Dūmu nav, un ekonomikas krāsns ir auksta. Tieši šādu secinājumu var izdarīt par Zaļā kursa ietekmi uz Latvijas un Eiropas ekonomiku.

Latvijas siltumnīcas gāzu emisiju apjoms 2023. gadā bija par 66,6% mazāks nekā 1990. gadā. Pēc emisiju apjoma samazinājuma Latvija ir ceturtajā vietā pasaulē, liecina Pasaules Bankas dati. Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pirmrindniece vislabāk parāda visas ES tendenci. Proti, daudzos gadījumos, lai samazinātu emisiju apjomu, energoietilpīgā ražošana vienkārši tiek likvidēta, kas loģiski izraisa ekonomikas stagnāciju. Tendence ir vērojama visā ES, bet Latvijā īpaši.

Globālā aina

Kopš 2004. gada, kas ir arī Latvijas iestāšanās ES gads, situācija emisiju jomā globālajā tirgū ir krasi mainījusies. Salīdzinājuma ņemam trīs lielākās salīdzināmās ekonomikas – Ķīnu, Amerikas Savienotās Valstis (ASV) un ES. Salīdzināmais lielums – CO2 ekvivalenta miljardi tonnu. Proti, 2000. gadā Ķīna emitēja 3,67 miljardus tonnu, ASV – 5,93, bet ES – 3,56. 2004. gadā Ķīnas emisiju apjoms sasniedza aptuveni ASV emisijas un Eiropas kopējo izmešu daudzumu pārsniedza jau par aptuveni pusotru miljardu CO2 ekvivalenta tonnām. 2010. gadā Ķīna emitēja 9,13 miljardus tonnu, ASV – 5,52, ES – 3,41. 2023. gadā ES emisijas bija 2,51 miljards tonnu CO2 ekvivalenta, ASV – 4,68, bet Ķīnas – 13,26.

Janvāra sākumā Rīgas laku un krāsu rūpnīca (RILAK) atklāja savu pirmo ekspozīciju Ķīnas tirgū, īstenojot nozīmīgu posmu uzņēmuma ilgtermiņa eksporta stratēģijā un pakāpeniski veidojot klātbūtni Āzijas tirgū.

Guandžou pilsētā, Guandunas un Latvijas ekonomikas un tirdzniecības foruma (Guangdong – Latvia Economic and Trade Forum) ietvaros, demonstrāciju zāles atklāšanā piedalījās uzņēmēji un institūciju pārstāvji no vairākām Ķīnas provincēm.

“Ekspozīcijas atklāšana Guandžou apliecina uzņēmuma spēju ilgtermiņā strādāt starptautiskā vidē. Izvēlētā attīstības pieeja, kas balstīta padziļinātā tirgus izpētē, normatīvās vides izpratnē un mērķtiecīgā produktu pielāgošanā, ļāva uzņēmumam ne vien ienākt Ķīnas tirgū, bet to darīt pārliecinoši, ar augstu pievienoto vērtību un skaidri definētu konkurences priekšrocību. Šī pieeja ir nozīmīga ne vien rūpnīcas izaugsmei, bet arī kā piemērs tam, kā Latvijas ražotāji var sekmīgi stiprināt savu pozīciju vienā no pasaules sarežģītākajiem tirgiem,” norāda Ivars Osis, “Rīgas laku un krāsu rūpnīca” valdes loceklis.

Ķīna pirmdien paziņoja, ka ieviesīs pagaidu nodevas atsevišķiem piena produktiem, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES).

Nodevas, kuru lielums svārstīsies no 21,9% līdz 42,7%, spēkā stāsies otrdien.

Tās attieksies uz dažādiem piena produktiem, to vidū svaigu un kausētu sieru, biezpienu, zilo sieru, kā arī pienu un krējumu, norāda Ķīnas Tirdzniecības ministrija.

Ķīna izmeklēšanu saistībā ar piena produktu importu no ES sāka pērnā gada augustā pēc Ķīnas Piena produktu ražošanas asociācijas lūguma. Izmeklēšana noslēgsies februārī.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija pirmdien pavēstīja, ka sākotnējie izmeklēšanas secinājumi norāda uz saikni starp ES subsīdijām un ievērojamo kaitējumu, ko tās rada Ķīnas piena produktu nozarei.

Kā ziņots, Ķīna 17. decembrī ieviesa antidempinga nodevas no 4,9% līdz 19,8% apmērā cūkgaļas importam no ES.

