Jaunākais izdevums

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 6,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni un sasniedza 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tas ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Šī gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015. gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5 % gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim.

"Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas. Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī COVID-19 pandēmija. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs," akcentē ekonomists.

Nodarbinātības pieaugums šajās zemāk atalgotajās pakalpojumu nozarēs ir viens no faktoriem, kas aritmētiski ir nedaudz mazinājis vidējo algu pieaugumu. Pie tam šogad vidējās algas valsts pārvaldē aug lēnāk nekā privātajā sektorā.

"Pēc manām prognozēm, vidējā darba samaksa Latvijā šogad varētu augt par 7–7,5 %, savukārt patēriņa cenu pieaugums varētu sasniegt 12 %. Tas nozīme, ka šogad pirmo reizi kopš 2009. gada Latvija iedzīvotāju pirktspēja mazināsies. Protams, no valsts puses ir gaidāmi atbalsta pasākumi, taču visu izmaksu kāpumu, visticamāk, nebūs iespējams kompensēt, savukārt uzkrājumi nav vienmērīgi sadalīti un daļai cilvēku tādu nav. Tas ir liels izaicinājums, jo ekonomikai ir grūti augt, ja pirktspēja mazinās un ar to ir jārēķinās arī uzņēmējiem. Latvijā līdzīgi kā eirozonā vidēji ražotāju cenas pēdējā gada laikā ir augušas par 30 %, taču patēriņa cenas Latvijā šobrīd aug gandrīz divas reizes ātrāk nekā vidēji eirozonā," komentē M.Āboliņš.

Vienlaikus situācija Latvijas ekonomikā joprojām ir laba – iedzīvotāju tēriņi aug, COVID-19 ierobežojumi ir atcelti, mājsaimniecībām ir uzkrājumi, energoresursu cenu kāpumu kompensē valsts atbalsta pasākumi, savukārt darba tirgū samazinās bezdarbs un aug algas. Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā, augstā inflācija, procentu likmju kāpums un reālo ienākumu kritums ir būtiski riski izaugsmei, tādēļ gada nogalē nevaram izslēgt arī zināmu bezdarba pieaugumu Latvijā.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis akcentē, ka darba samaksas pieauguma palēnināšanos veido vairāki faktori. "Publiskajā sektorā ir mazinājušies vai noslēgti kovid laikā veikto piemaksu efekts. Privātais sektors ir kļuvis piezemētāks, kaut Ukrainas kara faktors jūtamāk izpaudīsies turpmākajos ceturkšņos. Tāpat ekonomikai normalizējoties atjaunojās nodarbinātība, tai skaitā zemāk atalgotajās grupās, kas ietekmēja statistiku. Pozitīvā ziņa ir, ka algu kāpums ekonomikā saglabāsies un, kas ir būtiski, ka darba tirgus būs salīdzinoši aktīvs. Sliktā ziņa ir, ka tuvākajos mēnešos vidējā pirktspēja saruks, smagāko akcentu liekot uz pārtikas un mājokļa izmaksām," norāda D. Gašpuitis. Viņš piebilst, ka vissarežģītākā situācija būs tiem, kam algu kāpums vai ienākumu indeksācija izpaliks. Līdzīgas tendences būs vērojamas visās ES valstīs. Pat tajās, kur inflācija ir krietni zemāka nekā Latvijā, algu kāpums no cenu izmaiņām iepaliek vēl lielākā mērā. Kā rāda vēsture, šādi posmi ekonomikā ir tikpat neizbēgami, cik pārejoši. Spiediens uz darba devējiem celt algas pieaugs, taču pagaidām likt likmes uz algu un cenu pieauguma spirāli nav pamata. Darba devēji gada otrajā pusē varētu kļūt vēl piezemētāki savu algu fonda palielināšanas plānos. Bet tos koriģēs patēriņa aktivitāte un kopējais noskaņojums ekonomikā.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka "lielā mērā te vainojama minimālās algas nepaaugstināšana Latvijā šogad, kas ir politikas kļūda".

"Politiskie lēmumi bremzējuši algu kāpumu arī citos veidos. Atskaitot ļoti mazo nozari “citi pakalpojumi”, kur pat reģistrēts algu kritums, lēnākais algu kāpums (3,9%) bija izglītībā, kas ir galvenokārt valsts budžeta finansēta nozare. Ievērojami zem vidējā bija arī algu kāpums valsts pārvaldē (4,9%). Abās šajās nozarēs ir liels strādājošo skaits, tātad ietekme uz kopējo rezultātu. Trešais vājākais kāpums ir celtniecībā (+4,4%), kas savukārt ir lielā mērā no valsts pasūtījumiem atkarīga nozare. Tas liekas nedaudz pārsteidzoši, jo šajā nozarē gaidīja pārkaršanu. Taču jau ir zināms, ka ar lielā investīciju finansējuma pārtapšanu darbos diez ko līdz šim nesokas. Iespējams, ka algu kāpumu uzņēmumus spieda ierobežot krasais un negaidītais materiālu cenu kāpums," norāda P.Strautiņš.

