Ķīna noteikusi sankcijas divām Lietuvas bankām - "Urbo bankas" un "Mano bankas", trešdien paziņoja Ķīnas Tirdzniecības ministrija.

Kā norādīja ministrijā, sankcijas noteiktas kā atbilde uz Eiropas Savienības (ES) jūlijā pieņemto 18.sankciju pakotni Krievijai, kurā tika iekļautas divas Ķīnas bankas.

Tādā veidā ES cenšas ierobežot Maskavas kontaktus ar starptautiskajiem partneriem, lai panāktu kara Ukrainā izbeigšanu.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija uzsvēra, ka Pekina stingri iebilst pret ES lēmumu par sankcijām, tādēļ nolēmusi atbildes sankciju sarakstā iekļaut divas ES bakas - "Urbo bankas" un "Mano bankas". Organizācijām un personām Ķīnā aizliegts iesaistīties darījumos, sadarbībā un citās darbībās ar abām Lietuvas finanšu institūcijām.

ES sankcijas pret divām Ķīnas bankām vērsa, jo Rietumvalstu vērtējumā tās ir saistītas ar Krievijas militāro rūpniecību.

Latvijā pastāv paaugstināts agresorvalstīm noteikto sankciju pārkāpšanas risks ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, vērtē Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs.

Otrdien Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtas noteikšanu pret Krieviju. FID aicina uzņēmējus uzmanīgi sekot līdzi izmaiņām, kas var ietekmēt darbību gan preču, gan pakalpojumu apritē.

"Latvijā pastāv paaugstināts sankciju pārkāpšanas risks ģeogrāfiskā novietojuma dēļ. Lai pārliecinātos, ka sankcijas tiek izpildītas korekti - aicinām uzņēmējus neskaidru jautājumu gadījumā vērsties FID," pauda Iļjenkovs.

Sankciju saraksts papildināts un tajā iekļautas 75 personas, tostarp no Ķīnas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Turcijas un citām trešajām valstīm. Vēl sankcijas vērstas pret 28 fiziskām personām - tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem, kuri ar savu darbību pasliktinājuši cilvēktiesību situāciju Krievijā, tostarp ierobežojuši vārda un viedokļu brīvību.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņēmušas 19. sankciju paketi pret Krieviju, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militārās rūpniecības bāze, īpašās ekonomiskās zonas, vēršoties ar pret Krievijas izvērstā kara atbalstītājiem un peļņas gūšanas veicinātājiem.

Kā norādīja Eiropas Komisija (EK), pilnīgs Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) aizliegums un turpmāka ēnu flotes ierobežošana ir līdz šim visstingrākās sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari. Sankcijas vērstas arī pret finanšu pakalpojumiem un infrastruktūru, tostarp pirmo reizi pret kriptovalūtu, kā arī tirdzniecību. Ierobežojumi vērsti arī pret pakalpojumu nozari un pastiprina apiešanas novēršanas instrumentus.

Sankcijas paredz Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG ) importa aizliegumu no 2027. gada 1. janvāra attiecībā uz ilgtermiņa līgumiem un sešu mēnešu laikā pēc sankciju stāšanās spēkā attiecībā uz īstermiņa līgumiem.

Tiek noteikts pilnīgs darījumu aizliegums uzņēmumiem "Rosņeftj "un "Gazprom Ņeftj.

Valdība piektdien ārkārtas sēdē, kas noritēja aptaujas kārtībā, atbalstīja Latvijas nacionālo sankciju ieviešanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Kā izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotās tiesību akta projekta anotācijas, Latvijas nacionālās sankcijas varētu attiecināt arī uz Krievijas uzņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem.

Latvija plāno ieviest nacionālo sankciju režīmu pret cilvēkiem un uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas agresiju pret Ukrainu un rada apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai.

ĀM norāda, ka līdz šim Latvijā tika piemērotas ANO Drošības padomes un Eiropas Savienības (ES) sankcijas, taču ES sankciju noteikšanas process dažkārt var būt laikietilpīgs. ĀM ieskatā, tas var radīt riskus Latvijas drošībai, tādēļ jāparedz iespēja lemt par sankcijām arī nacionālā līmenī.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien vienojušās par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, reaģējot uz tās uzsākto karu pret Ukrainu, ziņo amatpersonas.