Ķīna noteikusi sankcijas divām Lietuvas bankām - "Urbo bankas" un "Mano bankas", trešdien paziņoja Ķīnas Tirdzniecības ministrija.

Kā norādīja ministrijā, sankcijas noteiktas kā atbilde uz Eiropas Savienības (ES) jūlijā pieņemto 18.sankciju pakotni Krievijai, kurā tika iekļautas divas Ķīnas bankas.

Tādā veidā ES cenšas ierobežot Maskavas kontaktus ar starptautiskajiem partneriem, lai panāktu kara Ukrainā izbeigšanu.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija uzsvēra, ka Pekina stingri iebilst pret ES lēmumu par sankcijām, tādēļ nolēmusi atbildes sankciju sarakstā iekļaut divas ES bakas - "Urbo bankas" un "Mano bankas". Organizācijām un personām Ķīnā aizliegts iesaistīties darījumos, sadarbībā un citās darbībās ar abām Lietuvas finanšu institūcijām.

ES sankcijas pret divām Ķīnas bankām vērsa, jo Rietumvalstu vērtējumā tās ir saistītas ar Krievijas militāro rūpniecību.

Globālās tirdzniecības noteikumi šobrīd būtiski mainās: Eiropas loma ģeopolitiskajā arēnā ir vājinājusies, jūras kravu pārvadājumi kļuvuši pat 2,4 reizes dārgāki, bet Baltijas valstīm nākotnē ir potenciāls saglabāt salīdzinoši labu konkurētspēju citu Eiropas valstu vidū, norāda risku pārvaldības uzņēmuma “Coface” eksperti.

Ja pēdējo 30 gadu laikā starptautiskā tirdzniecība veicināja globālo integrāciju un ekonomisko savstarpējo atkarību, šobrīd pasaule piedzīvo pieaugošas ģeopolitiskās spriedzes, tirdzniecības karu un protekcionisma periodu, kas būtiski maina globālās tirdzniecības dinamiku. “Coface” analīze liecina, ka globalizācija nepazūd, bet ieiet jaunā fāzē, ko raksturo tirdzniecības bloku dominance, piegādes ķēžu stratēģiskā reorganizācija un pieaugoša valsts iejaukšanās ekonomikā.

"Coface Baltics" kredītrisku departamenta vadītājs Mindaugs Vaļskis skaidro, ka globālās tirdzniecības īpatsvars pasaules IKP stagnē jau kopš 2010. gada, savukārt sankcijas un jauni tarifi palielina tirdzniecības sadrumstalotību. 2024. gadā starptautiskā tirdzniecība pieauga par 6%, taču politisko risku dēļ izaugsme tuvākajos gados var palēnināties. Prognozes liecina, ka līdz 2026. gadam tirdzniecības izaugsme atsevišķos reģionos var samazināties līdz 2-3%.

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā SIA "Vaiņodes bekons" cūku novietnē ar vairāk nekā 22 000 mājas cūku neatstās būtisku ietekmi uz Latvijas tirgu, aģentūrai LETA sacīja SIA "Kurzemes gaļsaimnieks", kas ir viens no "Vaiņodes bekona" klientiem, valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone.

Viņa norādīja, ka veikalu plauktos lielākoties ir ārzemju izcelsmes cūkgaļa, bet Latvijas izcelsmes cūkgaļa ir pieejama salīdzinoši mazā daudzumā.

Jansone minēja, ka pārtikas tirdzniecības tīkli ir lielākie cūkgaļas iepircēji. Savukārt cūkgaļas daudzumam, kas nepieciešams, lai apkalpotu skolas un valsts iepirkumus, ir pat pārprodukcija, un to ĀCM uzliesmojums neietekmēs.

Tāpat Jansone piebilda, ka pērn, pēc ĀCM uzliesmojuma SIA "Baltic Pork" cūku novietnē, pircēji pirmās divas nedēļas vairāk priekšroku deva putnu gaļai, liellopu gaļai vai importētajai cūkgaļai. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka ar ĀCM skarta cūkgaļa nevar nonākt tirdzniecībā.

Jau ziņots, ka ĀCM konstatēts "Vaiņodes bekona" cūku novietnē ar vairāk nekā 22 000 mājas cūku. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) slimības skartajā novietnē veic slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumus, kā arī epidemioloģisko izmeklēšanu.

