Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?
Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?
Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”
Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.
Otrs lielais valis ir tirgotāju uzcenojums. Par to mēs neko daudz nezinām, tik vien kā no biedru sniegtās informācijas, novērojumiem, kad šis uzcenojums ir milzīgs. Par šo sadaļu atbildība jāuzņemas Konkurences padomei, kuras uzdevums ir sekot līdzi, lai piemērotais tirgotāju uzcenojums būtu samērīgs.Ja runājam par ražotāju izmaksām, tad arī tās veidojas no vairākiem būtiskiem faktoriem – sākot no izejvielu izmaksām līdz loģistikai un darbaspēkam.”Galvenie cenu ietekmējošie aspekti ir izejvielu cenas, energoresursu izmaksas, ražošanas iekārtas un tehnoloģijas, loģistikas izmaksas un darbaspēka izmaksas, kā arī regulatīvās prasības kvalitātes un pārtikas drošības jomā.
“Burvju nūjiņa” jeb finansējums
Ražotājiem, domājot par attīstību, viena no iespējām, ir ES fondu līdzekļu piesaistīšana, vienlaikus tas ne visiem ir viegli izdarāms, jo prasa sākotnēju gan zināšanu, gan resursu un savu finanšu līdzekļu ieguldījumu primārai projektu realizācijai, lai finansējumu atgūtu pēc tā realizācijas. Paši ražotāji, norāda, ka šis process ir gana garš un samērā piņķerīgs. Vēl uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar pārtikas produktu ražošanu, ir iespēja izmantot “Altum” programmu apgrozāmajiem līdzekļiem. No šī gada apstiprināta jauna ES fondu atbalsta programma maziem un vidējiem komersantiem inovatīvu produktu radīšanai un produktivitātes paaugstināšanai, kura ietver arī jaunu ražošanas ēku izbūvi un iekārtu iegādi. Tas ir patiešām apsveicami, taču aizdevuma apmērs vienam komersantam svārstās robežās no 300 tūkstošiem līdz 5 miljoniem eiro. Turklāt komersantam pirms projekta pieteikuma iesniegšanas “Altum” jāsaņem Latvijas Zinātnes padomes vai Aizsardzības ministrijas atzinums par produkta atbilstību inovatīva produkta vai duāla pielietojuma inovatīva produkta definīcijai. Līdz ar to klasisko pārtikas produktu ražotājiem tas īsti nemaz nenoderēs un būs jāmeklē citu finansējuma avoti attīstībai.
Kas kreditēs ražotāju?
Pārtikas ražotāju uzņēmumu tālākai attīstībai nepieciešami vairāki priekšnosacījumi: ražošanas jaudu kāpināšana un jaunas iekārtas, piekļuve tirdzniecības tīkliem, eksporta veicināšana un atbalsts inovāciju investīcijām. Modernu tehnoloģiju ieviešana palīdzētu uzlabot efektivitāti un samazināt ražošanas izmaksas, taču nav noslēpums, ka uzņēmējiem nemaz nav tik viegli tikt pie nepieciešamajiem līdzekļiem. Vēl jo vairāk tādēļ, ka lielās, tā saucamās skandināvu bankas, ražotājus kreditē nelabprāt. Izeja varētu būt sadarbība ar salīdzinoši nelielām kredītiestādēm. Piemēram, pērn šādu iespēju izmantoja viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā AS “Smiltenes piens”, kas noslēdza finansēšanas darījumu kopumā par 7,5 miljoniem eiro ar AS “Reģionālā investīciju banku” (RIB). Trīs miljoni bija paredzēti jaunu ražošanas iekārtu iegādei, bet 4,5 miljoni eiro esošo finanšu saistību refinansēšanai. Kā uzsver AS “Smiltenes piens” padomes priekšsēdētājs Armands Kovaldins, finansējums nepieciešams uzņēmuma nepārtrauktas attīstības un izaugsmes nodrošināšanai.