Runājot par pozitīvajiem faktoriem, P.Strautiņš uzskaita, ka galvenie algu pieauguma vilcēji ir pakalpojumu eksports un pulcēšanās ierobežojumu mazināšana. Straujākais algu pieaugums bija profesionālajos un tehniskajos pakalpojumos (+15,1%), ievērojami virs vidējā bija algu kāpums arī informācijas un sakaru pakalpojumos (+9,6). Detalizēti dati par pakalpojumu eksportu 1. ceturksnī būs pēc dažām dienām, bet mēnešu dati ļauj nojaust, ka biznesa un programmēšanas pakalpojumu eksporta kāpums ir bijis ļoti spēcīgs (orientējoši par piekto daļu). Šīs nozares ļoti izteikti koncentrējas Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē. Tāpēc arī galvaspilsētā algu kāpums (+7,5%) pārsniedza valsts vidējo tempu, nedaudz virs vidējā tas bija arī Pierīgā (7%).

Vislēnāk algas auga Zemgalē (+4,1%), ievērojami lēnāk par vidējo arī Latgalē (4,5%), palielinot atalgojuma līmeņa kontrastus reģionu starpā. Diemžēl tuvākā nākotne Latgalei neko labu nesola - gaidāmā tranzīta samazināšanās ietekmēs reģionā dzīvojošos Latvijas Dzelzceļa darbiniekus (29% uzņēmuma darbavietu ir Latgalē), arī reģiona rūpniecību attiecību saraušana ar bijušās PSRS tirgiem ietekmē diezgan spēcīgi. Neskaitot Rīgu un Pierīgu, straujākais algu kāpums bija Kurzemē, kurā vērojama spēcīga ražošanas attīstība, Liepājā šī gada sākumā apstrādes rūpniecības apgrozījums auga gandrīz par 40%. Šādi turpinot, vidējo algu pieauguma paātrināšanās reģionā ir neizbēgama.

"Tāpat starp nozarēm ar augstāko algu pieauguma tempu ir divas pandēmijas laikā stipri cietušas jomas – māksla un izklaide (13,6%), sabiedriskā ēdināšana un izmitināšana (13,3%). Lai arī 1.ceturksnis šīs nozarēm, tā teikt, joprojām bija ļoti tālu no ideāla, darbības vide noteikti bija labāka nekā pirms gada un tā turpinās uzlaboties. Starp nozarēm ar straujāko algu kāpumu ir arī komunālie pakalpojumi (+14,5% un enerģētika +2,6%). Pārsteidzošs ir straujais algu kāpums finanšu pakalpojumos (+11,5%). Vairākus gadus algu pieaugums šajā nozarē bija zem vidējā, jo strādājošo skaitu tajā samazināja tehnoloģiju ieviešana un eksporta pakalpojumu sašaurināšana, līdz ar to piedāvājot darba devējiem lielākas izvēles iespējas. Iespējams, ka 1.ceturksnis izrādīsies izņēmums, ko noteica atalgojuma mainīgās daļas pieaugums," teic ekonomists.

Viņaprāt, ja iepriekšējos desmit gados nominālais algu kāpums nozīmēja arī pirktspējas pieaugumu, tad šogad diemžēl tas tā nav un visdrīzāk nebūs līdz nākamā gada vasarai, jo cenu kāpums pārsniegs ienākumu kāpumu: "Savukārt pēc tam varam cerēt uz periodu ar strauju reālo algu kāpumu, jo globālajam izejvielu cenu kāpumam būs pretreakcija ir ļoti ticami, ka turpmākajos gados Latvija piedzīvos deflācijas epizodi. Līdz tam vēl ir jānodzīvo, jo ja ASV un ES kopumā šobrīd var runāt par inflācijas stabilizēšanos, tad Latvijā uz to vēl jāpagaida. Taču agri vai vēlu pirktspējas kāpums Latvijā iedzīs šobrīd zaudēto".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas ekonomikai šis gads būs skarbas pārbaudes laiks

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists, 20.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarežģītā ģeopolitiskā situācija šogad radīs milzīgu globālu ietekmi uz pasaules ekonomiku – mainīsies tirdzniecības plūsmas, par prioritāti izvirzot drošības apsvērumus un cīņu par globālo ietekmi, nevis komerciālu loģiku.

Arī Latvijas ekonomikai šis būs grūts gads, ko ietekmēs karadarbība tuvajos kaimiņos, augstā inflācija un piegādes ķēžu traucējumi, liecina jaunākais Luminor Baltijas un Latvijas ekonomikas apskats.

Šis gads iesākās ar lielām cerībām par ekonomiskās aktivitātes stabilizēšanos Baltijā pēc pandēmijas ierobežojumu samazināšanās un investīciju apjoma pieauguma prognozēm, ko nedaudz aizēnoja augstā inflācija. Taču straujās izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā, sankciju piemērošana un tirdzniecības saišu pārraušana ar Krieviju un Baltkrieviju, prognozes sagrieza kājām gaisā. Lielā mērā ekonomiskās izaugsmes temps būs atkarīgs no karadarbības ilguma un attīstības. Gads būs skarbas pārbaudes laiks, jo atkal izaicinās uzņēmēju spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksporta čempioni – Mārupe un Olaine; novadu līderos Jelgava, Jēkabpils un Alūksne

Db.lv, 07.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn sekmīgāk attīstījušās preču nozares, bet starp pakalpojumu nozarēm labus panākumus guva IT uzņēmumi, liecina pētījums par dažādu reģionu un novadu sekmēm gan iekšzemes eksporta, gan uz ārvalstīm eksportējošo nozaru attīstībā.

