Bankas

Latvijas Bankas maksājumu sistēmai EKS pievienojies pirmais nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējs

Db.lv,11.04.2025

Jaunākais izdevums

Latvijas Bankas izveidotajai un uzturētajai maksājumu sistēmai Elektroniskā klīringa sistēma (EKS) pievienojies pirmais nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējs – Latvijā licencētā elektroniskās naudas iestāde SIA "xpate" veiksmīgi sākusi dalību EKS klīringa servisā.

Latvijas Banka ir pirmā eirozonā, kas centrālās bankas uzturētā maksājumu sistēmā nodrošina nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju tiešo dalību.

Kopš 2024. gada 17. oktobra Latvijas Banka sniedz iespēju arī nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm) un krājaizdevu sabiedrībām kļūt par EKS dalībniekiem. Šāds risinājums tika ieviests, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un sekmētu maksājumu pakalpojumu attīstību Latvijā.

Latvijas Bankas nodrošinātais pakalpojums raisījis nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju interesi, un pirmais nebanku pakalpojumu sniedzējs jau veicis visus priekšdarbus un veiksmīgi pievienojies EKS, sākotnēji izmantojot EKS nodrošināto klīringa servisu.

"Latvijas Banka nodrošina inovācijas atbalstošu infrastruktūru, lai uzņēmumi varētu attīstīt mūsdienīgus, ērtus un lietotāju vajadzībām atbilstošus finanšu pakalpojumus. Iespēja nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem kļūt par EKS dalībniekiem ir viena no Latvijas Bankas iniciatīvām, lai sekmētu FinTech jomas attīstību Latvijā. Tāda iespēja šobrīd ir pieejama tikai Latvijā," uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas vēlas pievienoties EKS, jāvēršas Latvijas Bankā un jānoslēdz līgums ar Latvijas Banku, jānodrošina uzņēmuma sistēmu tehniskā gatavība un jāveic testēšana. Detalizēta informācija par pievienošanās procesu un veicamajiem priekšdarbiem – Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Latvijas Bankas eksperti ieinteresētajiem uzņēmumiem nodrošina operatīvi pieejamas un profesionālas konsultācijas un atbalstu visa sadarbības ceļa garumā.

Latvijas Bankas izveidotā un uzturētā maksājumu sistēma EKS nodrošina klientu maksājumu izpildi visā SEPA telpā jeb Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs. EKS sistēma nodrošina divus servisus – klīringa servisu un zibmaksājumu servisu. EKS servisus izmanto kredītiestādes un Valsts kase, un tagad par EKS tiešo dalībnieku kļuvis arī pirmais nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējs.

Jaunā iespēja veidota, ievērojot Eiropas Centrālās bankas lēmumu par nebanku piekļuvi maksājumu sistēmām un pateicoties Saeimas ātrāk nekā citās valstīs apstiprinātiem likumu grozījumiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš oktobrī prognozētajiem 0,6% līdz 0,1%, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi 2025.gadam no 2,6% līdz 2,1%, bet ekonomikas pieauguma prognoze 2026.gadam ir saglabāta 3%. Savukārt 2027.gadā tiek prognozēta izaugsme 3,3% apmērā.

Latvijas Bankā skaidro, ka IKP izaugsmes lejupvērsto korekciju, paredzot šim gadam tikai nelielu IKP izaugsmi, galvenokārt nosaka vāja līdzšinējā attīstība, būtiski nemainoties nākotnes redzējumam.

Tāpat centrālajā banka prognozē, ka 2025.gadā būs spēcīgāka izaugsme, ko balstīs privātais patēriņš, eksports un investīcijas. Vienlaikus prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos, ņemot vērā nenoteiktību Vācijā un Donalda Trampa ieceres ieviest augstus importa tarifus pēc kļūšanas par ASV prezidentu, kā arī norises Eiropas kaimiņu reģionos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka izstrādājusi un apstiprinājusi "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas nodrošinās banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos, informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Ņemot vērā, ka Latvijā pēdējo 10 gadu laikā banku klātienes klientu apkalpošanas vietu skaits samazinājies visstraujāk no eirozonas valstīm, šīs iniciatīvas mērķis ir saglabāt līdzsvaru starp finanšu pakalpojumu digitalizāciju un klātienes atbalstu tiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem reģionos, kuriem klātienes pakalpojumi aizvien ir nepieciešami, bet attālums līdz pakalpojumu sniegšanas vietai ir pārāk liels, tāpēc to pieejamība ir apgrūtināta, norāda centrālajā bankā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks skaidro, ka šis lēmums nodrošinās labāku finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos.

