Pēdējos mēnešus arvien skaļāk Latvijā sāk runāt par to, ka trūkst būvmateriāli un tādēļ arvien vairāk jādrupina un jāpievieno būvmaisījumiem otrreizēji izmantojamais betons, asfalts un citi materiāli.

Šīs runas nav bez pamata – atvest šķembas no karjera līdz Rīgai izmaksās apmēram 20 eiro par kubikmetru. Nopirkt drupināta betona šķembas no būvmateriālu pārstrādātāja maksās apmēram 8,50 eiro kubikmetrā. Tas pats ar smiltīm, kuras izmanto dažādu tukšumu un nelīdzenumu aizpildīšanai – jaunas no karjera maksās kādus piecus eiro kubikmetrā, otrreizējās, kas iegūtas drupinot būvmateriālus – apmēram 50 eirocentus kubikmetrā. Vai gan kāds brīnums, ka būvgružu pārstrādātāji nespēj apmierināt pieprasījumu pēc otrreizēji izmantojamiem būvmateriāliem un visas saražotās šķembas un smiltis tiem burtiski izrauj no rokām?

Varētu jautāt – kādēļ gan pilnībā nevarētu pāriet uz otrreizēji izmantojamiem būvmateriāliem. Te diemžēl atduramies pret problēma – otrreizēji izmantojamo drupināto būvmateriālu apjoms ir pilnībā atkarīgs no būvgružu apjoma, kas tiek saņemts no celtniekiem. Turklāt jāņem vērā, ka par būvgružiem notiek konkurence starp pārstrādātājiem un valstu robežu tuvumā pat starptautiska konkurence starp Baltijas valstīm. Vēl viens ierobežojums otrreizējo būvmateriālu izmantošanai ir lielais enerģijas patēriņš, kas nepieciešams to drupināšanai un malšanai.

Kas notiek ar kokmateriāliem pēc tam, kad tie ir kļuvuši par būvgružiem? Un kā vismaz daļai izlietoto kokmateriālu var piešķirt otro dzīvi?

Patiesību sakot, tādu vienotu koka būvgružu nemaz nav, jo visi šīs kategorijas būvgruži iedalās divās lielās grupās – izlietotās koka paletes, kuras dažādos būvniecības darbos uzkrājas ievērojamos apjomos, un paši koka būvgruži, kas ir izlietotie koka dēļi, logu rāmji un dažādi modernie mēbeļu plātņu materiāli, kuros koka putekļi vai skaidas sajauktas ar epoksīdu sveķiem vai citiem materiāliem. Galvenais mehānisms, kā būvnieki un būvgružu savācēji tiek motivēti savākt koka būvgružus ir ražotāja atbildības sistēma jeb RAS. Tā ir sistēma, kuras būtība ir nodrošināt, ka preču ražotāji un tirgotāji sedz atbildību par savu produktu un iepakojuma radītajiem atkritumiem, organizējot to savākšanu, pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, tādējādi samazinot dabas resursu nodokļa (DRN) slogu un veicinot aprites ekonomiku. Vienkārši skaidrojot – ražotājiem, kas ar savu darbību rada atkritumus tiek piemērots dabas resursu nodoklis. Lai no tā atbrīvotos vai samazinātu, tiem jāpiedalās ražotāja atbildības sistēmā. ŠĪ sistēma attiecas arī uz celtniekiem un – ja uzņēmums ir pievienojies ražotāja atbildības sistēmai un izpilda tās prasības, tad DRN var nemaksāt pilnā apjomā vai arī nemaksāt nemaz.

Latvijas Republikas Senāts (Senāts) 2025. gada 23. decembrī pieņēma spriedumu lietā SKA-170/2025, kurā vērtēja, vai Konkurences padome (KP) drīkst balstīt savus lēmumus uz operatīvās darbības laikā iegūtiem pierādījumiem, tostarp slepeni ierakstītu sarunu audioierakstu atšifrējumiem.

KP 2021. gadā pieņēma lēmumu par karteļa konstatēšanu iepirkumos būvniecības jomā, lēmumu pamatā balstot uz operatīvo darbību laikā slepeni iegūtu personu sarunu audioierakstu atšifrējumiem, kurus KP nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Administratīvā apgabaltiesa vēlāk pievienojās KP pamatojumam un KP lēmumu atstāja spēkā.