Gandrīz visās pilsētās un novados eksportējošo uzņēmumu algu fonds palielinājies, kā arī samazinājies nozaru skaits ar negatīvu attīstības tendenci.

Globālie procesi ir tikai viens no faktoriem, kas noteica pilsētu un novadu attīstību, sekmes ietekmēja arī tajos pārstāvēto nozaru kopējās izaugsmes tendences un vietējie notikumi – atsevišķu uzņēmumu strauja attīstība, jauni investīciju projekti.

“Saskaņā ar pētījuma rezultātiem vissekmīgāk eksporta nozares pērn attīstījās Zemgales reģionā, kas nepārsteidz, jo tas ir izteikti uz preču ražošanu orientēts reģions – tajā ir spēcīga gan rūpniecība, gan lauksaimniecība. Vislēnākā attīstība bija Latgalē, kas ir saistīts ar tranzīta apjomu samazināšanos un skārusi dzelzceļa nozarē strādājošo ienākumus - gandrīz trešdaļa Latvijas dzelzceļa darbinieku dzīvo tieši šajā reģionā,” stāsta pētījuma autors, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LDDK: LM piedāvā pārāk strauju lēcienu minimālās algas palielināšanā

LETA, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) piedāvā pārāk strauju lēcienu minimālās algas palielināšanā, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

LM piedāvā, ka minimālā alga varētu būt puse jeb 50% no iepriekšējā gada vidējās algas. Attiecīgi 2023.gadā minimālā alga pašreizējo 500 eiro vietā būtu 640 eiro.

Sākotnēji ministrija bija izstrādājusi piedāvājumu minimālo algu nākamgad celt līdz 640 vai 700 eiro, tomēr tagad esot kļuvis skaidrs, ka palielinājums līdz 700 eiro būtu pārāk straujš.

Savukārt LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone aģentūrai norādīja, minimālajai darba algai valstī jābūt 42% līdz 45% no iepriekšējā perioda vidējās algas. LM piedāvātais kāpums ir aptuveni par 28% lielāks.

Viņa norādīja, ka, lai nodrošinātu samērīgumu, minimālo atalgojumu būtu jāaktualizē ik gadu pēc noteiktiem kritērijiem, piemēram, vienojoties par to, cik procenti no iepriekšējā perioda vidējās algas vai konkrētajam gadam prognozētās vidējās algas tā būs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

SEB Nordic Outlook: karš un inflācija kavēs izaugsmi

Db.lv, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās ekonomikas perspektīvas pēdējos mēnešos ir pasliktinājušās. Karš Ukrainā būtiski ietekmējis pasaules ekonomikas un drošības politikas attīstību. Jauni COVID-19 uzliesmojumi Ķīnā pasliktina situāciju, jo varasiestādes atsakās atvieglot īstenoto stratēģiju.

Tādējādi drīzu risinājumu globālās piegādes ķēdes traucējumiem nav, secināts SEB bankas jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā „Nordic Outlook”.

Sagaidāms, ka globālais IKP šogad pieaugs par 3%, kas ir vairāk nekā par vienu procentpunktu mazāk kā janvārī prognozētais, saglabājot nemainīgus 3.4% 2023. gadam. ASV ekonomika šogad pieaugs par 2.6%, bet nākamgad par 1.7%, savukārt eirozonā attiecīgi par 2.1% un 2.8%.

ASV ekonomikas perspektīvas ir pasliktinājušās pakāpeniski, kas licis turpināt Federālajām rezervēm īstenot stingrāku monetāro politiku. Centrālās bankas šobrīd koncentrējas uz inflāciju, neskatoties uz zemākām izaugsmes perspektīvām. Cenu kāpums ir paplašinājies, jo uzņēmumi nodod pieaugošās izmaksas tālāk patērētājiem. Šobrīd redzamas pārkaršanas pazīmes gan preču, gan darba tirgos. Ja centrālās bankas nerīkosies, pastāv riski, ka pieaugs arī ilgtermiņa inflācijas gaidas. Atalgojuma pieaugums ASV un Apvienotajā Karalistē palielinās, kamēr Vācijā un Ziemeļvalstīs tas joprojām ir salīdzinoši neliels. Algu veidošanos diktē tirgus un ASV ir pazīmes, ka tas ir tuvu virsotnei, jo darbaspēka trūkuma aktualitāte un mazo uzņēmumu plānotie algu palielinājumi ir samazinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) darīs visu nepieciešamo, lai cīnītos pret inflāciju, kura kādu laiku varētu saglabāties "nevēlami augstā līmenī", otrdien paziņoja ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Bankas ikgadējā konferencē par monetāro politiku Lagarda norādīja, ka inflācijas kāpums ir "liels izaicinājums".

