Ķīna pirmdien paziņoja, ka ieviesīs pagaidu nodevas atsevišķiem piena produktiem, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES).

Nodevas, kuru lielums svārstīsies no 21,9% līdz 42,7%, spēkā stāsies otrdien.

Tās attieksies uz dažādiem piena produktiem, to vidū svaigu un kausētu sieru, biezpienu, zilo sieru, kā arī pienu un krējumu, norāda Ķīnas Tirdzniecības ministrija.

Ķīna izmeklēšanu saistībā ar piena produktu importu no ES sāka pērnā gada augustā pēc Ķīnas Piena produktu ražošanas asociācijas lūguma. Izmeklēšana noslēgsies februārī.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija pirmdien pavēstīja, ka sākotnējie izmeklēšanas secinājumi norāda uz saikni starp ES subsīdijām un ievērojamo kaitējumu, ko tās rada Ķīnas piena produktu nozarei.

Kā ziņots, Ķīna 17. decembrī ieviesa antidempinga nodevas no 4,9% līdz 19,8% apmērā cūkgaļas importam no ES.

Ķīna piektdien paziņoja, ka ieviesīs pagaidu antidempinga nodevas līdz 62,4% apmērā cūkgaļas importam no Eiropas Savienības (ES).

Ķīnas Tirdzniecības ministrija apgalvo, ka Eiropa Ķīnas tirgū veic cūkgaļas un cūkgaļas blakusproduktu dempingu, tirgū pārdodot produktus par cenu, kas ir zemāka par ražošanas cenu vai zemāka par cenu, kāda tiek noteikta eksportētājvalsts tirgū.

Ministrija piebilst, ka ES ražotās cūkgaļas cenas rada būtisku kaitējumu Ķīnas cūkgaļas rūpniecībai.

Ministrijas paziņojumā sacīts, ka no 10.septembra tiks piemērotas pagaidu nodevas no 15,6% līdz 62,4% apmērā, kas būs jāiemaksā kā depozīts. Tomēr paziņojumā nav sacīts, vai un ar kādiem noteikumiem šos depozītus varēs atgūt.

Ķīna izmeklēšanu saistībā ar cūkgaļas importu no ES sāka pērn jūnijā neilgi pēc tam, kad ES ieviesa tarifus Ķīnā ražoto elektrisko automobiļu importam. Vēlāk Ķīna ieviesa antidempinga nodevas Eiropas brendija un konjaka importam.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņojis, ka uz 90 dienām atliek paaugstināto muitas tarifu ieviešanu.

Visām valstīm, izņemot Ķīnu, tiek noteikta 10% liela pamatlikme.

"Pamatojoties uz Ķīnas izrādīto cieņas trūkumu pret pasaules tirgiem, es attiecīgi faktiski nekavējoties paaugstinu Amerikas Savienoto Valstu piemēroto tarifu Ķīnai līdz 125%," paša sociālās saziņas vietnē "Truth Social" raksta Tramps.

Tikai dažas stundas iepriekš Tramps paziņoja par 104% likmes piemērošanu importam no Ķīnas. Pekina uz to reaģēja, piemērojot importam no ASV 84% likmi.

Baltā nama saimnieks norādīja, ka vairāk nekā 75 valstis līgušas uzsākt sarunas un ka viņš devis rīkojumu ieturēt 90 dienas ilgu "pauzi" un šī perioda laikā "faktiski tūlītēji" muitas likmi samazināt līdz 10%.

Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz palielināt lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmes kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām, no 2026. gada 1. janvāra nestāsies spēkā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) trešdien sēdes sākumā norādīja, ka attiecīgo likumu otrreizējai caurlūkošanai nodeva Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ir iesniegti daudzi priekšlikumi.

Tādējādi komisija trešdien uzklausīja visas iesaistītās puses, lai saprastu kopējo situāciju.

Viņa minēja, ka šis likums no 2026. gada 1. janvāra vēl nestāsies spēkā un komisija darbu pie likumprojekta turpinās janvārī.