Kazāks uzsver, ka tas ir ļoti svarīgi, jo bankas ir digitalizējušās straujāk nekā iedzīvotāji un uzņēmumi, radot plaisu starp bankām un to klientiem. Ar šo lēmumu Latvijas Banka to labo, jo laba finanšu pakalpojumu pieejamība ir viens no ekonomikas izaugsmes pamatakmeņiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Bankas

SEB banka liek bērniem pildīt klienta anketu, draud ar konta slēgšanu

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam,01.04.2025

Zīmīgi, ka ilgus gadus par AML atbildīgais valdes loceklis Kārlis Danēvičs (attēlā) un SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere nespēja sniegt atbildes ne uz tēva, ne Dienas Biznesa uzdotajiem jautājumiem par konkrēto situāciju, savukārt SEB bankas preses dienests aprobežojās vien ar globālām standartfrāzēm un situācijai neatbilstošiem citātiem no likuma.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnāla Dienas Bizness redakcijā nonākusi tēva un bērna pēdējo mēnešu pieredze, kuri saskārušies ar SEB bankas pārsteidzošo attieksmi pret SEB bankas klientu – bērnu. Tā raisa jautājumus par SEB bankas komunikācijas un klientu uzraudzības prakses atbilstību realitātei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Konkrētajā gadījumā bērna tēvs savā vārdā 2018. gadā SEB bankā atvēra norēķinu kontu, kuram tika piesaistīta debetkarte, kuru SEB banka izsniedza bērnam. Bērna tēvs minēto kontu ik mēnesi papildināja ar nelielām naudas summām bērna ikdienas tēriņu vajadzībām – pusdienām vai nelieliem pirkumiem, piemēram, skolas piederumiem. Vienlaikus bērnam nebija ne piekļuves internetbankai, ne iespējas patstāvīgi pārvaldīt norēķinu kontu.

Šāda prakse ir ierasta daudziem vecākiem, kuri vēlas iemācīt bērniem rīkoties ar naudu un bankas karti. Tēriņi par picu vai burtnīcām, ko banka redz konta pārskatā, nerada nekādus acīmredzamus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas riskus. Taču SEB bankas turpmākā rīcība liek uzdot jautājumu – vai šāda norēķinu konta, kuram piesaistīta bērnam izsniegtā debetkarte, uzraudzība nav pārmērīga, bērnu tiesības aizskaroša un nevajadzīgi sarežģīta?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts Rietumu Bankas un Grupas finanšu pārskats par 2024. gadu un auditora – uzņēmuma KPMG Baltics – atzinums.

Saskaņā ar pārskatu, Rietumu Bankas peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa 2024. gadā bija 16 miljoni eiro. Bankas aktīvi uz 31.12.2024 bija 1.4 miljardi eiro, klientu noguldījumi – 930 miljoni eiro, kapitāls un rezerves – 354 miljoni eiro.

Aizvadītajā gadā Rietumu Banka īstenoja savu stratēģiju, kas vērsta uz Latvijas un Eiropas lielo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu, klientu biznesa projektu finansēšanu, inovāciju ieviešanu un augstas pievienotās vērtības pakalpojumu attīstību.

2024. gadā Rietumu Banka ir izsniegusi kredītus 131 miljonu eiro apmērā, kopējais bankas kredītu portfeļa apjoms gada beigās bija 688 miljoni eiro.

Kā uzrunā klientiem un partneriem uzsvēra Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja: “Rietumu Banka ir nostiprinājusi savas pozīcijas kā vērtīgākā vietējā kapitāla banka Latvijā. Vēl jo vairāk – mēs pārliecinoši izvērsām darbību, uzsākot sadarbību ar vairākiem simtiem vietējo uzņēmumu. Mūsu līdzsvarotais biznesa modelis nodrošināja stabilu pamatu izaugsmei mainīgajā vidē, minimizējot ārējo negatīvo faktoru ietekmi un koncentrējoties uz jaunu iespēju izmantošanu. Rietumu Bankas finanšu rezultāti veido drošu platformu turpmākai ilgtermiņa izaugsmei. Mēs īstenosim savas stratēģiskās prioritātes un turpināsim attīstīt sadarbību ar Latvijas un Eiropas uzņēmumiem, finansēsim mūsu klientu biznesu, attīstīsim aktīvu pārvaldību, ieviesīsim inovatīvus digitālus risinājumus. Mūsu mērķis ir būt uzticamam un spēcīgam partnerim katram bankas klientam, sniedzot atbalstu un risinājumus gan īstermiņa vajadzībām, gan ilgtermiņa labklājībai”.