Ķīnas noteiktās sankcijas divām Lietuvas bankām - "Urbo bankas" un "Mano bankas" - būtiski neietekmēs nedz to darbību, nedz visu Lietuvas banku sistēmu, paziņoja Lietuvas centrālā banka un ekonomikas un inovāciju ministrs Luks Savicks.

"Lietuvas Bankas provizoriskais vērtējums liecina, ka šim lēmumam nebūs būtiskas ietekmes uz valsts finanšu sistēmu vai pašu banku darbību, jo minēto banku biznesa modeļi ir orientēti uz vietējo tirgu," trešdien norādīja Lietuvas Banka.

Tā piebilda, ka centīsies noskaidrot iemeslus sankciju piemērošanai tieši šīm bankām.

Arī Savicks sacīja, ka nav saņēmis norādes, ka gaidāms šāds lēmumu, taču apliecināja, ka tam nebūs būtiskas ietekmes.

"Ir jautājumi par to, kāpēc izvēlētas tieši šīs nelielās Lietuvas bankas, bet tajā pašā laikā, kā norāda eksperti, tur noteikti nav tik būtiskas ietekmes, īpaši attiecībā uz ekonomiskajām saitēm ar Ķīnu," žurnālistiem klāstīja ministrs.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstīja rīkojumu, atliekot augstāku muitas tarifu Ķīnas precēm atjaunošanu uz vēl 90 dienām.

Arī Ķīna paziņoja, ka atliek augstāku tarifu piemērošanu ASV precēm uz 90 dienām.

Tramps parakstīja rīkojumu dažas stundas pirms tam, kad otrdien būtu beidzies termiņš ASV un Ķīnas maijā pieņemtajam lēmumam uz 90 dienām samazināt savstarpēji noteiktos muitas tarifus.

"Es tikko parakstīju rīkojumu, kas pagarinās tarifu atlikšanu Ķīnai vēl uz 90 dienām," savā platformā "Truth Social" paziņoja Tramps. Rīkojums būs spēkā līdz 10.novembrim.

Ķīnas ziņu aģentūra "Siņhua" ziņo, ka arī Ķīna no 12.augusta uz 90 dienām atliek augstāku tarifu piemērošanu ASV. Līdz tam Ķīna saglabās 10% tarifus ASV precēm.

ASV un Ķīna pēc Šveicē notikušām tirdzniecības sarunām maijā paziņoja, ka uz 90 dienām samazina savstarpēji noteiktos muitas tarifus. ASV noteiktie muitas tarifi preču importam no Ķīnas tika samazināti no 145% līdz 30%, bet Ķīnas tarifi Savienoto Valstu preču importam tika pazemināti no 125% līdz 10%.

Neilgi pirms tarifu ieviešanas Eiropas Savienības lielākā elektroauto un hibrīdauto importa partnere 2024. gadā bija Ķīna, kas ieveda 55% no 15,2 miljardu eiro vērtās elektroauto importa tirgus daļas, liecina Eurostat dati.

Ķīnas transportlīdzekļi segmentā šobrīd veido vairāk nekā 20% no ES akumulatoru elektrotransportlīdzekļu pārdošanas apjoma.

Ķīnas elektroauto invāzija

2020. gadā Ķīnā ražoto transportlīdzekļu daudzums, ko eksportēja uz Eiropas Savienību, bija nedaudz vairāk par 50 tūkstošiem vienību, ieskaitot gan plug-in, gan non plug-in hibrīdmašīnas. 2021. gadā to bija jau virs 200 tūkstošiem, bet 2024. gadā ievesto ķīniešu mašīnu skaits Eiropā pārsniedza 450 tūkstošus vienību. Tirgus daļa pēdējo trīs gadu laikā ir pieaugusi no 3% līdz 20%. Vairāk nekā puse elektroautomobiļu (55%) no kopējā ES importa apjoma tiek importēta no Ķīnas, kas īsā laikā ir apsteigusi visus citus konkurentus nozarē. Tuvākā sekotāja importā ir Dienvidkoreja, kuras ražoto elektroauto apjoms Eiropas Savienības importā pērn veidoja tikai 16%, Japānai un ASV bija tikai 9% vērta tirgus daļa. Eiropas Savienībā ražotos elektroauto visvairāk eksportē uz Lielbritāniju (31%), ASV – 23% un Norvēģiju – 11%. ES elektroauto eksports uz Ķīnu ir niecīgs, un arī tirgus daļa ES šajā valstī ir neliela.

Ķīna piektdien paziņoja, ka no sestdienas paaugstinās muitas tarifu ASV preču importam no 84% līdz 125%, tādējādi atbildot uz Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa ieviestajiem apjomīgajiem tarifiem preču importam no Ķīnas.

