Jaunākais izdevums

Dažādās nozarēs darbaspēka cenu izaugsme atšķiras no šā gada pirmā ceturkšņa, un uzņēmēju aptaujas liecina, ka dažviet augstais pieprasījums sola labu pieaugumu – pat tādu, kas varētu segt inflācijas skaitļus. Taču citviet, īpaši ražojošās nozarēs, darbinieku algas stāv uz vietas, jo pārāk lielu daļu produkcijas pašizmaksas pieaugumā paņem enerģijas un materiālu cenas, bet pārdošana nespēj garantēt lielākus ieņēmumus algu palielināšanai.

Pagaidām vēl nav skaidrības skaitļos, jo esam aptaujājuši pārāk maz uzņēmēju, tomēr zināms, ka darbinieki prasa algas pielikumu. Kopumā situācija vēl nav kardināli mainījusies,” atklāj Latvijas eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss, piebilstot, ka pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā šobrīd ir pieejami arī Ukrainas strādājošie, kas bremzē strauju algu pielikumu.

Algu pieaugums nesedz inflācijas prasības

Tas, ka strādājošie prasa lielākas algas faktiski visās nozarēs, kļuva skaidrs pēc nelielas Dienas Biznesa veiktas aptaujas, runājot ar 10 dažādās nozarēs strādājošiem, kuri visi bez izņēmuma apstiprināja, ka ir vai nu apsvēruši prasīt algas pielikumu, vai arī to izdarījuši, vai arī darba devējs algu nesen palielinājis. Jāteic, tikai vienā gadījumā pielikums bijis pēdējo divu mēnešu laikā, lai gan preču un pakalpojumu sadārdzinājums ik mēnesi ir vienmērīgi liels. Tas, ka algu pieaugums ir nepietiekams, apstiprinās arī Latvijas Bankas ekonomista Viļņa Purviņa 29. jūnijā publicētajā rakstā Tēriņi aug, uzkrājumi dilst. “Inflācijas kāpums un no tā atpaliekošais darba samaksas pieaugums, tātad reālo ienākumu sarukums, kā arī praktiski neierobežotās pēcpandēmijas tēriņu iespējas mainījušas vairāk nekā divus gadus ilgušo tendenci – veidot uzkrājumus. Pēdējo mēnešu laikā turpinājis mazināties iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps,” raksta V. Purviņš.

Raksta būtība vērsta uz kreditēšanas tirgu, tomēr atklāj būtisku tendenci – iedzīvotāji jau šobrīd praktiski vairs neuzkrāj, un strauji tuvojas tas mirklis, kad esošie rēķini būs jāsedz no uzkrājumiem, kas, visticamāk, veidoti pavisam citiem mērķiem. Proti, pat ja algas tiek palielinātas, šis pielikums nesedz nepieciešamo tēriņu palielinājumu ikdienas vajadzībām, un tiek tērēta uzkrājumiem paredzētā summa. Jāpiebilst arī, ka tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju veidoja vērā ņemamus uzkrājumus līdz šim.

Straujākais algu pieaugums, bet par mazu

Kā liecina Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm šā gada 29. jūnijā, 11,7% lielais algu pieaugums 2021. gadā pret 2020. gadu bijis lielākais pēdējā piecgadē. Jāteic, jau 2022. gada 1. ceturkšņa pieaugums pret pērnā gada 1. ceturksni, kā varat lasīt šī numura statistikas apkopojumā par darbaspēka cenām Latvija otrajā vietā pēc darbaspēka izmaksu pieauguma, ir līdzvērtīgs – 11,4%. Tas nozīmē, ka algu palielināšanas tendence saglabājas un arī algu inflācija mēģina sekot precēm un pakalpojumiem, tomēr novēlošanās ir tieši proporcionāla inflācijas izaugsmes tempam, kas visstraujāk auga tieši šā gada pirmajā pusē. Pērn pēc EM analīzes darba algas pieaugumu ietekmējis darbaspēka augošs pieprasījums no vienas puses, bet no otras puses – darbaspējīgo iedzīvotāju skaita kritums, kas radījis spiedienu uz algām. Līdz ar šā gada sākumu izlīdzinājies vidējais atalgojums privātajā un sabiedriskajā sektorā, atbilstoši 1273 eiro – privātajā, 1293 eiro – sabiedriskajā, kas lielos vilcienos nozīmē, ka par 20 eiro izdevīgāk ir strādāt sabiedriskajā sektorā.

