Lietuva pēdējos gados daudzos jautājumos ir bijis paraugs Latvijai – no mērķtiecīgas savu pilsētu attīstības un tālredzīgiem lēmumiem enerģētikas sfērā līdz digitālo iespēju izmantošanai valsts pārvaldē un citās jomās.

Mūsu kaimiņi ir mūs apsteiguši, ko apliecina cilvēku dzīves līmeni atspoguļojoši rādītāji un ekonomikas izaugsme. Tomēr ir brīži, kad varam vērot kaimiņvalstī notiekošo, skaidri saprotot, ka tā darīt nevajag. Lietuva nupat ir raidījusi “šāvienu” savas ekonomikas “kājā”, pieņemot tā saucamo virspeļņas nodokli jeb solidaritātes maksājumu bankām. Tas var samazināt kreditēšanas intensitāti un negatīvi ietekmēt ekonomikas izaugsmi, kā arī vājināt banku gatavību nākamajām krīzēm, secina Eiropas Centrālā banka (ECB)*.

Politiķu apspriestā ideja par virspeļņas nodokli bankām Latvijā bieži vien tiek saistīta ar vēlmi veicināt kreditēšanu. Uzreiz jāsaka, ka, ieviešot šādu maksājumu, proti, izņemot no bankām daļu to kapitāla, visdrīzāk tiks panākts tieši pretējs efekts – kreditēšana paliks esošajā līmenī vai saruks. Galvenie iemesli – pirmkārt, bankas kapitāla apjoms nosaka to, cik aktīvi banka spēj izsniegt kredītus. Mākslīgi samazinot potenciālo peļņu, bankām tiek dots signāls būt piesardzīgākām kreditēšanā. Otrkārt, jauna nodokļa ieviešana liks bankām meklēt citus avotus, lai stiprinātu kapitāla bāzi, gatavojoties nākamajām krīzēm. Mēs zinām, ka ekonomika attīstās cikliski, un tas, ka šobrīd, neskatoties uz Krievijas īstenoto karu Ukrainā, mēs prognozējam IKP kāpumu un algu pieaugumu, nozīmē tikai vienu – bankas jau gatavojas nākamajam ekonomikas ciklam. Treškārt, šāds nodoklis vietējiem un ārvalstu investoriem mazinās vēlmi ieguldīt bankās, jo tiek mākslīgi samazināts banku potenciālais ienesīgums.

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Šobrīd aktīvi tiek diskutēts par kredītiestāžu virspeļņas nodokļa ieviešanas nepieciešamību. Bankas labi pelna un ir iespējas, ieviešot nodokli, papildināt valsts ieņēmumus, kas dos labumu visai sabiedrībai, ne tikai banku īpašniekiem.

Nodoms ir ļoti skaidrs, jo vajadzību ir daudz. Taču vēlos uz ierosinājumu ieviest virspeļņas nodokli paskatīties no cita redzes leņķa – no iedzīvotāju labklājības nodrošinājuma ilgtermiņā.

Latvijas pensiju sistēma paredz papildus valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai (pensiju sistēmas 1. un 2. līmenis) arī individuālo atbildību sava nākotnes pensijas kapitāla veidošanā - privāto pensiju apdrošināšanu (pensiju sistēmas 3. līmenis). Taču pat ar šo trīskāršo drošības jostu pensionāru nodrošinājums nav pietiekams.

Pensijas Latvijā joprojām ir zemas

Kā liecina OECD dati, Latvijas iedzīvotāji, aizejot pensijā, vidēji saņem tikai 54,3% no ienākumiem, kuri bija pirms pensionēšanās. Piemēram, ja cilvēks saņēmis vidēja līmeņa algu - 1000 eiro mēnesī (vidējā alga 2022.gada 4.cet. bija 1 443 EUR), tad, aizejot pensijā, viņš saņems 543 eiro mēnesī (ļoti vienkāršots pensijas aprēķina piemērs). Šie 54,3 % tiek saukti par ienākumu atvietojuma koeficientu (pensijas apmērs pret ienākumiem), un Latvijas Bankas prognozes liecina, ka pašreizējās demogrāfiskās situācijas rezultātā ienākumu atvietojumu koeficients turpinās samazināties un nākotnē nepārsniegs 40%.

Itālijas valdība apstiprinājusi virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām 40% apmērā.