Jau tobrīd sākās plašas publiskas diskusijas par zaudējumu piedziņu no lietā iesaistītājām juridiskajām personām, kas vainu nebija atzinušas un KP lēmumu pārsūdzējušas. Tā laika ģenerālprokurors un citas publiskas personas tiesu uzskatīja par formalitāti un aicināja pasūtītājus jau tobrīd vērsties ar zaudējumu atlīdzības prasībām pret ‘vainīgajiem’ būvniekiem, vilcināšanās gadījumā draudot ar kriminālatbildību. Sarunas no Konkurences padomes lietas nez kādā veidā nonāca pie žurnālistiem, kas dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām izveidoja iknedēļas svētdienas raidījumu otrdienā un izgaismoja sarunās pieminētās publiskās personas. Tādā veidā kāds ministrs Saeimas vēlēšanās tiks izsvītrots, bet kāds ar konkurences iestādes darba pieredzi kļuva par Saeimas deputātu. Notika linča tiesa.

2025. gada sākumā tika pārskatītas KP prioritātes un noteikti konkrēti snieguma rādītāji, proti, KP kā vienu no prioritātēm izvirzīja apņemšanos mainīt iestādes darbības formātu – fokusējoties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, inovatīviem un proaktīviem veidiem, kā atklāt un novērst pārkāpumus, daudz atvērtāku un caurspīdīgāku sadarbību un komunikāciju. Šobrīd, gada vidū, secināms, ka KP ir izdevies kļūt efektīvākai un sasniegt plānoto, krietni pārsniedzot rezultātus, kādi bijuši visa pagājušā gada ietvaros.

Inovācijas, kas palīdz identificēt aizliegtas vienošanās un pirmā kopīgā inspekcija ar Baltijas kolēģiem

Gada sākumā KP pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā.

Arī turpmāk KP plāno, izmantojot digitālos rīkus, proaktīvi uzraudzīt, vai kādā no tirgiem nav novērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu.

Lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū ir nozīmīga arī cita aspekta dēļ – pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstī, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu kolēģiem. Sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju procesuālo darbību veikšanā iezīmē KP starptautiskās sadarbības spēju stiprināšanos un izaugsmi.

Konkurences padome (KP) saņēmusi Turcijas tūrisma uzņēmējam Nešetam Kočkaram piederošās SIA "Baltic World" (tūroperators "Anex Tour") apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Lietuvas tūrisma operatoru "Novaturas", aģentūru LETA informēja KP.

"Baltic World" veic saimniecisko darbību Latvijā un darbojas kā tūrisma operators Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmums organizē un pārdod kompleksos tūrisma ceļojumus uz dažādiem galamērķiem ārvalstīs, kas ietver lidojumus, naktsmītnes, transfērus un ekskursijas.

Kompānijas īpašnieks Kočkars ir starptautisks uzņēmējs un investors, kurš darbojas galvenokārt tūrisma un ar to saistītajās nozarēs, nodrošinot plašu ceļojumu pakalpojumu klāstu, ieskaitot aviopārvadājumus, viesnīcu pārvaldību un ceļojumu organizēšanu. KP informē, ka Kočkara kontrolē atrodas vairāk nekā 50 uzņēmumu.

Savukārt "Novaturas" ir tūrisma pakalpojumu sniedzējs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmums sniedz kompleksos tūrisma pakalpojumus uz dažādiem atpūtas galamērķiem, iekļaujot aviopārvadājumus, naktsmītnes, transfēru, kā arī citus pakalpojumus, piemēram, gidus, apskates/ekskursiju ceļojumus, izmantojot aviopārvadājumus. Latvijā saimniecisko darbību veic SIA "Novatours", kas ir reģistrēta kā tūrisma operators un tūrisma aģents.

Lai arī publiskajā telpā saistībā ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām šobrīd diskusiju fokusā ir priekšlikumi par kapitāla tirgus attīstību, kas virzāmi sākotnējam publiskam piedāvājumam, ne mazāk aktuāls jautājums, par ko jau ilgstoši runā Latvijas uzņēmēji, ir šādu kapitālsabiedrību iesaistīšanās komercdarbībā, kā arī šādu uzņēmumu eksistences nepieciešamība kā tāda.

Ar nožēlu jāsecina, ka jautājumi par konkurences neitralitāti un godīgas konkurences nodrošināšanu jau ilgstoši stagnē.

