Pirmssvētku laikā par dāvanām mēdzam domāt ne tikai ģimenes un draugu lokā, bet arī darba tirgus kontekstā. Arī darba devēji plāno saliedēšanās pasākumus, dāvanas, balles un “kaut ko jauku darbiniekiem” gada izskaņā. Visdrīzāk, ka gardumu grozs vai svecīte ar salaveci var neatrisināt to, kā darbinieks pie mums jūtas pārējo gadu, ja organizācija nedomā par darbinieku ilgtermiņā, nodrošinot iekļaujošu un vērtīgu labumu grozu, kas ne vienmēr nozīmē lielas prēmijas gada beigās.

Kā tika noskaidrots personāla atlases uzņēmuma ‘Morgan McKinley’ veiktajā globālajā pētījumā 2023. gadā – 43% uzņēmumu ir saskārušies ar grūtībām piesaistīt jaunus talantus, jo nav spējuši konkurēt atalgojuma un labumu grozu ziņā. Laikā, kad runājam par taupības pasākumiem, daļa darba devēju mēdz mesties pie labumu grozu samazināšanas darbiniekiem ar mērķi ietaupīt pēc iespējas vairāk, taču taupības laiks nav iemesls “nogriezt” labumus - tas drīzāk ir brīdis pārskatīt tā saturu, izvērtējot kuri labumi patiešām ir nozīmīgi darbiniekiem, ko mēs vēlamies ar to panākt un kā tas spoguļo mūsu organizācijas vērtības.

Pirms ķerties pie konkrētu labumu saraksta, priekšplānā vēlētos izvirzīt organizācijas definētās vērtības un labumu groza mērķi, uzdodot vairākus fundamentālus jautājumus – kāpēc mēs vispār ieguldām tajos labumos; ko mēs īstenībā cenšamies mainīt; kas ir tā uzvedība, kuru mēs vēlamies redzēt; ko mēs gribam patiešām panākt ar šiem labumiem un kas ir mūsu mērķis, izvēloties konkrētos labumus. Šie mērķi var būt daudz un ļoti dažādi, piemēram, darbinieku apmierinātība ar darba vidi, motivācija, iesaiste, darba sniegums, nostrādātais laiks organizācijā u.c. Bieži vien iespējams novērot, ka labumu sistēma tiek izmantota arī kā tāds ārējā tēla virzīšanas un veidošanas viena no komponentēm, kas arī nav mazsvarīgi. Raugoties uz šiem mērķiem, ir diezgan svarīgi, ka mēs saprotam, kas mums patiesi interesē kā organizācijai, balstoties mūsu vērtībās. Labumu grozs ir rīks, kas ir mūsu rokās, ar kuru mēs patiešām varam dizainēt uzvedības izmaiņas un panākt to, ko mēs gribam redzēt organizācijā vairāk vai mazāk.

Ķīnas noteiktās sankcijas divām Lietuvas bankām - "Urbo bankas" un "Mano bankas" - būtiski neietekmēs nedz to darbību, nedz visu Lietuvas banku sistēmu, paziņoja Lietuvas centrālā banka un ekonomikas un inovāciju ministrs Luks Savicks.

"Lietuvas Bankas provizoriskais vērtējums liecina, ka šim lēmumam nebūs būtiskas ietekmes uz valsts finanšu sistēmu vai pašu banku darbību, jo minēto banku biznesa modeļi ir orientēti uz vietējo tirgu," trešdien norādīja Lietuvas Banka.

Tā piebilda, ka centīsies noskaidrot iemeslus sankciju piemērošanai tieši šīm bankām.

Arī Savicks sacīja, ka nav saņēmis norādes, ka gaidāms šāds lēmumu, taču apliecināja, ka tam nebūs būtiskas ietekmes.

"Ir jautājumi par to, kāpēc izvēlētas tieši šīs nelielās Lietuvas bankas, bet tajā pašā laikā, kā norāda eksperti, tur noteikti nav tik būtiskas ietekmes, īpaši attiecībā uz ekonomiskajām saitēm ar Ķīnu," žurnālistiem klāstīja ministrs.

Ķīna noteikusi sankcijas divām Lietuvas bankām - "Urbo bankas" un "Mano bankas", trešdien paziņoja Ķīnas Tirdzniecības ministrija.