"ASV nemitīgi ievieš pārmērīgi augstus tarifus Ķīnai, un tā ir kļuvusi par skaitļu spēli, kurai nav praktiskas ekonomiskas nozīmes, un tā kļūs par joku pasaules ekonomikas vēsturē," norādīja Ķīnas Tirdzniecības ministrijas preses pārstāvis.

"Taču, ja ASV uzstāj uz Ķīnas interešu aizskaršanu, Ķīna apņēmīgi reaģēs un cīnīsies līdz galam," piebilda preses pārstāvis.

Viņš ari norādīja, ka gadījumā, ja ASV atkal paaugstinās tarifu importam no Ķīnas, Pekina tarifu importam no ASV vairs nepalielinās. jo 125% tarifs padarīs amerikāņu ražojumus nekonkurētspējīgus Ķīnas tirgū.

Baltais nams ceturtdien apstiprināja, ka Trampa noteiktais tarifs importamno Ķīnas sasniedzis 145%.

Ķīna aizliedz Eiropas uzņēmumiem pārdot medicīnas ierīces Ķīnas valdībai, svētdien paziņojusi Pekina, kas šādi reaģējusi uz Eiropas Savienības (ES) aizliegumu Ķīnas uzņēmumiem piedalīties apjomīgos valsts medicīnisko ierīču iepirkumos.

Saskaņā ar Ķīnas Finanšu ministrijas paziņojumu Eiropas uzņēmumi tiks izslēgti no iepirkumiem, kuru budžets pārsniedz 45 miljonus juaņu (5,34 miljonus eiro), un ierobežojumi stāsies spēkā no šīs dienas.

Ierobežojumi neattieksies uz Eiropas uzņēmumiem, kas investējuši Ķīnā un ražo preces šajā valstī.

Jau ziņots, ka ES jūnijā ieviesa aizliegumu Ķīnas uzņēmumiem piedalīties valsts medicīnisko ierīču iepirkumos, kuru vērtība pārsniedz piecus miljonus eiro, šādi reaģējot uz ierobežojumiem, ko Pekina nosaka attiecībā uz piekļuvi savam tirgum.

Šie ierobežojumi attiecas uz plašu veselības aprūpes preču klāstu, sākot no ķirurģiskajām maskām līdz rentgena aparātiem, kas ES veido tirgu 150 miljardu eiro vērtībā.

ASV un Ķīna pēc nedēļas nogalē Šveicē notikušajām tirdzniecības sarunām pirmdien paziņoja, ka uz 90 dienām samazina savstarpēji noteiktos muitas tarifus.

ASV noteiktie muitas tarif preču importam no Ķīnas tiks samazināti no 145% līdz 30%, bet Ķīnas tarifi Savienoto Valstu preču importam tiks pazemināti no 125% līdz 10%.

Šie samazinājumi būs spēkā 90 dienas.

Šis lēmums tika pieņemts, "atzīstot apbusējo ekonomisko un tirdzniecības attiecību nozīmi abām valstīm un pasaules ekonomikai," teikts Baltā nama publiskotajā abu valstu paziņojumā.

ASV finanšu ministrs Skots Besents nedēļas nogalē notikušās sarunas ar Ķīnas pārstāvjiem raksturoja kā produktīvas un veselīgas.

"Abas puses izrādīja lielu cieņu," viņš sacīja žurnālistiem.

Vienlaikus abu pušu kopīgajā ziņojumā norādīts, ka Ķīna un ASV vienojušās izstrādāt mehānismu, lai turpinātu diskusijas par ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām.

Katrā desmitajā pasaulē ražotajā sērfošanas un snovborda dēlī, arī hokeja aprīkojumā ir izmantota Latvijas stikla šķiedra.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvijas daļa no visa stikla šķiedru pavedienu eksporta apjoma pasaulē bija 8%, bet no visas brīvi austo stikla šķiedras audumu produkcijas pasaulē – 9%. Līdz ar to bez pārspīlējuma var teikt, ka katrā desmitajā pasaulē ražotajā sērfošanas un snovborda dēlī, hokeja aprīkojumā utt. tiek izmantota Latvijas stikla šķiedra.

