Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.
To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.
Spoguļa efekts
“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.
Ar pieaugošu svaru
“Aprites ekonomika jau šodien ir klātesoša, taču nākotnē tā kļūs vēl nozīmīgāka, nekā ir pašlaik, turklāt tā skars ikvienu iedzīvotāju, ikvienu uzņēmumu un arī ikvienu Eiropas valsti,” uzsver SIA Laflora attīstības direktore un Stādu un kūdras inovāciju fonda valdes priekšsēdētāja Sabīna Alta. Viņa norāda, ka aprites ekonomikas būtība ir Latvijā esošo resursu racionāla, efektīva un ilgtspējīga izmantošana, kas ļauj samazināt ne tikai CO₂ emisijas un atkarību no importētām precēm, bet vienlaikus rada jaunas darbavietas un iespējas uzņēmējdarbībai. “Aprites ekonomika nenozīmē atteikšanos no izaugsmes – tā nozīmē gudrāku saimniekošanu, kur katrs solis ir pārdomāts un resursi tiek izmantoti atkārtoti. Latvijai šajā ziņā ir liels potenciāls – mums ir dabas bagātības, spēcīgi pētnieki un inovatīvi uzņēmumi, kas spēj radīt jaunus produktus ar augstu pievienoto vērtību,” tā S. Alta. Viņa uzsver, ka aplis sākas ar domāšanas maiņu – ar izpratni, ka ilgtspējīga izvēle ir gan ekonomiski izdevīga, gan videi draudzīga. “Laflora dalība ANO Sustainable COP aprites ekonomikas darba grupā ļauj Latvijai būt daļai no pasaules līmeņa diskusijām un risinājumiem, kas veido nākotnes globālos uzstādījumus ilgtspējīgai ražošanai, patēriņam un resursu pārvaldībai. Šī sadarbība stiprina mūsu spēju pielāgoties starptautiskajām tendencēm un ieviest labākos piemērus arī nacionālā līmenī,” skaidro S. Alta.
Tā kā valstis gatavojas atjaunot savas klimata stratēģijas un ekonomiskās attīstības plānus, gatavojoties COP30, ir būtiski apzināties, ka aprites pieeja nav tikai par materiāliem un tehnoloģijām — tā ir arī par cilvēkiem, zināšanām un kultūru. “Bez plašas sabiedrības izpratnes, kvalificētiem speciālistiem un atbalstošām sociālajām normām aprites politikas nespēs sasniegt reālu ietekmi,” tā S. Alta. Lai risinātu šos izaicinājumus, darba grupa ir identificējusi trīs galvenos ieteikumus, kas veicinātu pētniecību, izglītību un uzvedības maiņu aprites ekonomikas jomā: 1) uzsākt globālu aprites izglītības paktu uzvedības maiņas veicināšanai; 2)veicināt un finansēt universitāšu un jaunuzņēmumu pētījumus tehnoloģiju un aprites risinājumu izstrādei, kā arī veidot partnerības ar uzņēmumiem pilotprojektu īstenošanai; 3) nodrošināt cilvēku apmācību, kas iesaistīti aprites praksēs — resursu vērtības pievienošanā, saglabāšanā un atjaunošanā. “Lai tas notiktu, svarīga ir sadarbība starp uzņēmumiem, zinātniekiem, pašvaldībām un sabiedrību kopumā. Tikai kopā mēs varam veidot vidi, kurā resursi nevis izsīkst, bet atgriežas apritē un rada jaunu vērtību Latvijai un tās cilvēkiem,” uzsver S. Alta.
Pastāvēs, kas mainīsies
“Lineārās saimniekošanas veids, kura pamatā ir pieeja iegūt-ražot-izmantot-izmest, ir sevi izsmēlis,” uzsver AS CleanR Grupa valdes locekle, Eiropas Klimata pakta vēstnese Latvijā Agita Baltbārde. Tieši tāpēc, viņasprāt, ir pienācis laiks gan mainīt domāšanas veidu, gan biznesa modeļus – pāriet uz apritīgāku jeb gudrāku saimniekošanu. “Pasaules ekonomikas foruma dati liecina, ka katru gadu pasaulē tiek saražoti vairāk nekā divi miljardi tonnu atkritumu – apjoms, kas sniegtos no Zemes līdz Mēnesim un atpakaļ. Savukārt prognozes rāda, ka, augot gan ekonomikām, gan iedzīvotāju skaitam, minētais cipars pieaugs par 50 %, 2050. gadā sasniedzot 3,8 miljardus tonnu atkritumu gadā. Un tas tikai pastiprina krīzi, kurā esam, – klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības mazināšanās un piesārņojums,” skaidro A. Baltbārde. Viņa uzsver, ka aprites ekonomika, kas savā būtībā ir klātesoša jebkurā jomā – transportā, enerģētikā, ražošanā, lauksaimniecībā, pilsētvidē un citās –, ir atbilde šai krīzei. “Aprites ekonomikas mērķis atšķirībā no tradicionālās ekonomikas ir izmantot jau iegūtos resursus iespējami ilgāk, vai tā būtu pārstrāde un jau iegūtā vai saražotā materiāla atkārtota lietošana, vai priekšmetu remonts, nodošana lietošanā citiem, nevis izmešana un tā joprojām. Jā, reizēm tam ir nepieciešami inovatīvi risinājumi, taču tas savukārt virza zinātni, jaunus biznesus, darbavietas un tā joprojām. Piemēram, lietus ūdens izmantošana pilsētu parku laistīšanā vai ielu mazgāšanā, dalīšanās ekonomika, atkritumu reģenerācija (waste-to-energy) un vērtīgo metālu atgūšana, lai tos izmantotu ražošanā atkal, elektrisko automobiļu litija akumulatoru izmantošana elektrības uzkrāšanai un kā rezerves ģeneratorus. Šie ir tikai daži soļi, ko varam darīt,” tā A. Baltbārde.
