Bērza saplākšņa apstrādes nozarē šogad lielākais pieprasījums bija kravas automašīnu grīdu detaļām un betonēšanas sistēmu veidnēm, aģentūrai LETA pastāstīja SIA "Troja" valdes priekšsēdētājs Jānis Biķis.
Tomēr viņš norādīja, ka bērza saplākšņa tirgus ir specifisks, un tas var atšķirties no kopējā kokapstrādes tirgus.
"Troja" galvenie klienti ir industriālie uzņēmumi, un kompānija eksportē aptuveni 97% no saražotās produkcijas caur AS "Latvijas finieris" meitasuzņēmumiem galvenokārt Eiropā. Šogad lielākie uzņēmuma noieta tirgi bija Vācija un Turcija.
Tāpat Biķis minēja, ka pozitīvas tendences vērojamas eksportā uz Turciju, Spāniju un Zviedriju, kur eksporta apmēri pieauguši gandrīz uz pusi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
"Ja 2024.gadā mēs piedzīvojām apjomu samazinājumu, tad šogad esam atgriezušies 2023.gada līmenī, kas ļauj skatīties nākotnē ar piesardzīgu optimismu," akcentēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.
Savukārt viņš minēja, ka Latvijas tirgus daļa "Troja" kopējā apgrozījumā veido aptuveni 3%, un to galvenokārt veido saplākšņa akustiskie paneļi, mēbeles, ceļazīmes un šūpuļzirgi.
"Tomēr arī šeit redzam izaugsmes pazīmes - pirmajā pusgadā palielinājās pieprasījums, kas apliecina, ka vietējie klienti arvien biežāk izvēlas kvalitatīvus un ilgtspējīgus materiālus gan darba, gan mājas vidē," skaidroja Biķis.
Tāpat viņš atzīmēja, ka kompānija šogad ieguldīja trīs miljonus eiro rūpnīcas "Ceļastari" Salaspils pagastā paplašināšanā, un kopumā šajā projektā plānots investēt aptuveni 6,7 miljonus eiro, kas ļaus būtiski palielināt uzņēmuma ražošanas jaudas un elastīgāk reaģēt uz tirgus pieprasījumu.
Jau ziņots, ka 2024.gadā "Trojas" apgrozījums bija 32,175 miljoni eiro, kas ir par 8,1% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 5,3% un bija 500 575 eiro.
Kompānija "Troja" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,799 miljoni eiro. Uzņēmuma kapitālā 50% pieder "Latvijas finierim", bet 18,49% daļu pieder Biķim, 11,09% - Irinai Mežalei, 9,97% - Kārlim Mikitānam, 4,02% - Ligitai Kalniņai, 3,54% - Ludmilai Petrovai, bet pa 0,96% pieder Konstantīnam Gerasčenko, Arinai Lisovai un Nikolajam Vasiļonokam.