Savukārt "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pauda, ka nākamajā gadā nevajadzētu palielināt vinješu likmes kravas auto no 3,001 tonnas līdz 3,5 tonnām, kā arī jāpaplašina atbrīvojumu periods no vinjetēm lauksaimniekiem un jādiskutē par citām jomām, kurām, iespējams, ir nepieciešami atvieglojumi. Viņaprāt, ātrākais, kad likums varētu stāties spēkā, ir nākamā gada 1. marts.

Veicot šobrīd paredzētās izmaiņas Autoceļu lietošanas nodevas likumā, tostarp pagarinot laika posmu, kad zemnieki ir atbrīvoti no autoceļu lietošanas nodevas, autoceļu pārbūvei iztrūks apmērm, 3,9 miljoni eiro, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Viņš minēja, ka ieņēmumi no vinjetēm ir iezīmēti konkrētu autoceļu posmu atjaunošanai, tostarp Liepājas šosejas, Jelgavas šosejas posma pie Olaines, kā arī Tīnūžu-Koknese autoceļa atjaunošanai vairākos posmos.

Atbilstoši grozījumu Autoceļu lietošanas nodevas likumā anotācijā teiktajam ar likumā iekļautajiem grozījumiem paredzēts sasniegt autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumus 58,785 miljonu eiro apmērā ik gadu.

Attiecīgi, veicot plānotās izmaiņas likumā, tostarp pagarinot laika posmu, kad zemnieki ir atbrīvoti no autoceļu lietošanas nodevas, pēc Švinkas teiktā, iztrūks 3,9 miljoni eiro. "Jā, tas rada līdz 3,9 miljonu eiro ietekmi. Esmu runājis ar Finanšu ministriju. Mēs meklējam citus avotus, kā varētu šo ietekmi kompensēt," sacīja Švinka.

Eiropas Savienība (ES) atliks otrdien paredzēto tarifu importam no ASV stāšanos spēkā, kas būtu bijusi atbilde uz ASV noteiktajiem tarifiem tērauda un alumīnija importam, jo cer panākt vienošanos ar Vašingtonu, lai izvairītos no 30% procenta tarifa visam importam, ko draudējis noteikt ASV prezidents Donalds Tramps, svētdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

Tramps sestdien pavēstīja, ka, ja līdz 1.augustam netiks panākta vienošanās ar ES, viņš importam no 27 valstu bloka piemēros 30% tarifu.

"Savienotās Valstis mums ir nosūtījušas vēstuli ar pasākumiem, kas stāsies spēkā, ja sarunu ceļā netiks panākts risinājums, tāpēc mēs arī pagarināsim savu pretpasākumu apturēšanu līdz augusta sākumam," žurnālistiem Briselē sacīja fon der Leiena.

"Tajā pašā laikā mēs turpināsim gatavoties pretpasākumiem, lai mēs būtu pilnībā gatavi," viņa piebilda.

EK priekšsēdētāja norādīja, ka ES "vienmēr ir bijusi ļoti skaidra nostāja, ka mēs dodam priekšroku sarunu ceļā panāktam risinājumam. Tā tas paliek spēkā, un mēs izmantosim laiku, kas mums ir līdz 1.augustam".

Ķīna piektdien paziņoja, ka no sestdienas paaugstinās muitas tarifu ASV preču importam no 84% līdz 125%, tādējādi atbildot uz Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa ieviestajiem apjomīgajiem tarifiem preču importam no Ķīnas.

"ASV nemitīgi ievieš pārmērīgi augstus tarifus Ķīnai, un tā ir kļuvusi par skaitļu spēli, kurai nav praktiskas ekonomiskas nozīmes, un tā kļūs par joku pasaules ekonomikas vēsturē," norādīja Ķīnas Tirdzniecības ministrijas preses pārstāvis.

"Taču, ja ASV uzstāj uz Ķīnas interešu aizskaršanu, Ķīna apņēmīgi reaģēs un cīnīsies līdz galam," piebilda preses pārstāvis.

Viņš ari norādīja, ka gadījumā, ja ASV atkal paaugstinās tarifu importam no Ķīnas, Pekina tarifu importam no ASV vairs nepalielinās. jo 125% tarifs padarīs amerikāņu ražojumus nekonkurētspējīgus Ķīnas tirgū.