"ES tikko apstiprināja līdz šim vienu no bargākajām sankciju paketēm pret Krieviju," paziņoja ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa. "Katras jaunas sankcijas pavājina Krievijas spējas turpināt karu. Vēstījums ir skaidrs: Eiropa nemazinās atbalstu Ukrainai. ES turpinās palielināt spiedienu, līdz Krievija izbeigs šo karu."

Amatpersonas norāda, ka jaunajā sankciju paketē ES ir piekritusi līdz 15% zem tirgus vērtības samazināt cenu griestus Krievijas naftai, ko tā eksportē uz trešām valstīm visā pasaulē.

Šāds lēmums pieņemts neraugoties uz to, ka ES sabiedrotajām valstīm neizdevās pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu piekrist šim plānam.

Cenu griesti ir G7 valstu iniciatīva, kuras mērķis ir ierobežot ienākumus, ko Krievija gūst, eksportējot naftu uz tādām pasaules valstīm kā Ķīnu un Indiju.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien sanāksmē Briselē vienojušās par jaunu sankciju kārtu Krievijai, paziņojusi bloka prezidējošā valsts Polija.

Šī ir 17.ES sankciju kārta Krievijai, un to oficiāli paredzēts pieņemt otrdien.

Jaunākajā sankciju paketē noteiktas sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, kas tiek izmantoti, lai apietu noteiktos ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.

Tāpat sankcijas paredzēts noteikt uzņēmumiem, kas palīdz piegādāt preces Krievijas armijai, un kas atrodas trešajās valstīs, to vidū Vjetnamā, Serbijā un Turcijā,

Vienlaikus vairāki desmiti Krievijas amatpersonu tiks iekļautas sankciju sarakstā, kurā jau ir vairāk nekā 2400 cilvēki un uzņēmumi. Sankcijas paredz vīzu saņemšanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu.

Jaunajā sankciju kārtā paredzētas arī sankcijas Krievijas privātpersonām par kiberuzbrukumiem, cilvēktiesību pārkāpumiem un sabotāžu Eiropā.

Ja cenas griesti Krievijas naftai netiks samazināti līdz 45 ASV dolāriem par barelu, Igaunija varētu bloķēt Eiropas Savienības (ES) 18.sankciju paketes pieņemšanu, pieļauj Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.

Ministrs trešdien Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR sacīja, ka Igaunija apsver veto tiesību izmantošanu, ja jaunajās sankcijās Krievijai ES neiekļaus zemākus cenas griestus naftai. Lēmumiem par bloka ārpolitiku ir nepieciešama visu ES valstu vienprātība.

"Mūsu nostāja ir ļoti skaidra - naftas cenu ierobežojumam ir jābūt šajā paketē. Mūsu pozīcija šajā jautājumā ir ļoti stingra," teica Cahkna, piebilstot, ka cenas griestu samazināšana būtu visspēcīgākais jaunās sankciju paketes elements.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Igaunijas nostāja ir pieņemt Eiropas Komisijas (EK) sākotnēji ierosināto sankciju paketi. Valdība iebilst pret dažu valstu centieniem to mīkstināt, izslēdzot jauno cenu ierobežojumu.

ASV finanšu ministrs Skots Besents trešdien paziņoja par ASV sankciju noteikšanu pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", kā iemeslu minot Krievijas diktatora Vladimira Putina "atteikšanos izbeigt šo bezjēdzīgo karu" Ukrainā.

ASV prezidents Donalds Tramps mēģina panākt šī kara izbeigšanu, kas sākās ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī.

Sankcijas noteiktas dienu pēc tam, kad tika atcelta plānota Trampa un Putina tikšanās Budapeštā, Vašingtonai paužot vilšanos par progresa trūkumu pamiera sarunās ar Maskavu. Par jaunām sankcijām pret Krieviju trešdien vienojās arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis.