Jaunas darbavietas
“Lineārais biznesa modelis ir ļoti pateicīgs, viegls un vērsts uz ekonomisko izaugsmi – tērēt vairāk, tādēļ, aprites ekonomikas modeļus ieviešot, tiek meklēti veidi, kas tos padara pievilcīgus biznesa vēlmei nopelnīt,” skaidro CSR Latvia valdes priekšsēdētāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa uzsver, ka, ilgtermiņā domājot par resursiem un vērtējot, kādi resursi būs vai nebūs pieejami, kā to iegūšana būs iespējama nāktonē – vai tā kļūs dārgāka, ierobežos cilvēktiesības, ierosinās konfliktus, aina neizskatās ļoti iepriecinoša. “Piemēram, kobalts, litijs, zelts, metāls, alumīnijs, tās pašas smiltis vai ūdens – resursiem ir cena, un tā pieaugs. Tādēļ loģisks ir nākamais jautājums: ja esmu samaksājis vienreiz par resursu, kādēļ man par to jāmaksā vēlreiz, lai to izmestu? Vai ir iespējas šo resursu atkārtoti izmantot, lai drīzāk iegūtu vēl papildu ekonomisko pievienoto vērtību? Šādiem jautājumiem būtu jārodas ikvienam uzņēmumam, kas domā par savu konkurētspēju, izmaksu efektivitāti un resursu patēriņu,” tā A. Alksne-Bensone. Viņa uzsver, ka aprites ekonomika palīdz samazināt ietekmi uz vidi ļoti praktiski, veido jaunas darbavietas un palielina uzņēmumu un sabiedrības noturību. “Ir aplēses, ka aprites ekonomika Ziemeļvalstu reģionā radīs vismaz 700 000 jaunas darbavietas un dos ap 3% no IKP pieauguma,” tā A. Alksne-Bensone. Viņa steidz piemetināt, ka aprites principi ļauj uzņēmumiem mazināt resursu izmaksas un samazināt atkarību no izejvielu cenu svārstībām.
“Tiek radītas jaunas biznesa iespējas – remonts, atkārtota izmantošana, pakalpojumu (nevis preču) pārdošana, pārstrāde, koplietošana. Palielinās inovāciju kapacitāte, jo nepieciešams radīt produktus, kas kalpo ilgāk, ir pārstrādājami un energoefektīvi,” uz ieguvumiem norāda A. Alksne-Bensone. “Cilvēkam būs nedaudz grūtāk pieņemt pārmaiņas, īpaši paaudzei, kas ir pieradusi patērēt, neskatoties un nevērtējot ilgtspēju un ietekmi uz vidi,” secina A. Alksne-Bensone. Jaunākajai paaudzei, viņasprāt, jau ir citas vērtības, un viņi ir gatavi attiekties no īpašumtiesībām vai pirmtiesībām uz kādu no produktiem, vai tas būtu dzīvoklis, automašīna, apģērbs. “Mēs vēl nezinām, kādi būs mūsu jaunie paradumi, iespējams, mūsu dzīvē atgriezīsies lietu labojamība kā norma vai dalīšanās un koplietošana kā normāla dzīves sastāvdaļa,” tā A. Alksne-Bensone.