Bankas

SEB bankas vadītāja: Pēc bankas kļūšanas par Latvijas filiāli tā varēs vairāk laika veltīt klientiem

LETA,07.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc "SEB bankas" kļūšanas par Latvijas filiāli tā varēs vairāk laika veltīt klientiem un mazāk administratīvajiem procesiem, intervijā sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa pauda cerību, ka klientiem būs tikai pozitīvi ieguvumi, filiāle varēs nodrošināt ātrāku produktu attīstību, lielāku kapitālu, lielāku un labāku finansējumu un koncentrēties uz klientu apkalpošanu.

Tetere skaidroja, ka galvenais iemesls, kādēļ "SEB banka" veic juridiskās struktūras vienkāršošanu un pārmaiņas, ir, lai kļūtu spēcīgāki Baltijā, jo šajā reģionā banka grib augt un attīstīties. Apvienojot visas trīs bankas vienā bankā, tiks iegūta banka ar lielāko kapitālu Baltijas reģionā, kas ļauj būt spēcīgākiem klientu finansēšanā.

"Pēc apvienošanās būsim ar lielāko kapitālu, kas ļaus uzņemties lielāku kredītu risku. Tas dos labu atspēriena punktu, lai mēs varētu finansēt, jo redzam, ka arī mūsu klienti aug un aug arī prasības lielākiem un sarežģītākiem darījumiem. Pārmaiņas dos arī iespēju vairāk laika veltīt klientiem un mazāk administratīvajam darbam, būs mazāk atskaišu un ziņošanu kā trīs atsevišķām bankām," skaidroja Tetere.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025.gada 1.janvārī spēku zaudēs sadarbības memorands, ar kuru Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija (FNA) un komercbankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu - "Swedbank" AS, AS "SEB banka", Luminor Bank AS Latvijas filiāle un AS "Citadele banka" - vienojās īstenot pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem.

Šie pasākumi iekļauti 2021.gada rudenī parakstītajā sadarbības memorandā, kas tika atjaunots vairākas reizes.

Tomēr, arī zaudējot spēku sadarbības memorandam, kredītiestādes turpinās nodrošināt skaidrās naudas pieejamību - atbilstoši Saeimā 2024.gada septembrī pieņemtajiem Latvijas Bankas ierosinātajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā un uz to pamata izdotajiem Latvijas Bankas noteikumiem.

Regulējums attiecas uz tām kredītiestādēm, kuru klientu maksājumu kontu skaits un rezidentu mājsaimniecību noguldījumu apjoms veido vismaz 5% no attiecīgi kopējā kontu skaita un noguldījumu apjoma Latvijā reģistrētajās kredītiestādēs, ārvalstu kredītiestāžu filiālēs vai citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestāžu filiālēs Latvijā. Pašreizējā tirgus situācijā tās ir "Swedbank" AS, AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un Luminor Bank AS Latvijas filiāle. Minētajām kredītiestādēm ir lielākie bankomātu tīkli Latvijā un tās ir arī kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas.

Bankas

SEB apvienos Baltijā strādājošās trīs bankas vienā, ar centrālo biroju Igaunijā

Db.lv,18.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB no 2027.gada apvienos Baltijā strādājošās trīs bankas vienā, ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā, informē "SEB bankas" pārstāvji.

Saņemot nepieciešamos uzraugu apstiprinājumus - katras valsts finanšu uzraudzības iestāžu un Eiropas Centrālās bankas (ECB) atļaujas -, paredzēts, ka bankas jaunā juridiskā struktūra būs spēkā no 2027.gada sākuma. Apvienotās Baltijas bankas juridiskā atrašanās vieta būs Igaunijā, ar filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Bankā norāda, ka SEB apvienos trīs Baltijā strādājošās bankas vienā, lai stiprinātu pozīciju Baltijas tirgū, palielinātu spēju finansēt uzņēmējdarbību un vienkāršotu pārvaldību. Kapitāla apvienošana dos iespēju finansēt jaunus, apjomīgus projektus un atbalstīt uzņēmēju izaugsmi un vēlmi investēt attīstībā.