"Ņemot vērā Putina atteikšanos izbeigt šo bezjēdzīgo karu, Finanšu ministrija nosaka sankcijas pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām, kuras finansē Kremļa kara mašīnēriju," paziņoja Besents.

Viņš brīdināja, ka Finanšu ministrija ir gatava "tālākai darbībai, ja nepieciešams", lai atbalstītu Trampa centienus izbeigt karu.

Šonedēļ (2025. gada jūnijā) spēkā stājās Eiropas Komisijas maijā noteiktās pagaidu antidempinga muitas nodokļa likmes cieto lapu koku saplākšņiem no Ķīnas, tostarp bērza saplākšņu izstrādājumiem. Tās būs spēkā uz atlikušo izmeklēšanas laiku līdz šī gada novembrim.

Pagaidu antidempinga muitas likme – 25,1 % Ķīnas uzņēmumam “Pizhou Jiangshan Wood Co., Ltd.” un 62,4 % – visām pārējām Ķīnas kompānijām – atspoguļo būtiskos dempinga apjomus un radīto negatīvo seku mērogu. Piedāvātie tarifi ir pamatoti, jo Ķīnā ražotā saplākšņa cenas pēc šo tarifu piemērošanas pietuvosies ES ražotāju pašreizējā izmaksu un cenu līmenim. Šī nodrošinājuma pakāpe ļaus saglabāt līdzvērtīgas konkurences iespējas mūsu ražotājiem, vienlaikus radot drošus un paredzamus piegādes apstākļus.

Iepriekš minētā izmeklēšana sākta 2024. gada oktobrī, reaģējot uz vairāku ES valstu ražotāju sūdzībām par Ķīnas cietkoksnes saplākšņa importu. Pētījumā organizācija “Greenwood Consortium” atklāja ievērojamu dempingu, kas sasniedza pat 144,3 % un 192,7 % un kas rada negatīvu ietekmi Eiropas ražotājiem.

Gatavojot 19.sankciju paketi pret Krieviju saistībā ar tās karu Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) apsver iespēju noteikt ierobežojumus valstīm, kas palīdz Maskavai apiet jau ieviestās sankcijas, trešdien vēstīja ziņu aģentūra "Bloomberg".

ES dalībvalstu ārlietu ministri šonedēļ tiksies Kopenhāgenā, lai apspriestu jaunāko sankciju paketi. Viens no darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem būs mehānisms, kas ir līdzīgs 2023.gadā pieņemtajai sekundāro sankciju sistēmai, kura līdz šim nav tikusi izmantota.

"Bloomberg" norāda, ka ES līdz šim nav bijusi noskaņota ieviest sekundārās sankcijas, taču, šķiet, šobrīd bloks ir sasniedzis robežu, kad šādi ierobežojumi varētu tikt noteikti.

Aģentūra arī ziņo, ka nākamajā ES sankciju paketē galvenā uzmanība tiks pievērsta personām, kas iesaistītas Ukrainas bērnu pretlikumīgā izvešanā uz Krieviju. Šis temats ļoti ieinteresēja ASV prezidentu Donaldu Trampu, kad viņš nesen Baltajā namā tikās ar Eiropas valstu līderiem, lai apspriestu karu Ukrainā, raksta "Bloomberg".

Neilgi pirms tarifu ieviešanas Eiropas Savienības lielākā elektroauto un hibrīdauto importa partnere 2024. gadā bija Ķīna, kas ieveda 55% no 15,2 miljardu eiro vērtās elektroauto importa tirgus daļas, liecina Eurostat dati.

Ķīnas transportlīdzekļi segmentā šobrīd veido vairāk nekā 20% no ES akumulatoru elektrotransportlīdzekļu pārdošanas apjoma.