Viņasprāt, uzņēmumiem, kas rada produktus, būs jāpiedāvā ārējais kairinājums, lai būtu interesanti ilgtermiņā lietot produktus vai pakalpojumus. “Jo tā ir vislielākā problēma, ko risina patērētāju kultūra, – ātrs apmierinājums iepērkoties. Bet kopumā uzņēmumiem būs jānodrošina piekļuve ilgtspējīgākiem un kvalitatīvākiem produktiem, kas kalpo ilgāk un rada mazāk atkritumu. Tam kopumā būtu jāveicina sabiedrības labklājība, jo tiek radītas vietējās darbavietas remonta, pārstrādes, dalīšanās un pakalpojumu ekonomikā,” secina A. Alksne-Bensone. Viņa steidz piemetināt, ka, protams, šādam modelim nāk līdzi arī atbildība no patērētāju puses, lai veicinātu resursu taupīšanu un veselīgāku vidi, kas kopumā samazina piesārņojumu, uzlabo dzīves kvalitāti un pilsētu ekoloģisko vidi. “Aprites ekonomika palielina resursu produktivitāti – to pašu ekonomisko vērtību var radīt ar mazāku materiālu patēriņu. Tā veicina vietējo uzņēmumu attīstību un samazina importa atkarību no izejvielām, kas ir arī īsāku piegādes ķēžu jautājums un drošības jautājums, stiprina inovāciju un tehnoloģiju sektoru, radot jaunas vērtības ķēdes un eksportspējīgus risinājumus. Tāpat tā samazina atkritumu apsaimniekošanas izmaksas un vides degradāciju, uzlabojot kopējo dzīves vidi, un veido jaunu ekonomikas struktūru, kas ir noturīgāka pret krīzēm un globālajām svārstībām,” ieguvumus rāda A. Alksne-Bensone.
Trūkst kompetences
“Galvenais šķērslis aprites ekonomkas iedzīvināšanas jomā ir nepietiekama kompetence. Uzņēmumi uzsvēra arī regulējuma un valdības atbalsta nozīmi – trūkst gan skaidras politikas vīzijas, gan normatīvā ietvara, kas motivētu ieviest aprites risinājumus,” uz Baltijas Aprites ekonomikas kontaktpunkta veiktās uzņēmēju aptaujas Latvijā secinājumiem norāda A. Alksne-Bensone. Viņa konstatē, ka, neraugoties uz šķēršļiem, 40% uzņēmumu ilgtspējīgu uzņēmējdarbību jau šobrīd uzskata par konkurētspējas priekšnoteikumu. “Daudzi īsteno atkritumu samazināšanas programmas, ievieš atkārtotas izmantošanas principus un aprites elementus iepirkumos, tomēr nevienā gadījumā aprites principi vēl nav pilnībā integrēti visā biznesa modelī vai ražošanas procesā – tie joprojām tiek skatīti kā atsevišķi uzlabojumi, nevis sistēmiska transformācija. Šī situācija norāda uz plašu attīstības potenciālu – uzņēmējdarbības un inovāciju ekosistēmām vēl ir, kur augt,” tā A. Alksne-Bensone. Lai to veicinātu, nepieciešami konkrēti soļi piecos virzienos: zināšanu veidošana; tīklošanās un partnerība; projektu veicināšana; politikas iesaiste (nepieciešams saskaņots tiesiskais un politiskais ietvars, kas veicina aprites pāreju valsts, Baltijas un Eiropas līmenī); finansējums un investīcijas (joprojām trūkst pētījumu par finansējuma pieejamību un investoru interesi aprites jomā). “Šī tēma būtu īpaši aktuāla brīdī, kad aprites ekonomikas prakse sasniegs augstāku briedumu. Turpmākajos gados būs būtiski izstrādāt finanšu instrumentus, kas risina esošos šķēršļus un atbalsta pāreju,” tā A. Alksne-Bensone.