2024.gads Latvijā iezīmēja to, ka, šķiet, pirmo reizi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savā pārskatā par Latviju ietvēra problemātiku par konkurences neitralitāti, kas pēc būtības ir ļoti specifisks un šaurs nacionāla līmeņa jautājums. Vai faktam, ka problemātikai par valsts un pašvaldības iesaisti komercdarbībā, ko jau ilgstoši aktualizē privātā sektora pārstāvji, uzmanību pievērsusi arī OECD, nevajadzēja būt kā sarkanajam karogam politikas veidotājiem Latvijā, ka to nepieciešams risināt?

OECD secinājums ir sekojošs: izvērtējums par regulējuma un valsts kapitālsabiedrību klātbūtnes ietekmi uz konkurenci joprojām ir vājš. Šķēršļi jaunu uzņēmumu ienākšanai pakalpojumu nozarēs ir augsti.

Biznesa skolas, dažādi guru un viedokļu līderi uzsver, cik liela nozīme uzņēmējdarbības attīstībā ir investīcijām, tehnoloģijām, pareizai finanšu un personāla vadībai, stratēģijai un vēl veselai virknei lietu par kurām māca biznesa skolas. Taču parasti netiek ievērots kāds faktors, kuram ir milzu nozīme biznesa veidošanā – personiskajām attiecībām.

Latvija ir maza valsts, kurā gandrīz visi, kas darbojas noteiktā nozarē, viens otru pazīst. Tādēļ cilvēciskajiem kontaktiem ir ļoti liela nozīme. Mans ikdienas darbs saistīts ar būvgružu izvešanas organizēšanu un cilvēku komunikāciju. Protams, liela nozīmi celtnieku acīs ir tam, par kādu cenu var izvest būvgružus, taču tikpat svarīgi ir tas, ka pretī ir pazīstams cilvēks, ar kuru viegli un ērti komunicēt.

Būvdarbu objekta vadītāja darba diena ir ļoti saspringta un tā paiet risinot vienu problēmu pēc otras. Tādēļ augsti tiek vērtētas vienkāršas un enerģiju lieki nepatērējošas komunikāciju formas - iespēja vienkārši piezvanīt vai pat sazināties lietotnē “Whatsapp”, kas, patiesību sakot, manā ikdienā ir vissvarīgākā aplikācija. Ja būvdarbu vadītājam ir laiks mierīgi apsēsties un salīdzināt cenas un citus piedāvājuma parametrus, tad viņš to dara. Taču ļoti daudzos gadījumos izvēle tiek izdarīta balstoties uz iepriekšējo sadarbības pieredzi un pozitīvajām vai negatīvajām emocijām, kas tajā gūtas. Atsauksmes par veiksmīgu un patīkamu vai, gluži otrādi, neveiksmīgu un nepatīkamu sadarbību tiek nodota personiskās sarunās ar citiem kolēģiem un šādi izplatās pozitīva vai negatīva slava. Tādēļ personiskajām attiecībām un klientam emocionāli komfortablai komunikācijai ir un būs milzu loma Latvijas uzņēmējdarbībā. Bez tam - tā kā otrs būtiskais pakalpojuma izvēles faktors ir izmaksas, tad pazīstamiem klientiem, tādiem, ar kuriem jau iepriekš strādāts un ir labi zināmi apstākļi, ir vieglāk piedāvāt labāko piedāvājumu.

Kas patērētājam būtu jāzina par stikla atkritumiem Latvijā? Kā nodrošināt, ka stikls tiek izmantots atkārtoti, nevis izmests atkritumos? Ir dažas lietas, ko vajadzētu zināt patērētājiem, ja tiem rūp taupīga attieksme pret dabas resursiem un planētas nākotne.

Stikls, kas nonāk dzērienu iepakojuma savākšanas punktos, un tas stikls, kuru vāc būvgružu savākšanas uzņēmumi – tie ir divi dažādi stikla veidi, ar kuriem strādā dažādi uzņēmumi. Šie stikla veidi to savākšanas un pārstrādes gaitā nekur nesajaucas un arī pārstrādāti tiek dažādos stikla pārstrādes uzņēmumos. Gan krāsainais, gan bezkrāsainais dzērienu stikla iepakojums atkal tiek pārstrādāts jaunās vīna, alus un citu dzērienu pudelēs, jo tīrs, pa krāsām sašķirots stikls ir pārstrādājams gandrīz bezgalīgi un tas nezaudē savas īpašības. Pa krāsām sašķirotās stikla pudeles tiek samaltas šķembās un un pēc tam pārkausētas jaunās pudelēs. Šajā procesā ļoti svarīgi ir pareizi visu sašķirot, jo netīrumi, citu krāsu piejaukumi un citi materiāli, piemēram, keramika vai logu stikls, ļoti traucē pārstrādes procesu.

