Galvenais faktors, kas apgrūtina pārtikas ražošanu Latvijā, ir nodokļu nesamērīgums starp Baltijas valstīm, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Kā skaidroja Šure, Latvijas ražotāji nodokļos samaksā vairāk nekā tādi paši ražotāji Lietuvā un Igaunijā, tādēļ "konkurētspēja ir, kāda ir, - jeb tādas nav".
Vienlaikus viņa pieminēja, ka, lai gan izejvielu cenu krīze ir apstājusies un pierimusi, karš Ukrainā turpinās un ir daudz neskaidrību graudu un pārtikas cenās.
"Mūsu gadījumā svārstības pret šodienu izejvielām ir 10-20% atkarībā no reģiona, sausuma un klimatiskajām pārmaiņām. Labā ziņa ir tā, ka izejvielu cenas nav dubultā, kā tas bija pagājušajā gadā," teica LPUF pārstāve. Pēc viņas teiktā, patlaban visvairāk izejvielu dārdzību izjūt saldumu ražošana, konditoreja un kakao produkti.
Šure skaidroja, ka inflācijas rādītāji Latvijā un kaimiņvalstīs bija vieni no visaugstākajiem Eiropā, jo valstu atkarība visās jomās, tostarp enerģētikā, no Krievijas bija vislielākā.
Tikmēr pārtikai inflāciju ietekmē gan minētais nodokļu nesamērīgums, gan darbaspēka trūkums, kas patlaban ir lielākā pozīcija, kas ietekmē cenas veidošanu, norādīja Šure.
"Izejvielas palika lētākas, tomēr darbaspēks palika daudz dārgāks, un, lai noturētu darbaspēku un ražotu, algas ir jāceļ," skaidroja Šure. Viņa prognozēja, ka pārtikas ražošanā algu pieaugums šogad vidēji būs aptuveni 15%.
Tāpat Šure brīdināja, ka cena neveidojas tikai no izejvielām, bet arī pārējiem resursiem, tāpēc nevar apgalvot, ka kopumā pārtikas cenas būs stipri lētākas.
"Šogad mēs varam izdzīvot tādā stabilizācijas gadā, jo nav tā, kā bija 2022.gadā, kad sadārdzinājās visas pozīcijas - iepakojums, darbaspēks, izejvielas un energoresursi dubultā. Tādēļ pašlaik mēs varam runāt par relatīvi stabilu gadu," atzina Šure.