Baltais nams ceturtdien apstiprināja, ka Trampa noteiktais tarifs importamno Ķīnas sasniedzis 145%.

Autoceļu lietošanas nodevas iecerētais pieaugums sadārdzinās kravu pārvadājumus, tas atsauksies arī uz preču un pakalpojumu cenām — radīs inflāciju, kā arī mazinās Latvijā strādājošo uzņēmumu konkurētspēju, tāpēc šīs likmes ir jāpārskata.

Lauksaimnieku, mežsaimnieku, kā arī dažādu kravu pārvadātāju, uzņēmēju organizāciju iebildumus pret 2025. gada 3. decembrī Saeimā nobalsotājiem grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevas likumā skatīs Saeimā atkārtoti, jo Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tos neizsludināja, prasa otrreizēju caurlūkošanu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 14.janvārī atbalstīja grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz autoceļu lietošanas nodevas jeb vinjetes kravas automobiļiem virs 3,5 tonnām palielināt no šā gada 1. marta, savukārt vinješu likmes kravas auto no 3,001 līdz 3,5 tonnām šogad saglabāsies 2025. gada līmenī.

Skaudra situācija

Latvijas Kokrūpniecības federācija, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija un Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācija ir nosūtījusi atklātu vēstuli Valsts prezidentam un Saeimas deputātiem ar aicinājumu atcelt vai vismaz būtiski samazināt plānoto vinjetes likmes pieaugumu transportlīdzekļiem un to sastāviem ar pilnu masu no 12 tonnām, kas aprīkoti ar četrām un vairāk asīm un "Euro VI" dzinēju, informē asociāciju izpilddirektors Artūrs Bukonts.

LNMA norādīja, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā neatrisina prezidenta identificētās problēmas pēc būtības, bet tikai ļoti šaurā apjomā skar atsevišķas sabiedrības grupas.

Asociācija ar izpratni esot uztvērusi prezidenta lēmumu nodot likumu otrreizējai caurlūkošanai, kā arī prezidenta vēstulē paustos argumentus - par nepietiekami izvērtētu ietekmi, sabiedrības līdzdalības trūkumu, tiesiskās paļāvības principa apdraudējumu un neskaidru mērķu sasniegšanas mehānismu.

LNMA skaidro, ka autoceļu lietošanas nodevas palielināšana skars mežsaimniecības un kokrūpniecības nozari, pārtikas ražošanas un piegādes ķēdes, būvniecību un reģionālo uzņēmējdarbību, pašnodarbinātos un mazās saimniecības, kā arī ikvienu patērētāju, kam gala cenu pieaugums tiks pārlikts uz precēm un pakalpojumiem.

Eiropas Savienības (ES) uzliktie tarifi ASV džinsiem un motocikliem ir simbolisks solis, lai parādītu, ka ES nevēlas eskalēt konfliktu, uzskata banku ekonomisti.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka papildu muitas nodevas džinsiem un motocikliem ir uzliktas arī iepriekš, kad radās nepieciešamība atbildēt ASV noteiktajiem tarifiem.

Viņš skaidroja, ka šīs ir preces, kas asociējas ar ASV, un tās ražo vietās, kur pārsvarā dzīvo ASV Republikāņu partijas atbalstītāji.

"Abpusējā tirdzniecībā tās veido nelielu daļu, līdz ar to tas vairāk ir simbolisks solis. Ar to Eiropa pateica, ka nevēlas eskalēt konfliktu, kas acīmredzot bija gudri, jo asa atbildes reakcija no Ķīnas ir nostādījusi to strupceļā," pauda Strautiņš.

Kā aģentūrai LETA norādīja "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, ja ASV iestigs cīņā ar Ķīnu, kas, ņemot vērā Ķīnas nepiekāpību, ir reāls scenārijs, Eiropa var iztikt ar simbolisku tirdzniecības izlīguma panākšanu. Tas ir, samazinot kādus esošos tarifus un paziņot par ASV energoresursu iepirkumu palielināšanu.