“Pateicoties RIB izsniegtajam finansējumam, plānojam iegādāties jaunas ražošanas iekārtas, kas ļaus mums palielināt ražošanas jaudas siera, biezpiena, krējuma un siera uzkodu ražošanas segmentos. Mūsu mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas vietējā tirgū, kā arī sasniegt līdz pat 30 % eksporta tirgus īpatsvaru no kopējā ražošanas apjoma un apgrozījuma.” Tas ir reāls atbalsts uzņēmuma konkurētspējas un arī produktivitātes paaugstināšanai, bez kā nopietna attīstība mūsdienās nav iedomājama.AS “Reģionālā investīciju bankas” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs norāda, ka (RIB) aktīvi strādā pie finanšu risinājumiem, kas palīdz pārtikas ražotājiem palielināt konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos. RIB piedāvātie finansējuma instrumenti – apgrozāmo līdzekļu aizdevumi, investīciju kredīti un eksporta finansēšana – nodrošina uzņēmumiem nepieciešamo kapitālu ražošanas modernizācijai, jaudu paplašināšanai un starptautiskās ekspansijas veicināšanai.
“Mēs īpašu uzmanību pievēršam ilgtspējīgiem un inovatīviem uzņēmumiem, kas ievieš jaunās tehnoloģijas un uzlabo produktu pievienoto vērtību, tādējādi stiprinot Latvijas pārtikas nozares pozīcijas globālajā tirgū. Mēs klientiem sniedzam elastīgus un individuāli pielāgotus finansēšanas risinājumus, kas palīdz ražotājiem optimizēt izmaksas, uzlabot efektivitāti un paplašināt eksporta iespējas. Mūsu mērķis ir veicināt stabilu un ilgtermiņa izaugsmi, radot spēcīgus Latvijas pārtikas nozares dalībniekus, kas spēj konkurēt starptautiskā mērogā,” norāda Aleksandrs Jakovļevs.
Konkurētspēja un vēlreiz konkurētspēja
“Pārtikas produktu ražošana ir stratēģiski ļoti nopietna joma,” atzīst arī zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS). “Ja kādu nepareizu rīcību rezultātā zaudēsim mūsu ražotājus, viņu saražoto produkciju, tad arī visās citās jomās sagaidīsim milzīgas problēmas.”Kas ir būtiskākais, lai mūsu pārtikas ražotāji varētu attīstīties un izietu starptautiskajos tirgos? Neapšaubāmi, tā ir konkurētspēja. “Lai aizsargātu savu tirgu un uzturētu konkurētspēju, saimniecībām jābūt modernām un efektīvām un jārada lielāka pievienotā vērtība. Nav runa par to, vai saimniecība ir liela vai maza, jautājums ir par darba efektivitāti un iespējām,” saka Armands Krauze.Ināra Šure uzsver: “Latvijas pārtikas produktu ražotāji viennozīmīgi ir konkurētspējīgi, ko labi apliecina lielo un vidējo ražotāju plašais eksporta tirgu klāsts, uz kuriem ceļo Latvijā ražotā pārtika. Vienlaikus lielāks tirgus nozīmē arī lielākas ražošanas jaudas un kapacitātes kāpināšanu.
Savukārt Aleksandrs Jakovļevs norāda, ka uzņēmuma izaugsmei un konkurētspējas stiprināšanai būtiska ir pareizā finanšu partnera izvēle, uzsverot, ka RIB stratēģiskais fokuss ir individuāli pielāgoti finanšu risinājumi Latvijas uzņēmējiem. Pēdējo trīs gadu laikā RIB finansējis vietējo uzņēmumu attīstības projektus par 148 miljoniem eiro, trīs reizes kāpinot RIB kredītportfeļa apjomu vietējā tirgū. “RIB nodrošina stratēģisku atbalstu, pielāgojot finanšu risinājumus uzņēmuma vajadzībām – no apgrozāmo līdzekļu finansēšanas līdz investīcijām attīstībā un eksportā. Mēs veiksmīgi konkurējam ar lielajam bankām un mūsu priekšrocības ir izpratne par nozaru specifiku, individuāla pieeja un elastība. Tādējādi mēs palīdzam uzņēmumiem ne tikai augt Latvijas tirgū, bet arī veiksmīgi paplašināt darbību starptautiskā mērogā, nodrošinot stabilu finanšu pamatu ilgtermiņa attīstībai. Mēs sadarbojamies ar uzņēmumiem, kuri tic sava biznesa attīstībai un attiecas pret to ar lielu atbildību, jo arī paši esam uzticams sadarbības partneris, nodrošinot individuālu pieeju, elastīgus finansējuma risinājumus un digitālus rīkus ērtai ikdienas finanšu pārvaldībai.”
.