Kā norādīja ministrijā, sankcijas noteiktas kā atbilde uz Eiropas Savienības (ES) jūlijā pieņemto 18.sankciju pakotni Krievijai, kurā tika iekļautas divas Ķīnas bankas.

Tādā veidā ES cenšas ierobežot Maskavas kontaktus ar starptautiskajiem partneriem, lai panāktu kara Ukrainā izbeigšanu.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija uzsvēra, ka Pekina stingri iebilst pret ES lēmumu par sankcijām, tādēļ nolēmusi atbildes sankciju sarakstā iekļaut divas ES bakas - "Urbo bankas" un "Mano bankas". Organizācijām un personām Ķīnā aizliegts iesaistīties darījumos, sadarbībā un citās darbībās ar abām Lietuvas finanšu institūcijām.

ES sankcijas pret divām Ķīnas bankām vērsa, jo Rietumvalstu vērtējumā tās ir saistītas ar Krievijas militāro rūpniecību.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs "Bite Latvija" 20 gadu pastāvēšanas laikā šogad darbinieku papildu labumu programmās investēs līdz šim lielāko – trīs miljonus eiro – summu, kas ir par 10 % vairāk nekā pērn. Lielākā investīciju daļa tiks novirzīta veselības apdrošināšanai, iemaksām 3. pensiju līmenī un citām ilgtermiņa labbūtības iniciatīvām.

Kā norāda Endija Kaševska, "Bite Latvija" Klimata kontroles vadītāja, konkurētspējīgs “labumu grozs” ir viens no galvenajiem faktoriem, izvēloties darba vietu, tāpēc papildus draudzīgai un atvērtai darba videi, uzņēmumam ir būtiska darbinieku apmierinātība ar piedāvātajiem labumiem, kas atbilst viņu vajadzībām. Šo pieeju uzņēmums ievēro arī jaunajos birojos Jelgavā un Rēzeknē, kur kopumā strādā ap 280 darbinieku.

“Atverot divus reģionālos birojus īpašu uzmanību pievērsām jaunajiem kolēģiem un viņu vajadzībām reģionos. Piemēram, Rīgas birojā jau vairākus gadus jūlijā tiek organizēta bērnu pieskatīšana jeb Bites bērnudārzs, tāpat birojā kolēģiem ir pieejamas ārstnieciskās vingrošanas nodarbības. Līdzīga veida iniciatīvas tiks īstenotas arī Rēzeknē un Jelgavā, lai kolēģiem sniegtu vienādu pieeju labbūtības veicināšanā. Šīs aktivitātes ir tikai daļa no plašāka ieguldījumu plāna, kas vērsts uz reģionu attīstību," stāsta E. Kaševska.

Eiropas finanšu jomā pēdējos gados vērojamas pārmaiņas, ko eksperti raksturo kā strukturālu pagriezienu — kooperatīvās bankas un krājaizdevu sabiedrības attīstās krietni straujāk nekā tradicionālās komercbankas. Šī tendence Lietuvā ir skaidrojama ar izteiktu krājaizdevu apvienību pārvaldītā kapitāla pieaugumu un aizdevumu portfeļu apjoma palielināšanos.

Šo pārmaiņu, kas finanšu sektorā novērojama jau teju desmit gadu, veicina vairāki faktori, apgalvo Mindaugs Vijūns [Mindaugas Vijūnas], Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrības (LCKU) valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. LCKU, kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību grupu Baltijā, šobrīd pirmo reizi emitē subordinētās obligācijas ar peļņu 8–8,25%.

"Vispirms jāmin, ka klientu vēlmes ir mainījušās – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi, kuri vairākus gadus dzīvojuši nenoteiktībā un pastāvīgā ģeopolitisku un ekonomisku faktoru ietekmē, vēlas sadarboties un meklē tādus finanšu partnerus, kuri strādā ļoti paredzami un atbildīgi. Tas precīzi atbilst tam, kā savu darbību veic krājaizdevu sabiedrības Lietuvā un kooperatīvās bankas Eiropā. Otrkārt, kooperatīvajām iestādēm ir cieša saikne ar vietējo ekonomiku, tādēļ to lēmumi par aizdevumiem atspoguļo reģiona vajadzības un ļauj veikt precīzāku risku novērtējumu," skaidro M. Vijūns [M. Vijūnas].