Noslēdzies atklātais konkurss uz Konkurences padomes priekšsēdētāja amatu, un amatam tiek virzīta Ieva Šmite.

I. Šmite līdz šim Konkurences padomē ieņēma Aizliegtu vienošanās departamenta direktores amatu, savukārt no 2025.gada 16.janvāra ir Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja.

I. Šmite Konkurences padomē darbu sāka 2008.gadā kā Juridiskā departamenta juriskonsulte. No 2013.gada viņa strādā Aizliegtu vienošanos departamentā, kopš 2015.gada ieņēmusi šī departamenta direktores amatu. Viņas vadītā struktūrvienība izmeklējusi vairākas nozīmīgas pārkāpumu izpētes lietas - būvnieku karteli, ceļu būves karteli, autobusu karteli.

I. Šmite ieguvusi bakalaura un maģistra grādus tiesību zinātnē Biznesa augstskolā "Turība".

Kā vēstīts iepriekš, pretendentu atlase Konkurences padomes priekšsēdētāja amatam notika trīs kārtās. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēja iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēja uz komisijas uzdotajiem jautājumiem un prezentēja savu redzējumu par priekšlikumiem Konkurences padomes rīcībai, lai veicinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju. Savukārt konkursa trešajā kārtā tika vērtētas pretendentu vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, pārmaiņu vadīšana un komandas vadīšana.

Iepriekš jau vēstīts, ka “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos aizliegtās vienošanās. Tikmēr Konkurences padome (KP) jau paziņojusi, ka saskata vairākus būtiskus riskus karteļu kriminalizācijas gadījumā.

Par karteļu izmeklēšanu atbildīgā iestāde uzskata, ka līdzšinējie rezultāti karteļvienošanos apkarošanā ir pierādījuši esošā administratīvā regulējuma efektivitāti. Tādēļ šobrīd būtiskāk ir saglabāt un pilnveidot esošo instrumentu klāstu administratīvajā procesā, kas veiksmīgi darbojas un ir raksturīgs lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, nevis ieviest jaunu krimināltiesisku regulējumu, norādīja KP.

Ievērojot šī temata aktualitāti, Dienas Bizness nolēma apkopot informāciju par uzņēmumiem, kurus KP sodījusi par karteļiem kopš 2004. gada, lai iegūtu priekšstatu par to, kādu uzņēmumu vadītājus Saeimas deputāti vēlētos redzēt cietumā.

Konkurences padomes sodītie tirgus dalībnieki par horizontālu aizliegtu vienošanos noslēgšanu (2004-2025)

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut IPAS “Indexo” iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār AS “DelfinGroup”.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.IPAS “Indexo” ir Nasdaq Rīga biržā kotēts uzņēmums. Indexo grupas sabiedrības sniedz valsts fondēto pensiju shēmas (2. pensiju līmenis) un privātās pensiju shēmas (3. pensiju līmenis) pakalpojumus Latvijas teritorijā. Grupā ietilpstošā AS Indexo Banka kopš 2024. gada sniedz bankas pakalpojumus Latvijas teritorijā, kas aptver tādus pakalpojuma veidus privātpersonām kā noguldījumi, kreditēšana, maksājumi un maksājumu karšu apkalpošana.

AS “DelfinGroup” ir licencēts uz tehnoloģijām balstīts finanšu nozares koncerns, kas strādā ar zīmoliem Banknote, VIZIA, kā arī “Rīgas pilsētas lombards”. AS “DelfinGroup” sabiedrību darbība pamatā saistīta ar aizdevumu (kreditēšanas) pakalpojuma tirgu Latvijas un Lietuvas teritorijā, sniedzot patēriņa aizdevumus, pirkuma aizdevumus, kredītlīniju finansēšanas u.c. finanšu pakalpojumus. Tāpat AS “DelfinGroup” grupas uzņēmumi darbojas lietotu preču mazumtirdzniecības tirgū Latvijas un Lietuvas teritorijā.

Konkurences padome (KP) par dalību inženierkomunikāciju būvniecības uzņēmumu kartelī piemērojusi kopumā 513 508 eiro naudas sodu uzņēmumiem "Adapteris", "Alpex", "Infrakom", "Siltumtehserviss" un "Apkure IM".