Visu rakstu par darba algu palielināšanas iespējām, darbaspēka trūkumu un inflācijas ietekmi lasiet 5.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā sezonā, kad Eiropas trases un citas izklaides iespējas Latvijas iedzīvotājiem nebija tik brīvi pieejamas, slēpotāju skaits vietējās trasēs sasniedza rekordlielu skaitu, klientu netrūkst arī šosezon.

Lai gan apmeklētāju skaits Latvijas lielākajās slēpošanas trasēs šajā sezonā ir nedaudz mazāks nekā iepriekšējā, klientu skaits ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī, norāda nozares pārstāvji. Tādu sezonu kā iepriekšējo, visticamāk, vairs nekad nepiedzīvosim, taču ir pilnīgi skaidrs, ka pagājušais gads un situācija valstī ir atkal atmodinājusi kalnu kultūru Latvijā, jo interesentu šobrīd ir daudz vairāk nekā pirms pandēmijas, spriež Milzkalna pārstāve Elīna Putene.

Duāla ietekme

Esam novērojuši, ka cilvēku apmeklējumi kļuvuši biežāki, pastāvīgāki un mērķtiecīgāki, secina E. Putene. “Pērn gandrīz četrus mēnešus, neatkarīgi no dienas, laika un laikapstākļiem, visi kalna apmeklējuma laiki bija izpārdoti. Par 50 vietām, kas tika piedāvātas katrā no setiem, vienlaicīgi cīnījās vairāki tūkstoši interesentu. Neskatoties uz to, ka apmeklētāju šogad ir mazāk nekā pērn, šī sezona noteikti mūs iepriecina,” spriež E. Putene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Vairs nevaram atļauties bremzēt ekonomiku un turpināt aizņemties naudu

Db.lv, 10.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina iespējami ātri Latvijā atcelt striktos Covid-19 izplatības apturēšanai ieviestos ierobežojumus, dodot iespēju visām nozarēm pilnvērtīgi strādāt un ļaujot ekonomikai atkopties.

Ilgāka ierobežojumu saglabāšana nozīmē apdraudējumu ekonomikas atveseļošanai un Latvijas konkurētspējas samazināšanos.

Viena pēc otras valstis mīkstina uzliktos Covid-19 ierobežojumus, dodot iespēju atsākt strādāt slēgtajām nozarēm un veicinot ekonomikas atveseļošanos pēc diviem grūtiem gadiem. Arī kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija – dodas liberālākas un konkurētspējīgākas ierobežojumu politikas virzienā.

LTRK aicina ar steigu Latvijā atcelt Covid-19 sertifikātu izmantošanu, obligāto vakcināciju darbiniekiem, tāpat arī slēgtajām nozarēm jāatļauj strādāt, katram uzņēmumam deleģējot pašam uzraudzīt epidemioloģiskās drošības noteikumu ievērošanu darbinieku un klientu vidū. Ja striktie ierobežojumi netiks iespējami ātrāk atcelti, tiek nopietni apdraudēta gan ekonomikas atkopšanās, gan Latvijas konkurētspēja. Uz kaimiņvalstīm aizplūst gan darbaspēks, gan preču un pakalpojumu pircēji, radot zaudējumus uzņēmējiem un ekonomiskās izaugsmes plaisu starp Baltijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmums Līvānos ceļ ražošanas sektora atalgojuma latiņu

Armanda Vilciņa, 03.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Light Guide Optics International vidējā darba alga ir ap 3,5 tūkstošiem eiro, kas pašlaik starp ražojošajiem uzņēmumiem varētu būt augstākais atalgojums Latvijā, spriež Daumants Pfafrods, Light Guide Optics International vadītājs.