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

Digitālā vide mūsdienās ir centrālais instruments, ar kura palīdzību attīstītāji un pārdevēji var sasniegt potenciālos pircējus, norāda Maiks Dorfmans (Mike Dorfman), digitālā mārketinga aģentūras RocketScience vadītājs.

Digitālā mārketinga lielākā priekšrocība ir iespēja izmērīt gandrīz visu, jo pareizi izveidota analītika skaidri parāda, kuri kanāli noved pie darījuma, kurā posmā potenciālais klients pazūd un ko nepieciešams uzlabot, stāsta M.Dorfmans. Viņš atzīmē, ka dati ļauj ne tikai salīdzināt rezultātus ar nozares etaloniem, bet arī sekot līdzi sava projekta dinamikai un saprast - vai aktivitātes sniedz izaugsmi, vai arī rādītāji pasliktinās. Tas ļauj ātri un ērti izvērtēt efektivitāti un pieņemt lēmumus, balstoties uz datiem, nevis pieņēmumiem vai intuīciju, pauž RocketScience vadītājs.

Kā jūs raksturotu digitālā mārketinga lomu nekustamā īpašuma projektu pārdošanā?

Kanāda sevi agrāk nav uzskatījusi par tiltu starp ASV un Eiropas valstīm, tomēr tagad sāk apjaust, ka tai šajā ziņā varētu būt lielāka loma, intervijā drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference 2025" gaitā uzsvēra starptautisko attiecību, aizsardzības un ģeoekonomikas eksperts, Kanādas konsultatīvās grupas "Pendulum" līdzdibinātājs Džonatans Berkšīrs Millers.

"Agrāk sevi neuzskatījām par tiltu, bet domāju, ka tagad, vērojot šo spriedzi Vašingtonas un Briseles attiecībās, sākam apjaust, ka Kanādai varētu būt lielāka loma. Mēs varam būt tilts arī Arktikā, jo esam Arktikas valsts, un tādas ir arī vairākas ES un NATO valstis, kuras visas ir satrauktas ne tikai par to, ko [ASV prezidents Donalds] Tramps saka par Grenlandi, bet arī par to, ko Arktikā vairāk un vairāk dara Krievija un Ķīna," norādīja Millers.

Viņš cer, ka tagad Kanāda uzņemsies mazliet vairāk no šīm funkcijām. Arī jaunais Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs ļoti iestājas par transatlantisko sadarbību, cenšas panākt, lai Kanāda ne tikai atbalstītu Ukrainu, bet arī veidotu saikni ar Eiropu.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos, norāda, ka uzņēmēju optimisms pieaug, iezīmējot labāko noskaņojumu kopš 2019.gada janvāra.

Tomēr šis rādītājs vairāk demonstrē noskaņojumu un cerības par uzņēmējdarbības vidi un valsts ekonomikas apstākļiem nākotnē, jo esošā situācija tiek vērtēta piesardzīgi - valsts ekonomisko aktivitāti novērtējot vien ar 39.6 punktiem. Svarīgi šo nākotnes optimismu nenobremzēt un nesagraut, bet gan stiprināt, ieklausoties uzņēmēju un tos pārstāvošo organizāciju rekomendācijās.

LTRK un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2025.gada 2. ceturkšņa LTRK indeksa pētījumā noskaidrots, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem datiem, šajā laika posmā indeksa vērtība ir palielinājusies par 2 punktiem un tā ir atgriezusies virs 50 punktu atzīmes, liecinot par pieaugošu uzņēmēju optimismu. Pēdējo reizi šāds optimisma rādītājs bija vērojams vēl pirms Covid 19 pandēmijas un tai sekojošajiem ekonomikas izaicinājumiem. Šo rādītāju veido lielākoties uzņēmēju pozitīvās cerības par valsts ekonomiskās situācijas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nākotnē. Šobrīd ir īpaši svarīgi, lai valdības veidotāji nepieviltu uzņēmēju cerības un pieņemtu lēmumus, kas sekmētu ekonomikas un biznesa attīstību.

Tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšanai Eiropas elektroenerģijas tirgus gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos pāries no 60 minūšu uz 15 minūšu tirdzniecību, informē elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora (PSO) AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārstāvji.