"Šīs pārmaiņas dos skaidrus ieguvumus korporatīvajiem klientiem, jo banka būs labāk sagatavota strādāt ar pieaugošo ilgtermiņa un liela mēroga projektu skaitu visā Baltijā," min SEB Baltijas divīzijas vadītāja Nīna Eikesa.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Finanses

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji var pieteikties darbības atļaujas saņemšanai

Db.lv,02.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka no 2. janvāra pieņem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pieteikumus darbības atļaujas saņemšanai atbilstoši jaunās Eiropas Savienības (ES) regulas par kriptoaktīvu tirgiem (Markets in Crypto-Assets Regulation, MiCA) prasībām.

MiCA regula stājās spēkā 2024. gada 30. decembrī, ieviešot ES vienotu kriptoaktīvu nozares tiesisko regulējumu, tostarp prasību, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaņem darbības atļauja.

MiCA regulējums nodrošina kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem līdzvērtīgas iespējas ES valstīs neatkarīgi no tā, kurā valstī uzņēmums saņēmis darbības atļauju. Tātad – saņemot darbības atļauju Latvijā, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs varēs sniegt pakalpojumus visā ES saskaņā ar pārrobežu darbības paziņošanas mehānismu.

"Latvijas Bankas izsniegta licence ir kvalitātes zīme. Latvijā esam sasnieguši izcilību atbilstības jomā un esam labi sagatavoti, lai atbalstītu uzņēmumus, kas saskaras ar izaicinājumu orientēties MiCA regulējuma sarežģītajās prasībās. Turklāt uzraudzības izmaksas pēc licences iegūšanas ir konkurētspējīgas," uzsver Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Reklāmraksti

Segregēto kontu nākotne 2025. gadā: normatīvo izmaiņu ietekme un Magnetiq Bankas risinājumi

Sadarbības materiāls,06.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainīga normatīvā vide

FinTech industrija turpina dinamiski attīstīties, un normatīvās prasības kļūst arvien stingrākas. No 2025. gada aprīļa Eiropas Centrālā banka (ECB) nodrošinās Elektroniskās naudas iestādēm (ENI) un Maksājumu iestādēm (MI) tiešu piekļuvi maksājumu sistēmām, lai veicinātu tūlītēju kredīta pārvedumu veikšanu. Vienlaikus ECB aizliegs ENI un MI glabāt klientu līdzekļus nacionālajās centrālajās bankās ilgāk, kā nepieciešams tekošo maksājumu veikšanai. Šīs izmaiņas nozīmē, ka visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (MPS), kas nav kredītiestādes, būs jānodrošina savu līdzekļu nošķirta turēšana no klientu līdzekļiem komercbankās, izvēloties uzticamu un atbilstošu partneri.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad desmit mēnešos izkrāpti kopumā 13,7 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2024.gada desmit mēnešos īstenoti kopumā 7346 krāpšanas gadījumi, un iedzīvotājiem izkrāpti 13,714 miljoni eiro.

Vienlaikus šogad desmit mēnešos novērsti 8375 krāpšanas gadījumi par kopumā 10,66 miljoniem eiro.

Desmit mēnešos konstatēti 4065 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 7 926 877 eiro. Tāpat konstatēti 2507 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 396 282 eiro, un 774 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 390 621 eiro.

Tajā pašā laikā šogad desmit mēnešos ir izdevies novērst 4278 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 4 366 943 eiro, 8720 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 4 947 188 eiro un 1046 citus krāpšanas gadījumus par 1 346 175 eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Indexo bankas", kas darbību sāka pagājušā gada augusta beigās, zaudējumi 2024.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 6,162 miljoni eiro, teikts bankas īpašnieces, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Bankas aktīvi 2024.gada decembra beigās bija 44,553 miljonu eiro apmērā.

Kompānijā informē, ka "Indexo bankas" klientu skaits mēnesī aug vidēji par 4600, un februāra beigās bankai ir vairāk nekā 28 100 klientu.

Klientu noguldījumos banka šogad februāra beigās bija piesaistījusi 42,1 miljonu eiro, bet kredītos banka bija izsniegusi 3,6 miljonus eiro.