Tas ir stāsts par uzņēmuma filozofiju un attieksmi pret saviem darbiniekiem, atzīst D. Pfafrods, uzsverot, ka cilvēka darbs ir jānovērtē. Pirmkārt, kvalificēts darbaspēks mūsu valstī ir ļoti ierobežotā daudzumā, otrkārt, cilvēks ar salīdzinoši zemu atalgojumu kompānijai nav tik lojāls un vienmēr meklēs iespējas strādāt kaut kur citur, domā D. Pfafrods. Manuprāt, darba laikā cilvēkiem nav jādomā par ikdienišķām problēmām, bet maksimāli jākoncentrējas uz darāmo, atzīmē Light Guide Optics International vadītājs, piebilstot, ka ieguldījums darbiniekos ilgtermiņā vienmēr atmaksājas.

Fragments no intervijas

Light Guide Optics International vairākkārt iekļuvis dažādos Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topos. Kas ir uzņēmumam ļāvis tik veiksmīgi augt un attīstīties?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. un 21. jūnijā Rīgā notiek Trīs jūru samits un Biznesa forums 2022, kurā piedalās desmit valstu prezidenti, valdību pārstāvji, kā arī augsta līmeņa vadītāji no tādiem uzņēmumiem kā Google, Microsoft, Rolls-Royce un Orlen.

Par Biznesa foruma organizēšanu atbild Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), tādēļ arī jautājumi par plānoto un sasniedzamo tās direktoram Kasparam Rožkalnam.

Kāda ir LIAA loma Trīs jūru samitā?

LIAA Trīs jūru samitā ir uzdota Biznesa foruma organizēšana. Proti, Trīs jūru iniciatīva sastāv no divām daļām – politiskās un ekonomiskās. Politiskais formāts ir Trīs jūru samits, ekonomiskais formāts ir Biznesa forums, kas parasti notiek paralēli politiskajai sadaļai.

Kādas ir Latvijas prioritātes Trīs jūru iniciatīvas Biznesa forumā 2022?

Latvijas prioritāte ir ar šīs iniciatīvas starpniecību veidot lielāku savienojamību starp Eiropas ziemeļu un dienvidu daļu, kas ir priekšnoteikums ekonomisko attiecību stiprināšanai. Vēlamies piesaistīt ilgtspējīgus investīciju projektus, kurus varētu realizēt kopā ar partnervalstīm. Viens no instrumentiem ir Trīs jūru iniciatīvas fonds, kurš investē līdzekļus investīciju projektos trīs galvenajās sadaļās vai galvenajos virzienos – enerģētika, digitalizācija un transporta infrastruktūras sistēmas. Šobrīd ir skaidrs, ka enerģētika ir prioritāte numur viens, un to diktē pašreizējā ģeopolitiskā situācija. To parāda arī FICIL jeb Ārvalstu investoru padomes pētījums, kur uzņēmēji pirmkārt satraukumu izrāda par enerģētiku, pēc tam tikai seko darbaspēks un citas lietas. Enerģētika un inflācija, kas ar to saistīta, ir šodienas TOP problēma. Mūsu uzdevums ir šīs enerģētikas problēmas izcelt, runāt ar starptautiskajiem investoriem un atrast risinājumu Latvijas interesei kļūt enerģētiski neatkarīgai, līdztekus domājot arī par saprātīgu cenu. Mūsu uzdevums ir nodrošināt to, ka uzņēmējiem enerģijas cena vēl aizvien dod iespēju būt konkurētspējīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru