Latvijā skujkoku apaļkokiem vidējā iepirkumu cena pagājušā gada otrajā pusgadā salīdzinājumā ar pirmo pusgadu nedaudz pieauga, kamēr lapu koku apaļkokiem cena samazinājās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tostarp lielākais cenu kāpums bija priedes zāģbaļķiem līdz 14 centimetru diametrā, savukārt lielākais cenu kritums bija A kategorijas bērza finierklučiem.

2024.gada otrajā pusgadā, salīdzinot ar pirmo pusgadu, no skujkoku zāģbaļķiem visvairāk cena pieauga priedes apaļkokiem līdz 14 centimetru diametrā - vidēji par 10% jeb astoņiem eiro par kubikmetru, sasniedzot 81,4 eiro par kubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kā arī egles apaļkokiem līdz 14 centimetru diametrā - vidēji par 10% jeb septiņiem eiro par kubikmetru, sasniedzot 75,8 eiro par kubikmetru bez PVN.

Savukārt egles apaļkokiem 14-18 centimetru diametrā un priedes apaļkokiem 14-18 centimetru diametrā cena pieauga vidēji par 9% jeb septiņiem eiro par kubikmetru, sasniedzot attiecīgi 86,5 un 84,2 eiro par kubikmetru bez PVN.

Pēdējos mēnešos aizsāktā diskusija par cenu samazināšanu pārtikai pēc būtības ir vērtējama pozitīvi, tomēr vienlaicīgi izvēlētie virzieni un instrumenti maz ticams, ka sniegs cerēto rezultātu. Ja mērķis ir padarīt pārtikas produktus pieejamākus iedzīvotājiem, ir jāizvēlas daudz racionālāki un efektīvāki instrumenti.

Pirmkārt, Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā nav samazināta PVN likme pamatprodukcijai kā maizei, piena produktiem, gaļai, graudaugiem, olām un zivīm. Jāsamazina PVN likme pārtikas pamatkategorijām līdz 5 – 9% kā daudzviet Eiropā. Tas provizoriski ļautu samazināt pārtikas cenas par 12 – 16%.

Otrkārt, ļoti rūpīgi jāvērtē nodokļu likmju palielināšana un to ietekme, jo tas ir pretrunā valsts amatpersonu apgalvojumam par cenu samazināšanu pārtikai. Katru gadu pieņemtais valsts budžets Saeimā ir izaicinājums gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, kā tikt galā ar tā radītajām papildu izmaksām. Uzņēmējiem tas nozīmē būt radošiem un atrast jaunus veidus, kā būt vēl īpašāk efektīviem un darboties ar maksimālu rentabilitāti. Bet, protams, šim ir arī limiti.

Lietuvas Seims otrdien apstiprināja izmaiņas samazinātajās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēs, kas paredz, ka no nākamā gada Lietuvā tiks piemērotas divas samazinātās PVN likmes - 5% un 12%.

Grozījumi likumā par PVN otrdien tika pieņemti ar 77 balsīm par, 19 balsīm pret un 16 deputātiem atturoties, ziņo parlamenta preses dienests.

Saskaņā ar grozījumiem samazinātā PVN likme grāmatām un neperiodiskajiem izdevumiem tiks samazināta no 9% līdz 5%, savukārt 9% samazinātā PVN likme, ko piemēro izmitināšanai, pasažieru pārvadājumiem, kā arī mākslas un kultūras pasākumiem, tiks palielināta līdz 12%.

Seims arī nolēma atcelt samazināto PVN likmi centralizētajai siltumapgādei, karstā ūdens piegādei un malkai, tādējādi tām palielinot PVN likmi no 9% līdz 21%.

Finanšu ministrs Rimants Šadžus sacīja, ka samazinātā PVN vietā paredzēts uzlabot apkures kompensāciju sistēmu atsevišķām sociālām grupām.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir sagatavojusi priekšlikumus, kā kompensēt valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, ja tiks pieņemts lēmums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu ēdināšanas pakalpojumiem.