"Indexo bankas" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis min, ka darbības pirmo mēnešu rezultāti apliecina, ka banka ir labi pozicionēta, lai izaicinātu Latvijas oligopolistisko banku tirgu.

Tuvāko nedēļu laikā "Indexo banka" piedāvās iespēju maksājumu kartes pievienot digitālajiem makiem un aprīlī plānots sākt hipotekāro kredītu izsniegšanu, teikts paziņojumā.

Ekonomika

Inovācijas - izaugsmes un konkurētspējas dzinējspēks

Māris Ķirsons,18.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

Finanses

Latvijas Bankas izdevumi darbības nodrošināšanai pret IKP ir vieni no augstākajiem eirozonā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,13.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Centrālās bankas (Lietuvos Bankas) personāla izmaksas pret IKP ir divas reizes mazākas (0,38 tūkstošās daļas no IKP) nekā Latvijā. Arī Igaunijas Centrālās bankas (Eesti Pank) personāla izmaksas pretī KP (0,37 tūkstošās daļas no IKP) ir divas reizes mazākas nekā Latvijā.

Kā liecina Eirosistēmas centrālo banku 2023. gada pārskati un 2023. gada finanšu pārskati, tad Latvijai ir neproporcionāli augstas centrālās bankas personāla uzturēšanas un administratīvās izmaksas pret IKP. Pēc Latvijas Bankas personāla un kopējo izmaksu attiecības pret IKP Latvija ir viena no sliktākajām eirozonā.

No 18 eirozonas centrālajām bankām Latvijas Bankai ir ceturtās lielākās personāla izmaksas pret IKP un piektās lielākās kopējās darbības nodrošināšanas izmaksas pret IKP Šī gada 21. decembrī noslēgsies Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņš. Saeimai būs jāpagarina Mārtiņa Kazāka pilnvaras vai jāievēlē jauns Latvijas Bankas prezidents. Šis ir labs laiks, lai novērtētu, cik labi Latvijas Banka īsteno valsts noteiktos uzdevumus un pienākumus. Atbilstoši likumam par Latvijas Banku (2. pants) Latvijas Banka ir Latvijas Centrālā banka, un vienlaikus Latvijas Banka ir Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniece.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB Latvija, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA filiāle, turpmāko triju gadu laikā darbinieku skaitu plāno palielināt par vairākiem simtiem. Jau šobrīd DNB Latvijas filiāle izvietojusies jaunās un plašās telpās Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē, kurā atrodas gan mātesbankas atbalsta dienesta darbinieki, gan apmācību telpas. Jaunajiem darbiniekiem šeit māca norvēģu valodu un par to maksā algu.

Īpaši interesanta ir bankas darbinieku politika un jaunu talantu meklējumi, par ko arī Dienas Bizness izjautāja DNB Latvija filiāles vadītāju Svetlanu Kočerovu.

Mans pirmais jautājums ir par to, kas ir DNB Latvija filiāle, jo Google meklētājs, meklējot jūs pēc abreviatūras, man atrada visu ko, tikai ne to, ko meklēju. Kas ir DNB Latvija filiāle, ar ko tā nodarbojas?

- Ar atpazīstamību sākām strādāt tikai pērnā gada nogalē. Iepriekš mums nebija nepieciešamības darboties ar darba devēja zīmolu tieši šeit, Latvijā. Mums bija ap 300 darbinieku un ar to tobrīd pietika esošo funkciju veikšanai. Šobrīd, kad no 24. septembra esam ievākušies jaunās telpās, kad notiek intensīva jauno darbinieku meklēšana, notiek valodas apmācības, kursi un plānojam aizņemt vēl divus stāvus augstceltnē Teodors, mēs esam pārliecināti, ka par sevi un saviem plāniem ir jāstāsta.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju banka (EIB) ir parakstījusi ar Latvijas Universitāti (LU) līgumu par finansējumu 25 miljonu eiro apmērā, lai finansētu Akadēmiskā centra Rīgā attīstības programmas trešo posmu.

Šī projekta mērķis ir apvienot lielāko daļu universitātes darbību vienā universitātes pilsētiņā un nodrošināt modernus pakalpojumus studentiem un pētniekiem.