Triju stikla šķiedras produkcijas veidu eksportā – stikla šķiedras pavedienu, brīvi austu audumu un mehāniski savienotu audumu – Latvijas eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā bija visaugstākie pasaulē. Latvijā stikla šķiedras ražošana aizsākās 1963. gadā, kad darbu sāka Valmieras stikla šķiedras rūpnīca. Sākumā tika ražota tikai stikla šķiedra, bet no 1972. gada – arī stikla šķiedras audumi. 1996. gadā uzņēmums tika veiksmīgi privatizēts, kas ļāva uzņēmumu modernizēt (jau 2021. gadā tika atvērta vienstadijas stikla šķiedras ražotne). Rūpnīcas ražošana tika pielāgota tirgus prasībām, un uzņēmums sāka piegādāt globālajam tirgum konkrētus nišas produktus. Atbilstoši žurnāla Dienas Bizness veidotajam Latvijas lielāko uzņēmumu 2024. gada TOP 500+ AS Valmieras stikla šķiedra ar 117,8 miljonu eiro lielu apgrozījumu bija 69. vietā Latvijā. Uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 1200 darbinieku un 2023. gadā nodokļos valsts kopbudžetā iemaksāja vairāk nekā 6,5 miljonus eiro.

2024. gadā Latvija pēc ienākumiem uz vienu iedzīvotāju no vidējas masas civilo dronu eksporta bija pirmajā vietā pasaulē.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvijas daļa no pasaules kopējā dronu eksporta pārsniedza 1,37% un pēc dronu eksporta apjoma Latvija bija 10. vietā pasaulē, nedaudz atpaliekot no Francijas (1,5% no pasaules eksporta).

Pasaules lielākie dronu eksportēji bija Ķīna kopā ar Honkongu, kuras 2024. gadā piegādāja citām pasaules valstīm lielāko daļu (56%) no visu dronu eksporta kopapjoma. ASV daļa kopējā dronu eksportā 2024. gadā bija aptuveni 3%. 2024. gadā pēc ienākumiem no dronu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 19,32 eiro bija trešajā vietā pasaulē. Pirmajā vietā bija Honkonga (Ķīna) (75,81 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet otrajā vietā – Igaunija (22,77 eiro uz vienu iedzīvotāju). Vēl pasaules sešiniekā iekļuva Polija (8,65 eiro uz vienu iedzīvotāju), Nīderlande (7,26 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Dānija (5,38 eiro uz vienu iedzīvotāju). Lietuva ar 2,20 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 11. vietā pasaulē. Droni tiek iedalīti vairākās grupās. Ir ļoti vieglie droni, kuru pacelšanās masa ir starp 250 gramiem un 7 kilogramiem, ir vieglie droni, kuru pacelšanās masa ir starp 7 un 25 kilogramiem, ir smagie droni, kuru pacelšanās masa ir virs 250 kilogramiem. Latvijas globālā specializācija ir vidēji smagu dronu, kuru pacelšanās masa ir starp 25 un 250 kilogramiem, ražošana un eksports.

Globālajā tirdzniecības vidē jau sen nav bijis šāda haosa. Tā dēvētie “tarifu kari” rada ievērojamu postu pasaules ekonomikā un drīzumā varētu negatīvi ietekmēt graudu tirgus. Ko šis satricinājums nozīmē mūsu reģiona lauksaimniekiem, un par ko viņiem būtu jādomā?

Vai vēsture atkārtojas?

Pašlaik vislielākā plaisa ir radusies starp Vašingtonu un Pekinu. Kaut ko līdzīgu mēs pieredzējām 2018. gada vasarā, kad toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps sava pirmā pilnvaru termiņa laikā noteica 25 % tarifu noteiktām Ķīnas precēm. Tolaik Ķīna bija lielā mērā atkarīga no tirdzniecības ar ASV, uz kurieni bija vērsta aptuveni piektā daļa no tās kopējā eksporta apjoma. Negatīvā ietekme satricināja pat lauksaimniecības preču tirdzniecību.

Strauji samazinoties Ķīnas sojas pupiņu un kukurūzas iepirkumiem no ASV, kritās arī cenas, tādējādi sasniedzot rekordzemu līmeni lauksaimniecības produktu tirdzniecībā. Tirdzniecības karš ilga aptuveni pusotru gadu un beidzās ar vienošanos, saskaņā ar kuru Ķīna apņēmās iepirkt vairāk lauksaimniecības produktu no ASV. Samazinoties spriedzei, gan tirdzniecības, gan lauksaimniecības preču cenas atgriezās iepriekšējā līmenī. Tomēr ķīnieši galu galā atteicās no savām līgumsaistībām.

