Latvijas kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija attīstās daudz straujāk nekā Latvija, turklāt daudzu gadu tendences eksportā liekot izdarīt secinājumus par stagnāciju un pat atpalicības aizas pieaugumu ar Baltijas māsām, nemaz nerunājot par Skandināvijas valstu līmeņa sasniegšanu.
To rāda kādreizējā Rīgas Ekonomikas augstskolas profesora Mortena Hansena un AS Industra Bank valdes priekšsēdētāja Raivja Kakāņa pētījums par Latvijas eksporta attīstību pēdējo 15-30 gadu laikā, kā valsts izskatās uz Baltijas jūras kaimiņvalstu fona. „Jautājumu par to, kur bija un ir Latvija ar eksporta ienākumiem un kāpēc esam tur, kur esam gan attiecībā uz mūsu valsts eksporta produkcijas pievienoto vērtību, eksporta ienākumiem, kreditēšanas un kopumā finansējuma pieejamību, gan ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, mazāk nepalika, tieši pretēji – to kļuva tikai vairāk,” kopējo ainu rāda AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis.
Viņaprāt, pētījumā ieraugāmā aina ir satraucoša. „Tā spiež izdarīt secinājumu, ka Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm arvien vairāk un, neko nedarot, šī atpalicība tikai pieaugs, nevis samazināsies, vienlaikus eksports ir teju vienīgā iespēja tādā mazā valstī, kāda ir Latvija, atvest naudu no ārzemēm, nodarbināt cilvēkus, maksāt valsts budžetā nodokļus, lai no valsts maka varētu finansēt sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus — drošību, veselības aprūpi, izglītību u.tml.,” secinājumus turpina atklāt R. Kakānis. Viņaprāt, Latvijai turpinot visu tāpat kā līdz šim, ar katru nākamo gadu kļūs arvien grūtāk savilkt kopā galus, jo naudu visu laiku vajag vairāk teju vai visam, bet pašreizējā tautsaimniecības struktūra, vēl jo vairāk produkcijas eksports, to iegūt neļaus, un kādā brīdī arī aizņemšanās iespēja būs izsmelta, tas materializēsies ar nodokļu atlaižu atcelšanu, nodokļu likmju paaugstināšanu un valsts sniegto pakalpojumu kvalitātes, arī pieejamības samazināšanos, kas var rezultēties ar tautsaimniecības saraušanos un cilvēku došanos labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm, tādējādi situāciju padarot vēl sāpīgāku.
Pārorientācija uz kaimiņiem
„Pēdējo 35 gadu laikā Latvijā ir notikušas būtiskas izmaiņas ne tikai tautsaimniecības struktūrā, bet arī eksportā,” skaidro R. Kakānis. Viņš uzsver, ka šo gadu laikā Latvijas tautsaimniecībā eksporta nozīme ir pieaugusi, jo eksporta devums IKP no aptuveni 30% 1995. gadā pieaudzis līdz 70% 2023. gadā, bet pērn atkāpies līdz aptuveni 64%. „Tas liecina, ka Latvijas ekonomika ir kļuvusi daudz atvērtāka, nekā tā bija pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā, un vienlaikus arī par to, ka eksports ir nozīmīgākais faktors tautsaimniecībā,” uzsver R. Kakānis. Viņš vērš uzmanību, ka mazo ekonomiku kontekstā eksporta īpatsvars pret IKP vienmēr ir daudz lielāks nekā lielajām valstīm pēc teritorijas un iedzīvotāju skaita. „ES dalībvalstu vidū Latvija ar eksporta īpatsvaru pret IKP (ap 64%) ir teju vidū, jo rūpnieciski attīstītākām valstīm lielākoties ir liels vietējais tirgus, bet mazajām šāda pašmāju tirgus ietilpības nav un tas jākompensē ar ārvalstu tirgu,” uzsver R. Kakānis. Viņš norāda, ka 30 gadu laikā Latvija ir veikusi zināmu pārorientāciju. Proti, 1994. gadā Krievijas + Ukrainas + Baltkrievijas devums bija iespaidīgie 38,3% (2024. gadā tikai Krievijas īpatsvars bija 5,5%).
Visu rakstu un pētījuma datus lasiet 14.oktobra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