"Mēs darīsim visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka vidējā termiņā inflācija stabilizējas mūsu mērķrādītāja divu procentu līmenī," solīja ECB prezidente. Portugāles kūrortpilsētā Sintrā notiekošajā konferencē Lagarda atzina, ka pašreizējā inflācija rūpniecības un lauksaimniecības precēm ir straujākā kopš pagājušā gadsimta 80.gadiem.

Arī enerģētikas cenu kāpums ir "augstāks nekā atsevišķi lēcieni, kas bija vērojami pagājušā gadsimta 70.gados", viņa piebilda.

Inflācijas spiediens "pastiprinās un paplašinās", brīdināja ECB prezidente, piebilstot, ka celties sācis arī nominālās algas pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties neskaidrību laikam, cilvēkiem jādomā par tēriņu samazināšanu, tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Viņš atgādināja, ka pirms apmēram 15 gadiem sasaiste ar Krieviju bija daudz lielāka, savukārt pirms kara eksporta apjoms uz Krieviju bija apmēram 7%, bet uz Baltkrieviju - nepilns 1%. Kopumā valsts ekonomikai situācija patlaban neesot tik traka, taču dažādās nozarēs ir atšķirīgas situācijas.

A.Rostovskis teica ka uzņēmēju vidū noskaņojums kopumā ir patriotisks, situācija tiek izprasta un uzņēmumi mēģina pārorientēties.

Runājot par Latvijas vēlmi atteikties no Krievijas energoresursiem, tostarp gāzes, A.Rostovskis akcentēja, ka Latvija kā viens neliels elements neizšķirtu situāciju ar Krievijas gāzi konceptuāli, taču tas būtu simbolisks solis, domājot, ka katram jāpieliek roka, lai tas nostrādātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos piena nozarē vērojama bīstama tendence un kopš pagājušā gada septembra veidojas izteikta starpība starp augstāko un zemāko piena iepirkuma cenu, kuru saņem zemnieki un piena ražotāji, pavēstīja Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.

Atsaucoties uz Lauksaimniecības datu centra (LDC) datiem, Melnis norāda, ka piena iepirkuma cenās ir vērojamas milzīgas "šķēres".

Piemēram, decembrī tās bija robežās no 0,2709 līdz 0,47 centiem par piena litru, bet janvārī šī starpība turpināja augt.

Pēc Meļņa paustā, tas parāda, ka ienākumi no piena pārdošanas saimniecībām pie vienāda apmēra un līdzīgiem izdevumiem var atšķirties pat par aptuveni 43%.

"Protams, piena iepirkuma cena ir atkarīga no dažādiem faktoriem, kā piena kvalitātes un nodošanas apmēra. Līdz ar to starp saimniecībām vienmēr ir pastāvējusi iepirkuma cenu atšķirība, taču tā nekad nav bijusi tik liela," uzsver Melnis, piebilstot, ka vēl augustā piena iepirkuma cenas amplitūda bija no 0,2382 līdz 0,36 centiem par litru, veidojot aptuveni 34% starpību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzīvoklis kā investīcija: vērtība augs, bet īpašumam jāatbilst šodienas prasībām

Mārtiņš Kusiņš, nekustamā īpašuma attīstītāja Pro Kapital Latvia valdes loceklis un izpilddirektors, 03.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārds "inflācija" varētu kļūt par vienu no visbiežāk izmantotajiem vārdiem 2022. gadā, ja vien kāds veidotu šādu "vārdu topu."

Cenas bija sākušas manāmi kāpt jau pirms 24. februāra, taču tās burtiski palēcās pēc 24. februāra, kad pandēmijas laika problēmām ar piegāžu ķēdēm nāca klāt jauni izaicinājumi – problēmas ar būvmateriālu, energoresursu, minerālmēslu un izejvielu pieejamību Krievijas uzsāktā kara dēļ. Cenas šodien aug pilnīgi visam, un šādos apstākļos cilvēki aktīvi meklē veidus, lai pasargātu savus uzkrājumus no vērtības samazināšanās. Par vienu no vērtīgākajiem ieguldījumiem neapšaubāmi uzskatāms kvalitatīvs nekustamais īpašums, kas atbilst šodienas pieprasījuma tendencēm.

Cenu kāpuma faktors

Ko tas nozīmē cilvēkam, kura rīcībā ir uzkrājumi un vajadzība, piemēram, pēc lielāka dzīvokļa vai privātmājas? Pirmkārt, ir jāapzinās, ka interese par jauna vai lietota (bet – kvalitatīva) īpašuma iegādi ir pieaugoša, un nekustamā īpašuma tirgus ir t.s. pārdevēju fāzē. Proti, ja kāds piedāvā kvalitatīvu īpašumu perspektīvā vietā, pircēji pēc tā stājas rindā. Tātad, būs jāiegulda lielākas pūles sev piemērota īpašuma atrašanā, jo piedāvājums Rīgā un Pierīgā ir mazs. Pēc nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Colliers datiem Rīgā šī gada martā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami nedaudz vairāk kā 1000 dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Arī par mūsu attīstīto daudzdzīvokļu ēku River Breeze Residence Klīversalā, Rīgā pēdējā laikā novērojam pieaugošu pircēju interesi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pamazām jau "sāp"

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 10.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība jūnija monetārās politikas sapulcē nolēma nemainīt eiro procentu likmes un nolēma aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros, sākot ar 2022. gada 1. jūliju, pārtraukt neto aktīvu iegādes (vairs neiepludinās tirgū papildu naudu).