Ķīnas elektroauto invāzija

2020. gadā Ķīnā ražoto transportlīdzekļu daudzums, ko eksportēja uz Eiropas Savienību, bija nedaudz vairāk par 50 tūkstošiem vienību, ieskaitot gan plug-in, gan non plug-in hibrīdmašīnas. 2021. gadā to bija jau virs 200 tūkstošiem, bet 2024. gadā ievesto ķīniešu mašīnu skaits Eiropā pārsniedza 450 tūkstošus vienību. Tirgus daļa pēdējo trīs gadu laikā ir pieaugusi no 3% līdz 20%. Vairāk nekā puse elektroautomobiļu (55%) no kopējā ES importa apjoma tiek importēta no Ķīnas, kas īsā laikā ir apsteigusi visus citus konkurentus nozarē. Tuvākā sekotāja importā ir Dienvidkoreja, kuras ražoto elektroauto apjoms Eiropas Savienības importā pērn veidoja tikai 16%, Japānai un ASV bija tikai 9% vērta tirgus daļa. Eiropas Savienībā ražotos elektroauto visvairāk eksportē uz Lielbritāniju (31%), ASV – 23% un Norvēģiju – 11%. ES elektroauto eksports uz Ķīnu ir niecīgs, un arī tirgus daļa ES šajā valstī ir neliela.

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdibu vadītāji ceturtdien samitā Briselē nolēma pagarināt Krievijai noteiktās sankcijas vēl par sešiem mēnešiem, tomēr Slovākijas iebildumu dēļ nespēja vienoties par jaunu sankciju paketi, paziņoja amatpersonas.

Lēmums nozīmē, ka ES plašās sankcijas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, tostarp vairāk nekā 200 miljardu eiro vērtu Krievijas centrālās bankas aktīvu iesaldēšana, būs spēkā vismaz līdz 2026.gada sākumam.

Tomēr vienošanos par 18.sankciju paketi bloķēja Slovākija, jo tās Kremlim draudzīgais premjerministrs Roberts Fico nav apmierināts ar Eiropas Komisijas (EK) plāniem līdz 2027.gada beigām pārtraukt Krievijas gāzes importu ES. Slovākija joprojām ir atkarīga no Krievijas gāzes importa.

Fico ceturtdien bija sarunas ar EK prezidenti Urzulu fon der Leienu, taču tajās neizdevās panākt vienošanos.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis videouzrunā aicināja ES līderus pieņemt jauno sankciju paketi, kas "vērsta pret Krievijas naftas tirdzniecību, tankkuģu ēnu floti, bankām un piegādes ķēdēm, pa kurām [Krievijā nonāk] iekārtas un detaļas ieroču ražošanai".

Atrasta pircēju grupa videoplatformai "TikTok", kam draud aizliegums Savienotajās Valstīs, jo tā ir saistīta ar Ķīnu, svētdien intervijā telekanālam "Fox News" paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.

Viņš piebilda, ka pircējus varētu nosaukt divu nedēļu laikā.

"Starp citu, mums ir pircējs "TikTok"," teica Tramps.

"Ļoti turīgi cilvēki. Tā ir bagātu cilvēku grupa," sacīja prezidents, neatklājot neko vairāk, izņemot to, ka viņus varētu nosaukt "apmēram pēc divām nedēļām".

Tramps arī teica, ka pārdošanai, visticamāk, būs nepieciešams "Ķīnas apstiprinājums", "un es domāju, ka prezidents Sji [Dzjiņpins] to droši vien izdarīs".

"TikTok" pieder Ķīnas uzņēmumam "ByteDance".

Jau ziņots, ka ASV Kongress pērn nacionālās drošības apsvērumu dēļ pieņēma likumu, kas liek "ByteDance" vai nu pārdot ārkārtīgi populāro platformu, vai arī to slēgt.

Gan demokrātu, gan republikāņu pārstāvji, kā arī izlūkdienestu amatpersonas ir paudušas bažas, ka Ķīnas varasiestādes varētu piespiest "ByteDance" nodot tām amerikāņu lietotāju datus vai likt uzņēmumam palielināt Pekinas interesēm labvēlīgu "TikTok" saturu un ierobežot tām nevēlamu saturu.

Latvijas ekonomikas konkurētspēja ir būtiska, lai mēs varētu ilgtermiņā veicināt sabiedrības labklājību, un tāpēc ir svarīgi apzināties, kurās jomās mums kā valstij ir priekšrocības. Ņemot vērā ģeopolitiskos riskus, atbilde uz šo jautājumu šodien ir citāda nekā pirms desmit gadiem.

