Ekonomika

Neizlīdzinot konkurences nosacījumus, turpināsim stagnēt

Māris Ķirsons, 13.06.2023

Jaunākais izdevums

Darba devējiem Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvā un Igaunijā strādājošu tādu pašu uzņēmumu ir visgarākais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš un arī vislielākās nodokļu izmaksas, kas negatīvi ietekmē mūsu tautsaimniecības konkurētspēju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors, bijušais Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs. Viņš atzīst, ka slimības lapu apmaksas kārtības maiņa, darbaspēka pieejamība, birokrātiskā sloga mazināšana, darbaspēka nodokļu izmaiņas, uzņēmējdarbības veicināšana reģionos, neapliekamās brīvprātīgās veselības apdrošināšanas prēmiju limita palielināšana, kā arī uzņēmējdarbības vides un konkurētspējas uzlabošana ir darba devēju uzmanības fokusā.

Fragments no intervijas

Cik viegli vai grūti no vienas sporta spēļu organizācijas problēmu loka pārslēgties uz visiem darba devējiem svarīgo jautājumu risināšanu?

Saturs un forma. Forma ir līdzīga, un darbu Latvijas Darba devēju konfederācijā redzu kā savu kompetenču loka paplašināšanu. Iepriekš pārstāvēju vienu nozari, tagad saturs kļuvis daudzveidīgāks, vienlaikus ir jautājumi, kuri būtībā ir vieni un tie paši. Piemēram, darba tiesisko attiecību un sociālo garantiju jautājumi, darbaspēks, tā pieejamība Latvijā un viesstrādnieku (leģionāru) piesaiste. Protams, Latvijas Darba devēju konfederāciju un tai piekrītošo tēmu loks ir daudz plašāks nekā manas sporta funkcionāra karjeras laikā, un līdz ar to arī sadarbības partneru skaits ir ievērojami plašāks. Ikdienā jākomunicē ne tikai ar vienu Izglītības un zinātnes ministriju, bet arī ar Finanšu, Ekonomikas, Zemkopības, Veselības, Ārlietu, Iekšlietu, Klimata un enerģētikas, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Lieta, kura neatšķiras, - gan sporta spēlēs, gan darba devējos būtiskākais faktors veiksmīgam startam ir saliedētas, profesionālas, kompetentas komandas esamība. Startēt uz LDDK ģenerāldirektora amatu bija apzināts solis karjeras izaugsmē. Pēc karjeras beigām iestājos augstskolā, kur ieguvu bakalaura grādu tiesību zinātnē, papildus apguvu organizāciju vadību un pašlaik mācos maģistratūrā politikas zinātni. Mērķtiecīgi paaugstināju savu zināšanu, iemaņu un kompenteču loku un arī līmeni, vienlaikus izmantojot tās iemaņas, kuras bija iegūtas sportista karjeras laikā – darbaspējas, neatlaidību, pašatdevi, spēju darboties komandā un spēlēt uz rezultātu. Kopš 10. aprīļa pildu LDDK ģenerāldirektora pienākumus. Amata pienākumos ietilpst koordinēt LDDK padomes stratēģiskā redzējuma saikni ar LDDK biedru viedokli un nepieciešamībām, izmantot ekspertu kompetenci viedokļu un risinājumu formulēšanai un izstrādātos piedāvājumus tautsaimniecības attīstībai virzīt tālāk diskusijām ar valsts un sociālā dialoga pārstāvjiem. Gan sportā, gan uzņēmējdarbībā būtiskākais ir mērķa sasniegšana.

Kas pašlaik ir darba devēju uzmanības centrā?

Prioritāte Nr.1 ir darbaspēka nodokļi. LDDK aktīvi darbojas Finanšu ministrijas nodokļu pilnveides darba grupa, kurā tiek analizēta pašreizējā Latvijas nodokļu sistēma un diskutētas iespējamās izmaiņas, lai veicinātu konkurētspēju. LDDK atbalsta Ekonomikas ministrijas rosināto virzību uz fiksētu neapliekamo minimumu, kā arī kopējo darbaspēka nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu samazinājumu. Latvijas nodokļu sistēmas konkurētspēja ir jautājums, par kuru LDDK biedri runā jau vairākus gadus. Tikpat būtisks jautājums ir par mazo uzņēmumu nodokļu režīmiem – nepieciešama pāreja uz vienkārši administrējamu, skaidru un ēnu ekonomiku mazinošu sistēmu.