Tāpat ECB paziņoja par savu nolūku 21. jūlija monetārās politikas sanāksmē paaugstināt galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem, kā arī jau apsolīja paaugstināt likmes arī 8. septembra sanāksmē. Septembra paaugstinājuma lielumu gan noteiks vidējā termiņa inflācijas perspektīva.

ECB nemaina bāzes procentlikmi un samazina eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes 

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien samazināja eirozonas ekonomikas pieauguma prognozes šim un...

ECB kopā ar Japānas un Šveices centrālajām bankām ir vienīgās, kuras no lielajām centrālajām bankām vēl nav aiztikušas procentu likmes. Virkne centrālo banku pēdējā gada laikā jau veikušas vairākus procentu likmju paaugstinājumus.

ECB šomēnes publicēja arī jaunākās eiro zonas IKP un inflācijas prognozes. Kā jau tika gaidīts, inflācijas prognoze šim gadam ir krietni koriģēta uz augšu – uz +6.8%, bet IKP rādītāji koriģēti uz leju – uz +2.8%.

Augsto inflācijas līmeni galvenokārt nosaka enerģijas un pārtikas cenu straujais kāpums, t.sk. kara ietekmes rezultātā, taču inflācijas spiediens pēc ECB vērtējuma kļuvis plašāks un spēcīgāks, strauji palielinoties daudzu preču un pakalpojumu cenām. ECB uzskata, ka potenciālais enerģijas cenu kritums, ar pandēmiju saistīto piegādes pārrāvumu mazināšanās un monetārās politikas normalizēšana palīdzēs mazināt inflāciju.

Secinājumi kredītiem

Te arī tās pamazām jūtamās sāpes, jo skatoties eiro procentu likmju tabulās jau krietni pirms ECB plānotajām procentu likmju izmaiņām tirgū, redzamas pozitīvas procentu likmes.

Reālajā dzīvē viss nav tik vienkārši, jo parasti pamazām tiek atmaksāta arī kredīta pamatsumma, kas pie nemainīgām procentu likmēm mazina procentu maksājumus. Šobrīd pēc tirgus cenām ir redzams, ka procentu likmju pieauguma nelabvēlīgā ietekme tomēr pārsniegs pozitīvo ietekmi, ko rada kredīta pakāpeniska atmaksa (īsāk sakot, uz mazāku atlikušo kredīta summu tiks aprēķināti lielāki procentu maksājumi).

Šobrīd izskatās, ka nākamā gada laikā populārā 3 mēnešu Euribor likme varētu pārsniegt 1.50% atzīmi. Daudz kas, protams, ir atkarīgs no tā, kā mainīsies situācija ar karu Ukrainā un kas notiks ar patēriņu, algu tendencēm un ekonomikas izaugsmi. Viena no negatīvajām augsto procentu likmju blaknēm ir ekonomikas izaugsmes bremzēšanās un recesijas draudi.

Secinājumi noguldījumiem

Pamazām pie horizonta parādās iespēja ieraudzīt kaut ko vairāk par nulli eiro depozītu sfērā. Bet pārmaiņas nenotiks strauji, jo fonā tam, ka gaidāms eiro procentu likmju paaugstinājums, ir iepriekšējo gadu naudas “drukāšanas” sekas. Tirgū valda eiro pārpalikums, par ko liecina eiro īsāko termiņu procentu likmju turēšanās tirgū pie vai zem ECB noteiktās depozīta procentu likmes -0.50%. Ja “mazumtirdzniecības” tirgum uz pozitīvām likmēm būs jāgaida ilgāk, tad “vairumtirdzniecībā” pozitīvas likmes jau vērojamas šodien, bet tad runa ir par gariem termiņiem (ap gadu un ilgāk). Nosacītais eiro “pārpalikums” ir vērojams arī Latvijā, jo pēc Latvijas Bankas datiem uz marta beigām Latvijas mājsaimniecības un uzņēmumi (nefinanšu sabiedrības) ir aizņēmušies 10.38 miljardus eiro, bet kontos ir pieejami 16.8 miljardi eiro. Noguldījumu un kredītu attiecība ir 62%, kas ir ļoti zems rādītājs un finanšu tirgū mazina pieprasījumu pēc noguldījumiem.

Par bargo ziemu

Augstais noguldījumu līmenis ir laba ziņa, jo augstās energoresursu cenas, pārtikas cenu kāpums un uz augšu ejošās procentu likmes būs trīskāršs sitiens pa patērētāju maciņiem, ko ar lielāku konta atlikumu būs vieglāk pārdzīvot. Bet pieminētais trijnieks visticamāk negatīvi ietekmēs ekonomikas izaugsmes rādītājus (tādēļ arī ECB, Pasaules Banka, OECD un virkne citu globālo institūciju ir pēdējā laikā krietni pazeminājušas IKP prognozes) un pie reizes mazinās arī tik riskantā tirgū kreditēšanas apetīti. Nauda kredītiem ir pieejama, tikai tās cena aug un skats uz risku var kļūt piesardzīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik maksā betons litrā jeb kā veidojas jauno mājokļu cena?

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 18.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušais gads noslēdzās ar rekord-augstu mājokļu pieejamību, spītējot cenu kāpumam. Apstākļi bija labvēlīgi turpmākam pieprasījuma un piedāvājuma pieaugumam. Tomēr kara sākums Ukrainā februāra beigās, visticamāk, būs ieviesis izmaiņas. Kaut arī nenoteiktība šobrīd ir augsta, sagaidāms, ka kara radītie satricinājumi mājokļu pieejamību un nekustamā īpašuma tirgu drīzāk ietekmēs īstermiņā.

Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss (MPI) atspoguļo vidējas mājsaimniecības iespējas atļauties iegādāties 55 kvadrātmetru lielu dzīvokli ar hipotekārā kredīta palīdzību kādā no Baltijas valstu galvaspilsētām. Ņemot vērā vidējo procentu likmi un mājokļa cenu, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzāmie ikmēneša maksājumi, un tie tiek pretstatīti pusotras vidējās neto algas attīstībai attiecīgajā pilsētā. Ceturtajā ceturksnī jau tā augstā mājokļu pieejamība Rīgā vēl vairāk uzlabojās. To sekmēja straujš vidējās algas pieaugums (+13.6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu), kas būtiski pārsniedza vidējo mājokļa cenas kāpumu (+6.3%). Vidējās algas kāpumu nodrošināja minimālās algas un publiskā sektora algu celšana, strukturālas pārmaiņas darba tirgū un citi vienreizēji faktori, kā arī augošais darbaspēka trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" papildu laidienā sestdien Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis 2022.gada budžetu, kas stāsies spēkā nākamgad, 1.janvārī.

Kopumā valsts budžeta likumu paketē 2022.gadam izsludināti 14 likumi.

Jau vēstīts, ka Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi ir 7,5 miljardi eiro, bet izdevumi - 9,3 miljardi eiro. Speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,4 miljardu eiro, bet izdevumi 3,4 miljardu eiro apmērā. 2022. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme plānota 5% apmērā, bet vispārējās valdības budžeta deficīts – 1,62 miljardu eiro jeb 4,8% apmērā no IKP.

Darbu ar valsts budžeta paketi Saeima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no iepriekš lēstā 6,1% līdz 9,5%, bet nākamajam gadam inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 3,7%, trešdien centrālās bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Prognozes paaugstināšana veikta globālo energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ, kas pastiprinājās pēc karadarbības sākšanās Ukrainā, teica Rutkaste. Viņš prognozēja, ka atsevišķos mēnešos 2022.gadā inflācija pārsniegs arī divciparu skaitli.

Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam saglabāta 2,1% apmērā. Tā atspoguļo energoresursu cenu samazināšanos, tomēr saglabāšanos augstākos līmeņos nekā iepriekšējos gados.

Rutkaste skaidroja, ka karš Ukrainā pastiprina cenu kāpumu un negatīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju pirktspēju.

Augstāka inflācija gandrīz visiem produktiem, īpaši degvielai, gāzei, siltumam, elektrībai, pārtikai, nozīmē, ka par to pašu naudas summu ikviens var nopirkt mazāk, minēja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pandēmija paātrinājusi arī Rietumu krišanu demogrāfiskajā bedrē

Jānis Šķupelis, 17.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kāds, pandēmijai sākoties, vēl cerēja, ka tās laikā cilvēki vairāk laika pavadīs mājās un tādējādi arī nodosies domām par lielākām ģimenēm, tas izrādījies velti. Šādiem apcerējumiem darbi sekojuši nav, un faktiski šis viss Rietumvalstīs tā arī ir palicis vien domu līmenī. Proti, viena no Covid-19 pašām būtiskākajām sekām ir izrādījusies pilnvērtīga demogrāfiskā bedre.

Jāņem vērā, ka vairākās Rietumvalstīs cilvēku skaits plaka un sabiedrības novecojās jau pirms šīs pandēmijas. Lielā daļā gadījumu šādām valstīm no dramatiska iedzīvotāju skaita krituma atļāvusi izvairīties vien imigrācija. Notiekošajam nenoliedzami būs liela ietekme uz nākotni. Ja sabiedrība kļūst arvien sirmāka, parasti veidojas ļoti labi apstākļi tam, lai arī ekonomiskā dinamika būtu vēsāka.

Sarūkošs cilvēku skaits valstī un sabiedrības novecošanās pamatā nozīmē lēnāku ekonomikas izaugsmi, zemāku produktivitāti un vidējo dzīves līmeni, un spiedienu arvien celt nodokļu nastu iedzīvotājiem. Jau ziņots, ka, sarūkot strādājošo skaitam, valstī var arī saražot mazāk produktu un pakalpojumu, un no ekonomiskās aktivitātes var tikt iekasēts mazāks nodokļu apjoms. Mazāki nodokļu ieņēmumi savukārt nozīmē valsts sniegto pakalpojumu un veikto investīciju apjoma kritumu. Turklāt tieši jauni cilvēki finansē arī, piemēram, veselības un pensiju sistēmas. Ja to nav, tad uz jautājuma zīmes nonāk arī šādi piedāvātie labumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Bērni, mācieties fiziku! Bērni, mācieties matemātiku!