Latvijas ekonomikas relatīvā atpalicība no Igaunijas un Lietuvas pēdējo gadu laikā daļēji skaidrojama ar mūsu ekonomikas struktūru. Jau sākot ar Latvijas neatkarības atgūšanu, Latvijā attīstījās nozares, kas izmantoja mūsu dabisko ģeogrāfisko tuvumu Krievijai un Krievijas ietekmes sfērā esošajām valstīm. Tās balstījās arī uz Latvijas okupācijas laikā radīto loģistikas infrastruktūru, kas bija vērsta uz izejvielu piegādi Rietumiem un gatavās produkcijas piegādi dažādiem padomju impērijas reģioniem.

Kā to var labi redzēt šodien, šis ekonomikas modelis nebija izturīgs pret ģeopolitiskajiem riskiem, kas īpaši spilgti izgaismojās pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Latvijas banku pieredze klientu – nerezidentu – apkalpošanā ilustrē šī biznesa modeļa piemēru finanšu nozarē: lai gan sākotnēji tas šķita ļoti veiksmīgs, ilgtermiņā šis modelis izrādījās neizturīgs pret ģeopolitiskajiem un regulatorajiem riskiem.

ASV lēmums noteikt tarifus Eiropas Savienības (ES) precēm uztrauc teju katru otro (45 %) Baltijas valstu iedzīvotāju, savukārt 9 % aptaujāto pauž izteiktu satraukumu, liecina bankas Citadele veiktā iedzīvotāju aptauja. Vai šīs bažas ir pamatotas un kā ASV tarifi var ietekmēt Baltijas valstu, tostarp Latvijas ekonomiku?

Lai gan Baltijas valstu iedzīvotāju vidū valda ievērojama nenoteiktība viedoklī par tarifu ietekmi, tikai neliela respondentu daļa uzskata, ka šī ietekme būs būtiska.

Latvijā teju katrs desmitais (9 %) pieļauj, ka ASV lēmums noteikt tarifus ES precēm var būtiski ietekmēt viņa darbu vai ienākumus un teju puse (47 %) atzīst, ka tarifu noteikšana uztrauc nedaudz, jo tai varētu būt iespējami negatīva ietekme.

Savukārt Igaunijā būtisku tarifu ietekmi uz darbu vai ienākumiem pieļauj 12 % iedzīvotāju – tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Lietuvā šādu satraukumu pauž 7 % respondentu. Līdzīgi kā Latvijā, arī abās pārējās Baltijas valstīs lielākā daļa iedzīvotāju uz situāciju raugās ar mērenu piesardzību – iespējamu negatīvu ietekmi saskata 46 % igauņu un 43 % lietuviešu.

Ķīnas valsts uzņēmumi uz laiku pārtraukuši Krievijas naftas iepirkumus saistībā ar to, ka ASV noteikušas sankcijas Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz vairākiem nozares avotiem.

Saskaņā ar "Reuters" rīcībā esošo informāciju "PetroChina", "Sinopec", CNOOC un "Zhenhua Oil" vismaz īstermiņā neveiks darījumus ar pa jūru piegādāto Krievijas naftu bažu par sankcijām dēļ.

Ķīna pa jūru importē aptuveni 1,4 miljonus barelu Krievijas naftas dienā. "Reuters" norāda, ka lielāko daļu no šī apjoma iepērk neatkarīgas naftas pārstrādes rūpnīcas, tostarp mazie operatori. Tirgotāji apgalvo, ka neatkarīgie pārstrādātāji, visticamāk, pārtrauks iepirkumus, lai novērtētu sankciju ietekmi, bet labprāt tos atsāks, ja būs iespēja.

Iepriekš, atsaucoties uz avotiem, "Reuters" ziņoja, ka arī Indijas naftas pārstrādes uzņēmumi gatavojas ievērojami samazināt Krievijas naftas iegādi, lai ievērotu jaunās ASV sankcijas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", ceturtdien vēstī ziņu aģentūra "Reuters".

Ķīnas ārējās tirdzniecības rādītāji septembrī būtiski pārsnieguši analītiķu prognozes – eksports pieaudzis par 8,3%, bet imports par 7,4%. Straujākais eksporta kāpums kopš marta galvenokārt saistīts ar pieaugumu Eiropas tirgos (+14,2%), kas palīdzējis kompensēt eksporta kritumu uz ASV. Tikmēr ASV ekonomikas datu publicēšanu kavē valdības slēgšana, radot neskaidrību par ekonomikas reālo stāvokli.

Ķīnas izaugsmes paātrinājums uz Eiropas valstīm un citiem tirgiem ārpus Āzijas palīdzēja atsvērt noturīgu eksporta samazinājumu uz ASV (-27% augustā), savukārt eksporta izaugsme uz Eiropu paātrinājās līdz 14.2% un reģistrēja labāko rezultātu kopš 2022. gada vidusdaļas. Ķīnas imports septembrī palielinājās par 7.4%, acīmredzot, daļēji atspoguļojot sezonālus efektus pirms nedēļu ilgām brīvdienām oktobra sākumā. Kārtējā ASV un Ķīnas salekšanās pēc Ķīnas vēlmes ierobežot retzemju metālu eksportu lika atcerēties par pēdējā laikā pierimušo ASV tirdzniecības kara tēmu. Tiek paredzēts, ka pašreizējā pauze ASV un Ķīnas tarifu karā ilgs vismaz līdz novembra vidusdaļai.

ASV ir ļoti tuvu, lai panāktu vienošanos ar Ķīnu un atrisinātu abu starpā radušās nesaskaņas attiecībā uz videoplatformu "TikTok", pirmdien paziņoja ASV finanšu ministrs Skots Besents.

Besents un Ķīnas vicepremjers He Lifens svētdien Madridē sāka jaunāko sarunu kārtu starp abām valstīm, lai censtos mazināt abu pušu nesaskaņas saistībā ar tirdzniecību un tehnoloģijām.

Paredzams, ka šīs sarunas ilgs līdz trešdienai, kas ir gala termiņš, lai "TikTok" atrastu pircēju, pretējā gadījumā tās darbība ASV tiks slēgta.

"Runājot par "TikTok" darījumu, mēs esam ļoti tuvu, lai atrisinātu šo jautājumu," pirmdien sacīja Besents. "Ja mēs nespēsim vienoties par "TikTok", tas neietekmēs attiecības starp abām valstīm. Tās joprojām ir ļoti labas visaugstākajā līmenī."

"TikTok" pieder Ķīnas uzņēmumam "ByteDance".

Jau ziņots, ka ASV Kongress pērn nacionālās drošības apsvērumu dēļ pieņēma likumu, kas liek "ByteDance" vai nu pārdot ārkārtīgi populāro platformu, vai arī to slēgt.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosinājusi samazināt Krievijas naftas maksimālo cenu no 60 līdz 45 dolāriem par barelu.

EK ar šādu ierosinājumu nākusi klajā pirms G7 samita Kanādā, kur sabiedrotie centīsies panākt no ASV prezidenta Donalda Trampa izlēmīgu nostāju attiecībā pret Krieviju.

"Mēs pastiprinām spiedienu uz Krieviju, jo spēks ir vienīgā valoda, ko Krievija sapratīs," paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mūsu vēstījums ir ļoti skaidrs - šim karam ir jābeidzas. Mums nepieciešama reāla uguns pārtraukšana, un Krievijai ir jāsēžas pie sarunu galda ar nopietnu priekšlikumu," uzsvēra Leiena.

Maksimālās cenas noteikšana Krievijas naftai ir G7 iniciatīva, kuras mērķis ir ierobežot ienākumus, ko Krievija gūst no naftas eksporta. Cenu 60 dolāri par barelu G7 noteica 2022.gadā.