Priekšlikumus LRB šonedēļ iesniedz Ekonomikas ministrijai. LRB uzsver, ka PVN samazināšana restorānu un ēdināšanas nozarē dotu virkni pozitīvu efektu Latvijas tautsaimniecībai un uzlabotu nozares finansiālo situāciju, kas smagi cietusi Covid-19 pandēmijas un Krievijas kara izraisīto seku rezultātā, īpaši tūrisma plūsmas krituma dēļ. PVN samazināšana dotu iespēju palielināt nozarē strādājošo algas, mazinot darbaspēka aizplūšanu, kā arī samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru un stiprinātu godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēju. PVN samazināšana arī ļautu samazināt ēdienu cenas gala patērētājam, kas strauji pieaugušas ekonomiskās krīzes un inflācijas rezultātā.

Dānijas valdība, noraizējusies par lasīšanas krīzi, atcels pievienotās vērtības nodokli (PVN) grāmatām, lai panāktu, ka tās pērk vairāk iedzīvotāju, trešdien paziņoja kultūras ministrs Jakobs Engels-Šmits.

Standarta PVN likme Dānijā ir 25%, un tā tiek piemērota arī grāmatām, līdz ar to Dānijā pašlaik ir visaugstākā PVN likme grāmatām Eiropā, un tas ir krasā pretstatā tādām valstīm kā Lielbritānijai, Īrijai, Norvēģijai un Čehijai, kas grāmatu iegādei nepiemēro PVN.

"Mums jādara viss iespējamais, lai novērstu šo lasīšanas krīzi, kas diemžēl pēdējos gados kļuvusi lielāka," ziņu aģentūrai "Ritzau" sacīja ministrs, paziņojot, ka valdība nākamā gada budžeta projektā ierosinās atcelt PVN grāmatām.

Šis solis valstij izmaksās aptuveni 330 miljonus kronu (44 miljoni eiro) gadā.

Jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums par izglītību izraisījis satraukumu Dānijā. Tajā konstatēts, ka 24% Dānijas piecpadsmitgadnieku nesaprot vienkāršu tekstu, un tas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā pirms desmit gadiem.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 7,409 miljardi eiro, kas ir par 19,3 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija par 385 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,998 miljardus eiro, kas ir par 6,4 miljoniem eiro jeb 0,1% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 5,866 miljardus eiro, kas ir par 14,8 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,131 miljarda eiro apmērā, kas ir par 8,4 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija 411 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,9 miljoniem eiro jeb 3% mazāk, nekā plānots.

Latvijā un Čehijā veiktas kratīšanas saistībā ar Eiropas tiesībsargājošās institūcijas izmeklēšanu par iespējamu pievienotā vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmu 14 miljonu eiro vērtībā, izmantojot lietotu mobilo telefonu importu no ASV un vairākām valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES).

Eiropas Prokuratūru (EPPO) paziņoja, ka pēc kratīšanām Čehijā un Latvijā ir aizturētas piecas personas. Trīs no aizdomās turamajiem aizturēti Latvijā, un turpinās trīs Latvijas pilsoņu izdošanas process Čehijai, informēja EPPO, piebilstot, ka viena persona tika aizturēta Čehijā.

Varasiestādes uzskata, ka aizdomās turētie krāpnieciski piemēroja samazinātu PVN likmi mobilajiem telefoniem, kas importēti no ASV un citām valstīm ārpus ES, nepatiesi apgalvojot, ka ierīču izcelsme ir ES, tādējādi nelikumīgi gūstot labumu no ES PVN peļņas daļas shēmas, kas paredz nodokļu atvieglojumus tikai precēm, kuras jau tikušas pārdotas bloka teritorijā.

Saskaņā ar ES tiesību aktiem mazumtirgotāji var piemērot peļņas daļas nodokļa shēmu, pārdodot lietotas preces, kas iegādātas no privātpersonām ES vai no pārdevējiem, kuri jau ir samaksājuši PVN pilnā apmērā. Šādos gadījumos tālākpārdevējs maksā PVN tikai par peļņas normu - starpību starp pirkuma cenu un tālākpārdošanas cenu -, nevis par pilnu preces pārdošanas cenu.

Kooperatīvā sabiedrība "Piena loģistika" četru jaunu "Scania" vilcēju iegādē investēs 925 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), no kuriem 374 900 eiro veidos Lauku atbalsta dienesta (LAD) līdzfinansējums, informē kooperatīva administratīvais vadītājs Vilnis Vorobjovs.