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 12.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šie uzņēmēja Normunda Berga interneta saziņā jau pirms vairākiem gadiem daudzkārt paustie vārdi kļuvuši par tādu kā mūslaiku folkloru, ko savā komunikācijā mēdz izmantot gan citi uzņēmēji, gan ekonomisti, gan politiķi.

Redzot datus par programmētāju, augstas klases inženieru, arī mācībspēku eksaktajos priekšmetos trūkumu, ir skaidrs, ka šie uzsaukumi ar laiku nekļūst mazāk aktuāli un tiem būtu jāskan nepārtraukti. Tiesa, lai būtu rezultāts, nepieciešami ne tikai uzsaukumi, bet arī ļoti pārliecinoša motivācijas sistēma profesionālajai orientācijai.

Nesenās pandēmijas un vēl vairāk – kara Ukrainā ietekme uz mūsu valsts, reģiona, visas pasaules ekonomiku vēl jo vairāk aktualizē nepieciešamību pēc ļoti racionālas, datu analīzē pamatotas rīcības. Un ne tikai uzņēmējdarbībā, kur tas vienmēr ir bijis būtiski, bet arī valsts pārvaldē. Ja aizveras piegādes no austrumiem, apstājas pārvadājumi, ja, līdzībās runājot, mēs vairs neesam lielceļa malā, kur no kravu plūsmām kaut kas tiek arī mums, bet nu viss uz šejieni pa apkārtceļiem speciāli jāved, un ja tajā pašā laikā strauji kāpj degvielas cenas, tātad visu pārvadājumu izmaksas, tad precīzi aprēķini par tā ietekmi ir valstiski vitāli svarīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pandēmijā pasaulē uzplauka inflācijas problēma, kuru vēl lielāku kādu laiku pūtīs ietekme no Krievijas sāktā kara Ukrainā. Vadošajos pasaules biznesa medijos visai aktīvi tiek spriests par to brīdi, kad augstākas cenas sāks jau krietni būtiskāk saēst pieprasījumu, kas attiecīgi arvien skaļāku padara iespējams pat neizbēgamas recesijas prognozēšanu.

Pamatā tiek apcerēts tas brīdis, kad, ekonomikai augot lēnāk un cenām esot augstākām, patērētāji attīstītajā pasaules daļā sāks aktīvāk atteikties no dažādām precēm un pakalpojumiem, kas nebūs saistīti ar pirmo nepieciešamību.

Savukārt nabadzīgajai pasaules sabiedrību daļai, strauji augot arī pārtikas izejvielu cenai, tas var pat nozīmēt plašāku badu. Katrā ziņā jauno balansa punktu atrašana ekonomikā komplektā ar cenu pārmērībām mēdz būt visai sāpīgs pasākums. Pasaules vadošajos ekonomiskās gravitācijas centros – gan Eiropā, gan ASV un Ķīnā – tiek ziņots, ka vairāki uzņēmumi uz augstā, piemēram, enerģijas cenu fona jau iepauzē savu ražošanu. Piemēram, Bloomberg raksta, ka šāda situācija noved pie ierobežotāka piedāvājuma un tādējādi – pat vēl augstākām cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmēram 200 000 ārvalstu kompāniju darbinieku Maskavā Rietumvalstu sankciju dēļ varētu zaudēt darbu, pirmdien paziņojis Krievijas galvaspilsētas mērs Sergejs Sobjaņins.

"Mūsu aplēses liecina, ka apmēram 200 000 cilvēku draud darba zaudēšana," viņš pavēstījis emuāra ierakstā.

Kā informējis Sobjaņins, varasiestādes pagājušajā nedēļā apstiprinājušas 38 miljonus eiro vērtu programmu, lai veicinātu nodarbinātību Krievijas galvaspilsētā.

Viņš norādījis, ka programmas galvenais mērķis ir palīdzēt tiem maskaviešiem, kuri strādā ārvalstu kompānijās, kas uz laiku apturējušas darbību Krievijā vai arī nolēmušas pilnībā aiziet no šis valsts tirgus.

Pēc tam, kad Krievija 24.februārī sāka iebrukumu Ukrainā, simtiem Rietumvalstu kompāniju paziņojušas par darbības apturēšanu vai izbeigšanu Krievijā.