Lai nodrošinātu plašu atjaunīgās enerģijas ģenerācijas attīstību un ieviestu plašāku konkurenci, gan paplašinot tirgu ģeogrāfiski, gan ieviešot jaunus pakalpojumu veidus, Eiropas PSO un elektroenerģijas biržas vairāku gadu garumā ir strādājušas pie elektroenerģijas tirgus modeļa pilnveidošanas. Viena no izmaiņām ir tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšana, ko panāk ar pāreju no 60 minūšu tirdzniecības uz 15 minūšu tirdzniecību gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos. Šajā procesā nākamais solis ir pāreja uz 15 minūšu tirdzniecības periodu elektroenerģijas nākamās dienas tirgū visā Eiropā ar pirmo elektroenerģijas piegādes dienu jaunajā režīmā šodien.

Saskaņā ar Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdoto Eiropas orderi Francijā aizturēts likvidējamās "Latvijas krājbankas" kādreizējās mātesbankas, likvidētās Lietuvas bankas "Snoras" bijušais līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs, kuram Lietuvā piespriests 10,5 gadu cietumsods par bankas līdzekļu piesavināšanos lielā apmērā, ceturtdien paziņojusi Lietuvas Ģenerālprokuratūra.

Sākta juridiskā procedūra Krievijas pilsoņa Antonova izdošanai Lietuvai, žurnālistiem sacīja Lietuvas ģenerālprokurore Nida Grunskiene.

Ģenerālprokurore piebilda, ka viņas rīcībā nav informācijas par to, kur pašlaik slēpjas bijušais "Snoras" ģenerāldirektors Raimonds Baranausks, kuram arī Lietuvā piespriests 10,5 gadu cietumsods.

Antonovs aizturēts Francijas Bretaņas reģionā. Lietuvas Ģenerālprokuratūra Eiropas orderi viņa aizturēšanai izdevusi 9. decembrī.

Jau ziņots, ka pagājušā gada novembrī Viļņas apgabaltiesa Antonovam un Baranauskam aizmuguriski piesprieda 10,5 gadu cietumsodu par bankas līdzekļu piesavināšanos lielā apmērā.

Antonova un Baranauska advokāti spriedumu ir pārsūdzējuši. Gaidāms, ka pārsūdzību nākamgad izskatīs Lietuvas Apelāciju tiesa.

Intervija ar Reini Znotiņu, Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektoru.

Gada sākumā medijos bija izskanējušas baumas, ka Latvijā varētu ienākt viens no lielākajiem kripto nozares spēlētājiem? Vai pašlaik vari ko vairāk komentēt?

Kā parasti saka, nav dūmu bez uguns, bet pašlaik es vēl neko konkrētu nevaru komentēt. Varu tikai teikt, ka pēdējo divu gadu laikā esam nopietni strādājuši, lai veidotu likumdošanas vidi blokķēdes nozares attīstībai par pievilcīgāko Eiropas savienībā. Web3 ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc Latvijai ir visas iespējas iegūt savu tirgus nišu, tomēr jau pašlaik šajā nozarē darbojas ļoti daudzi, plaši zināmi zīmoli. Mēs tos redzam uz populāru futbola komandu krekliem, vai arī tie sponsorē F1 un NBA komandas. Šī ir tā reize, kad Latvijai ir iespēja piesaistīt šos pasaules milžus un pēc mūsu aplēsēm jau pirmā gada laikā Latvija varētu saņemt nodokļos vismaz 150 miljonus eiro. Ja esiet pamanījuši, pašlaik valsts pārvalde jau ilgu laiku meklē kā samazināt budžetu, vai nogriezt kultūrai, vai veselībai. Tikai viens nozīmīgs kripto nozares spēlētājs gada laikā dotu šos trūkstošos 150 miljonus, bet potenciāls ir vēl lielāks. Daudziem cilvēkiem ir grūti saprast, vai 150 miljoni gadā nodokļos ir daudz vai maz, bet tad mēs varam salīdzināt ar tādiem zināmiem zīmoliem kā “airBaltic”, vai lielākā veikalu ķēde “Maxima” kuri, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pagājušā gadā nodokļos samaksāja aptuveni 50 miljonus eiro. Viena no vadošajām bankām – SEB Banka vēl 2023.gadā samaksāja Latvijas budžetā 14,8 miljonus. Jāatzīst, ka pagājušā gadā, līdz ar nodokļu paaugstinājumu, arī banku nomaksātie nodokļi palielinājās.