Reaģējot uz ASV noteiktajiem muitas tarifiem tērauda un alumīnija importam, Eiropas Savienība (ES) plāno noteikt muitas tarifus ASV preču importam līdz pat 25% apmērā, taču negrasās tos piemērot burbonam, lai pasargātu Eiropas vīnu un stipro alkoholisko dzērienu ražotājus no iespējamiem Savienoto Valstu pretpasākumiem, liecina ziņu aģentūras AFP rīcībā nonākušais dokuments.

Sarakstā ar ASV precēm, kam plānots noteikt muitas tarifus, iekļautas sojas pupiņas, mājputnu gaļa, rīsi, saldā kukurūza, augļi un rieksti, kokmateriāli, motocikli, plastmasa, tekstilizstrādājumi, elektroiekārtām, kosmētikas un citi skaistumkopšanas līdzekļi.

Taču šajā sarakstā neatrodas burbons, Briselei pakļaujoties Francijas un Itālijas lielāko vīna eksportētāju prasībām, ņemot vērā ASV prezidenta Donalda Trampa draudus noteikt 200% muitas tarifus vīnam, šampanietim un citiem alkoholiskajiem dzērieniem no ES, ja ES noteiktu ievedmuitas tarifu burbonam.

Šis saraksts nosūtīts ES dalībvalstu pārstāvjiem pirms trešdien gaidāmā balsojuma.

Brisele līdz šim ir atteikusies atbildēt uz ASV noteiktajiem 20% muitas tarifiem preču importam no ES, bloka dalībvalstīm aicinot sarunu ceļā novērst pilna apmēra tirdzniecības karu.

Saeima ceturtdien pieņēma iepriekš otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, no 1. marta paredzot vinješu likmju izmaiņas kravu transportam virs 3,5 tonnām, savukārt vieglākam komerctransportam izmaiņas paredzētas no nākamā gada.

Vienlaikus noteikti atvieglojumi lauksaimniekiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem. Tāpat paplašināts to autoceļu loks, par kuru izmantošanu būs jāmaksā nodeva.

"Nodevu izmaiņām jābūt samērīgām un tās nedrīkst nesamērīgi palielināt slogu vietējiem uzņēmumiem, tāpēc komisija virza risinājumus, kas šo ietekmi pēc iespējas mazinās," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Grozījumi paredz, ka no 1. marta transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām autoceļu lietošanas maksu noteiks atkarībā no motora izmešu klases - bezemisiju transportam vinjete būs bez maksas, savukārt pārējās motora izmešu klasēs nodeva tiks paaugstināta. Lai nodevas paaugstināšana mazāk ietekmētu mazos uzņēmumus, transportlīdzekļiem līdz 3,5 tonnām tā atlikta līdz 2027. gada 1. janvārim.

ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktais tarifs importam no Ķīnas sasniedzis 145%, ceturtdien apstiprināja Baltais nams.

Iepriekš tika ziņots, ka tarifs importam no Ķīnas palielināts līdz 125%, taču tam vēl jāpieskaita 20% papildu tarifs, kas tika noteikts gada sākumā, Trampa administrācijai vainojot Pekinu par to, ka tā nenovērš narkotikas fentanila kontrabandu uz ASV.

Tomēr 145% tarifs neattiecas uz tērauda un alumīnija importu, kā arī automobiļiem, kam Tramps noteicis 25% tarifu.

145% tarifs neattiecas arī uz varu, farmācijas produktiem, pusvadītājiem, kokmateriāliem un enerģijas produktiem, kam Tramps plāno noteikt atsevišķus tarifus.

Turklāt 2.maijā stāsies spēkā 90-120% ievedmuita, kas amerikāņiem būs jāmaksā, saņemot paciņas no Ķīnas, Tas galvenokārt ietekmēs sūtījumus no Ķinas inernetveikaliem.

Latvijā dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecības cena varētu samazināties, esošajām tendencēm pasaules tirgū saglabājoties ilgstoši, atzīmēja aptaujātie degvielas tirgotāji.

SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs norādīja, ka pēdējo nedēļu notikumi starptautiskajā politikā, īpaši saistībā ar ASV noteiktajiem tarifiem, ir ietekmējuši gan naftas, gan tās produktu cenu biržā, kā arī papildu ietekmi uz cenām rada šī brīža piedāvājuma un pieprasījuma attiecība globālajā tirgū.

"Ja šāda virzība saglabāsies ilgtermiņā un nemainīsies citi ietekmējošie faktori, ir iespējams, ka arī Latvijā varēs novērot dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecības cenu kritumu," teica Titovs.

Tomēr viņš uzsvēra, ka cenu kritums ne vienmēr tieši un uzreiz atspoguļojas degvielas mazumtirdzniecībā, jo ir jāņem vērā, ka degvielas mazumtirdzniecības cenu veido ne tikai iepirkuma cena, bet arī ASV dolāra un eiro valūtas kursa attiecība, ģeopolitiskā situācija, nodokļi un dažādas mazumtirgotāja izmaksas, tostarp loģistika un citi ar piegādes ķēdi saistīti faktori. Tāpat cenu dinamiku ietekmē situācija vietējā tirgū, pieprasījums un esošo degvielas krājumu līmenis.

Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ģenerāldirektore Ngozi Okondžo-Iveala trešdien paziņoja, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības karš varētu samazināt preču tirdzniecības apjomu starp abām valstīm par 80%, negatīvi ietekmējot globālo ekonomiku.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien nolēma uz 90 dienām atlikt paaugstināto muitas tarifu ieviešanu, nosakot 10% pamatlikmi visām valstīm, izņemot Ķīnu. Viņš paziņoja, ka paaugstina muitas tarifu Ķīnas preču importam līdz 125%.

"Tirdzniecības saspīlējuma saasināšanās starp ASV un Ķīnu rada ievērojamu risku, ka divpusējā tirdzniecība krasi samazināsies. Mūsu sākotnējās prognozes liecina, ka preču tirdzniecība starp šīm divām valstīm varētu samazināties pat par 80%," norāda Okondžo-Iveala.

Viņa skaidro, ka ASV un Ķīna kopā veido 3% no globālās tirdzniecības, un šis konflikts varētu būtiski iedragāt globālās ekonomikas perspektīvas.

Tāpat Okondžo-Iveala brīdina par riskiem pasaules ekonomikai sadalīties divos blokos, no kuriem viens koncentrētos ap ASV, bet otrs ap Ķīnu.

Trešdien stājas spēkā jauni, augstāki ievedmuitas aptuveni 60 ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES).

Importam no ES noteikts 20% tarifs, savukārt Ķīnai piemērots 104% tarifs, un jaunās nodevas stājās spēkā trešdien plkst.7.01 pēc Latvijas laika.

Šis ir kārtējais solis ASV prezidenta Donalda Trampa kareivīgajā tirdzniecības politikā, kas radījusi bažas, ka pasaules ekonomikā varētu sākties lejupslīde.

Jau ziņots, ka 5.aprīlī stājās spēkā 10% ASV ievedmuitas tarifi importam gandrīz no visām ārvalstīm.

ES paziņojusi, ka īstenos pretpasākumus, lai gan arī paudusi gatavību sarunām ar ASV. Par pretpasākumiem paziņojušas daudzas pasaules valstis.

Vissmagāk no jaunajiem tarifiem ir cietusi Ķīna - Vašingtonas galvenā ekonomiskā sāncense, bet arī nozīmīga tirdzniecības partnere, kuras produktiem kopš Trampa atgriešanās Baltajā namā ir piemēroti tarifi, kas šobrīd sasniedz pat 104%.

Eiropas Savienība (ES) sagaida, ka ASV ievēros pagājušajā gadā panākto tirdzniecības vienošanos, svētdien paziņoja Eiropas Komisija (EK), reaģējot uz situāciju saistībā ar Savienoto Valstu ievedmuitas tarifiem pēc ASV Augstākās tiesas sprieduma, kas daļu prezidenta Donalda Trampa agrāk noteikto tarifu atzīst par nelikumīgiem.