Prioritāte Nr. 2 ir darbaspēka pieejamība, jo bez tās tautsaimniecības attīstība būs ļoti lēna vai pat neiespējama, bet tā rezultātā arī valsts budžetā diez vai var cerēt uz lielākiem nodokļu ieņēmumiem. Darbaspēka pieejamība ir viena no Eiropas Komisijas ziņojumos atspoguļotajām prioritātēm. Nepieciešams atvieglot kvalificētā darbaspēka importu (talantu importu), veidot integrācijas programmas trešo valstu pilsoņiem, kā arī atvieglot un paātrināt potenciālo darbinieku no trešajām valstīm reģistrācijas procesu darba tirgū un potenciālā darbinieka kvalifikācijas ātru un vienkāršu pielīdzināšanu. Prioritāte Nr.3 ir uzņēmējdarbības veicināšana reģionos, lai mērķtiecīgi piesaistītu investīcijas jaunas uzņēmējdarbības attīstībai tajos. Tāpat darba devēju uzmanības lokā ir inovācijas - valsts atbalsta pasākumi to ieviešanā, visa veida birokrātijas mazināšana. Nepieciešams atturēties no jaunu politiku veidošanas, kas uzliek papildu nastu uzņēmumu pleciem, lai nodrošinātu apstākļus inovāciju attīstībai, un atturēties no tādu politiku izstrādes, kas var traucēt konkurētspējai.

Visu rakstu lasiet 13.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai, paceļot algas, mēs neesam spiesti atkal pacelt cenas un līdz ar to nokļūt tādā apburtajā lokā, no kura ir grūti pēc tam tikt ārā, intervijā atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Viņš norādīja, ka kopējais inflācijas rādītājs Eiropā ir ar tendenci samazināties. Tomēr Latvijā inflācijas līmenis tik un tā ir viens no augstākajiem Eiropā šobrīd. Ir jābūt arī ļoti precīzam izvērtējumam, kāpēc mēs esam nokļuvuši šādā situācijā.

Vienlaikus valstij viennozīmīgi ir jāmeklē veids, kā rast kompensācijas iedzīvotājiem, jo "pretējā gadījumā riskējam saskarties ar lielu, neapmierinātu cilvēku daudzumu. Turklāt šajā brīdī valsts patiesībā "pelna" uz inflācijas rēķina, jo tās dēļ ieņēmumu sadaļa budžetā ir krietni pieaugusi - tieši tādēļ ir jāmeklē veidi, kā arī saviem iedzīvotājiem palīdzēt," sacīja Gorkšs.

Savukārt runājot par darbaspēka pieejamību Gorkšs sacīja, ka tad, kad analizējam kādu no jautājumiem, svarīgi ir paskatīties, kas notiek Eiropas kontekstā. Redzam, ka darbaspēka trūkums ir daudzās Eiropas valstīs un nekas cits neatliek, kā risināt darbaspēka pieejamību ar darbiniekiem, kuri nāk no citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru kopsapulcē ģenerāldirektora amatā apstiprināts Kaspars Gorkšs, informē LDDK pārstāvji.

Sapulcē LDDK biedri balsojumā apstiprināja organizācijas 2022.gada pārskatu, budžetu, LDDK statūtu jauno redakciju, kā arī lēma par Gorkša kandidatūru kā LDDK ģenerāldirektoru. LDDK biedri uzklausīja Gorkša redzējumu par LDDK darba virzieniem un pēc diskusijas ar amata kandidātu balsojumā apstiprināja viņu amatā. Gorkšs darbu LDDK plāno sākt šā gada 10.aprīlī.