Būvniecības valsts kontroles birojs šobrīd aktīvi strādā pie patvaļīgās būvniecības seku novēršanas vadlīnijām, norādot, ka patvaļīga būvniecība ir visas nozares problēma.

Biroja veiktās aptaujas dati liecina, ka katrs piektais respondents praksē ir saskāries ar patvaļīgas būvniecības gadījumiem vairāk nekā piecas reizes gadā, bet 52% respondentu norāda, ka patvaļīga būvniecība ir aktuāla problēma. Ir gadījumi, kad būvniecība jāsaskaņo arī ar kaimiņu Diemžēl, bet aizvien praksē ir gadījumi, kad dažādi būvniecības projekti netiek saskaņoti ar būvvaldi vai pat zemes īpašnieku.

Piemēram, Jēkabpils gadījums, kad cietuma teritorijā tika veikta patvaļīga būvniecība, to nesaskaņojot ar zemes īpašnieku. Civillikumā ir atrunāti gadījumi, kad būvniecība ir jāsaskaņo pat ar kaimiņu, kur nu vēl ar zemes īpašnieku. Pilnīgi nepareiza ir arī prakse, kad būvniecība tiek veikta vispirms, bet pēc tam tiek organizēts saskaņošanas process. Būtībā to var uzskatīt par pārkāpumu legalizāciju.

Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks, kuru vajā skandāli saistībā ar viņa biznesa darījumiem, nolēmis atkāpties no amata, ceturtdien paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"Gintauts Palucks šorīt man piezvanīja un informēja par savu atkāpšanos," žurnālistiem Medininku apmeklējuma laikā sacīja Nausēda.

Lietuvas prezidents uzsvēra, ka Palucks pieņēmis vienīgo pareizo lēmumu.

"Es viņa lēmumu vērtēju atzinīgi," teica prezidents.

Nausēda norādīja, ka tagad Sociāldemokrātu partijai, kam ir visvairāk deputātu Seimā, jāsāk konsultācijas par jaunas valdošās koalīcijas veidošanu.

Līdzšinējo valdošo koalīciju veido sociāldemokrāti, centriski kreisā Demokrātu savienība "Lietuvas vārdā" un populistiskā partija "Nemunas rītausma". Šī koalīcija tika izveidota pēc pagājušā gada oktobrī notikušajām Seima vēlēšanām. Palucka valdība sāka darbu 12.decembrī.

Dzenoties pēc reitingiem un cīnoties par vietām parlamentā, Baltijas valstu valdībās tiek pieņemti likumi, kas iedzīvotājiem sniedz īstermiņa ieguvumus, bet ilgtermiņā var radīt nopietnus izaicinājumus.

Spilgts piemērs ir pensiju 2. līmenis. Šis nozīmīgais aktīvs, kas tieši ietekmē senioru labklājību vecumdienās, varas gaiteņos tiek uztverts nepiedodami vieglprātīgi. Ar ko var rēķināties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nākotnes pensionāri, un ko varam darīt paši, lai arī sirmā vecumā dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi?

Igaunijā dzīres beigušās

Līdz 2021. gadam pensiju 2. līmenis visās Baltijas valstīs bija obligāts. Pirmā, atļaujot iedzīvotājiem izņemt uzkrāto naudu, izmaiņas likumdošanā ieviesa Igaunija. Reforma paredzēja trīs iespējas: palikt pensiju 2. līmenī, izņemt tajā uzkrāto naudu vai atvērt savu pensiju investīciju kontu, pārskaitīt tur līdzekļus un investīciju lēmumus pieņemt pašiem. Trešajā gadījumā ienā-kuma nodoklis nebija jāmaksā, bet otrajā – izņemot naudu priekšlaikus, iedzīvotāja ienākuma nodoklis bija 20 %.

Igaunija jebkādus lēmumus par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akciju iegādi pieņems tikai pēc tam, kad būs saņēmusi oficiālu piedāvājumu no Latvijas puses, paziņoja Igaunijas reģionālo lietu un infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss.