Premjerministres Džordžas Meloni vadītā labējo spēku veidotā valdība banku virspeļņas nodokļa ieviešanu apstiprināja pirmdienas vakarā, un vicepremjers Mateo Salvīni sociālajā tīklā "X", kas agrāk bija pazīstams kā "Twitter", norādīja, ka valdība izmantos "daļu no banku miljardiem lielās peļņas, lai palīdzētu ģimenēm un uzņēmumiem, kurus skāris procentu likmju kāpums".

Itālijas parlamentam divu mēnešu laikā ir jāapstiprina valdības lēmums, lai tas stātos spēkā. Tomēr izskatīšanas parlamentā laikā iespējamas būtiskas izmaiņas likuma formulējumā.

Paredzēts, ka nodoklis būs spēkā vienu gadu.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotā procentu likmju celšana, kuras mērķis ir iegrožot inflāciju, rada strauju banku peļņas kāpumu, jo pieaug mājsaimniecību un uzņēmumu kredītu procentu maksājumi.

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Bankām virspeļņas nodokli varētu ieviest, ja tās pilnvērtīgāk neiesaistīsies Latvijas ekonomikā, intervijā atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Virspeļņas nodoklis nav labākais risinājums. Diemžēl pastāv arī tāda iespēja, ka nāksies ieviest šādu maksājumu, ja no banku sektora puses nesagaidīsim pilnvērtīgāku iesaisti Latvijas ekonomikā," teica Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvijas sabiedrībai lielāks un paliekošāks ieguvums būtu kreditēšana, kas palīdzētu Latvijas ekonomikai attīstīties krietni straujāk un izaugsmei notikt ilgstoši.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka no straujākas kreditēšanas iegūtu visi, taču, ja kreditēšana nenotiek, ja depozītu likmes saglabājas zemas, kredītu likmes saglabājas augstas un komisijas maksas ierobežo konkurenci, tad virspeļņas nodoklis ir viens no iespējamiem risinājumiem.

Ja Latvijas ekonomika un cilvēku labklājība atpaliek no mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, skaidrs, – ir vainīgas bankas. Ja Latvijā ir par maz labi atalgotu darba vietu, – vainīgas bankas. Jo tās, lūk, nefinansē jaunu uzņēmumu rašanos. Ja kāds ar sliktu kredītvēsturi vai apšaubāmas izcelsmes ienākumiem nevar paņemt kredītu, – vainīgas bankas.

Šāda viedokļu “ainava” pēdējo mēnešu laikā veidojas (tiek veidota?) par un ap Latvijā strādājošajām bankām. Sabiedrība tiek “nogatavināta” jauna nodokļa ieviešanai banku nozarē, jo eirozonā īstenotās monetārās politikas dēļ, kas vērsta uz inflācijas mazināšanu, bankas nu pelna par daudz. Bet nākamajā budžetā jau tagad zināms - robu gana daudz.

Regulāra banku piesaukšana dažādos kontekstos apliecina to, cik nozīmīga ir finanšu sistēma valsts ekonomikas funkcionēšanā un attīstībā. Bankas to apzinās un labi saprot gan privātpersonu situāciju, kurām jāsaskaras ar inflācijas ierobežošanas sekām – pieaugošām kredītlikmēm, gan arī uzņēmējus, kuru vēlmi un spēju aizņemties ietekmē daudzi neskaidri jautājumi – no kara izraisītas nestabilitātes līdz energoresursu krīzei un jaunu tirgu meklējumiem.

Nesen ieviestā pagaidu solidaritātes maksa bankām varētu vājināt Lietuvas kā stabilas valsts ar prognozējamiem nodokļiem reputāciju un varētu tikt uztverts arī kā nodoklis ārvalstu investīcijām, uzskata Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

SVF misija šonedēļ pabeidza darbu Lietuvā un secināja, ka biežas nodokļu izmaiņas nozarēs, kas piesaista daudz ārvalstu investīciju, var kaitēt valsts reputācijai.

Lietuvas lēmums par virspeļņas nodokli bankām – mazinās kreditēšanu un budžeta ieņēmumus 

Lietuva pēdējos gados daudzos jautājumos ir bijis paraugs Latvijai – no mērķtiecīgas...

"Biežās neplānotās nodokļu izmaiņas nozarēs, kurās ir daudz ārvalstu investīciju, var vājināt Lietuvas kā stabila, paredzama un konkurētspējīga nodokļu galamērķa grūti izcīnīto reputāciju," teikts SVF ziņojumā.

SVF eksperti norāda, ka finanšu stabilitātes saglabāšana nestabilo starptautisko finanšu tirgu kontekstā ir galvenā prioritāte.