LDDK biedru sapulcē apstiprinātā LDDK statūtu jaunā redakcija stāsies spēkā šā gada 9.martā. Saskaņā ar jauno LDDK statūtu redakciju turpmāk LDDK padomes sastāvā būs 15 padomes locekļi (LDDK biedri) - prezidents un 14 padomes locekļi. Turpmāk LDDK valdē būs divi locekļi - valdes priekšsēdētājs (ģenerāldirektors) un valdes priekšsēdētāja vietnieks, kurus ievēl uz pieciem gadiem un atsauc LDDK padome.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virspeļņas nodokļa ideja bankām un vēl jo vairāk tāda ieviešana Lietuvā palielinās diskusiju temperatūru par to, vai šāds nodoklis ir vajadzīgs arī Latvijā; vienlaikus gan jāizvērtē un jāsamēra šāda risinājuma potenciālie ieguvumi un zaudējumi.

Pēc vairāku aptaujāto domām, pašlaik tiek runāts par virspeļņas nodokļa ideju, bet nekur nav minēta ne šī nodokļa likme, nedz arī aprēķina formula, tāpēc ir neiespējami novērtēt, cik liels bankām varētu būt papildu maksājums šāda nodokļa ieviešanas gadījumā un arī cik lielus tad gūtu papildu ienākumus valsts budžetā.

Bankas izmanto situāciju 

Viena no konkurētspējas problēmām Latvijā ir banku uzvedība, tām jābūt atvērtākām, vairāk...

Tāpat neesot skaidrs, kā rīkosies bankas, kurām šāds nodokļa maksājums kļūs obligāts, jo nebūt neesot izslēgts, ka šo papildu maksājumu tās vienkārši iekļaus savu pakalpojumu cenrādī, kā rezultātā to apmaksās bankas pakalpojumu izmantotāji, arī kredītu ņēmēji, taču jautājums esot, vai tas ir tas, kas pie paaugstinātām kredītprocentu likmēm patiešām ir vajadzīgs tautsaimniecībai — uzņēmējiem un arī privātpersonām, jo īpaši hipotekāro kredītu ņēmējiem.

Pretrunīgie dati

To, ka situācija nebūt nav ļoti vienkārša, 13. jūnija Dienas Biznesa numurā skaidroja arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Viņš norādīja, ka ir saprotams uzņēmēju viedoklis par banku kreditēšanas politiku Latvijā. Uzņēmumu kreditēšana Latvijā veido 14% no IKP, kas ir zemākais rādītājs Baltijas valstīs. Izsniegto kredītu apjoms 10 gadu laikā ir krities no 7,5 miljardiem uz 5,3 miljardiem eiro (tātad par 2 miljardiem eiro gadā). „Tā ir interešu sadursme - bankas dod mazāk kredītu par augstākām procentu likmēm, un uzņēmēji nav ar to mierā,” secināja K. Gorkšs.

Visu rakstu lasiet 20.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu politikas priekšlikumi apdraud vairāku nozaru pastāvēšanu

Db.lv, 03.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās valdības atbalstītie nodokļu politikas priekšlikumi 2024.-2026.gadam apdraud vairāku nozaru iespējas ne tikai konkurēt, bet arī eksistēt, teikts Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izplatītā paziņojumā.

Organizācija ir aicinājusi ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) trešdien, 4.oktobrī, piedalīties konfederācijas padomes sēdē, lai uzklausītu viņa skaidrojumu par publiskajā telpā izskanējušo informāciju par nodokļu pamatnostādnēm. LDDK biedru lokā esot vairāki uzņēmumi un nozares, kuriem "iepriekš nesaskaņotās un ar darba devējiem neapspriestās nodokļu izmaiņas" radot ne tikai ievērojamu finansiālo, bet arī birokrātisko slogu.

Kā norāda LDDK, kopš 2023.gada sākuma LDDK un citas iesaistītās puses, tajā skaitā Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji, piedalījās Finanšu ministrijas (FM) darba grupā, kur tika analizēti dažādi nodokļi Latvijā un potenciālā fiskālā ietekme šo nodokļu izmaiņu gadījumā. LDDK un partneri, tajā skaitā partijas skaidri iezīmēja mērķi - celt Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu vidū, kā galveno virzītājspēku nosakot darba spēka nodokļu režīma pilnveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu pieteikušies 20 pretendenti, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas pārstāvji.