Projekta ietvarā ir paredzēts uzbūvēt divus jaunus objektus — Veselības māju un Sporta māju. Veselības mājā būs izvietotas mācību un pētniecības telpas universitātes medicīnas, bioloģijas, fizikas un ķīmijas zinātņu fakultāšu vajadzībām, kā arī poliklīnika. Savukārt Sporta mājā būs sporta infrastruktūra, ko universitātes studenti varēs izmantot studiju programmu apguvei un brīvā laika aktivitātēm.

Atbilstīgi universitātes stratēģijai “Zaļā Universitāte” ir paredzēts, ka jaunās ēkas sasniegs augstākos energoefektivitātes standartus un pārspēs gandrīz nulles enerģijas ēku standartus. Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC) ir palīdzējis izstrādāt biznesa un finanšu plānu universitātes Akadēmiskā centra paplašināšanai.

Ekonomika

Igaunijā skaidrā naudā veikta pirkuma groza summu sāk nopaļot līdz pieciem centiem

LETA--BNS,02.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā stājušies spēkā likuma grozījumi, kas paredz samazināt viena un divu centu monētu izmantošanu, preču vai pakalpojumu groza galīgo summu noapaļojot līdz tuvākajiem pieciem centiem, ja pirkums tiek veikts skaidrā naudā.

Maksājot skaidrā naudā, joprojām iespējams norēķināties ar viena un divu centu monētām, taču šajās nominālvērtībās atlikums netiek dots un iepirkumu groza kopējā summa tiek noapaļota līdz tuvākajiem pieciem centiem. Summa, kas beidzas ar vienu, diviem, sešiem vai septiņiem centiem, tiek noapaļota uz leju, bet summa, kas beidzas ar trīs, četriem, astoņiem vai deviņiem centiem, - uz augšu.

Igaunijas centrālā banka pēdējo gadu laikā apgrozībā laidusi vidēji 40 tonnas viena un divu eiro centu nomināla monētas gadā, un maksājumos tiek izmantota tikai neliela daļa šo monētu. Ņemot vērā ietekmi uz vidi, izmaksu un ieguvuma attiecību, turpmāka vismazāko nominālu eiro monētu kalšana nav saprātīga. Visbiežāk cilvēki viena un divu eiro centu monētas saņem veikalā kā atlikumu, bet paši reti tās izmanto maksājumiem, skaidro Finanšu ministrija, kas izstrādāja grozījumus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) piemērojusi kopumā 1,24 miljonu eiro sodu SEB bankām Baltijā par iekšējo reitingu modeļu prasību pārkāpumiem, nenodrošinot pietiekami konservatīvu kredītriska parametru novērtēšanu, vēsta ECB.

Tostarp Latvijas "SEB bankai" piemērots sods 340 000 eiro apmērā, Igaunijas "SEB Pank" - 410 000 eiro apmērā, bet Lietuvas "SEB bankas" - 490 000 eiro apmērā. Bankām sodi piemēroti par noteikto prasību neievērošanu saistībā ar konservatīvisma līmeni dažiem to iekšējiem modeļiem.

"SEB bankas" pārstāve Jeļena Novaka norādīja, ka "SEB bankā" ir apstiprinājusi ECB lēmumu un neplāno to pārsūdzēt. Banka veikusi nepieciešamās darbības, un ECB minētie trūkumi ir novērsti.

ECB atzīmē, ka no 2022 gada jūlija līdz 2024.gada septembrim minētās trīs bankas neveica atbilstošus pasākumus, lai izpildītu ECB noteiktās prasības izstrādāt sistēmu, kas ļautu aprēķināt atbilstošu konservatīvisma līmeni attiecībā uz riska parametriem, ko nosaka daži to iekšējie uz reitingiem balstītie modeļi, kurus izmanto būtiskai daļai to riska svērto aktīvu. Attiecīgās bankas neizpildīja prasības, neraugoties uz ECB piešķirto papildu laiku konstatēto trūkumu novēršanai.

Bankas

Bankas Citadele obligācijas iekļaus biržā

Db.lv,15.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele veikusi 35 miljonu eiro augstākās prioritātes nenodrošināto obligāciju emisiju, pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu, 100 miljonus eiro pirmās augstākās prioritātes nenodrošināto fiksētās/mainīgās likmes obligāciju programmā.

Obligācijas plānots iekļaut regulētajā tirgū – “Nasdaq Riga” Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā. Paredzamais kotēšanas un iekļaušanas tirdzniecībai datums ir ap 2024. gada 15. oktobri.