Ziņojumā arī teikts, ka, lai mazinātu solidaritātes maksas negatīvo ietekmi uz bankām, tai jāpaliek pagaidu maksai, pretējā gadījumā to varētu uztvert kā nodokli ārvalstu ieguldījumiem.

"Nodevai bankām jāpaliek pagaidu maksai, lai to neuztvertu kā nodokli ārvalstu investīcijām un samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz efektivitāti," teikts SVF ziņojumā.

Seima pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka solidaritātes maksa būs 60% no tīrajiem procentu ieņēmumiem, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējo rādītāju par četriem parastiem finanšu gadiem.

Solidaritātes maksas apmērs bankām būs mazāks, ja tās palielinās noguldījumu procentu likmes un samazinās aizdevumu procentu likmes.

Paredzams, ka solidaritātes maksa nodrošinās valstij vairāk nekā 400 miljonu eiro ieņēmumus. Šie līdzekļi tiks izmantoti, lai finansētu militārās mobilitātes projektus un divējādās pielietojamības infrastruktūras projektus, kā arī militārās infrastruktūras projektus.

AS IDX1R, IPAS "Indexo" meitas uzņēmums, kas nākotnē, pēc bankas licences saņemšanas, kļūs par "Indexo" banku, Komercreģistrā ir iesniedzis lūgumu reģistrēt AS IDX1R valdi un padomi jaunā sastāvā.

Izmaiņas paredz, ka par uzņēmuma un nākotnes "Indexo" bankas valdes priekšsēdētāju kļūs Valdis Siksnis. Savukārt, par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Valdis Vancovičs.

Tāpat jaunveidojamās "Indexo" bankas valdes locekļi būs Tīna Kukka, kura šobrīd ir bankas projekta licencēšanas vadītāja un vēlāk būs bankas finanšu vadītāja, Vladimirs Bolbats, kurš gādā par bankas privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izstrādi, Gints Ozoliņš, kura kompetence ir tehnoloģiju attīstība, Evija Sloka, kura būs bankas risku vadītāja, Ieva Margeviča, kā bankas mārketinga un komunikācijas vadītāja un Līga Katrīna Kļaviņa, kura būs bankas darbības atbilstības vadītāja.

Latvija nevar atļauties nīkulīgu un vāju kreditēšanu vēl 10 gadus, intervijā atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka kreditēšanas apmēri pret Latvijas ekonomiku pēdējo padsmit gadu laikā ir turpinājuši sarukt. Piemēram, 2008.gadā rezidentiem - uzņēmumiem un mājsaimniecībām - izsniegto kredītu apmērs pret ekonomiku bija aptuveni 100%, kamēr pagājušā gada beigās vien 28%.

"Jā, pēdējos gados kreditēšana nedaudz ir pacēlusi galvu virs ūdens, un, ja skatāmies gadu pret gadu, tad kredītportfelis ir audzis. Tā ir labā ziņa. Bet ekonomika ir augusi krietni straujāk un tādēļ kredītu apjoms pret ekonomiku ir turpinājis sarukt. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka investīciju apjoms Latvijas ekonomikā ir bijis vājš. Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir bijusi vājāka, nekā varēja būt, un arī nākotnes izaugsme nebūs pietiekami jaudīga, ja netiks veiktas investīcijas," uzsvēra Kazāks.

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Salnas maija sākumā nav nekas neparasts, tomēr neviens precīzi nezina, kad tās gaidāmas un cik ilgi turpināsies. Straujās temperatūras svārstības pavasara laikā var salīdzināt ar norisēm ekonomikā, kuras dēvējam par cikliem. Ir kāds lielāks attīstības cikls (gadalaiku maiņa), kura ietvaros notiek pamanāmas svārstības (salnas).

Lielāka attīstības cikla beigu posms bija, piemēram, 2008. gads, kam pamazām sekoja ekonomikas “pavasaris”, un tagad, visticamāk, esam šī lielākā attīstības cikla beigu posmā. Ir prātīgi tam sagatavoties laikus – veselīgs banku kapitāls ir viens no stabilizējošiem mehānismiem, kas ļauj finanšu nozarei ne tikai pasargāt sevi, bet stabilizēt ekonomiku tad, kad atrodamies krīzes vai recesijas posmos.