KP priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ieva Šmite preses konferencē informēja, ka atklātajā kartelī bijušas divas uzņēmumu grupas - Rīgas grupa, kurā bijušas kompānijas "Adapteris", "Alpex", "Infrakom", kā arī Rēzeknes grupa, kurā bija kompānijas "Siltumtehserviss" un "Apkure IM". Abas grupas savstarpēji nebija saistītas.

Pārkāpumu KP konstatēja, pamatojoties uz SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) sniegto informāciju un izpētes laikā papildus iegūtajiem pierādījumiem.

Četri uzņēmumi, izņemot "Infrakom", noslēguši mierizlīgumu ar KP un apņēmušies nepārsūdzēt KP lēmumu, attiecīgi šiem uzņēmumiem par 10% samazināts naudas soda apmērs.

Šmite sacīja, ka pēc KP lēmuma pieņemšanas arī "Infrakom" iesniedzis KP lūgumu slēgt mierizlīgumu. Patlaban notiek šī lūguma izvērtēšana.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Nextwood Two GmbH iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār Sabiedrību ar ierobežotu atbildību KUREKSS.

Izvērtējot darījuma ietekmi uz konkurenci, KP nekonstatēja būtisku kaitējumu efektīvai konkurencei, tādēļ darījums tika atļauts.

Nextwood Two GmbH ir Austrijā reģistrēta holdinga kompānija (pārvaldītājsabiedrība), kura netieši pieder Austrijā bāzētam uzņēmumam HS Timber Group GmbH (HS Timber), kas savukārt pieder privātajam investīciju fondam Evergreen Privatstiftung1. HS Timber ir viens no pasaules vadošajiem kokapstrādes nozares uzņēmumiem, kas darbojas koksnes apstrādes, zāģmateriālu tirdzniecības un bioenerģijas ražošanas jomās. Uzņēmumam ir ražotnes Austrijā, Vācijā, Rumānijā, Somijā un Argentīnā, un tas nodarbina vairāk nekā 2700 darbiniekus, apkalpojot klientus 80 valstīs. HS Timber Latvijā jau pieder kokapstrādes uzņēmums SIA "Vika Wood".

Igaunijas mazumtirgotāji plaši iesaistās negodīgā tirdzniecības praksē attiecībā uz pārtikas ražotājiem, atsaucoties uz Konkurences padomes pētījumu vēsta laikraksts "Postimees".

Martā Konkurences padome anonīmi apjautāja 31 pārtikas ražotāju par piedzīvotu negodīgu tirdzniecības praksi, informēja regulatora juriste Kristīne Trūsa. Aptaujas rezultāti liecina, ka pret pārtikas ražotājiem plaši tiek vērstas gan likumā aizliegtas darbības, gan tādas, kas ir daļēji aizliegtas.

Piemēram, divas trešdaļas respondentu teica, ka ir piedzīvojušas vienpusējas līguma izmaiņas, kas ir viena no likumā aizliegtajām praksēm.

Starp daļēji nelikumīgajām praksēm pārtikas ražotāji minēja, piemēram, nodevas par pārtikas uzglabāšanu, produktu izlikšanu, ja tādas jau nav paredzētas sākotnējā līgumā starp pusēm.

Pēc aptaujas Konkurences padome vairākiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem lūdza informāciju par viņu līgumu partneriem. Pēc analītiķu ieteikuma mazumtirgotājiem arī lūdza arī kopumā 140 līgumus ar pielikumiem. To analīzē atklāti plaši pārkāpumi.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA “Ingka Investments Latvia” iegūt izšķirošu ietekmi pār Sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Sodra mežs”, SIA “RUDA” un Sodra Forest Latvia SIA.