Sobjaņins paudis, ka jaunās programmas mērķis ir palīdzēt vairāk nekā 58 000 cilvēku, kuri zaudējuši darbu. 12 500 cilvēku kursos apgūs jaunu profesiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā apkures sezonā var izveidoties situācija, ka daļa sabiedrības nevarēs samaksāt savus rēķinus, tomēr patlaban vēl nav zināms, cik lielā apmērā šāda situācija veidosies, pauda aptaujātie ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece pauda, ka tarifi, kas šobrīd ir noteikti mājsaimniecībām par gāzi un apkuri lielākoties vēl pilnībā neatspoguļo augstās biržu cenas. Daudzos gadījumos tas attiecas arī uz elektrības cenām. Piemēram, gāze, kas tika izmantota patēriņam un siltumenerģijas ražošanai aizgājušajā ziemā, tika iepirkta galvenokārt 2021.gada vasarā vai rudenī, kad cenas biržās bija divas līdz trīs reizes zemākas nekā šobrīd. Savukārt gāzi, kas tiks lietota nākamajā sezonā, tikai vēl tiek pirkta.

"Attiecīgi, jārēķinās, ka energoresursu cenas mājsaimniecībām vēl būtiski augs gada otrajā pusē un pirktspēja turpinās sarukt. Iedzīvotāji no savas puses var mēģināt mazināt energoresursu patēriņu, iespēju robežās palielināt savu mājokļu energoefektivitāti un pāriet uz alternatīviem energoresursiem, kā arī mazināt tēriņus par citām precēm un pakalpojumiem, kas nav pirmās nepieciešamības," sacīja "Swedbank" ekonomiste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķu prognozes par kara un sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku

Db.lv, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Centrāl;as statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda - līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš:

Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.

Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karadarbība Ukrainā un pret Krieviju vērstās sankcijas ietekmēs īres īpašumu tirgu Rīgā. Gada sākumā namīpašnieki bažījās, ka augsto komunālo maksājumu dēļ īrnieki pārcelsies uz nelielākiem mājokļiem, lai gan īres cenas pašas par sevi nav paaugstinājušās. Situāciju varētu mainīt bēgļu pieplūdums.

"Uz mājokli ekonomiskās klases segmentā piesakās gan vietējie īrnieki, gan iebraucēji, kas var izraisīt pieprasījuma kāpumu un īres cenu pieaugumu. Bet dzīvokļu vajadzētu pietikt visiem," stāsta izraēļu investors Aleksejs Kaškarovs, "KA Invest" uzņēmumu grupas dibinātājs .

Oficiāli Latvija ir gatava uzņemt 10 000 ukraiņu bēgļu – pēc Iekšlietu ministrijas plāniem šos cilvēkus sākotnēji ir plānots izvietot, piemēram, viesnīcās. Taču patiesībā šo cilvēku varētu būt daudz vairāk, jo daļai nav bijis laika reģistrēties vai arī viņi to nedarīs, norāda uzņēmējs.

"Mūsu valstij, kurai ir negatīvs iedzīvotāju skaita pieaugums, tai nevajadzētu būt problēmai. Tikai Rīga vien var uzņemt līdz 10-20 tūkstošiem cilvēku kas būtiski uzlabotu demogrāfisko situāciju. Atšķirībā no Varšavas, kur, pēc dažādām aplēsēm, ir vairāk nekā 200 000 bēgļu, mums nav problēmu ar šo cilvēku izvietošanu. Rīgas viesnīcu fondā ir aptuveni 200-300 viesnīcu, kuras ir gatavas uzņemt līdz 20-30 tūkstošiem cilvēku, neskaitot sanatorijas, hosteļus un viesu namus. Ja ieskatāmies sludinājumu portālos, tad ir atrodams daudz piedāvājumu, kuru cenas svārstās ap 30-40 eiro dienā. Šī cena, neskatoties uz lielo bēgļu plūsmu, ir zemāka, nekā tā bija pirms pandēmijas. Tāpat ir arī pieejami īres dzīvokļi, daudz bēgļu dzīvo pie radiem, draugiem un paziņām. Turklāt ir arī milzīgs skaits dzīvokļu, kuri nesen ir uzcelti vai renovētu," situāciju īres tirgū komentē Aleksejs Kaškarovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ne Saeima, ne valdība pat nenojauš, kāda katastrofa mums tuvojas

Armanda Vilciņa, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visas krīzes nevar pārvarēt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, kas Latvijas gadījumā ir naudas aizņemšanās, jo tas grauj vietējo ekonomiku un tautsaimniecību, domā Jāzeps Šņepsts, AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs.

Nauda, ko esam aizņēmušies un gadiem uz nebēdu tērējuši, inflāciju Latvijā uzdzinusi līdz tādam līmenim, kādu drīz vairs nevarēsim atļauties, spriež J. Šņepsts. Es baidos, ka gada beigās inflācija sasniegs jau 50%, bet valsts ārējais parāds, atbilstoši ekspertu prognozēm, tuvākajā laikā varētu pietuvoties jau 60% robežai no iekšzemes kopprodukta (IKP), atzīmē uzņēmējs. Šādā gadījumā valstij vienkārši nebūs naudas, un es ļoti šaubos, ka mums tiks piešķirts vēl kāds aizdevums, kā rezultātā nebūs iespējams ne pacelt algas, ne pensijas – liela daļa Latvijas sabiedrības faktiski kļūs par maznodrošinātajiem, kas nevarēs atļauties nodrošināt pat savas pamatvajadzības, secina J. Šņepsts.

Komentāri

Pievienot komentāru