Vēsturiskā pieredze un ekonomikas cikla ietekme

Bankas ir organiska ekonomisko norišu daļa, tās savu darbību plāno ekonomikas ciklu ietvaros un ņem vērā vēsturisko pieredzi konkrētajā valstī. Augšupejas laikos bankas nodrošina labāku kapitāla atdevi zinot, ka vēlāk sekos ekonomikas “ziemas” periods. Apzinoties arī to, ka ik pa laikam var gadīties kādi negaidīti pavērsieni. Lai pārziemotu, ir pienācīgi jāsagatavojas, tāpēc spekulēt par to, ka bankas “pelna pārāk daudz” ir visai tuvredzīgs skats divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir vērtējums neredzot to, kādā attīstības cikla posmā šobrīd ir ekonomika un, otrkārt, tas nozīmē, ka bankas ar mazu peļņu vai zaudējumiem un plānu kapitāla kārtiņu kļūtu par vājiem, ātri nosalstošiem “stādiem” negaidītu salnu laikā.

Latvijas Banka, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu anulēt "Baltic International Bank" licenci, ir iesniegusi pieteikumu tiesai par bankas likvidācijas procesa sākšanu, informē Latvijas Bankā.

Pieteikums trešdien, 15.martā, iesniegts Ekonomisko lietu tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas likvidatora, zvērināta advokāta Olava Cera, iecelšanu.

Lēmumu par likvidācijas pieteikuma iesniegšanu un likvidatora amata kandidāta apstiprināšanu ieteikšanai tiesai pieņem Latvijas Bankas Uzraudzības komiteja.

Iepriekš vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas kopš šā gada ir pievienota Latvijas Bankai, 2022.gada 12.decembrī atzina "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, un nolēma neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Piektdien, 6.janvārī, sāksies bijušajam "Parex bankas" īpašniekam un valdes loceklim Valērijam Karginam piederoša dzīvokļa Rīgā un mājas Jūrmalā izsole, liecina zvērināta tiesu izpildītāja Andreja Glumova paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tiks izsolīts dzīvoklis Alberta ielā 8, Rīgā, ar kopējo platību 117,1 kvadrātmetrs. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 210 000 eiro, bet izsoles solis - 5000 eiro. Izsoles cena ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) netiek aplikta.

Tāpat tiks izsolīts zemesgabals ar kopējo platību 3356 kvadrātmetri (daļa no zemesgabala ar platību 1464 kvadrātmetri ir iznomāta) uz zemesgabala atrodas dzīvojamā ēka ar kopējo platību 341,9 kvadrātmetri (tai skaitā ārtelpas 95,9 kvadrātmetri) un garāža 102,2 kvadrātmetri Piestātnes ielā 11, Jūrmalā. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 443 000 eiro, bet izsoles solis - 8000 eiro. Izsoles cena ar PVN nodokli netiek aplikta.

"No rīta man rodas ideja, pa dienu to apspriežu ar kolēģiem, un nākamajā rītā jau esam gatavi to īstenot. Ik dienas mājās braucu apmierināts, jo apzinos, ka strādāju rezultatīvi."

Retums vadītāju var lepoties ar tādu rīcības brīvību un efektivitāti.Tieši šie faktori veido Roberta Šepfa, LPB Bank valdes priekšsēdētāja darbadienas gaitas tādas, lai darbs sagādātu prieku un veselīgu azartu.

Ar viņu aprunājāmies par to, kāpēc mazajām bankām ir būtiskas konkurences priekšrocības – ja tās izvēlas pareizo biznesa modeli, kā arī par to, kas šobrīd notiek Latvijas banku sektorā.

Tik tikko pēc pandēmijas likās, ka mums vairs nav no kā baidīties. Taču 2022. gads parādīja, ka var būt arī citi satricinājumi, kas var spēcīgi ietekmēt globālo tirgu: Krievijas uzbrukums Ukrainai, enerģētikas krīze, inflācijas pieaugums. Kā šie notikumi ietekmēja LPB Bank darbību?

Kredītu sasaiste ar Euribor nevar tikt uzskatīta par negodīgu uzņēmējdarbību, un sasaistes ar Euribor pārtraukšana peļņas normalizēšanas un kreditēšanas veicināšanas nolūkos nav optimāls un ilgtspējīgs risinājums šo mērķu sasniegšanai, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka uzskata, ka kredītu sasaistes ar Euribor pārtraukšana radītu jautājumus par alternatīvu kredītu cenošanai (vai šī alternatīva būtu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izdevīgāka), iespējamiem juridiskiem risinājumiem esošo kredītu līgumu pārskatīšanai, kā arī, cik lielā mērā tiktu kavēta monetārās politikas transmisija.

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro Euribor procentu likmi 

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas...