SIA “Ingka Investments Latvia” ir Latvijā reģistrēts uzņēmums, kas nodarbojas ar mežu apsaimniekošanu. Uzņēmuma galvenā darbība ir meža īpašumu apsaimniekošana un pārvaldība, kā arī koksnes un ciršanas tiesību pārdošana. Mazākā apjomā SIA “Ingka Investments Latvia” nodarbojas arī ar lauksaimniecības un meža zemes iznomāšanu. SIA “Ingka Investments Latvia” atrodas Nīderlandes Karalistē reģistrētās sabiedrības Ingka Investments Sustainable Resources B.V. tiešā vienpersoniskā kontrolē, un ir daļā no Ingka Grupas, kuras galējā mātes sabiedrība ir Nīderlandes Karalistē reģistrētā Stichting INGKA Foundation.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Sodra mežs”, SIA “RUDA” un Sodra Forest Latvia SIA (Sodra grupas uzņēmumi Latvijā), pieder Zviedrijas meža īpašnieku asociācijai Södra Skogsägarna ekonomisk förening, kas ir viens no lielākajiem, privātajiem meža apsaimniekotājiem Latvijā. Sodra grupas uzņēmumi, tai skaitā Sodra Forest Latvia SIA meitas sabiedrības SIA “FRAGARIA”, SIA “MYRTILLUS”, “ALFREDSSON LATVIA” SIA un SIA “ZILUPE MEŽS” nodarbojas ar mežkopību, mežistrādi un koksnes tirdzniecību, kā arī nelielos apjomos ar lauksaimniecības un meža zemes iznomāšanu.

Saeima ceturtdien vērtēšanai komisijās nodeva grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz vienkāršot publisku kapitālsabiedrību jeb valsts un pašvaldību uzņēmumu dibināšanas procedūru.

Grozījumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā anotācijā skaidrots, ka šobrīd spēkā esošais regulējums attiecībā uz publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībās ļauj iegūt līdzdalību uzņēmumā tirgus nepilnības apstākļos, radot stratēģiski svarīgas preces un pakalpojumus vai pārvaldot stratēģiski svarīgus īpašumus. Tas rada jautājumus par publisku personu kapitālsabiedrību iespējām apgūt jaunus eksporta tirgus un realizēt inovācijas.

Ar grozījumiem tiks noteikts, ka publiska persona pie nosacījuma, ka tā ne tikai savu funkciju efektīvai izpildei, bet arī tautsaimniecības ilgtermiņa mērķu sasniegšanai, ievērojot konkurences neitralitātes principus, kā arī racionāli un ekonomiski pamatoti izlietojot publiskas personas resursus, var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

Vides apsaimniekošanas nozari 2025. gadā iezīmēja procesu automatizācija un efektivitātes paaugstināšana, aģentūrai LETA pauda vides apsaimniekošanas kompānijas AS "CleanR grupa" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš norādīja, ka 2025. gadā nozarē iezīmējās procesu automatizācija un efektivitātes paaugstināšana, ko veicina gan darbaspēka pieejamības izaicinājumi, gan nepieciešamība samazināt izmaksas. Pieauga ieguldījumi modernās atkritumu šķirošanas, pārstrādes un reģenerācijas tehnoloģijās, kā arī procesu centralizācijā.

Gulbis atzīmēja, ka būtiska tendence bija arī digitālo risinājumu attīstība klientiem, kas ļauj vienkāršot pakalpojumu saņemšanu un uzlabot caurspīdīgumu. Vienlaikus arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta darbinieku iesaistei un motivācijai.

Nozare kopumā arvien skaidrāk pozicionē sevi aprites ekonomikas kontekstā, apliecinot, ka atkritumi tiek uztverti kā resurss.

2024. gada Ārvalstu investoru padomes Latvijā pētījums “Sentiment Index” atklāj, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, joprojām pastāv būtiski izaicinājumi publisko iepirkumu caurspīdīgumā un godīgas konkurences nodrošināšanā, kas bremzē ārvalstu investīciju piesaisti.

Šajā kontekstā Rīgas domes jaunās koalīcijas apņemšanās veicināt godīgu saimniekošanu un līdzekļu izlietojuma efektivitāti ir nozīmīgs un gaidīts solis. Tomēr mobilo pakalpojumu iepirkumu prakse rāda, ka, apvienojot divus savstarpēji atšķirīgus pakalpojumus vienā iepirkumā, kā to dara gan Rīgas digitālā aģentūra, gan SIA “Rīgas nami”, tiek veicināts favorītisms un apgrūtināta ārvalstu investoru iesaiste un attīstība Latvijas tirgū.

