Kas patērētājam būtu jāzina par stikla atkritumiem Latvijā? Kā nodrošināt, ka stikls tiek izmantots atkārtoti, nevis izmests atkritumos? Ir dažas lietas, ko vajadzētu zināt patērētājiem, ja tiem rūp taupīga attieksme pret dabas resursiem un planētas nākotne.
Stikls, kas nonāk dzērienu iepakojuma savākšanas punktos, un tas stikls, kuru vāc būvgružu savākšanas uzņēmumi – tie ir divi dažādi stikla veidi, ar kuriem strādā dažādi uzņēmumi. Šie stikla veidi to savākšanas un pārstrādes gaitā nekur nesajaucas un arī pārstrādāti tiek dažādos stikla pārstrādes uzņēmumos. Gan krāsainais, gan bezkrāsainais dzērienu stikla iepakojums atkal tiek pārstrādāts jaunās vīna, alus un citu dzērienu pudelēs, jo tīrs, pa krāsām sašķirots stikls ir pārstrādājams gandrīz bezgalīgi un tas nezaudē savas īpašības. Pa krāsām sašķirotās stikla pudeles tiek samaltas šķembās un un pēc tam pārkausētas jaunās pudelēs. Šajā procesā ļoti svarīgi ir pareizi visu sašķirot, jo netīrumi, citu krāsu piejaukumi un citi materiāli, piemēram, keramika vai logu stikls, ļoti traucē pārstrādes procesu.
Taču, patiesību sakot, tas stikls, kas visvairāk interesē stikla pārstrādes rūpnīcas, nav vis dzērienu iepakojums, bet gan stikls, kas tiek savākts no ražotājiem – brāķis, ražošanas atgriezumi u.c., kā arī ēku nojaukšanā radītie stikla atkritumi. Kāpēc tā, ir viegli paskaidrot, jo stikla pārstrādē ļoti svarīgs ir stikla ķīmiskais sastāvs un tā piemaisījumi - pārstrādes rūpnīcas ir specializējušās noteikta veida stikla pārstrādē. Latvijā būtībā runa ir par triju veidu stikla atkritumiem, kas tiek radīti būtiskos apjomos.
Pirmkārt, tas ir laminētais stikls, kurā starp divām stikla loksnēm tiek ievietota polimēru plēve un tad visa konstrukcija sakausēta kopā. Šādu stiklu pazīst visi autovadītāji, jo to izmanto automašīnās - svarīgākā šī stikla īpašība ir tā, ka tam plīstot lauskas paliek pie plēves, samazinot ievainojumu varbūtību negadījumos. Tādēļ svarīgs šī stikla atkritumu avots ir auto servisi, kas maina automašīnu stiklus. Tāpat šādu stiklu izmanto arī veikalu skatlogos vitrīnās, fasāžu, durvju un logu stiklojumā, nojumēs u.c. – visur, kur vajadzīgs triecienizturīgs un ugunsdrošs stikls.
Otrs būtiskais stikla veids ir selektīvais stikls. Tas ir stikla veids ar speciālu pārklājumu, kas ļauj lielai daļai redzamās gaismas iet tam cauri, bet samazina siltuma jeb infrasarkanā starojuma izkļūšanu vai iekļūšanu telpās, tādējādi uzlabojot logu siltumizolāciju un samazinot enerģijas patēriņu ēkās. Kā jau no apraksta noprotams, šādu stiklu izmanto logu un fasāžu stiklojumam vietās, kur nepieciešams uzlabot siltumizolāciju un energoefektivitāti. Visbeidzot trešais stikla veids, ko Latvijā ražo ir pretatspīduma stikls, ko izmanto muzejos, mākslas darbu ierāmēšanai, arhitektūrā un arī elektroniskajos displejos, šo stiklu ražo pazīstamais Latvijas uzņēmums “GroGlass”.
Kas notiek ar savāktajiem un sašķirotajiem stikla atkritumiem? Sākumā stikls tiek smalki sadauzīts, tad ar optisko ierīču, vibrogaldu un magnētu palīdzību attīrīts no dažādiem piemaisījumiem – plēvēm, metāla gabaliņiem u.c – un pēc tam samalts. Tālāk tas tiek transportēts uz tuvākajām stikla pārstrādes rūpnīcām. “Groglass” ražotā pretatspīduma stikla atkritumi nonāk “Interminglass” pārstrādes rūpnīcā Volbricā, Silēzijas vojevodistē, Dienvidpolijā.
Šis uzņēmums ir reģionālais līderis stikla pērlīšu ražošanā atstarojošām ceļu un skrejceļu marķējumiem, kā arī patēriņa precēm. Iemesls kādēļ ceļu marķējums tumsā atstaro automašīnu lukturu gaismu ir tieši šo sīko stikla pērlīšu klātbūtne. Laminētais stikls tiek vests uz “Guardian” fabriku Čenstohovā, arī Silēzijas vojevodistē, kur no tā tiek ražots flotācijas stikls (izejviela stiklam ar dažādiem pārklājuma veidiem, zemas emisijas un saules kontroles pārklājuma stikla izstrādājumi, kā arī laminēts stikls dzīvojamām un komerciālām vajadzībām. Visbeidzot, selektīvā stikla atkritumi nonāk “Saint-Gobain” fabrikā Dabrova Gorničā, kur tas atkal pārtop stikla izstrādājumos un risinājumos fasādēm, logiem un interjeram.
Stikla atkritumu savākšana nav īpaši liels bizness Latvijā. Piemēram, tādam būvgružu un industriālo atkritumu savākšanas uzņēmumam kā “Ekobaze Latvia” tas veido ap 5% no visa apgrozījuma. Mēs pieņemam visa veida stiklu – auto stiklu un citu laminēto stiklu, stikla paketes, logus gan ar koka, gan plastmasas rāmjiem, kā arī vecu logu stiklu no siltumnīcām, vitrīnām un mājām. Neskatoties uz to, ka šī biznesa apjoms nav īpaši liels, sabiedrībai stikla atkritumu savākšana ir svarīga no ekoloģiskā un iedzīvotāju drošības viedokļa.
Ja gribat būt pārliecināti par to, ka jūsu radītie stikla atkritumi tiešām tiek pārstrādāti un atgriezti atpakaļ apritē, tad vissvarīgākais, ko iedzīvotāji un uzņēmumi var darīt ir šķirot tos atsevišķi, nevis mest vispārējo atkritumu urnās vai konteineros. Atsevišķi šķirotais stikls tiks garantēti pārstrādāts un atkal izmantots, bet vispārējos atkritumos izmestais stikls neizbēgami nonāks atkritumu poligonos, kur tas saglabāsies gandrīz mūžīgi, jo stikls dabā nesadalās, tas tikai mehāniski sadalās arvien mazākos un mazākos gabaliņos.