Tomēr, ņemot vērā citu valstu pieredzi, bankām nepieciešams aktīvāk piedāvāt klientiem aizdevumu produktus ar fiksētām procentu likmēm, uzsver Latvijas Banka. Vienlaikus bankām ir iespēja, nepārtraucot kredītu likmju sasaisti ar Euribor, piedāvāt saviem klientiem uz noteiktu laiku samazināt vai atcelt aizdevuma likmes fiksēto daļu.

Tāpat arī banku finansējuma izmaksām - Latvijas gadījumā lielākoties depozītu procentiem - būtu jāpieaug kopā ar Euribor likmi, tomēr praksē vājas konkurences apstākļos tas notiek ļoti lēni, atzīst Latvijas Banka. Līdz ar to kredītu likmēm pieaugot teju proporcionāli Euribor likmei, bet noguldījumu likmēm augot krietni lēnāk, būtiski palielinās banku neto procentu ienākumi.

Līdz ar to problēma ir nevis kredītu sasaistē ar Euribor likmi, bet vājajā banku konkurencē, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji, norādot, ka Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas uzņēmumiem un mājsaimniecībām fiksēt kredītu likmi uz ilgāku termiņu nekā gadu ar pievilcīgiem nosacījumiem (garāka termiņa Euribor vai kādu citu objektīvu naudas cenu atspoguļojošu likmi), kas ļautu kredītņēmējus pasargāt no procentu likmju svārstībām.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Euribor ir viens no indikatoriem "naudas cenai". Savukārt "naudas cena" ir svarīgs finanšu sistēmas stūrakmens, kas nodrošina monetārās politikas lēmumu nonākšanu līdz bankām, nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Euribor kā references likme kredītu procentu noteikšanai kredītlīgumos tiek izmantota daudzās valstīs, tomēr valstu starpā atšķiras prakse attiecībā uz likmes fiksācijas periodiem un fiksēto likmju īpatsvaru banku kredītu portfeļos. Latvijas gadījumā kredītiestāžu izsniegtie aizdevumi galvenokārt ir saistīti ar īstermiņa (galvenokārt trīs vai sešu mēnešu) Euribor likmi.

Latvijā sešu mēnešu Euribor likme tiek piemērota 61,8% mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem un 39,5% uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem. Savukārt trīs mēnešu Euribor likmes tiek piemērotas 22,8% mājsaimniecību kredītiem un 49% uzņēmumu kredītiem.

Savukārt Finanšu nozares asociācijas pārstāvji pavēstīja, ka Euribor ir ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem regulēts un noteikts indekss, ko izmanto, lai novērtētu naudas cenu tirgū. Euribor izmantošana ir atbilstoša ne tikai likumiem un ES tiesību aktiem, bet arī ilggadējai Latvijas pieredzei, un tā izmantošanu nosaka katras personas un kredītiestādes līgums. Bankas nepiemēro Euribor patvaļīgi, bet tikai saskaņā ar likumiem un līgumiem.

Dažkārt personas, kurām nav nācies saskarties ar banku darbību, neizprot Euribor jēgu, atzīst asociācijas pārstāvji. Pirmkārt, Euribor nosaka pēc noteiktas metodoloģijas, un tas nav unikāls tikai Latvijai. Otrkārt, kad banka aizdod naudu kredītņēmējam, tā pati aizņemas naudu no depozītiem vai ārējos tirgos.

Ja naudu kredītņēmējam, piemēram, aizdod uz 15 gadiem, tad banka pati bieži vien aizņemas to uz īsāku termiņu, un kredīta laikā pati pārfinansējas, iespējams, pat vairākas reizes. Līdz ar to Euribor likme atspoguļo tā brīža naudas cenu starpbanku tirgū. Euribor nav tikai bankas peļņa, jo tā ir arī cena, lai atmaksātu bankas kreditoriem viņu aizdoto naudu par noteiktiem procentiem.

Katrā valstī, ņemot vērā tās specifiku, ir raksturīgas mainīgās procentu likmes kredītiem vai citi modeļi - pilnīgi fiksēta, fiksēta, bet ar pārskatīšanu ik pēc noteikta laika utt. Ņemot vērā finansēšanas modeli, Latvijā līdz šim raksturīgas mainīgās procentu likmes, kas patērētājiem lielāko daļu laika bija ļoti izdevīgas.

