Jaunākais izdevums

Ātrums lēmumu pieņemšanā, elastīgi nosacījumi un lai banka nejautā neko lieku – tās ir svarīgākās lietas, ko uzņēmēji sagaida no bankas sadarbības procesā.

Tas secināts tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pēc Industra Bank pasūtījuma veiktajā pētījumā par uzņēmēju attieksmi pret bankām.

Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis akcentē: “Uzņēmēji gan saistībā ar savu biznesu, gan kā privātpersonas, sagaida no bankas atsaucību un sasniedzamību sadarbības gaitā. Lai sadarbība būtu patiesi veiksmīga, vienmēr svarīgi ir saprast, kas darījumu partnerim ir būtiskākais. Lai arī Industra Bank ir uzņēmēju izveidota banka uzņēmējiem, mēs atceramies rūpīgi klausīties dažādu industriju vajadzībās – kas klientiem ir svarīgi, kas ir lielākie izaicinājumi jeb problēmu punkti sadarbībā ar bankām un kā tos risināt. Mūsu ambīcija ir divu gadu laikā dubultot kredītportfeli, tāpēc dziļa izpratne par uzņēmēju vajadzībām ļauj mums piedāvāt precīzi atbilstošus risinājumus – bez liekas sarežģīšanas tiem, kuri dara – tiem, kuri attīsta savus biznesus un aug, tiem, kuri grib eksportēt un iekarot jaunus tirgus.”

Atbildot uz jautājumu par kritērijiem bankas izvēlē, 94% uzņēmēju kā būtisku novērtēja ātru lēmumu pieņemšanu. 71% atzīmēja elastīgākus aizdevumu nosacījumus, nekā piedāvā citas bankas, piemēram, individuāli pielāgots atmaksas grafiks, garāks atmaksas termiņš, mazāka pašu līdzdalība, u.c. 68% bija svarīgi, lai banka nejautā tai nevajadzīgu informāciju. 58% novērtēja savu klientu attiecību vadītāju bankā kā svarīgu izvēles kritēriju, savukārt 48% svarīga ir iespēja vajadzības gadījumā personīgi tikties ar bankas vadību.

Ātra lēmumu pieņemšana svarīgāka bija uzņēmējiem, kas darbojas ražošanas nozarē un būvniecībā, kā arī lielajiem uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 4,5 miljoniem eiro. Tāpat lēmumu pieņemšanas ātrumu kā ļoti svarīgu kritēriju atzīmējuši eksportējošie uzņēmumi. Elastīgāki aizdevumu nosacījumi bija atzīmēti kā ļoti svarīgs vai svarīgs kritērijs uzņēmumos ar darbinieku skaitu virs 250 un apgrozījumu virs 4,5 miljoniem eiro.

No reģioniem šos kritērijus kā svarīgākus atzīmējuši Kurzemes un Latgales uzņēmumi. Nozaru griezumā elastība ir vairāk svarīga ražošanas nekā pakalpojumu jomas uzņēmumiem, kas skaidrojams ar salīdzinoši lielāku to kapitāla ietilpību.

Atbildot uz jautājumu par banku pārlieku birokrātiju, sāpīgāks šis kritērijs bija uzņēmumiem ar jauktu vietējo un ārvalstu kapitālu, kā arī salīdzinoši maziem uzņēmumiem (70 līdz 350 tūkstošu eiro apgrozījums) un lieliem uzņēmumiem (virs 4,5 miljonu eiro apgrozījums). Svarīgāk tas bija ražošanas un pakalpojumu jomā, bet nedaudz mazāk svarīgi tirdzniecības jomā. Savs darījumu vadītājs bankā kā svarīgs aspekts tika pieminēts lielajos uzņēmumos, turpretī mazajos uzņēmumos tas bija pat divas reizes mazāk svarīgi. Kā būtisku šo kritēriju atzīmēja arī eksportējošie uzņēmumi un uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu.

Interesanti, ka iespēju vajadzības gadījumā satikt bankas vadību kā svarīgu faktoru vairāk novērtē lielie uzņēmumi, uzņēmumi ar jauktu vietējo un ārvalstu kapitālu un uzņēmumi, kas darbojas citās Latvijas pilsētās, nevis Rīgā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informējam, ka Industra Bank valdes loceklis Jānis Diedišķis 2025. gada 28. novembrī beigs darba gaitas bankā, informē Industra Bank .