Baltijai apritīgumā vēl ir, kur augt
Eiropas Savienības (ES) vidējais apritīguma rādītājs (circular material usage rate) 2023. gadā bija 11,8 %. “Salīdzinājumam – augstākais rādītājs ir Nīderlandē (30,6%), zemākie – Rumānijā (1,3%), Īrijā (2,3%) un Somijā (2,4%). Igaunijā šis rādītājs bija 18,1%, Latvijā – 5%, bet Lietuvā – 3,9%. Jāpiebilst, ka kopīgais līdz 2030. gadam sasniedzamais vidējais rādītājs ES ir 23,2 %,” pašreizējo situāciju skaidro A. Baltbārde. Viņa uzsver, ka apritīgums nav tikai uzņēmumu, nevalstisko organizāciju vai valsts iestāžu uzdevums, jo tas attiecas uz visu sabiedrību kopumā. “Jaunākā CleanR Grupas uzņēmuma CleanR klientu pētījuma dati rāda, ka ar iedzīvotāju informētību un izglītošanu vēl ir jāstrādā, jo vien četri no desmit aptaujātajiem atzina, ka ir dzirdējuši par aprites ekonomiku, kas vērtējams kā drīzāk zems rādītājs. Savukārt augstāks rādītājs ir to vidū, kas atkritumus šķiro regulāri. Tie, kas norādīja, ka ir dzirdējuši par aprites ekonomiku, uzskata, ka tā ir resursu atkārtota izmantošana (36%), resursu pārstrāde (29%) un preču vairākkārtīga izmantošana (27%),” skaidro A. Baltbārde. Viņa vērš uzmanību, ka ES kopumā virzās uz to, lai ražošanā tiktu izmantots aizvien vairāk pārstrādātā materiāla vai tiktu izmantoti videi draudzīgāki materiāli. To nosaka arī ES tiesību akti. Piemēram, tiek paplašinātas ražotāju atbildības sistēmas, kuru mērķis ir atgūt aizvien vairāk apgrozībā laisto materiālu, kurus varētu pārstrādāt un izmantot atkal, piemēram, plastmasa, tekstils, riepas, elektronika, baterijas un tamlīdzīgi. “2024. gadā stājās spēkā jaunā Eko dizaina regula (ESPR), kas tiešā veidā ir vērsta uz to, lai veicinātu apritīgumu, energoefektivitāti, pārstrādi un pat produktu izturību, kas arī ir daļa no apritīguma,” skaidro A. Baltbārde. Viņa norāda, ka uzņēmumiem jau tagad būtu vērtīgi sekot līdzi šim procesam, lai zinātu, kādi noteikumi varētu mainīties produktu ražošanā, kas būs jāņem vērā, laikus plānot investīcijas. “Nozīmīga joma apritīgumā ir enerģētika, jo galu gala, ne tikai runājot par atjaunīgo enerģiju, ko var ražot arī no lauksaimniecības atkritumiem (biometāns), bet arī gudri izmantojot atkritumu reģenerāciju (waste -to- energy), kā to dara daudzviet Eiropā, ražošanā izmantojot pārstrādātus materiālus vai tādu ražošanas veidu, kas atstāj mazāku ietekmi uz vidi. Eiropai un Baltijas valstīm it sevišķi aizvien vairāk meklējot veidus, kā kļūt enerģētiski neatkarīgākām, šis ir jautājums, kas jārisina,” uzsver A. Baltbārde. Viņa gan norāda, ka uz apritīgumu būtiski raudzīties ne tikai no lielo politikas jomu, bet arī no sabiedrības skatupunkta, jo tikpat būtiski šos principus iedzīvināt cilvēku ikdienā.
Jau ir darba plāns
“Pēdējā gada laikā esam izstrādājuši rīcības plānu darbam līdz 2030. gadam, ko visu pašvaldībā varētu darīt, ko varam darīt paši ar savu īpašumu, savu mantu — efektīvāk izmantot tos resursus, kas ir pašvaldības un tās iestāžu rīcībā, piemēram, nemetot ārā to, kas varētu būt noderīgs citam, to īstenojot ar mantu (resursu) maiņu. Tāpat pašvaldība var ietekmēt procesus pilsētā, pasākumos plašāk izmantojot depozīta traukus, veicināt iedzīvotāju vēlmi labot (remontēt) priekšmetus, nevis tos izmest u.tml.,” uz jautājumu, ko pašvaldība var darīt aprites ekonomikas veicināšanai, atbild T. Linkaits. Viņš arī kā būtisku virzienu uzsver sadarbību ar uzņēmumiem un labo piemēru rādīšanu.
Izaicinājumu netrūks
“Aprites ekonomikas principu iedzīvināšana visplašākajā šā vārda nozīmē prasa ieguldījumus, turklāt ne tikai normatīvo aktu sakārtošanu, bet arī ieguldījumus zinātnē un tehnoloģiskajā attīstībā, vienlaikus tā ir arī domāšanas maiņa, proti, saskatīt, ka tās ir ne tikai investīcijas vai tēriņi, bet arī iespējas – inovācijām, jaunām biznesa nišām,” uzsver A. Baltbārde. Viņa uzsver, ka valsts un pašvaldības rokās jau tagad ir instrumenti, kā bez būtiskiem tēriņiem var veicināt apritīgumu. “Zaļais publiskais iepirkums ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, kā pašvaldības un valsts var stimulēt apritīgumu, samazināt negatīvo ietekmi uz vidi un veicināt resursu efektīvu izmantošanu caur to atkārtotu izmantošanu,” tā A. Baltbārde. Viņa atgādina, ka aprites ekonomikas indeksa komandas apkopotie Iepirkumu uzraudzības biroja dati liecina, ka zaļo publisko iepirkumu 2023. gadā pašvaldības caurmērā ir izmantojušas biežāk nekā valsts pārvalde, proti, 2023. gadā 12% no pašvaldībās izsludinātajiem iepirkumiem bija ar vides aizsardzības prasībām, bet valsts pārvaldē – 7%.
#1/2
SIA Laflora attīstības direktore un Stādu un kūdras inovāciju fonda valdes priekšsēdētāja Sabīna Alta.