Ja šobrīd tiktu izmantota fiksētā likme, tā noteikti būtu tikpat liela vai pat lielāka, norāda Finanšu nozares asociācijas pārstāvji. ECB likmju celšana ietekmē arī Euribor, un Euribor ierobežošana varētu būt pretrunā ar ECB lēmumu mērķi. Vienlaikus Latvijas likumdevējs nevar tāpat vien ar likumu ierobežot procentu likmes. Tas nozīmētu to, ka likumdevējs varētu regulēt arī cenas veikalā jebkurai precei, kas bija raksturīgi plānveida ekonomikas apstākļos, uzsver Finanšu asociācijas pārstāvji.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) iepriekš sacīja, ka hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu.

Vaicāts par banku gūto peļņu pirmajā pusgadā, Reirs vēra uzmanību, ka Euribor procentu likmes piemērošana pašlaik nav pamatota, jo tagad bankām pašām ir sava nauda un tām par klientiem aizdoto naudu nav jāmaksā šī Euribor likme Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

Tās bankas, kuras hipotekārajiem kredītiem papildu saviem noteiktajiem procentiem vēl piemēro arī Euribor procentu likmi, faktiski nodarbojas ar negodīgu uzņēmējdarbību, kritiski pašreizējo situāciju raksturo Saeimas Budžeta komisijas vadītājs.

Tāpēc būtu jāmeklē veids, kā pasargāt hipotekāro kredītu ņēmējus, ierobežojot Euribor piemērošanu, akcentēja politiķis. Reirs piebilda, ka brīvā tirgū katra banka var piedāvāt jebkuru procentu likmi, bet tad, lai attiecīgās bankas nevis slēpjas aiz Euribor, bet gan nosauc to īstajos vārdos -, ka piemēro procentu likmi hiperpeļņas gūšanai.

Taujāts par nodokļa jeb papildu maksājuma uzlikšanu banku virspeļņai, Reirs tam pauž atbalstu un uzskata ienākumi no šāda banku maksājuma būtu jānovirza tieši hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam.

Reizē Budžeta komisijas vadītājs uzsvēra, ka gan jautājumā par nodokli banku virspeļņai, gan par Euribor piemērošanas ierobežošanu priekšlikumiem jānāk no izpildvaras. Reirs apstiprinoši atbildēja, ka priekšlikumiem jānāk no Finanšu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Banku un Euribor likmes jautājumā, ja nepieciešams, piesaistot arī kādu citu regulējošo institūciju.

Reizē citādāka pieeja jāattiecina uz tām bankām, kuras neizmanto Euribor likmi hiperpeļņas gūšanai no kredītu ņēmējiem. Jārīkojas tā, lai šīs bankas neciestu negodprātīgo banku dēļ, piebilda politiķis.

Saistībā ar Euribor likmi Reirs skaidroja, ka tās piemērošana kredītiem iepriekš izveidojušies vēsturiski, kad savulaik tā bija naudas cena, ko bankas maksāja par līdzekļu aizņemšanos no ECB. Savukārt tagad bankām pašām ir sava nauda, tā nav jāaizņemas no ECB, tāpēc arī Euribor piemērošana hipotekārajiem kredītiem ir nepamatota, skaidroja Reirs.

Politiķis uzsvēra, ka risinājumu piedāvājumam jānāk no izpildvaras atbilstoši varas atzaru dalījumam. Daudz problēmas rodas no tā, ka viens varas atzars nepamatoti iemaisās otra atzara pilnvarās, kam jau iepriekš uzmanību vērsusi Satversmes tiesa, atzīmēja Budžeta komisijas vadītājs.

Kā ziņots, Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 335,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Latvijas Bankas padome ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2022. gada pārskatu, informē Latvijas Banka.

Tajā papildus ietvertajiem 2022. gada finanšu pārskatiem un pozitīvam neatkarīgu revidentu ziņojumam aplūkota Latvijas un eiro zonas ekonomiskā vide un tautsaimniecības attīstība pagājušajā gadā, kā arī sniegta informācija par nacionālās centrālās bankas darbību un tās atbildības jomās paveikto.

Saskaņā ar Latvijas Bankas likumu finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka par tās 2022. gada finanšu pārskatiem saņēmusi pozitīvu atzinumu no revidentu komercsabiedrības SIA "ERNST & YOUNG BALTIC".

Lai gan Latvijas Bankas finanšu rezultātus 2022. gadā negatīvi ietekmēja apstākļi ārējos finanšu tirgos, kā arī Eirosistēmas monetārās politikas lēmumi, iepriekš veiktie risku ierobežošanas pasākumi, t.sk. uzkrājumu finanšu riskiem veidošana, ir nodrošinājuši 2022. gada noslēgšanu ar neitrālu finanšu rezultātu – bez zaudējumiem un peļņas.