J.Diedišķis bija atbildīgs par biznesa attīstības un klientu apkalpošanas jomu.

Jānis Diedišķis pievienojās Industra Bank komandai laikā, kad banka aktīvi stiprināja tās klientu apkalpošanas kvalitāti un veidoja mūsdienīgu pakalpojumu vidi Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Viņa profesionālais ieguldījums, vadot klientu apkalpošanas jomu un attīstot uzņēmumu kreditēšanas risinājumus, ir palīdzējis bankai sasniegt augstākus pakalpojumu standartus un nesis būtisku pienesumu mūsu klientu pieredzei, norāda banka.

“Pateicamies Jānim par ieguldījumu Industra Bank attīstībā. Viņa vadībā esam stiprinājuši klientu apkalpošanas kultūru un ieviesuši daudz izmaiņu mūsu sniegtajos pakalpojumos, kas šodien ļauj mums strādāt ātrāk, pārskatāmāk un vēl ciešākā sadarbībā ar Latvijas uzņēmējiem,” norāda Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industra Bank un Leonīdam Kiļam piederošais uzņēmums SIA “LK Investment” noslēgušas līgumu, saskaņā ar kuru Industra Bank iegādājusies 53% privātpersonu kreditētāja AS “MC Finance” akciju.

Saņemts arī Latvijas Bankas akcepts darījuma īstenošanai.

Darījums nodrošinās AS “MC Finance” piekļuvi papildu finansējumam, ļaujot uzņēmumam straujāk palielināt tirgus daļu privātpersonu kreditēšanā. Savukārt Industra Bank tas ir viens no soļiem, lai sasniegtu mērķi divu gadu laikā dubultot kredītportfeli, vienlaikus grupas ietvaros diversificējot kreditēšanas pakalpojumu klāstu.

“Mēs redzam lielu potenciālu stratēģiskās uzņēmumu iegādēs, īpaši tādos uzņēmumos, kas piedāvā pakalpojumus, kurus banka pati nesniedz, bet kas būtiski papildina mūsu grupas piedāvājumu un ir svarīgi Latvijas tautsaimniecībai. Šāda pieeja, balstīta uz sinerģiju un ciešu sadarbību ar šo uzņēmumu komandām, ļauj augt mērķtiecīgāk un ātrāk, nekā attīstot šos produktus no nulles. Sadarbojoties ar MC Finance, Industra Bank varēs palīdzēt risināt Latvijā aktuālo mājokļu kreditēšanas nepietiekamību reģionos, sniedzot būtisku atbalstu privātpersonām,” norāda Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industra Bank kā pirmā no Latvijas vietējā kapitāla bankām saņēmusi starptautiskās reitingu aģentūras Moody’s Ratings novērtējumu, kļūstot par vienu no retajām bankām Latvijā, kuras darbību un finanšu noturību neatkarīgi izvērtējusi globāla reitingu aģentūra.

2026. gada 9. februārī Moody’s paziņoja, ka Industra piešķirts ilgtermiņa noguldījumu reitings Ba2 un nenodrošināto obligāciju reitings Ba3, nosakot stabilu reitinga nākotnes prognozi. Šis novērtējums atspoguļo Moody’s skatījumu uz bankas pārvaldības kvalitāti, risku kontroli, kā arī kapitāla un likviditātes pozīciju.

Moody’s reitings kalpo kā starptautiski atzīta uzticības zīme klientiem, partneriem un investoriem, ņemot vērā, ka reitinga piešķiršana prasa augstu caurskatāmības, kapitāla pietiekamības un iekšējo procesu brieduma līmeni.