Lai gan ideja par Igaunijas un Lietuvas iesaisti "airBaltic" īpašnieku struktūrā ir izskanējusi jau iepriekš, šonedēļ Satiksmes ministrija (SM) saņēma valdības atļauju izteikt piedāvājumu kaimiņvalstīm.

Leiss Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR trešdien teica, ka nav iespējams runāt par to, vai valdība apsvērtu dalību "airBaltic", kamēr Igaunija nav saņēmusi konkrētu piedāvājumu iegādāties "airBaltic" akcijas.

Igauniju interesē, lai lidsabiedrība arī turpmāk nodrošinātu pēc iespējas vairāk galamērķu no Tallinas, viņš piebilda.

Ministrs sacīja, ka Latvija jau ilgstoši meklē iespējas "airBaltic" virzībai, piemēram, izskatot kompānijas akciju kotēšanu biržā, taču pēdējā laikā notikušās izmaiņas vadībā var aizkavēt šo plānu īstenošanu.

ASV un Eiropas Savienības (ES) tarifu dēļ Lietuvas ekonomikas izaugsme nākamajos četros gados sliktākajā gadījumā varētu palēnināties par 1%, otrdien paziņoja Lietuvas centrālās bankas vadītājs Ģedimins Šimkus.

"Runājot par iespējamo ietekmi uz Lietuvu, ja ES precēm tiktu ieviests 20-25% tarifs un tiktu veikti noteikti atbildes pasākumi, sliktākajā gadījumā (..) tas varētu samazināt IKP par 1% nākamo četru gadu laikā," Šimkus teica Lietuvas sabiedriskajam radio.

Lietuvas Bankas prezidents paskaidroja, ka ietekme būtu nedaudz ierobežota, jo Lietuvas eksports uz ASV veido tikai aptuveni 5% no kopējā eksporta apjoma, turklāt pastāv arī izņēmumu saraksts, kas nozīmē, ka apmēram trešdaļai no šī eksporta netiktu piemēroti tarifi.

Viņš arī norādīja, ka Lietuva uz ASV eksportē augstākas vērtības produktus, kur peļņa ir nedaudz lielāka, un tarifu slogs tiktu sadalīts starp ražotājiem, pārdevējiem un pircējiem.

Eiropas Investīciju banka (EIB) plāno izsniegt Lietuvai aizdevumu 540 miljonu eiro apmērā militārās bāzes būvniecībai dienvidos no tās galvaspilsētas Viļņas, tādējādi uzsverot Eiropas kolektīvo apņemšanos stiprināt savu aizsardzības infrastruktūru un atturēšanas spējas.

Jaunajā Rūdninku bāzē tiks izvietota Vācijas brigāde, lai stiprinātu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ātrās reaģēšanas spējas reģionā.

Rūdninku militārā objekta būvniecību 35 kilometrus no robežas ar Baltkrieviju ir paredzēts sākt 2026.gadā. Projekta teritorijas platība būs 170 hektāri, un tā satvarā tiks izbūvēti ceļi 11 kilometru garumā un aptuveni 150 ēku, tostarp medicīnas centri, dzīvojamā un mācību infrastruktūra, noliktavas, angāri un helikopteru laukumi.

"Šis ir izšķirošs solis, lai sniegtu mūsu atbalstu Eiropas drošībai," teica EIB grupas priekšsēdētāja Nadija Kalvinjo Luksemburgā, kur viņa tikās ar Lietuvas finanšu ministru Rimantu Šadžus. "Finansējot plaša mēroga militāro infrastruktūru, mēs apliecinām gatavību apmierināt reģiona mainīgās vajadzības aizsardzības jomā. Tas atspoguļo EIB pieaugošo lomu stabilitātes nodrošināšanā visā Eiropas Savienībā."

Cepu, cepu piparkūku – vienu sev, vienu eksportam… tiku 3. vietā pasaulē.