Tostarp uzņēmums jau ir saņēmis divus jaunus "Scania" vilcējus, kas aprīkoti ar saspiestās dabasgāzes (CNG) dzinējiem, investējot 487 000 eiro bez PVN, no kuriem 243 500 eiro bez PVN veidoja LAD līdzfinansējums. Tāpat tuvākā mēneša laikā "Piena loģistika" plāno iegādāties divus dīzeļa dzinēja vilcējus, kuros plānots ieguldīt 438 000 eiro bez PVN, LAD līdzfinansējumam veidojot 131 400 eiro bez PVN.

Kooperatīvā akcentē, ka saspiestās dabasgāzes dzinēju vilcēju iegāde ir būtisks solis virzienā uz efektīvāku, videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku loģistiku Latvijā. Tāpat Vorobjovs norāda, ka tehnoloģiju ieviešana "Piena loģistikas" transporta sistēmā ir ieguldījums gan vides aizsardzībā, gan resursu efektīvākā izmantošanā.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) noslēdz līgumu ar SIA "Būvinženieru konstruktoru birojs" par projektēšanas un autoruzraudzības darbu veikšanu robežkontroles punktos - "Grebņeva", "Terehova" un "Pāternieki" modernizēšanā, attīstot ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu un drošu infrastruktūru, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līgums par projektēšanas un autoruzraudzības darbu veikšanu visos trijos robežšķērsošanas punktos noslēgts par kopējo summu 1 185 500,00 eur (bez pvn).

Pēc projektēšanas darbu pabeigšanas, būvniecības darbu veikšana tiek plānota no 2026. - 2028.gadam, atklāta iepirkuma konkursa rezultātā, slēdzot līgumu ar vienu būvuzņēmēju par būvdarbu veikšanu trijās robežšķērsošanas vietās.

"Esošajā ģeopolitiskajā situācijā drošība ir visu nozaru prioritāte. Latvijas ārējā Austrumu robeža ir vistiešākais mūsu drošības garants, tādēļ ES fondu finansējuma ieguldīšana tās stiprināšanā to modernizējot ir ārkārtīgi būtiska. Gandarījums, ka projekta praktiskā ieviešana rit pēc plāna un tiek uzsākti visu trīs robežšķērsošanas vietu projektēšanas darbi," uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 6,121 miljarda eiro, kas ir par 34,3 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 379,7 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,77 miljardus eiro, kas ir par 48,7 miljoniem eiro jeb 0,9% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,809 miljardus eiro, kas ir par 21,9 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 961,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26,8 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija 350,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,5 miljoniem eiro jeb 4% mazāk, nekā plānots.

Baltijas valstu kopuzņēmumam AS "RB Rail" šogad izdevumu segšanai no Latvijas puses nepieciešams vēl 4,091 miljons eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), norādīja "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila.

Viņš skaidroja, ka šogad kopējais "RB Rail" budžets veido 37,966 miljonus eiro PVN, no kuriem Latvijas daļa veido 8,542 miljonus eiro bez PVN.

Patlaban no Latvijas puses ir nepieciešams vēl 4,091 miljons eiro, bet 3,236 miljonus eiro veido izmaksas PVN segšanai. Abas pārējās Baltijas valstis ir apstiprinājušas kopuzņēmuma budžetu.

""RB Rail" budžetu nosaka starptautiskais Projektu vadības līgums, kurā ir noteiktas funkcijas, ko "RB Rail" nodrošina "Rail Baltica" projektam. Šīs funkcijas veido budžetā iekļautās izmaksas, un tās ir iespējams samazināt tikai pie nosacījuma, ja visas Baltijas valstis par to vienojas," piebilda Kivila.

Vienlaikus viņš minēja, ka "RB Rail", pamatojoties uz Latvijas valdības lēmumu 11.februārī, saņēma 3,345 miljonus eiro, kas ir gandrīz puse no nepieciešamā finansējuma, bet par otru pusi līdzfinansējuma aptuveni četru miljonu eiro apmērā notiek diskusijas.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajā ceturksnī iekasēti 3,569 miljardi eiro, kas ir par 53,8 miljoniem eiro jeb 1,5% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija par 244,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,356 miljardus eiro, kas ir par 54,4 miljoniem eiro jeb 1,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,771 miljardu eiro, kas ir par 36 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 584,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija 213,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots.

Eiropas Prokuratūra (EPPO) vairākās Eiropas Savienības valstīs, arī Lietuvā un Vācijā, veic plašu pirmstiesas izmeklēšanu aizdomās par noziedzīgu grupējumu organizētām pievienotās vērtības nodokļa(PVN) pārrobežu krāpšanas shēmām ar viedtālruņiem un citām elektroierīcēm.

