padomes sēdes.

Ar īpašu ECB Padomes lēmumu tolaik tika atļauts Latvijas Bankas prezidenta vietniecei Zojai Razmusai piedalīties sēdēs bez balsstiesībām, novērotāja statusā. Vēlāk Rimšēvičs izdeva pilnvaru Razmusai pārstāvniecībai ECB Padomē, un 2018.gada septembrī Latvija atguva savas balsstiesības.

Šodien notiks Latvijas Bankas rīkotais finanšu sektora attīstības forums "FinNext 2026", kura laikā tiks meklēti risinājumi finanšu sektora attīstībai, pakalpojumu pieejamībai un noturībai, informēja Latvijas Bankā.

Forumā piedalīsies Latvijas Bankas, finanšu sektora, valsts pārvaldes, citu organizāciju un starptautiskie eksperti.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile norāda, ka šis ir jaunas koncepcijas forums, kurā Latvijas Banka kā finanšu sektora uzraugs vienkopus pulcēs plašu finanšu un citu nozaru ekspertu loku. Foruma mērķis ir radīt atvērtu un dinamisku platformu, lai dažādi skatījumi un profesionālās pieredzes savijas un pārtop jaunās idejās, kā attīstīt sektoru, kā arī izprast katras iesaistītās puses iespējas un turpmāk veicamos soļus.

Forumā aicināti piedalīties finanšu sektora pārstāvji, politikas veidotāji, konsultanti, citu nozaru eksperti un interešu pārstāvji.