"Vienošanās ir vienošanās. ES kā Savienoto Valstu lielākā tirdzniecības partnere sagaida, ka ASV ievēros kopīgajā paziņojumā noteiktās saistības - tāpat kā ES ievēro savas saistības," norādīja EK.

Tās paziņojumā arī teikts, ka "EK pieprasa pilnīgu skaidrību par pasākumiem, ko Savienotās Valstis plāno veikt pēc nesen pieņemtā Augstākās tiesas sprieduma par Starptautisko ārkārtējo ekonomisko pilnvaru likumu".

Tramps sestdien paaugstināja līdz 15% pagaidu globālo muitas nodevu ASV importam, radot jaunu neskaidrību tikai dienu pēc tam, kad Augstākā tiesa atzina lielu daļu viņa starptautisko tarifu par nelikumīgu un Tramps paziņoja par 10% pagaidu globālo tarifu.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina Saeimu pārskatīt likumu par autoceļu lietošanas nodevu palielināšanu kravas auto, informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) Valsts prezidents atsaucas uz likuma izstrādes materiāliem, no kuriem varot secināt, ka plānotās izmaiņas tieši ietekmēs juridiskās un fiziskās personas, kuru īpašumā vai lietošanā ir kravas transportlīdzekļi ar pilno masu virs trīs tonnām, kas tiek izmantoti kravu pārvadāšanā pa Latvijas autoceļiem un uz kuriem tiek piemērota autoceļu lietošanas nodeva. Tas attiecas gan uz nacionālajiem, gan starptautiskajiem autopārvadātājiem.

Rinkēvičs norāda, ka pirms likumprojekta nonākšanas Saeimā tam tika organizēta publiskā apspriešana, kurā, pretēji likuma anotācijā norādītajam, tika saņemti divi nozares pārstāvošo organizāciju iebildumi. Valsts prezidents akcentē, ka arī pēc likuma pieņemšanas gan autopārvadājumu nozares, gan mazo un vidējo uzņēmēju un zemnieku pārstāvji pauda bažas par plānotajām izmaiņām, jo īpaši uzsverot novēlotās regulējuma izmaiņas, kad komersanti jau ir saplānojuši savu komercdarbību un noslēguši atbilstošus līgumus nākamajam gadam.

Tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu trešdien saasinājās vēl vairāk, Pekinai ieviešot papildu 50% muitas tarifu ASV preču importam.

Ķīna sākotnēji bija paredzējusi, ka no ceturtdienas spēkā stāsies papildu 34% muitas tarifs visu ASV preču importam, taču tagad šo tarifu Pekina palielinājusi līdz 84%.

Kā ziņots, trešdien stājušies spēkā jauni, augstāki ievedmuitas tarifi aptuveni 60 ASV tirdzniecības partneriem.

Vissmagāk no jaunajiem tarifiem ir cietusi Ķīna - Vašingtonas galvenā ekonomiskā sāncense, bet arī nozīmīga tirdzniecības partnere, kuras produktiem kopš Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā ir piemēroti tarifi, kas šobrīd sasniedz pat 104%.

Sākotnēji viņš nāca klajā ar 34% papildu tarifu Ķīnas precēm.

Taču pēc tam, kad Ķīna atbildēja ar savu tarifu tādā pašā apmērā amerikāņu precēm, Tramps noteica vēl 50% lielu papildu nodevu.

Dūmu nav, un ekonomikas krāsns ir auksta. Tieši šādu secinājumu var izdarīt par Zaļā kursa ietekmi uz Latvijas un Eiropas ekonomiku.

Latvijas siltumnīcas gāzu emisiju apjoms 2023. gadā bija par 66,6% mazāks nekā 1990. gadā. Pēc emisiju apjoma samazinājuma Latvija ir ceturtajā vietā pasaulē, liecina Pasaules Bankas dati. Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pirmrindniece vislabāk parāda visas ES tendenci. Proti, daudzos gadījumos, lai samazinātu emisiju apjomu, energoietilpīgā ražošana vienkārši tiek likvidēta, kas loģiski izraisa ekonomikas stagnāciju. Tendence ir vērojama visā ES, bet Latvijā īpaši.