INDEXO finanšu pakalpojumu grupa, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS INDEXO, AS INDEXO Atklāto Pensiju Fondu un AS INDEXO Banku, ir saņēmusi informāciju no Aigara Kesenfelda un AS ALPPES Capital par to, ka Eiropas Centrālā banka un Latvijas Banka ir devušas piekrišanu Aigaram Kesenfeldam un viņa 100% piederošam ģimenes investīciju uzņēmumam (family office) AS ALPPES Capital iegūt būtisku līdzdalību līdz 29,99% no IPAS INDEXO un INDEXO Bankas pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita.

Izvērtējot Aigara Kesenfelda un AS ALPPES Capital saņemto pieteikumu, Latvijas Banka ir pieņēmusi lēmumu atļaut AS ALPPES Capital iegūt tiešu būtisku līdzdalību un Aigaram Kesenfeldam iegūt netiešu būtisku līdzdalību IPAS INDEXO, savukārt Eiropas Centrālā banka ir devusi piekrišanu Aigaram Kesenfeldam un AS ALPPES Capital iegūt netiešu būtisku līdzdalību INDEXO Bankā.

AS ALPPES Capital norāda, ka jau kopš 2022. gada ir mazākuma akcionārs INDEXO un piedalījās tā IPO, kā arī nākamajos kapitāla piesaistes darījumos. AS ALPPES Capital arīdzan ir iegādājusies nelielu daļu akciju otrreizējā tirgū.

AS ALPPES Capital pārstāvji norāda, ka Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums plāno piedalīties arī nākamajās INDEXO kapitāla piesaistes kārtās un darījumos, kā rezultātā AS ALPPES Capital akciju īpatsvars varētu pārsniegt 10%, tāpēc laicīgi ir saņemta atļauja no Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas būtiskas līdzdalības iegūšanai.

2025. gada pirmā puse finanšu tirgos aizritēja augstas nenoteiktības un strauju politisko, ekonomisko un monetāro pārmaiņu zīmē. Lai gan gads sākās ar mērenu optimismu, vēlākajos mēnešos investoru noskaņojumu būtiski ietekmēja ASV protekcionistiskā politika, likmju dinamika un atšķirīgas makroekonomiskās norises dažādos reģionos.

Pirmais ceturksnis: optimisma un piesardzības līdzsvars

Gada sākumā globālie akciju tirgi uzrādīja pozitīvu sniegumu – īpaši Eiropa ar +6,4 % janvārī, ko veicināja uzlabots uzņēmēju noskaņojums un inflācijas mazināšanās. ASV tirgus pieauga par +2,8 %, bet attīstības valstis reģistrēja +1,8 %. Obligāciju tirgū dominēja augsta ienesīguma segmenti – ASV paaugstināta ienesīguma obligācijas pieauga par +1,3 %, attīstības valstis par +1 %.

ASV ekonomiskie dati janvārī bija neviennozīmīgi – spēcīgi rādītāji kontrastēja ar mērenu algu kāpumu un palēninātu IKP izaugsmi (2,3 % gadā). Inflācijas atdzīvošanās un stabils darba tirgus lika FRS saglabāt likmes 4,25–4,50 % robežās, uz laiku apturot samazināšanas ciklu. Tajā pašā laikā eirozonā ECB samazināja depozīta likmi līdz 2,75 %, prognozējot turpmāku monetāro stimulu.

Latvijā reģistrēto jauno vieglo pasažieru automobiļu skaits 2025. gada pirmajā pusgadā ir būtiski palielinājies — par 29,7% salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo pusgadu, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Ja 2024. gadā pirmajā pusgadā tika reģistrēti 8702 jauni automobiļi, tad 2025. gada pirmajā pusgadā — jau 11 287.Jauno vieglo pasažieru auto reģistrācijā turpina dominēt juridiskās personas, kas 2025. gada pirmajā pusgadā veidoja 64,1% no kopējā apjoma (2024. gadā — 63%). Privātpersonu daļa šogad ir 35,9%, salīdzinot ar 37% gadu iepriekš.