Industra Bank fokuss uz Latvijas uzņēmumu finansēšanu un reālās ekonomikas attīstību, apvienojumā ar disciplinētu risku pārvaldību, ir pamats bankas stabilai izaugsmei un starptautiskam novērtējumam. Moody’s atzinīgi vērtē arī pēdējos piecos gados bankas vadības komandas paveikto bankas transformācijā un veiksmīgajā jaunās stratēģijas ieviešanā, kas ir rezultējusies stiprākā bankas finanšu pozīcijā. Vienlaikus Moody’s norāda uz diezgan augsto regulējošo prasību slogu, kas mazākām bankām rada izaicinājumus darbības efektivitātei. Paredzams, ka turpmāka kredītportfeļa izaugsme mazinās ienākumu svārstīgumu, vienlaikus bankas izaugsmei veicinot darbības efektivitātes uzlabošanos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Industra Bank" un "Signet Bank" piešķīrušas kopumā 13 miljonu eiro sindicēto kredītu zāļu ražotāja "Grindeks" grupas uzņēmumam AS "Kalceks", lai uzņēmums varētu paplašināt darbību Rietumeiropā, informēja bankās.

Tostarp 58% no kredīta summas nodrošinājusi "Signet Bank", bet 42% - "Industra Bank".

"Kalceks" ir viens no vecākajiem farmācijas uzņēmumiem Latvijā - tas dibināts 1920. gadā. Kompānija šobrīd eksportē produkciju uz vairāk nekā 90 valstīm. "Kalceks" ietilpst "Grindeks" grupā un specializējas medikamentu ražošanā slimnīcām.

"Kalceks" pagājušajā gadā strādāja ar 63,355 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,9% mazāk nekā gadu iepriekš, un kompānija guva peļņu 1,006 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānija reģistrēta 2004. gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,75 miljoni eiro.

"Grindeks" koncernu veido "Grindeks", "Kalceks" un "Namu apsaimniekošanas projekti", Igaunijas "Tallinas farmaceitiskā rūpnīca", kā arī Slovākijas "HBM Pharma". Kompānijas lielākais akcionārs ir "Liplat Holding", kas pieder Kirovam, Annai un Filipam Lipmaniem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija attīstās daudz straujāk nekā Latvija, turklāt daudzu gadu tendences eksportā liekot izdarīt secinājumus par stagnāciju un pat atpalicības aizas pieaugumu ar Baltijas māsām, nemaz nerunājot par Skandināvijas valstu līmeņa sasniegšanu.

To rāda kādreizējā Rīgas Ekonomikas augstskolas profesora Mortena Hansena un AS Industra Bank valdes priekšsēdētāja Raivja Kakāņa pētījums par Latvijas eksporta attīstību pēdējo 15-30 gadu laikā, kā valsts izskatās uz Baltijas jūras kaimiņvalstu fona. „Jautājumu par to, kur bija un ir Latvija ar eksporta ienākumiem un kāpēc esam tur, kur esam gan attiecībā uz mūsu valsts eksporta produkcijas pievienoto vērtību, eksporta ienākumiem, kreditēšanas un kopumā finansējuma pieejamību, gan ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, mazāk nepalika, tieši pretēji – to kļuva tikai vairāk,” kopējo ainu rāda AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis.

Bankas

Latvija 2025. gadā saņem rekordlielu EIB grupas finansējumu 381 miljonu eiro apmērā

Db.lv,30.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa 2025. gadā palielināja finansējumu Latvijai līdz rekordlielam apmēram, proti, 381 miljoniem eiro, lai paātrinātu zaļo pārkārtošanos, stiprinātu infrastruktūru un veicinātu mājsaimniecību un uzņēmumu kreditēšanu.

Pagājušajā gadā EIB grupa arī atvēra savu pirmo biroju Rīgā, lai sekmētu vēl ciešākas partnerattiecības ar Latvijas iestādēm, uzņēmumiem un finanšu starpniekiem.

“EIB grupai 2025. gads bija nozīmīgs gads Latvijā,” sacīja EIB priekšsēdētājas vietnieks Karls Nēhammers (Karl Nehammer). “Ņemot vērā rekordlielo finansējumu un jaunā biroja atvēršanu Rīgā, tagad esam tuvāk saviem partneriem nekā jebkad agrāk un atbalstām enerģētisko drošību, mūsdienīgu infrastruktūru un labāku finansējuma pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā valstī.”