Lai veicinātu Latvijas ekonomisko attīstību un uzlabotu investīciju vidi, nepieciešams risināt favorītisma problēmu publiskajos iepirkumos. “Bite Latvija” jau 20 gadus darbojas Latvijā un kopā ar citiem ārvalstu investoriem regulāri norāda uz favorītismu publiskajos iepirkumos ne tikai ministrijās un centrālajā valsts pārvaldē kopumā, bet arī pašvaldībās, piemēram, Siguldas un Augšdaugavas novadu pašvaldībās. Pašreizējā iepirkumu pieeja, ko īsteno divas Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes, liecina par nepilnībām konkurences nodrošināšanā un nerada pārliecību par budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu mobilo pakalpojumu iegādē.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” nepiedalās Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvaldes 27. jūlijā izsludinātajā un šodien noslēgtajā mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā Rīgas digitālās aģentūras vajadzībām, jo tajā nav ņemtas vērā būtiskas nozares ekspertu un ārvalstu investoru rekomendācijas par iepirkuma sadalīšanu daļās, tādējādi radot konkurences ierobežojumus un priekšrocības vienam tirgus dalībniekam.

Noslēdzoties iepirkumam, kļuvis skaidrs, ka piedāvājumu iesniedzis tikai viens pretendents. Konkurences padome jau iepriekš vairākkārt brīdinājusi – ja iepirkuma dokumentācija izstrādāta tā, ka pilnvērtīgi var piedalīties tikai viens mobilo sakaru operators, tad tiek pārkāptas brīvas un godīgas konkurences prasības un apdraudēta iespēja iegūt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.

Kā norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas, šobrīd valsts un pašvaldību iestādes ir aicinātas rīkoties atbildīgi un taupīt budžeta līdzekļus, taču šī rīcība negatīvi pārsteidz – kad pašvaldība pārmaksā, ikvienam iedzīvotājam jāsaprot, ka šī nauda vairs nenonāk skolās, ielās vai veselības aprūpē! Tāpat kā 2022. gada Rīgas digitālās aģentūras iepirkumā, arī šoreiz iepirkuma nosacījumi – tostarp nesamērīgi strukturēta finanšu piedāvājuma sadaļa – liedz pārējiem tirgus dalībniekiem iespēju iesniegt konkurētspējīgus piedāvājumus. Šāda pieeja rada mākslīgu cenu priekšrocību vienam piegādātājam un samazina iespēju pašvaldībai iegūt ekonomiski izdevīgāko pakalpojumu.

Saeimai ir jāatgriežas pie karteļu jautājuma risināšanas, tviterī paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa informē, ka ir vienojusies ar Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju Andreju Judinu (JV), ka šis jautājums tiks atkārtoti skatīts jau tuvākajā laikā. "Te svarīga diskusija gan par esošo normu piemērošanu tiesā, gan par atbildības pastiprināšanu," uzsver premjere.

Siliņa arī apgalvo, ka "Jaunā vienotība" jau iepriekš ir virzījusi priekšlikumu, ka par aizliegto vienošanos kā smagāko konkurences tiesību pārkāpumu nepieciešama kriminālatbildība.

Jau ziņots, ka Augstākā tiesa (AT) ir atcēlusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīti būvniecības komercsabiedrību pieteikumi par Konkurences padomes (KP) lēmuma atcelšanu, un nodevusi lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

Lietuvas Konkurences padome noteikusi 7,5 miljonu eiro sodu Igaunijas uzņēmēja Margusa Linnamē kontrolētais holdingam "MM Grupp" par kinoteātru tīkla "Forum Cinemas Lithuania" pārņemšanu bez nepieciešamās regulatora atļaujas.

Kā ceturtdien informēja konkurences uzraugs, izmeklēšanā sedecināts, ka 2021. gada aprīlī "MM Grupp" bez atbilstošas Konkurences padomes atļauajs pārņēma kontroli "Forum Cinemas Lithuania" un centās integrēt divus lielākos kinoteātrus Viļņā un Kauņā kinoteātrutīkla "Apollo".

Soda summa ir 0,8% no "MM Grupp" gada ieņēmumiem, norādīja Lietuvas Konkurecnes padome.

"MM Grupp" tagad sešu mēnešu laikā ir jāizbeidz pārkāpum - jāsaņem nepieciešamā atļauja vai jāpārdod uzņēmums jaunam pircējam, vai jāatjauno situācija, kāda bija pirms pārņemšanas, proti, "Forum Cinemas Lithuania" nonāk iepriekšējā īpašnieka "Odeon Cinemas Group" kontrolē.

Igaunijas grupas valdes locekle Kristela Volvere paziņoja, ka kompānija pagaidām nav saņēmusi Lietuvas Konkurences padomes lēmumu, taču regulatora apsūdzības uzskata par nepamatotām, tādēļ lēmumu pārsūdzēs. Lēmumu administratīvajā apgabaltiesā iespējams pārsūdzēt mēnēsa laikā pēc tā publicēšanas Lietuvas Konkurences padomes mājaslapā.