2024. gadā pēc kviešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet no kviešu miltiem ceptu piparkūku eksportā – 3. vietā pasaulē. Kvieši ir Latvijas visnozīmīgākā graudaugu kultūra. 2024. gadā 42% no visas Latvijas sējumu kopplatības bija kviešu sējumi. No 2020. gada Latvija katru gadu no kviešu (neskaitot cietos kviešus un kviešu sēklas) eksporta gūst ienākumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā un ir kļuvusi par nozīmīgu kviešu piegādātāju pasaules tirgum.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu eksporta Latvija ar 569 miljoniem eiro (1,4% no pasaules eksporta tirgus) bija 15. vietā pasaulē, Lietuva ar 813 miljoniem eiro (2,04% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 123 miljoniem eiro (0,31% no pasaules eksporta tirgus) bija 24. vietā pasaulē. Lielākie pasaules kviešu eksportētāji 2024. gadā bija Kanāda (13,8% no pasaules eksporta tirgus), ASV (13,3% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija (12,9% no pasaules eksporta tirgus).

Eiropas investēšanas platforma “Letsinvest“, kas savu darbību ievērojami ir paplašinājusi un pagājušajā gadā sākusi veiksmīgi izplatīt obligācijas, 2025.gadā piešķīra kredītus 52 milj. EUR apmērā, proti par 67% lielākas summa apmērā salīdzinoši ar 2024.gadu. Savukārt kopš darbības sākuma ar “Letsinvest“ platformas starpniecību finansēta summa jau pārsniegusi 100 milj. EUR.

Divciparu atdeve un ekonomiskais labums

Kā apgalvo “Letsinvest“ valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris, minētā summa atspoguļo ne tikai investētāju kopienas gūtu uzticību, bet arī radītu reālu ekonomisku labumu sabiedrībai.

“Pieminētie 100 milj. EUR pārvērtās jaunajās darba vietās, atalgojumos darbiniekiem, pasūtījumos būvniecības nozarei un būvuzņēmējiem, jaunajos mājokļu kvadrātmetros, labākajos un skaistākajos dzīves apstākļos iedzīvotājiem, jo vairākumu kredītu platforma piešķīra nekustamā īpašuma attīstītājiem. Tāpat ir ļoti svarīga investētāju peļņa, jo platforma ģenerēja divciparu vidēju gada atdevi“, – komentējot iepriekšējā gada rezultātus uzsvēra V. Kinduris.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis darba vizītē apmeklējis Lietuvu, kur tikās ar “Latvijas Finieris” meitas uzņēmumu Lietuvā UAB “Likmere” ražotnes izpilddirektoru, kā arī piedalījās “Nameja balva 2024” laureātu apbalvošanas ceremonijā, kurā tika sveikti veiksmīgākie Latvijas uzņēmumi un sadarbības partneri Lietuvā.

Vizītes sākumā parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis apmeklēja UAB “Likmere” ražotni, kur tikās ar tās izpilddirektoru Mindaugu Kasmauski un pārrunāja uzņēmuma attīstību, atbalstu uzņēmējiem, Latvijas ekonomikas tendences un atbalstu Ukrainai.

“Uzņēmums “Likmere” ir piemērs tam, kā Latvijas uzņēmums veiksmīgi paplašina savu ražošanu citur Eiropā. Šāda sadarbība rada taustāmu vērtību abām pusēm un apliecina, ka abu valstu ekonomiskajām attiecībām ir stabils pamats un augsts potenciāls turpmākai izaugsmei. Lietuva ir mūsu tuvākais un galvenais ārējās tirdzniecības partneris. Mums ir būtiski uzturēt ciešu un atklātu dialogu ar Lietuvu, jo īpaši šobrīd, kad saskaramies ar dažādiem ģeopolitiskiem izaicinājumiem. Augstu novērtējam “Likmere” ieguldījumu atbalsta sniegšanā Ukrainai,” uzsver Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

Šī gada sākumā ilggadējs AS Latvijas Valsts meži (LVM) koksnes produktu pārdošanas virziena direktora vietnieks Andris Meirāns nomainīja darbu. Meirāna kunga amats bija atbildīgs, viņš izstrādāja izsoļu un cenošanas noteikumus un nolikumus, faktiski noteica ko, kam, par cik un uz kādiem noteikumiem LVM pārdos un piegādās koksni, vēsta inc-baltics.com

Par šo atbildīgo darbu Meirāna kungs tika attiecīgi atalgots – viņa amatpersonas deklarācija liecina, ka 2024. gadā algā LVM viņš saņēmis 108 tūkstošus eiro. Taču šī gada janvārī viņš gan beidza strādāt LVM, gan sāka strādāt kokrūpniecības uzņēmumā “Stiga RM”, proti, uzņēmumā, kura biznesa veiksme vai neveiksme, tostarp peļņas apjoms ir ļoti būtiski atkarīgs tieši no lēmumiem, kuru pieņemšanā, sagatavošanā un izstrādē vēl pirms mēneša piedalījās Meirāna kungs.