Globālā aina

Kopš 2004. gada, kas ir arī Latvijas iestāšanās ES gads, situācija emisiju jomā globālajā tirgū ir krasi mainījusies. Salīdzinājuma ņemam trīs lielākās salīdzināmās ekonomikas – Ķīnu, Amerikas Savienotās Valstis (ASV) un ES. Salīdzināmais lielums – CO2 ekvivalenta miljardi tonnu. Proti, 2000. gadā Ķīna emitēja 3,67 miljardus tonnu, ASV – 5,93, bet ES – 3,56. 2004. gadā Ķīnas emisiju apjoms sasniedza aptuveni ASV emisijas un Eiropas kopējo izmešu daudzumu pārsniedza jau par aptuveni pusotru miljardu CO2 ekvivalenta tonnām. 2010. gadā Ķīna emitēja 9,13 miljardus tonnu, ASV – 5,52, ES – 3,41. 2023. gadā ES emisijas bija 2,51 miljards tonnu CO2 ekvivalenta, ASV – 4,68, bet Ķīnas – 13,26.

Neilgi pirms tarifu ieviešanas Eiropas Savienības lielākā elektroauto un hibrīdauto importa partnere 2024. gadā bija Ķīna, kas ieveda 55% no 15,2 miljardu eiro vērtās elektroauto importa tirgus daļas, liecina Eurostat dati.

Ķīnas transportlīdzekļi segmentā šobrīd veido vairāk nekā 20% no ES akumulatoru elektrotransportlīdzekļu pārdošanas apjoma.

Ķīnas elektroauto invāzija

2020. gadā Ķīnā ražoto transportlīdzekļu daudzums, ko eksportēja uz Eiropas Savienību, bija nedaudz vairāk par 50 tūkstošiem vienību, ieskaitot gan plug-in, gan non plug-in hibrīdmašīnas. 2021. gadā to bija jau virs 200 tūkstošiem, bet 2024. gadā ievesto ķīniešu mašīnu skaits Eiropā pārsniedza 450 tūkstošus vienību. Tirgus daļa pēdējo trīs gadu laikā ir pieaugusi no 3% līdz 20%. Vairāk nekā puse elektroautomobiļu (55%) no kopējā ES importa apjoma tiek importēta no Ķīnas, kas īsā laikā ir apsteigusi visus citus konkurentus nozarē. Tuvākā sekotāja importā ir Dienvidkoreja, kuras ražoto elektroauto apjoms Eiropas Savienības importā pērn veidoja tikai 16%, Japānai un ASV bija tikai 9% vērta tirgus daļa. Eiropas Savienībā ražotos elektroauto visvairāk eksportē uz Lielbritāniju (31%), ASV – 23% un Norvēģiju – 11%. ES elektroauto eksports uz Ķīnu ir niecīgs, un arī tirgus daļa ES šajā valstī ir neliela.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstīja rīkojumu, atliekot augstāku muitas tarifu Ķīnas precēm atjaunošanu uz vēl 90 dienām.

Arī Ķīna paziņoja, ka atliek augstāku tarifu piemērošanu ASV precēm uz 90 dienām.

Tramps parakstīja rīkojumu dažas stundas pirms tam, kad otrdien būtu beidzies termiņš ASV un Ķīnas maijā pieņemtajam lēmumam uz 90 dienām samazināt savstarpēji noteiktos muitas tarifus.

"Es tikko parakstīju rīkojumu, kas pagarinās tarifu atlikšanu Ķīnai vēl uz 90 dienām," savā platformā "Truth Social" paziņoja Tramps. Rīkojums būs spēkā līdz 10.novembrim.

Ķīnas ziņu aģentūra "Siņhua" ziņo, ka arī Ķīna no 12.augusta uz 90 dienām atliek augstāku tarifu piemērošanu ASV. Līdz tam Ķīna saglabās 10% tarifus ASV precēm.