Fiksā politiķu ideja par papildus nodokli finanšu sistēmai ir vienkārša kā reizrēķins un saprotama ir tās reibinošā burvība, taču pamatu pamatos tā ir kļūdaina un ilgtermiņā – bīstama. Tā “sit” pa lielāko un vērtīgāko Latvijas attīstības dzinējspēku – jaunajiem uzņēmējiem, jo demonstrē, ka tā saucamā “pārdales ekonomika” aizvien vēl ir un būs dienas kārtībā.

Saprotu, ka mani kā uzņēmēju caur banku sistēmu agri vai vēlu sasniegs visas šīs “brīnišķīgās” idejas – banku nodoklis, hipotekāro kredītu likmju regulēšana un citas – tāpēc vēlos identificēt dažas dziļas problēmas Latvijas ekonomikā, kurām patiešām būtu jāpievērš uzmanība. Jo pašlaik izskatās, ka daži politiķi paši ir noticējuši šai maldugunij, ka daudzās likstās esot vainojamas vienīgi bankas.

Blata ekonomikas sekas

30 gadu laikā, kopš esmu tieši un netieši bijis iesaistīts Latvijas komercbanku sistēmā (gan kā bankas vadītājs, kā investors, biznesa pārdevējs un daudzu banku klients) ne reizi neesmu manījis, ka Latvijas finanšu sistēmā būtu noteikti kādi ierobežojumi jaunu spēlētāju ienākšanai. Latvijā ir strādājušas franču, somu, vācu un citu valstu bankas, taču tās pašas ir savu biznesu pārdevušas un šeit nav palikušas. Iemesli tam bijuši dažādi, taču viens no būtiskākajiem – nevēlēšanās piedalīties tā saucamajā “blata biznesā”, kas balstās ar valsti saistīta kapitāla un vērtību pārdalē. Pārdales fāze ir dabiska parādība, valstij atgūstot neatkarību un uzsākot saimniekot pašai, taču Latvijā šī brutālā un infantilā pieeja “biznesam” diemžēl ieilga. Shēmas, kuru rezultātā daži kļuva par jaunbagātniekiem, pašas par sevi nav nekāda traģēdija, ja vien valsts spēj virzīties tālāk – veidojot reālus, globāli konkurējošus un augošus biznesus. Ja shēmošana ieilgst (un Latvijā tā aizvien vēl turpinās), tam neizbēgami velkas līdzi virkne bremzējošu, patiesībā, valsti pamatīgi indējošu, blakņu – korupcija, ēnu ekonomika, sadarbība ar diktatoriskiem režīmiem, kas nokauj reālas uzņēmējdarbības garu. Jo viss minētais nozīmē vieglāku un ātrāku peļņu, – te izšķirošs faktors nav konkurētspēja, bet bieza āda un blats tieši tādās pat izpausmēs, kādu daļa no mums to atceras no padomju laika.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Vēsturiski bankas savā darbībā piekopušas salīdzinoši konservatīvu politiku, kas balstīta skrupulozā peļņas un risku analīzē, un rūpēs par klientu uzticību. Tomēr straujā tehnoloģiskā attīstība jau šobrīd būtiski ietekmē finanšu sektoru, un dinamiskās norises pieprasa mainīties arī banku sektoram – tam jākļūst daudz vitālākam, lai spētu nodrošināt mainīgās klientu vajadzības un pielāgoties viņu paradumiem.

Vienlaikus ir jāsaglabā augsti drošības standarti un klientu uzticēšanās, kas banku sektoram ir liels izaicinājums, taču klientu sadarbība ar banku, visticamāk, kļūs arvien vienkāršāka un neuzkrītošāka.

Viens no izmaiņu virzītājspēkiem ir straujā jaunuzņēmumu attīstība un līdz ar to konkurences pastiprināšanās. 2022. gadā bija 274 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, kuru vērtība pārsniedz 1 miljardu ASV dolāru. “Digital Banking Report” pētījums liecina - lai spētu noturēties tirgū, banku sektoru tuvākajos gados sagaida būtiska digitālā transformācija, klientu servisa un pakalpojumu uzlabošana un vienkāršošana, datu un to analītikas uzlabošana, kā arī digitālo pakalpojumu un maksājumu paplašināšana. Kāda būs banka 2030. gadā un kā mainīsies klientu pieredze?