Meirāns LVM varēja ietekmēt bērza finierkluču iepirkumu nolikumu kritērijus, bērza finierkluču kvalitātes prasības, cenu veidošanas mehānismu un indeksāciju, un ietekmēja visas citas darbības attiecībā uz iepirkumiem, kuros piedalījās arī Stiga RM. Citi nozares uzņēmēji norāda, ka nereti šajos iepirkumos ir situācijas, kad izsoles noteikumi ir veidoti tā, ka izsolei kvalificējas vien daži pretendenti un tāpēc rezultātā izsolītā cena ir būtiski zem tirgus cenas, tādejādi radot gan daudzmiljonu zaudējumus LVM, gan negodīgas priekšrocības, tajā skaitā Stiga RM. Proti, situāciju, par kuru tik ļoti publiski satraucies Stiga RM īpašnieks Ramoliņš, kad runa nav par viņa uzņēmumu.

Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma 2024. gada datiem, viena no galvenajām uzņēmumu vadītāju bažām ir darbaspēka trūkums, to atzīstot par nozīmīgu draudu darba tirgum un biznesa videi tuvākajos gados.

Vienlaikus Eiropā, kur darbaspēka trūkums ierindojas pirmajā vietā, uzņēmumi, kas paplašinās darbību reģionos, piekļūs līdz šim neieraudzītiem talantiem. Arī “Bite Latvija” pieņēma stratēģisku lēmumu attīstīties reģionos, pērn atklājot biroju Rēzeknē un uzsākot komplektēt komandu Jelgavā. Kāpēc smelties reģionu darbaspēka potenciālā un kā tas var mainīt darba tirgus dinamiku Latvijā?

Ja paraudzīsimies uz uzņēmējdarbības un investīciju vidi Latvijā, cilvēkkapitālam ir izšķiroša loma. Uzņēmumi meklē talantus, jo tie ir pamats veiksmīgai biznesa attīstībai. Tiesa, talantu atlasē jau gadiem esam saskārušies ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, kvalificēta darbaspēka trūkumu un sīvu konkurenci par tā dēvētajiem “starta pozīciju” darbiniekiem. Turklāt tas nav izaicinājums tikai telekomunikāciju nozarē, līdzīgas rūpes ir arī viesmīlības, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, mazumtirgotājiem, IKT jomas pakalpojumu sniedzējiem u.c. nozaru spēlētājiem.

Šis gads uzņēmumam Norde ir īpašs – aprit 25 gadi kopš uzņēmums kļuva par oficiālo Nissan pārstāvi Latvijā, un 20 gadi kopš tika atvērts Norde autocentrs Skanstes ielā 31A.

Tas ir stāsts par cilvēkiem, kuri tic savam darbam, par vērtībām, kas izturējušas laika pārbaudi, un par drosmi skatīties nākotnē ar pārliecību.

No sporta cīņām līdz biznesa panākumiem

„Sports iemācīja domāt stratēģiski un nekad neapstāties pusceļā,” stāsta uzņēmuma dibinātājs Dainis Bremze, kurš savulaik pārstāvējis Latviju gan Eiropas, gan pasaules čempionātos, arī Olimpiskajās spēlēs.

Šī pieredze vēlāk kļuva par pamatu uzņēmuma Norde filozofijai – strādāt ar disciplīnu, mērķtiecību un augstiem standartiem.

Gadsimtu mijā Norde sāka savu ceļu kā ģimenes uzņēmums, kas ticēja kvalitātei un godīgumam. No nelielām telpām un maza darbinieku skaita uzņēmums soli pa solim izaudzis par vienu no vadošajiem Nissan dīleriem Baltijā un vienu no atzītākajiem auto tirgotājiem Latvijā, piedāvājot klientiem gan jaunas automašīnas, gan augstas kvalitātes servisu.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.