ASV un Ķīna pēc Šveicē notikušām tirdzniecības sarunām maijā paziņoja, ka uz 90 dienām samazina savstarpēji noteiktos muitas tarifus. ASV noteiktie muitas tarifi preču importam no Ķīnas tika samazināti no 145% līdz 30%, bet Ķīnas tarifi Savienoto Valstu preču importam tika pazemināti no 125% līdz 10%.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti gatavojas atlikt Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanās apstiprināšanu, ņemot vērā ASV Augstākās tiesas spriedumu, kas daļu prezidenta Donalda Trampa agrāk noteikto tarifu atzīst par nelikumīgiem.

EP sarunu vedēji tiksies pirmdienas pēcpusdienā, lai oficiāli vienotos atlikt pērn panāktās ES un ASV tirdzniecības vienošanās apstiprināšanu.

EP Tirdzniecības komitejai otrdien bija paredzēts atbalstīt šo vienošanos, taču likumdevēji no dažādām parlamenta politiskajām grupām norāda, ka atbalsta šīs vienošanās apstiprināšanas atlikšanu, līdz būs skaidrība par to, ko ASV Augstākās tiesas spriedums nozīmē ES.

ES un ASV pagājušajā gadā noslēdza vienošanos, kas paredz ASV muitas tarifus maksimāli 15% apmērā lielākajai daļai ES preču.

Tramps sestdien paaugstināja līdz 15% pagaidu globālo muitas nodevu ASV importam, radot jaunu neskaidrību tikai dienu pēc tam, kad Augstākā tiesa atzina lielu daļu viņa noteikto starptautisko tarifu par nelikumīgu un Tramps paziņoja par 10% pagaidu globālo tarifu.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien saglabāja stingru nostāju attiecībā uz ieviestajiem muitas tarifiem, lai arī to dēļ akciju biržās turpinās strauja lejusplīde.

Ierakstā sociālajā tīklā "Truth Social" Tramps norāda, ka citas valstis "ir ļaunprātīgi izmantojušas vecās labās Savienotās Valstis!"

"Mūsu iepriekšējie līderi ir vainīgi pie tā, ka ļāvuši, lai tas un vēl tik daudz kas cits notiktu ar mūsu valsti," raksta Tramps, piebilstot: "Padarīsim Ameriku atkal dižu!"

Tramps uzsvēris, ka viņa ieviestie tarifi esot nepieciešami, lai no jauna līdzsvarotu globālo tirdzniecību un atjaunotu ražošanu iekšzemē. Viņš īpaši izcēlis Ķīnu "kā vislielāko izmantotāju no visiem" un kritizējis Pekinu, kas atbildot uz viņa ieviestajiem tarifiem, arī paaugstinājusi muitas tarifu ASV preču importam.

Tāpat Tramps aicinājis ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) samazināt bāzes procentlikmi. FRS vadītājs Džeroms Pauels piektdien brīdināja, ka tarifi varētu palielināt inflāciju, un norādīja, ka pirms turpmāku lēmumu pieņemšanas rūpīgi tiks izvērtēta pašreizējā situācija.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga pēc paziņojuma par plāniem noslēgt ASV un Lielbritānijas tirdzniecības līgumu.

Pēc satraukuma, kuru izraisīja ASV prezidenta Donalda Trampa 2.aprīlī noteiktie muitas tarifi, tirgos pēdējās nedēļās valdījis optimisms par valstu iespējām panākt vienošanās ar Vašingtonu.

"Ziņa par šo tirdzniecības līgumu (..) ļauj tirgum gaidīt jaunas vienošanās tuvākās nedēļās un mēnešos," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Plānotais līgums samazinās muitas tarifus Lielbritānijai, vienlaikus nodrošinot plašāku piekļuvi ASV precēm ārvalstīs.

Lielbritānija paziņoja, ka līgums samazinās tarifus Lielbritānijas automašīnām no 27,5% līdz 10% un likvidēs tarifus tēraudam un alumīnijam. Darījums nosaka kvotu 100 000 Apvienotās Karalistes transportlīdzekļu, kurus var importēt ASV ar 10% tarifu. Trampa noteiktais 25% tarifs Lielbritānijas tēraudam samazināsies līdz nullei.