Ķīna atcēlusi ierobežojumu, kas liedza iekšzemes aviosabiedrībām pieņemt jaunas ASV aviobūves uzņēmuma "Boeing" ražotas lidmašīnas, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".

Šādu lēmumu Pekina pieņēmusi pēc tam, kad ASV un Ķīna pēc nedēļas nogalē Šveicē notikušajām tirdzniecības sarunām vienojās uz 90 dienām samazināt savstarpēji noteiktos muitas tarifus, kā arī turpināt sarunas par ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām abu valstu starpā.

Aprīlī "Boeing" apstiprināja, ka Ķīna izbeigusi jaunu lidmašīnu saņemšanu saistībā ar ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecību saasināšanos.

Taču otrdien "Bloomberg" vēstī, ka Ķīnas amatpersonas sākušas informēt iekšzemes aviosabiedrības, ka tās var atsākt "Boeing" ražoto lidmašīnu saņemšanu.

"Boeing" šo informāciju šobrīd nekomentē.

Tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu trešdien saasinājās vēl vairāk, Pekinai ieviešot papildu 50% muitas tarifu ASV preču importam.

Ķīna sākotnēji bija paredzējusi, ka no ceturtdienas spēkā stāsies papildu 34% muitas tarifs visu ASV preču importam, taču tagad šo tarifu Pekina palielinājusi līdz 84%.

Kā ziņots, trešdien stājušies spēkā jauni, augstāki ievedmuitas tarifi aptuveni 60 ASV tirdzniecības partneriem.

Vissmagāk no jaunajiem tarifiem ir cietusi Ķīna - Vašingtonas galvenā ekonomiskā sāncense, bet arī nozīmīga tirdzniecības partnere, kuras produktiem kopš Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā ir piemēroti tarifi, kas šobrīd sasniedz pat 104%.

Sākotnēji viņš nāca klajā ar 34% papildu tarifu Ķīnas precēm.

Taču pēc tam, kad Ķīna atbildēja ar savu tarifu tādā pašā apmērā amerikāņu precēm, Tramps noteica vēl 50% lielu papildu nodevu.

Globālais sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) tirgus 2025. gada pirmajā pusgadā izturēja ģeopolitisku notikumu izraisītas ekonomiskās svārstības, un lielākajos tirgos – ASV, Ķīnā un Eiropā – ir iezīmējušās skaidras šī gada tendences.

Saskaņā ar profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY datiem, sešu mēnešu laikā visā pasaulē notika 539 IPO, kuru ietvaros piesaistīti kopumā 61,4 miljardi ASV dolāru (aptuveni 53 miljardi eiro). Salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, kopējais piesaistītā kapitāla apjoms pieaudzis par 17%.

Iedvesmojoši piemēri no Zviedrijas un Polijas

Šogad vislielāko investoru interesi Eiropā izpelnījušies tehnoloģiju, veselības aprūpes un mobilitātes pakalpojumu nozares uzņēmumi. Par līderi Eiropas IPO tirgū kļuva veselības aprūpes un dzīvības zinātņu uzņēmums Asker Healthcare Group AB, kas martā veiksmīgi debitēja NASDAQ OMX Stokholmas biržā, piesaistot investīcijās vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru. Starp pieciem lielākajiem IPO Eiropā šajā pusgadā ierindojās vēl divi Zviedrijas uzņēmumi – aktīvu un investīciju pārvaldības uzņēmums Roko AB un spēļu industrijas uzņēmums Hacksaw AB. Tieši Hacksaw AB jūnijā īstenoja lielāko IPO Eiropā 2025. gada otrajā ceturksnī, piesaistot gandrīz 352 miljonus ASV dolāru.Eiropas piecu lielāko IPO vidū bija arī Spānijas ceļojumu tehnoloģiju uzņēmums HBX Group, kas piesaistīja vairāk nekā 774 miljonus ASV dolāru, un Polijas veselības testēšanas pakalpojumu uzņēmums Diagnostyka SA, kas nodrošināja 418 miljonus ASV dolāru. Šie notikumi Polijas un Ziemeļeiropas biržās skaidri norāda uz augstu IPO aktivitāti Baltijas reģiona kaimiņvalstīs.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir iekļuvusi pasaules līderos koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē.

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa).

Ķīna uz gadu pagarinājusi papildu 24% tarifa apturēšanu ASV precēm, saglabājot 10% bāzes tarifu, liecina Ķīnas Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē trešdien publiskotais paziņojums.