Lietuvā veiktas astoņas kratīšanas, ceturtdien paziņoja Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests.

Liecinieka statusā Lietuvā tika nopratināti cilvēki, kas varētu būt saistīti ar krāpšanas shēmām. Oficiālas apsūdzības nevienam nav izvirzītas, informēja dienestā.

Tiek lēsts, ka krāpnieku radītie zaudējumi pārsniedz 100 miljonus eiro.

EPPO informēja, ka izmeklēšana, kas tiek dēvēta par "Supernova", liecina ka "viedtālruņu un citu elektronisko ierīču tirdzniecībā aizdomās turētie iesaistījās pārrobežu krāpniecībā ar PVN - sarežģītā noziedzīgā shēmā, kurā tiek ļaunprātīgi izmantoti ES pārrobežu darījumu nosacījumi par neaplikšanu ar PVN".

Kā informēja EPPO, izmeklēšanā trīs personas aizturētas Vācijā un viena persona aizturēt Francijā. kopumā Francijā, Vācijā, Ungārijā, Lietuvā un Nīderlandē veiktas ap 90 kratīšanu.

Igaunijā plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un ienākuma nodokļa pieaugums būs pastāvīgs, nolēma valdība, cenšoties palielināt valsts budžeta ieņēmumus laikā, kad pieaug izdevumi aizsardzībai.

Iepriekš tika plānots, ka drošības nodokļa pasākumi spēkā būs līdz 2028.gadam.

Valdība ceturtdien apstiprināja izmaiņas tā dēvētajā drošības nodoklī, kas paredz, ka no nākamā gada uzņēmumu peļņa un iedzīvotāju ienākumi netiks aplikti ar nodokli no pirmā eiro, un, lai nodrošinātu ilgtermiņa aizsardzības spējas, gan PVN, gan ienākuma nodokļa likmes pastāvīgi tiks noteiktas 24% apmērā.

"Šīs izmaiņas samazina nodokļu slogu privātpersonām un uzņēmumiem un atjauno nodokļu sistēmas loģiku. Diemžēl tas nozīmē arī atteikšanos no nodokļa pagaidu rakstura, jo ģeopolitiskie notikumi padara īstermiņa risinājumu aizsardzības izdevumiem maz ticamu," paskaidroja finanšu ministrs Jirgens Ligi.

Ik pa laikam publisko telpu satricina Latvijas Bankas ekspertu apkopotās pārtikas cenu atšķirības Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielveikalos. Pavasarī zem lupas nonāca kafija, tagad – rīsi.

Skrupulozi analizējot cenas internetveikalu lapās, acīmredzot nav atlicis laika iedziļināties mazumtirdzniecības darbības pamatos: izraujot no konteksta pāris faktus, sanāk labi mediju virsraksti, taču pēc būtības izplatītā informācija ir aplama.

Sāksim ar to, kas tirgotājiem visās Baltijas valstīs un visā pasaulē ir kopīgs: lielveikalu bizness ir sarežģīta un visaptveroša sistēma, kuras centrā ir plašs sortiments, pārdomāts veikala iekārtojums, izcila klientu apkalpošana, gudra piegādes ķēdes pārvaldība, mārketings un sabiedriskās aktivitātes, kā arī adekvāta cenu politika. Efektīvi pārvaldot šīs sastāvdaļas, lielveikali var attīstīties konkurētspējīgā mazumtirdzniecības vidē un nodrošināt klientiem ērtu un patīkamu iepirkšanās pieredzi.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā turpinās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) struktūŗvienības Mākslas muzeja “Arsenāls” atjaunošanas darbi. Saskaņā ar darbu grafiku pabeigti iekštelpu demontāžas darbi. Atsedzot grīdas, atklātas vēsturiskās kaļķakmens grīdas plāksnes aptuveni 500 kvadrātmetru apjomā.

VNĪ izvērtē to saglabāšanu un atkārtotu pielietojumu vienā no “Arsenāls” telpām, kura tiks izmantota mākslas darbu pakošanas, uzglabāšanas un sagatavošanas transportēšanai funkcijai, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Atrastās kaļķakmens grīdas plāksnes (vienas plāksnes svars ap 60-70 kg) saskaņā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vērtējumu atzītas par vērtīgām, tādēļ tās pēc iespējas tiks saglabātas un izmantotas atkārtoti citos objektos.