Amata konkurss, kas tika izsludināts 5.oktobrī, norisināsies trīs kārtās. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām.

Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēs uz komisijas jautājumiem un izklāstīs savu redzējumu par VID stratēģisko attīstību līdz 2029.gadam, lai tas kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, kam ir augsta sabiedrības uzticēšanās, īpašu uzmanību pievēršot VID digitālo pakalpojumu attīstībai un digitalizācijas lomai VID noteikto mērķu sasniegšanā.

Savukārt atlases procesa trešajā kārtā tiks pārbaudītas pretendentu vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, pārmaiņu vadīšana, attiecību veidošana un uzturēšana, kā arī orientācija uz rezultātu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisija nolēmusi uz konkursa otro kārtu virzīt 7 pretendentus.

Pirmajā kārtā komisija vērtēja pretendentu iesniegtos dokumentus un atbilstību obligātajām prasībām. Pavisam kopā savu dalību atklātajā konkursā bija pieteikuši 20 pretendenti.

Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēs uz komisijas jautājumiem un izklāstīs savu redzējumu par VID stratēģisko attīstību līdz 2029.gadam, lai tas kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, ar augstu sabiedrības uzticēšanos, īpašu uzmanību veltot VID digitālo pakalpojumu attīstībai un digitalizācijai.

Savukārt atlases procesa trešajā kārtā komisija pārbaudīs tādas pretendentu vadības kompetences kā stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, pārmaiņu vadīšana, attiecību veidošana un uzturēšana, kā arī orientācija uz rezultātu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu trešajā kārtā izvirzīti trīs pretendenti

Db.lv, 11.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisija nolēmusi uz konkursa trešo kārtu virzīt trīs pretendentus.

Konkursa otrajā kārtā tās dalībnieki komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēja uz komisijas jautājumiem un izklāstīja savu redzējumu par VID stratēģisko attīstību līdz 2029. gadam, lai tas kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, ar augstu sabiedrības uzticēšanos, īpašu uzmanību veltot VID digitālo pakalpojumu attīstībai un digitalizācijai.

Trešajā kārtā tiks pārbaudītas tādas pretendentu vadības kompetences kā stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, pārmaiņu vadīšana, attiecību veidošana un uzturēšana, kā arī orientācija uz rezultātu sasniegšanu.

Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks virzīts Ministru kabineta apstiprinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu turpina pretendēt divas kandidātes, no kurām konkursa komisijai un finanšu ministram būtu jāizraugās viena, kuru virzīt Ministru kabinetā apstiprināšanai amatā.

Šīs kandidātes ir Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka un VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja Baiba Šmite-Roķe, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

VID ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis aģentūrai LETA atteicās sniegt komentārus, kamēr konkurss nav noslēdzies. Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uz aģentūras LETA jautājumiem ceturtdien neatbildēja.

Ar Narnicku aģentūrai LETA ceturtdien neizdevās sazināties, bet Šmite-Roķe aģentūrai LETA konkursa gaitu nekomentēja, vien norādīja, ka, tāpat kā visi, gaida finanšu ministra lēmumu par vienīgo kandidātu uz VID ģenerāldirektora amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #24

DB, 13.06.2023

Dalies ar šo rakstu

Darba devējiem Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvā un Igaunijā strādājošu tādu pašu uzņēmumu ir visgarākais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš un arī vislielākās nodokļu izmaksas, kas negatīvi ietekmē mūsu tautsaimniecības konkurētspēju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors, bijušais Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.jūnija numurā lasi:

Statistika

Jūtami krities ES, tostarp Latvijas, imports no Krievijas

Tēma

Latvijas izglītības kvalitāti sagrauj reformas un pusaudžu atkarība no datorspēlēm

Aktuāli

Pabalsti kļūst par pieradumu un nastu

Intervija

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No saules paneļu parka līdz Baltijā modernākajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un jaunām ražošanas līnijām – daļa no AS “Olainfarm” vairāk nekā 31,75 miljona eiro vērienīgajiem investīciju projektiem tuvākajos gados.