Paziņojumā norādīts, ka šāds lēmums pieņemts pēc konsultācijām ar ASV, un tas stāsies spēkā 10. novembrī.

Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins un ASV prezidents Donalds Tramps pagājušajā mēnesī tikās Dienvidkorejā. Pēc tikšanās Tramps paziņoja, ka samazinās Ķīnai noteiktos muitas tarifus, un Sji paziņoja, ka Ķīna ir panākusi vienprātību ar Savienotajām Valstīm ekonomikas un tirdzniecības jautājumos.

ASV prezidents otrdien oficiāli apstiprināja vienošanos, ka Vašingtona no 10. novembra samazinās savus papildu tarifus Ķīnas importam no 20% līdz 10%.

Ķīna šodien arī paziņoja, ka samazinās tarifus dažiem ASV lauksaimniecības produktiem, tostarp sojas pupiņām.

Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ģenerāldirektore Ngozi Okondžo-Iveala trešdien paziņoja, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības karš varētu samazināt preču tirdzniecības apjomu starp abām valstīm par 80%, negatīvi ietekmējot globālo ekonomiku.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien nolēma uz 90 dienām atlikt paaugstināto muitas tarifu ieviešanu, nosakot 10% pamatlikmi visām valstīm, izņemot Ķīnu. Viņš paziņoja, ka paaugstina muitas tarifu Ķīnas preču importam līdz 125%.

"Tirdzniecības saspīlējuma saasināšanās starp ASV un Ķīnu rada ievērojamu risku, ka divpusējā tirdzniecība krasi samazināsies. Mūsu sākotnējās prognozes liecina, ka preču tirdzniecība starp šīm divām valstīm varētu samazināties pat par 80%," norāda Okondžo-Iveala.

Viņa skaidro, ka ASV un Ķīna kopā veido 3% no globālās tirdzniecības, un šis konflikts varētu būtiski iedragāt globālās ekonomikas perspektīvas.

Tāpat Okondžo-Iveala brīdina par riskiem pasaules ekonomikai sadalīties divos blokos, no kuriem viens koncentrētos ap ASV, bet otrs ap Ķīnu.

Pasaules ražotājiem gads iesācies optimistiski – ražošanas sektora noskaņojums uzlabojas kā ASV, tā Eirozonā un Ķīnā. Vienlaikus eirozonā turpina krist inflācija un mazinās mazumtirdzniecības apjomi. ASV un Eiropas Centrālās bankas, vērtējot ienākošos datus, procentu likmes pagaidām nemaina.

ASV Piegādes vadības institūta (Institute for Supply Management – ISM) indekss ražošanas sektorā gada sākumā pakāpās līdz 52,6 punktiem un pirmo reizi kopš pērnā gada februāra nonāca optimisma zonā. ISM indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 2022. gada vasaras, pateicoties lēcienam jauno pasūtījumu un ražošanas izlaides apjomos. Tajā paša laikā, lai gan vidēji puse no ražošanas sektoriem ziņoja par izaugsmi (deviņu sektoru pārstāvji salīdzinājumā ar diviem sektoriem decembrī), to skatījums uz izaugsmes perspektīvām saglabājās piesardzīgs tarifu dēļ.

Uzlabojumi ražošanas sektora noskaņojumā janvārī bija novērojami arī citos reģionos – Ķīnas saliktais iepirkumu vadītāju indekss (PMI) pakāpās līdz 50,3 punktiem, eirozonas līdz 49,5 punktiem. ASV pakalpojumu sektora ISM indekss saglabājās stabils 53,8 punktu līmenī. Jaukto dinamiku uzrādīja arī citi reģioni. Gan Ķīnā, gan eirozonā pakalpojumu sniedzēju noskaņojums bija optimistisks, taču Ķīnā tas nedaudz uzlabojās salīdzinājumā ar decembri (52,3 punkti), bet eirozonā pasliktinājās otro mēnesi pēc kārtas (51,6 punkti).

Eiropas atkarība no Ķīnā ražotiem akumulatoriem elektriskajiem automobiļiem rada riskus gan piegāžu drošībai, gan tehnoloģiskajai neatkarībai, teikts konsultāciju kompānijas "Deloitte" pārskatā.

Pērn vien 13% no pasaulē saražotajiem elektroauto akumulatoriem tika saražoti Eiropā, lēš "Deloitte". Turklāt gandrīz visi no šiem akumulatoriem tika saražoti Ķīnas un Dienvidkorejas uzņēmumu struktūrvienībās, un tikai viens Eiropas Savienībā bāzēts ražotājs veicis ražošanu ierobežotā apjomā.