Kopējam obligāciju pieprasījuma apjomam pārsniedzot 46 miljonus eiro, tika pārsniegts minimālais 10 miljonu eiro piedāvājuma apjoms, ļaujot Citadelei palielināt emisijas apjomu līdz iepriekš noteiktajam maksimālajam apjomam 35 miljonu eiro apmērā.

“Citadeles stabilie finanšu rādītāji sniedza mums iespēju noteikt elastīgu plānoto obligāciju piedāvājuma apjomu, panākot konkurētspējīgas cenas darījumu ar fiksētu kuponu 5 % apmērā, kas ir 225 bāzes punktu prēmija salīdzinājumā ar tirgus likmēm. Saskaņā ar mūsu apņemšanos sekmēt Baltijas kapitāla tirgu attīstību, pieņēmām lēmumu par vairāku dienu obligāciju parakstīšanās periodu, kas ļāva piedāvājumā piedalīties plašākai Baltijas institucionālo un profesionālo investoru grupai. Šī stratēģija nodrošina, ka gan piesaistītais kapitāls, gan procenti paliek Baltijas valstu ekonomikās, tādējādi veicinot to izaugsmi," norāda Rūta Ežerskiene, bankas Citadele valdes priekšsēdētāja.

Bankas

Purgaile: Latvijas Bankai būs jāveido aktīvāks dialogs starp valsts pārvaldi un finanšu nozari

LETA,24.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankai būtu jāveido aktīvāks dialogs starp valsts pārvaldi un finanšu nozari, lai panāktu tautsaimniecības straujāku attīstību, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile, kuru koalīcijas partijas vienojušās virzīt Latvijas Bankas prezidenta amatam.

Purgaile sacīja, ka ievēlēšanas amatā gadījumā viņas galvenais uzdevums būs koncentrēties uz Latvijas finanšu sektora pilnveidošanu un attīstību, lai tas varētu dot lielāku pienesumu tautsaimniecības attīstībā. Purgaile uzsvēra, ka ar finanšu sektoru domā ne tikai komercbankas, bet arī "FinTech" nozari un kapitāla tirgu.

Tāpat Purgaile vēlētos, lai Latvijas Banka kā organizācija palīdzētu ieraudzīt Latvijas ekonomikas potenciālu un būtu labs padomdevējs valdībai, dialoga veidotājs starp nozari un valdību.

"Jāatrod risinājums, lai Latvijas ekonomika attīstītos," teica Purgaile.

Purgaile atzina, ka, strādājot kopā ar līdzšinējo Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, jau daudz kas no tā ir izdarīts. Vienlaikus Purgaile norādīja, ka dialogam starp valdību un nozari būtu vēl vairāk jāveidojas, nevis karojot vienam ar otru, bet ciešāk sadarbojoties.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemassvētku brīvdienās nekādas sarunas par nākamo Latvijas Bankas prezidentu nav notikušas, sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.

Pēc politiķa vārdiem, sarunas par nākamo Latvijas Bankas prezidentu atsāksies nākamajā gadā.

Arī "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics apgalvoja, ka pašlaik šajā jautājumā nekādu jaunumu neesot.

Jaunus kandidātus Latvijas Bankas prezidenta amatam varēs virzīt līdz nākamā gada 31.janvārim.

Jaunas kandidatūras deputātiem jāizvirza, jo 21.decembrī pirmais amata pilnvaru termiņš beidzās līdzšinējam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam, bet jaunu Latvijas Bankas prezidentu Saeima neievēlēja.

Latvijas Bankas prezidenta pienākumus atbilstoši Saeimas lēmumam līdz jauna prezidenta ievēlēšanai pilda Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Māris Kālis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju banka Signet Bank uzsāk sadarbību ar Latvijas lielāko licencēto kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju Capitalia, kļūstot par Capitalia kolektīvās finansēšanas platformas investoru.

Signet Bank finansēs aizdevumus, kas atbilst bankas vēlamajam riska profilam, līdzās pārējiem Capitalia platformas investoriem. Ir plānots, ka tuvāko divu gadu laikā ar Capitalia platformas starpniecību Signet Bank ieguldīs līdz pat 5 milj. eiro aizdevumos Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Signet Bank ir pirmais institucionālais investors, kas kļuvis par Capitalia kolektīvās finansēšanas platformas investoru.