Darbinieki vienmēr ir bijuši galvenā uzņēmuma vērtība, neatkarīgi no tā, ar kādu mērķi tas ir dibināts un kādu saimniecisko darbību tas veic. Vienlaikus daudzas organizācijas un uzņēmumi joprojām neapzinās, ka darbinieki var kļūt par to lielāko draudu un kiberdrošības ķēdes vājāko posmu.

Mākslīgā intelekta (MI) straujā attīstība pēdējos gados ir mainījusi organizāciju darbību, taču vienlaikus tā likusi piemirst par būtiskāko — cilvēka lomu organizācijā. Arvien mazāk tiek ieguldīts dabīgajā intelektā, lai gan tieši cilvēks ir katras organizācijas dzīves cikla pamatsastāvdaļa. No lēmuma dibināt uzņēmumu līdz pārvaldības un personāla atlases procesiem — ikvienā no šiem soļiem ir iesaistīts cilvēks. Arī lēmumu par to, kādus MI rīkus ieviest (vai tomēr neieviest), pieņem cilvēks. Organizācijas kļūst tehnoloģiski advancētākas, vienlaikus arī ievainojamākas, neapzinoties, kādu postu uzņēmumam var radīt laikus neapzināti riski.

Cilvēkfaktora riski — no vienkāršas kļūdas līdz apzinātam kaitējumam

Norisinājusies asociācijas "Fintech Latvija" (FLA) un Finanšu ministrijas (FM) pirmā kopīgā darba sanāksme, kurā piedalījās arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Tikšanās mērķis bija uzsākt detalizētu darbu pie nebanku kreditēšanas sektora uzraudzības centralizācijas procesa, lai nodrošinātu pārdomātu un prognozējamu pāreju no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uz Latvijas Bankas uzraudzību.

Puses vienojās, ka pirms informatīvā ziņojuma tālākas virzības valdībā ir nepieciešams ieviest pilnīgu skaidrību par virkni praktiskiem uzraudzības aspektiem.

“Fintech Latvija” uzsver, ka veiksmīgai reformai ir būtiski izstrādāt skaidru "ceļa karti", kas ietvertu prasības, termiņus un praktiskus piemērus pārejai.

Nākamnedēļ sarunu plānots turpināt, pieaicinot nozares pārstāvjus.

“Fintech Latvija” vadītāja Tīna Lūse: “Valdības mērķis ir padarīt valsts pārvaldi efektīvāku un finanšu sektoru dinamiskāku. Nozare šos mērķus vērtē kā atbalstāmus, bet uzskata, ka šī mērķa sasniegšanai nepieciešamas atbildes uz jautājumiem, kuri reāli ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un spēju dinamiski reaģēt uz tirgus tendencēm.”

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2025 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

Lekcijas datums un vieta: 06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

AS “CleanR Grupa” emitētās obligācijas 15 miljonu eiro apmērā no 4.februāra ir iekļautas “Nasdaq” Baltijas regulētajā tirgū, iezīmējot nozīmīgu posmu uzņēmuma attīstības stratēģijā un pāreju uz augstākiem kapitāla tirgus standartiem, informēja “CleanR Grupā”.

Publiskā obligāciju piedāvājuma laikā pieprasījums pēc “CleanR Grupas” obligācijām 2,5 reizes pārsniedza piedāvāto apjomu. Institucionālo un privāto investoru pieprasījums sasniedza 37,8 miljonus eiro, ievērojami pārsniedzot obligāciju piedāvājuma mērķi – 15 miljonus eiro.

“Trīs gadus pēc pievienošanās “First North” tirgum “CleanR Grupa” ir sasniegusi nākamo attīstības pakāpi, ienākot “Nasdaq” regulētajā tirgū. Uzņēmuma apņēmība veidot tīrāku, mūsdienīgāku un ilgtspējīgāku Latviju ir guvusi spēcīgu investoru atbalstu. Apsveicam “CleanR Grupu” ar šo nozīmīgo sasniegumu un priecājamies par vēl vienu Latvijas uzņēmumu, kas kapitāla tirgu saskata kā iespēju – ne tikai sev, bet arī sabiedrībai,” gandarījumu pauž “Nasdaq Riga” valdes priekšsēdētāja Liene Dubava.