"Ir pārsteidzoši pozitīvi redzēt šādu būtisku jauno auto tirgus pieaugumu tieši šogad, kad valdība meklē samazināt izmaksas, ekonomikai nav tas lielākais uzrāviens un ģeopolitiskie apstākļi ne tie stabilākie. Liels pienesums lielākai aktivitātei un konkurencei ir līzinga banku sektorā, ko stimulē samazinātās procentu likmes," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Ķīna piektdien paziņoja, ka ieviesīs pagaidu antidempinga nodevas līdz 62,4% apmērā cūkgaļas importam no Eiropas Savienības (ES).

Ķīnas Tirdzniecības ministrija apgalvo, ka Eiropa Ķīnas tirgū veic cūkgaļas un cūkgaļas blakusproduktu dempingu, tirgū pārdodot produktus par cenu, kas ir zemāka par ražošanas cenu vai zemāka par cenu, kāda tiek noteikta eksportētājvalsts tirgū.

Ministrija piebilst, ka ES ražotās cūkgaļas cenas rada būtisku kaitējumu Ķīnas cūkgaļas rūpniecībai.

Ministrijas paziņojumā sacīts, ka no 10.septembra tiks piemērotas pagaidu nodevas no 15,6% līdz 62,4% apmērā, kas būs jāiemaksā kā depozīts. Tomēr paziņojumā nav sacīts, vai un ar kādiem noteikumiem šos depozītus varēs atgūt.

Ķīna izmeklēšanu saistībā ar cūkgaļas importu no ES sāka pērn jūnijā neilgi pēc tam, kad ES ieviesa tarifus Ķīnā ražoto elektrisko automobiļu importam. Vēlāk Ķīna ieviesa antidempinga nodevas Eiropas brendija un konjaka importam.

Eiropas Investīciju banka (EIB) plāno izsniegt Lietuvai aizdevumu 540 miljonu eiro apmērā militārās bāzes būvniecībai dienvidos no tās galvaspilsētas Viļņas, tādējādi uzsverot Eiropas kolektīvo apņemšanos stiprināt savu aizsardzības infrastruktūru un atturēšanas spējas.

Jaunajā Rūdninku bāzē tiks izvietota Vācijas brigāde, lai stiprinātu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ātrās reaģēšanas spējas reģionā.

Rūdninku militārā objekta būvniecību 35 kilometrus no robežas ar Baltkrieviju ir paredzēts sākt 2026.gadā. Projekta teritorijas platība būs 170 hektāri, un tā satvarā tiks izbūvēti ceļi 11 kilometru garumā un aptuveni 150 ēku, tostarp medicīnas centri, dzīvojamā un mācību infrastruktūra, noliktavas, angāri un helikopteru laukumi.

"Šis ir izšķirošs solis, lai sniegtu mūsu atbalstu Eiropas drošībai," teica EIB grupas priekšsēdētāja Nadija Kalvinjo Luksemburgā, kur viņa tikās ar Lietuvas finanšu ministru Rimantu Šadžus. "Finansējot plaša mēroga militāro infrastruktūru, mēs apliecinām gatavību apmierināt reģiona mainīgās vajadzības aizsardzības jomā. Tas atspoguļo EIB pieaugošo lomu stabilitātes nodrošināšanā visā Eiropas Savienībā."

Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks, kuru vajā skandāli saistībā ar viņa biznesa darījumiem, nolēmis atkāpties no amata, ceturtdien paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"Gintauts Palucks šorīt man piezvanīja un informēja par savu atkāpšanos," žurnālistiem Medininku apmeklējuma laikā sacīja Nausēda.

Lietuvas prezidents uzsvēra, ka Palucks pieņēmis vienīgo pareizo lēmumu.

"Es viņa lēmumu vērtēju atzinīgi," teica prezidents.

Nausēda norādīja, ka tagad Sociāldemokrātu partijai, kam ir visvairāk deputātu Seimā, jāsāk konsultācijas par jaunas valdošās koalīcijas veidošanu.

Līdzšinējo valdošo koalīciju veido sociāldemokrāti, centriski kreisā Demokrātu savienība "Lietuvas vārdā" un populistiskā partija "Nemunas rītausma". Šī koalīcija tika izveidota pēc pagājušā gada oktobrī notikušajām Seima vēlēšanām. Palucka valdība sāka darbu 12.decembrī.