Ekonomisko lietu tiesa apmierinājusi Latvijas Bankas iesniegto "Baltic International Bank" likvidācijas pieteikumu.

Tiesa par bankas likvidatoru iecēla advokātu Olavu Ceru.

Tiesa noteica, ka kredītiestādes likvidācijas procesā "Baltic International Bank" trīs valdes locekļu, bijušā valdes locekļa un valdes priekšsēdētāja, galvenā grāmatveža un padomes locekles piedalīšanās ir obligāta.

Spriedums ir pamats tiesvedības apturēšanai civillietās, kas ierosinātas pret "Baltic International Bank", un spriedumu izpildīšanas lietvedības izbeigšanai lietās par piespriesto, bet no kredītiestādes nepiedzīto summu piedziņu, uzsver tiesa.

Spriedums ir galīgs un apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

Pieteikumu tiesai par bankas likvidācijas procesa sākšanu tika iesniegts, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu anulēt "Baltic International Bank" licenci. Lēmumu par likvidācijas pieteikuma iesniegšanu un likvidatora amata kandidāta apstiprināšanu ieteikšanai tiesai pieņēma Latvijas Bankas Uzraudzības komiteja.

Patlaban ir pieaugusi jauna kapitāla cena, tāpēc banku vēlme kreditēt vēl vairāk samazināsies, pirmdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Runājot par satricinājumiem, kas skāruši "Silicon Valley Bank", "Credit Suisse", "Deutsche Bank" un dažas citas bankas, Rutkaste skaidroja, ka Latvijā "neredz atblāzmu" no šiem satricinājumiem, jo Latvijas bankas līdz šim bija konservatīvākas, nav veidojušas riskantas pozīcijas savās bilancēs, un to likviditāte ir laba, jo iepriekšējos 10 gadus bankas bijušas visai kūtras kreditēšanā.

Viņš skaidroja, ka banku likviditātes līdzekļi pārsvarā glabājas Latvijā, piemēram, Latvijas Bankā, vai arī tikuši aizdoti Latvijas banku ārvalstu mātesbankām.

Vienlaikus patlaban ir pieaugusi kapitāla cena, piesaistīt jaunu kapitālu būs dārgāk, tāpēc banku vēlme kreditēt vēl vairāk samazināsies, prognozēja Rutkaste.

"Baltic International Bank" klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim ir izmaksāti 12,976 miljoni eiro, informē Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā informē, ka līdz piektdienas, 13.janvāra, dienas beigām noguldījumus garantētās atlīdzības veidā bija saņēmis 461 "Baltic International Bank" noguldītājs.

No visiem noguldītājiem, kuri līdz šim ir saņēmuši garantēto atlīdzību, 71,8% ir iekšzemes klienti.

Jau vēstīts, ka 22.decembrī sākās garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības veidā noguldījumus saņems 1257 bankas klienti jeb 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda, un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Depozīti un kredīti ir banku sektora fundamentālie pakalpojumi – tie faktiski ir banku sektora izveides pamatos, proti, vēsturiski cilvēki bankām uzticēja brīvos līdzekļus, un bankas tos aizdeva kredītos tirgotājiem vai ražotājiem.

Pārsteidzoši, ka pēdējo desmit gadu laikā depozīti faktiski vispār nav bijuši finanšu pārvaldības dienaskārtībā. Tas tādēļ, ka pēc pasaules 2008. gada finanšu krīzes pasaules vadošās centrālās bankas īstenoja monetāro politiku, veicinot līdzekļu pieejamību tirgū un bāzes procentu likmes ilgu laiku bija nulles līmenī vai pat zem tā. Piemēram, Eiropas centrālā bankas (ECB) bāzes depozītu likme bija 0.00% jau no 2012. gada un tad 2014. gadā tā palika negatīva. Īsumā, nauda bija brīvi pieejama un depozīti – bezjēdzīgi.

Šobrīd vairs tā nav un depozīti ir atgriezušies ar vērā ņemamām ienesīguma likmēm, turklāt, ir īpaši zema riska finanšu instruments. Un ienesīgi finanšu instrumenti ar īpaši zemu risku pasaules tirgū ierastos apstākļos parasti nepastāv – tātad šī ir patiesi unikāla situācija un iespēja. Taču tāpat kā jebkurš finanšu produkts, arī depozīti rada jautājumus par stratēģiju – ko man darīt? Vai ieguldīt tagad vai varbūt gaidīt, kad likmes pieaugs vēl? Vai es nokavēšu, ja gaidīšu?

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.