Pagājušajā gadā EIB grupas finansējums Latvijā veidoja 0,9 % no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Šis atbalsts palīdzēja piesaistīt kopējās investīcijas aptuveni 1,3 miljardu eiro apmērā, kas atbilst 2,9 % no IKP jeb 682 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" padomē par pagaidu padomes locekli iecelta AS "APF Holdings" padomes priekšsēdētāja vietniece Ruta Amtmane, bet par padomes locekli, kurš pārstāvēs Vācijas nacionālo aviokompāniju "Lufthansa", uz trim gadiem iecelts Aleksandrs Feierzengers, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Padomes pilnvaru termiņš sāksies dienā, kad Uzņēmumu reģistrā tiks apstiprināts "airBaltic" pamatkapitāla palielinājums.

Ministrijā informē, ka stratēģiskā investora iesaistes process "airBaltic" ir noslēdzies pirmdien, 20.augustā, pusēm parakstot vienošanos par grozījumiem sākotnējā investīciju līgumā, lai nodrošinātu investīcijas pabeigšanu.

Ministrijā norāda, ka Amtmanei ir vairāk nekā 20 gadu vadības pieredze juridiskos, atbilstības un korporatīvās pārvaldības amatos banku un finanšu pakalpojumu nozarē. Patlaban viņa ir "APF Holdings" padomes priekšsēdētāja vietniece, bet pirms tam bija "Industra Bank" valdes locekle, kā arī ir ieņēmusi dažādus vadošus amatus AS "Reverta", SIA "DNB Līzings" un "DNB bankā".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksporta plaisa starp Latviju un pārējām divām Baltijas valstīm acīmredzami pieaug.

To rāda kādreizējā Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītāja Mortena Hansena un AS Industra Bank valdes priekšsēdētāja Dr. oec. Raivja Kakāņa pētījums par Latvijas eksporta attīstību pēdējo 15‒30 gadu laikā uz pārējo divu Baltijas kaimiņvalstu fona.

Latvijas eksporta atpalicība reģionā aug

Pētnieki parāda kopējos eksporta ienākumus un izaugsmi 2024. gadā pret 2020. gada rezultātu. Proti, ja 2020. gadā Latvijas un Igaunijas eksporta ienākumu apmērs bija ļoti līdzīgs – 18,99 miljardi eiro Igaunijai un 18,31 miljards eiro Latvijai ‒, tad 2024. gadā Igaunijai tas bija jau 30,14 miljardi eiro, bet Latvijai – 25,98 miljardi eiro, savukārt Lietuva no 36,41 miljarda eiro savus eksporta ienākumus ir audzējusi līdz 58,11 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka Latvijas eksporta ienākumu (ieskaitot inflācijas efektu) izaugsmes temps minētajā posmā ir 42%, Igaunijas ‒ 59%, bet Lietuvas ‒ 60%. 2024. gadā Latvijā imports pārsniedza eksportu par vairāk nekā vienu miljardu eiro, kamēr Igaunijai eksporta ienākumi pārsniedza importu par teju 223 miljoniem eiro, bet Lietuvai pat vairāk par četriem miljardiem eiro. Lietuvai gan ir naftas pārstrādes komplekss, bet nevietā ir atrunas par to, ka Latvijai nav tāda uzņēmuma, jo arī Igaunijai tāda nav, turklāt nevienai no Baltijas valstīm nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta vai dabasgāze. Faktiski Latvijas atpalicība eksporta ienākumos no Igaunijas 2020. gadā bija tikai ap 0,6 miljardiem eiro, bet četru gadu laikā pieauga līdz četriem miljardiem, no Lietuvas atpalicība sasniedza pat vairāk nekā 32 miljardus eiro. Pētnieki jautā ‒ vai Latvija ar savu līdzšinējo pieeju vispār spēs vēl kādu valsti «noķert» un aizsniegties līdz ES vidējiem rādītājiem?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "APF Holdings" mainīs nosaukumu uz AS "Agrova Baltics", informē uzņēmumā.

"APF Holdings" valde 10. decembrī plkst. 17 sasauc uzņēmuma akcionāru ārkārtas sapulci. Tā tiek sasaukta, lai apstiprinātu nosaukuma maiņu no "APF Holdings" uz "Agrova Baltics", kā arī veiktu ar to saistītos statūtu grozījumus un apstiprinātu padomes jauno reglamentu.