Lai uzzinātu par jaunu produktu izstrādes, ražošanas un eksporta attīstības projektiem, kā arī iepazītos ar inovatīvo zāļu ražošanas procesu Baltijā vadošajā farmācijas uzņēmumā “Olainfarm” viesojās ekonomikas ministre Ilze Indriksone, Latvijas Darba devēju konfederācijas direktors Kaspars Gorkšs, Attīstības finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, farmācijas un veselības nozares eksperti, kā arī uzņēmēju organizāciju un ārvalstu vēstniecību Latvijā pārstāvji. Aicinām ieskatīties, kā top medikamenti Latvijā un kādi ir AS “Olainfarm” attīstības projekti.

Jau šobrīd AS “Olainfarm” produktu klāstā ir vairāk nekā 100 dažādu produktu, aktīvo farmaceitisko vielu un starpproduktu, mērķis ir tuvākajos gados ražošanā ieviest vismaz 10 jaunus produktus, izvietot jaunas ražošanas līnijas un ražošanas jaudas kāpināt par vismaz 20%, gandrīz divkāršojot arī eksporta apjomu. Tāpat Olainē tiks radītas vismaz 65 augsti kvalificētas darba vietas, no kurām teju puse - pētniecības un attīstības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespēju gūt kvalitatīvas STEM zināšanas Latvijā ierobežo pamata un vispārējo izglītības iestāžu kapacitāte piesaistīt pedagogus, nodrošināt mācībām nepieciešamos materiālus un aprīkojumu.

Lai padarītu STEM izglītību pieejamāku, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina papildināt programmu Latvijas skolas soma, piedāvājot bērniem un jauniešiem no visas Latvijas ar valsts līdzfinansējumu apmeklēt zinātnes un inovācijas centrus, tehniskās jaunrades un citas organizācijas, kas piedāvā STEM izglītības aktivitātes.

Lai sekmētu bērnu un jauniešu izpratni un zināšanas par inženierzinātnēm un dabaszinātnēm, kā arī motivētu viņus ar tām saistīt savu dzīvi, RTU, pašvaldības, uzņēmumi un uzņēmumu organizācijas, apzinoties STEM izglītības kritiski nozīmīgo lomu un izaicinājumus, īsteno dažādas aktivitātes, atbalsta topošos studentus un pedagogus, attīsta zinātnes un inovāciju centrus Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Cēsīs, Rīgā utt. Lai radītu vienlīdzīgas iespējas Latvijas skolēniem no dažādiem reģioniem apmeklēt STEM ārpusskolas aktivitātes, RTU un LDDK aicina izglītības programmā Latvijas skolas soma iekļaut arī inženierzinātnes un dabaszinātnes un rast valsts budžeta finansējumu 1,75 milj. eiro apmērā tā nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LDDK šā gada prioritātes būs cilvēkkapitāla attīstība un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveide

LETA, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) šā gada prioritātes būs cilvēkkapitāla attīstība, konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveide, kā arī sociālā dialoga stiprināšana, piektdien LDDK rīkotajā pasākumā pavēstīja organizācijas prezidents Andris Bite.

Viņš norādīja, ka cilvēkkapitāls Latvijā netiek pietiekami attīstīts un izmantots, tāpēc šajā gadā plānots likt uzsvaru uz šī procesa attīstīšanu, tostarp darba tirgū piesaistot tos resursu, kas ir uz vietas.

Bites ieskatā Latvijā ir pietiekami daudz darbaspēka rezervju, tomēr "katrai pusei ir jāiziet no komforta zonas". Kā piemēru Bite minēja, ka darba tirgū varētu iesaistīt jauniešus, starp kuriem ir liels procents bezdarbnieku, pensionārus, ilgstošos bezdarbniekus, kā arī cilvēkus ar invaliditāti. Tomēr nepieciešamas vairākas izmaiņas, tostarp arī motivējošas sistēmas, kas varētu sniegt pienesum Latvijai.

Runājot par konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveidi, Bite sacīja, ka "tas lielā mērā ir valsts jautājums - kā pārliecināsim, ka konkurētspējīgas vides attīstība ir absolūti nepieciešama, lai attīstītos".

Komentāri

Pievienot komentāru