Aptuveni 70% no pasaulē saražotajiem elektroauto akumulatoriem pērn saražoti Ķīnā.

"Deloitte" prognozē, ka elektroauto akumulatoru tirgus ienākumi Eiropā pieaugs no 16 miljardiem eiro 2024.gadā līdz 54 miljardiem eiro 2030.gadā. Ja netiks strauji paplašināta vietējā ražošana, elektroauto tirgus izaugsme var kļūt aizvien atkarīgāka no Ķīnas un citiem Āzijas piegādātājiem, norāda eksperti.

Neraugoties uz īstermiņa svārstībām, oktobris finanšu tirgiem atkal bija pozitīvs mēnesis. Daudzos reģionos pieauga akciju un citu riskantu aktīvu vērtība, savukārt procentu likmes stabilizējās vai pat samazinājās.

Centrālās bankas nesagādāja lielus pārsteigumus: Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja nemainīgas savas monetārās politikas procentu likmes, savukārt ASV Federālo rezervju sistēma (FED) samazināja galveno procentu likmi par 25 bāzes punktiem. Uzticība zeltam nedaudz samazinājās, un, lai gan tā cena atkāpās no nesenajiem augstākajiem rādītājiem, 2025. gada griezumā zelts joprojām saglabā 37 % vērtības pieaugumu, pārspējot rādītājus daudzās citās aktīvu klasēs.

Monetārā politika un Ķīna

Ņemot vērā nespēju vienoties par budžetu, ASV valdības darbs visu oktobri bija apturēts. Šis ir otrais ilgākais valdības darbības pārtraukums ASV vēsturē, un daudzi analītiķi uzskata, ka tas varētu pārspēt rekordilgo 34 dienu darbības pārtraukumu 2018. gada beigās, kas arī notika Donalda Trampa prezidentūras laikā. Šī apstākļa dēļ septembrī netika publicēti galvenie ASV ekonomikas rādītāji. Neskatoties uz to, kā bija sagaidāms, FED samazināja procentu likmi par 25 bāzes punktiem. Taču vēlāk FED priekšsēdētājs Džeroms Pauels norādīja, ka decembrī likmju samazinājums “nav garantēts”, tādējādi mudinot tirgus koriģēt savas cerības - pašlaik decembra likmes samazinājumam ir tikai 60 % varbūtība. Tikmēr ECB saglabāja nemainīgas procentu likmes, saglabājot stabilas nākotnes perspektīvas.

Šprotēm Latvijas zivju konservu eksportā pievienojas siļķu, makreļu, lašu un pat kaviāra konservi.

Jau vairāk nekā desmit gadus Krievija ir noteikusi Latvijas zivju konservu importa aizliegumu un Latvijas šprotēm Krievijas tirgus ir slēgts. Taču jau no 2015. gada Latvijas zivju konservu ražotāji ir attīstījuši citu zivju konservu eksportu un ievērojami paplašinājuši zivju konservu eksporta ģeogrāfiju.

Konservēšanas pirmsākumi

Kamēr nebija atklātas konservēšanas tehnoloģijas, vienīgais veids, kā paildzināt produktu lietošanu, bija to sālīšana, žāvēšana, kaltēšana, uzglabāšana skābā vidē (fermentēšana) vai marinēšana. Termiskās konservēšanas rūpnieciskā izmantošana aizsākās tikai XIX gadsimta sākumā, kad Francijas pavārs Nikolā Apērs (1749–1841) atklāja, ka var vairākus gadus uzglabāt ēdienu, kurš pirms tam ir ticis ievietots aizlodētās metāla kārbās, ja kārbas pirms uzglabāšanas uzkarsē virs vārīšanas temperatūras. Kad Francijas armija izsludināja konkursu par labāko metodi, kā ilgstoši uzglabāt pārtikas produktus, tieši Apēra ieteiktā konservēšanas metode – ēdiena sterilizācija metāla kārbās un stikla traukos – izrādījās visefektīvākā. 1810. gadā Apēram tika piešķirts apbalvojums un naudas prēmija par labākās konservēšanas metodes atklāšanu un pilnveidošanu. Apēra laikā gan nebija zināms, kāpēc, uzkarsējot hermētiski noslēgtu trauku virs 100 grādu temperatūras, tajā ievietotie produkti ilgstoši nebojājas.