Uzņēmuma valde nodrošinās iespēju akcionāriem balsot pirms sapulces un pieslēgties attālināti, fiziski neierodoties uz sapulci.

Jau ziņots, ka uzņēmējs Jurijs Adamovičs, kurš ar SIA "J.A. Investment Holdings" starpniecību ir dalībnieks "APF Holdings", "Industra Bank" un citās kompānijās, nodibinājis jaunu pārtikas ražošanas uzņēmumu grupu SIA "Agrova International".

Jaundibinātā kompānija "Agrova International" ir pārņēmusi Adamovičam piederošās "APF Holdings" akcijas, kā arī iegādāsies jaunus ražošanas aktīvus Eiropā, veidojot "Agrova International" par starptautiska mēroga uzņēmumu grupu ar darbību dažādās valstīs.

Fin-tech

Rīgā notiks Baltijas lielākā blokķēžu tehnoloģiju konference UN:BLOCK Europe

Db.lv,08.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas lielākā kripto un blokķēdes konference UN:BLOCK Europe 2025 22.-23.aprīlī Rīgā pulcēs vadošos starptautiskos nozares līderus un profesionāļus, uzņēmējus un investorus, lai dalītos pieredzē un diskutētu par kriptovalūtu un blokķēdes tehnoloģiju attīstību, regulējumiem un perspektīvām.

Konference aicina uzņēmējus un citus interesentus pievienoties, lai apgūtu, kā korporācijas un tradicionālie biznesi var izmantot kriptoaktīvus un blokķēdes risinājumus uzņēmumu attīstībai. Konferenci rīko UN:BLOCK Europe 2025 komanda kopā ar Latvijas Blokķēdes Attīstības Asociāciju, Gravity Team un Sorainen.

Pirmais solis digitālajā nākotnē: no pamatiem līdz MiCA un inovācijāmPirmā konferences diena interesentiem un entuziastiem – par kriptovalūtu pamatiem, iespējām ikdienā un uzņēmējdarbībā, kripto drošību un regulējumiem, NFT un digitāliem aktīviem, maksājumu un FinTech risinājumiem. Tiks organizētas praktiskās meistarklases – pirmie soļi Web3 pasaulē, kā atvērt digitālo maku un veikt darījumus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecība “Mazdzērvītes”, kuras pamatdarbība ir liellopu audzēšana piena un gaļas ražošanai, modernizē govju fermu un ievieš automatizēto slaukšanu, tā būtiski paaugstinot ganāmpulka labturību un ražību, izmantojot Industra Bank finansējumu 1.96 miljonu eiro apmērā.

Daļu saņemtā aizdevuma “Mazdzērvītes” novirzīja esošo saistību refinansēšanai, bet lielākā daļa ieguldīta saimniecības attīstībā, proti, govju fermas rekonstrukcijai un saimniecības aprīkojuma iegādei. Projektu īstenot saimniecībai palīdzēja finanšu konsultants SIA “Leveria”.

Saimniecības modernizācijas projekta ietvaros “Mazdzērvītes” pārgāja uz automatizēto slaukšanu, aprīkojot esošo kūti ar pieciem DeLaval slaukšanas robotiem. Tas ļaus palielināt slaucamo govju skaitu līdz 340, vienlaikus būtiski mazinot manuālā darba apjomu un padarot saimniecības darbu daudz efektīvāku.

Automātiskās slaukšanas iekārtas ne tikai sniedz uzņēmumam svarīgus datus ganāmpulka snieguma analīzei, bet arī būtiski paaugstina dzīvnieku labturību – tās paredz brīvu govju kustību, ļaujot tām doties slaukties jebkurā diennakts laikā. Tādejādi slaukšanas process ir nepārtraukts un mierīgs. Katrā ķēdes posmā saņemtie dati tiek analizēti, lai samazinātu barošanas izmaksas, uzlabotu apsēklošanas rādītājus un iegūtu veselas, ražīgas govis, kā arī uzlabotu piena kvalitāti un ganāmpulka produktivitāti. Slaukšanas laikā katrai govij tiek padota individuāli nepieciešamā papildbarība.