“Signet Bank vienmēr ir bijusi svarīga finansējuma pieejamības nodrošināšana vietējiem uzņēmumiem, veicinot to izaugsmi un attīstību. Augsti vērtējam Capitalia ilggadējo pieredzi mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanā, tāpēc izvēlējāmies tieši Capitalia par savu sadarbības partneri. Pievienojoties Capitalia investoru lokam kā pirmais institucionālais investors, mēs paplašinām finansējuma pieejamību, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā. Mēs jau ilgstoši veicinām inovācijas Latvijas finanšu nozarē, un esmu pārliecināts, ka sadarbība ar Capitalia būs vērtīgs un jauns finansiāls atbalsts Latvijas uzņēmumiem, palīdzot tiem sasniegt jaunas virsotnes un palielināt konkurētspēju,” uzsver Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Finanses

Vai pasaules kripto gigants gatavojas pārcelt darbību uz Latviju?

Gatis Madžiņš, Guntars Gūte,02.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules kriptoaktīvu nozares līderis un viens no populārākajiem zīmoliem pasaulē “Binance” ir pieņēmis lēmumu izņemt MICA licenci Latvijā, kas ļautu tam sniegt regulētus pakalpojumus Eiropas Savienības tirgū.

Pēc Dienas Bizness rīcībā esošās informācijas, “Binance” ir uzsācis licencēšanas procesu Latvijas Bankā, un tās jaunai vadībai būs jāpieņem lēmums, vai ļaut kripto nozares gigantam attīstīt savu darbību no Latvijas.

Līdz šim “Binance” savu darbību ES tirgos koordinēja no Lietuvas un, kā nesen lēsts Prudentia veidotajā Baltijas vērtīgāko uzņēmumu top 30 (https://top101.lv/baltic-top), ar “Binance” saistītais “Bifinity UAB” tikai pāris gadu laikā kļuva par 22. lielāko Baltijas uzņēmumu, pārsniedzot vienu miljardu eiro vērtību. “Bifinity UAB” vērtības ziņā apsteidzis tādus Baltijā labi zināmus uzņēmumus kā “Tallink Group”, SIA “Mikrotīkls”, “Rimi Group”.

Bankas

Hipotekāro aizdevumu pievienotā procentu likme divos mēnešos samazināta 2625 kredītiem

Db.lv,31.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Latvijas Bankas Kredītu reģistra informācija, 2025.gada janvārī un februārī pievienotā procentu likme ir samazināta 2625 hipotekārajiem kredītiem, tajā skaitā 2540 kredītiem likmi samazināja pie esošā kreditētāja un 85 kredītiem - kredītņēmējam veicot pārkreditēšanu pie cita pakalpojumu sniedzēja.

Šo kredītu kopējā vērtība sasniedz teju 200 miljonus eiro jeb 4% no visa hipotekāro kredītu portfeļa Latvijā.

Tiem kredītņēmējiem, kuri kredīta nosacījumus uzlaboja pie esošā kreditētāja, vidējais pievienotās procentu likmes samazinājums bija 0.5 procentu punkti. Savukārt tiem, kuri veica pārkreditēšanu pie cita kreditētāja, likmes samazinājums vidēji bija 0.85 procentu punkti. Kopumā šāds pievienoto procentu likmju samazinājums gada laikā ļauj kredītņēmējam procentu maksājumos ietaupīt attiecīgi vidēji 370 un 500 eiro.

Ne visi kredītņēmēji var rēķināties ar 0.5 procentu punktu samazinājumu. Statistika liecina - jo augstāka sākotnējā procentu likme, jo lielāks ir vidējais samazinājums. Iespējas samazināt pievienoto procentu likmi ietekmē ne tikai kredītspēja, pietiekamu oficiālo ienākumu esamība, bet arī sākotnējais procentu likmes apmērs. Hipotekārajiem kredītiem, kuriem sākotnējā pievienotā likme bija robežās no 2% līdz 2,25%, vidējais pievienotās procentu likmes samazinājums bija ap 0.55 procentu punktiem, bet tiem, kuriem sākotnējā pievienotā procentu likme bija augstāka par 3%, tas vidēji pārsniedza pat 1 procentu punktu. Savukārt kredītiem, kam sākotnējā pievienotā procentu likme ir zem 2%, samazinājums ir mērenāks - vidēji aptuveni 0.3 procentu punkti.