Pabeigta būvprojekta izstrāde un tapis būvprojekta dokumentācijas digitāls modelis, izmantojot BIM metodoloģiju un veicot nelielus uzlabojumus iepriekš PS "AD SPATIUM" izstrādātos būvprojekta risinājumos.“Arsenāla pārbūves gaitā apvienojam pagātnes vērtības ar mūsdienu tehnoloģijām, lai radītu mūsdienīgu vidi mākslas darbu eksponēšanai, vienlaikus saglabājot ēkas autentiskumu un uzlabojot tās funkcionalitāti. Plānots uzstādīt arī energoefektīvas ventilācijas un klimata kontroles sistēmas, radot piemērotus apstākļus mākslas darbu eksponēšanai un uzglabāšanai, kā arī nodrošinot komfortu ēkas visplašākā spektra lietotājiem. Būvdarbi sadarbībā ar iesaistītajām pusēm notiek saskaņā ar laika plānu,” informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegts SIA "Rīgas ūdens" ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa projekts. Tas paredz no 2025.gada 1.decembra tarifa pieaugumu par 0,33 EUR/m³ (bez PVN).

Palielinājums nepieciešams, lai atjaunotu un uzturētu pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, no kuriem ievērojama daļa jau pārsniegusi plānoto kalpošanas laiku.

Šobrīd Rīgā noteiktais ūdenssaimniecības tarifs ir 2,34 EUR/m³ (bez PVN), kas vairs nespēj segt visas pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīkla atjaunošanai nepieciešamās izmaksas. Lai nodrošinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu nepārtrauktību, steidzami nepieciešams palielināt pilsētas tīklu uzturēšanas un kapitālās atjaunošanas darbu intensitāti - Rīgā pašlaik 35% kanalizācijas un 29% ūdensapgādes cauruļvadu pārsniedz to plānoto ekspluatācijas termiņu.

No 1.decembra tarifu ierosināts noteikt 2,67 EUR/m³ (bez PVN). Tas būtu par 0,33 centiem vairāk nekā šobrīd un indikatīvi vienai mājsaimniecībai daudzdzīvokļu mājā radītu ikmēneša izdevumu pieaugumu par 2,60 EUR jeb mazāk par 1% no vidējās mājsaimniecības ienākumiem.

Nodokļu administrācija pērn īstenojusi vairākus pasākumus administratīvā sloga mazināšanai, vienlaikus īstenojot arī vairākus pasākumus nodokļu nomaksas veicināšanai; pērn tā iekasējusi par 992 milj. eiro vairāk nekā aizpērn.

Tādas atziņas pauda Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. Viņa gan atzina, ka arī 2025. gadā turpināsies pārmaiņas gan nodokļu administrācijas struktūrā, gan darbībā.

Īsāka reakcija

Pērn Valsts ieņēmumu dienestam izdevies īstenot vairākus pasākumus, kuru rezultātā saīsinājies iestādes reakcijas laiks. Tā PVN pārmaksas atmaksa pērn notikusi piecu dienu laikā, kamēr 2023. gadā – vidēji 12 dienu laikā.

“Jā, Igaunijā ir vēl īsāks termiņš – divas dienas, taču piecas dienas ir Latvijā tāpēc, ka PVN deklarāciju iesniedz mēneša 20. datumā, nodokļu vienotajā kontā maksājumi jāveic 23. datumā, tas, skaitot no maksājumu dienas vienotajā kontā, būtībā arī Latvijā PVN pārmaksas atmaksas termiņš ir divas dienas,” skaidroja B. Šmite-Roķe. Viņa norādīja uz vēl vienu būtisku faktu, proti, automatizāciju, kā rezultātā saimnieciskās darbības reģistrācija no trijām dienām pārgājusi uz automātisku reģistrāciju, vienlaikus atceļot anketēšanu. Bez tam darba devējam vairs nav jāziņo par darbinieka nāvi, kas, lai arī šķietot sīkums, taču, lai to īstenotu, bijusi nepieciešamas izmaiņas MK noteikumos. Piedevām samazināts VID iesniedzamās informācijas apjoms biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām gada pārskatos, kā arī atļaujot veikt grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. VID ģenerāldirektore vērsa uzmanību, ka ir virzība uz ātrāku nodokļu maksātāju apkalpošanu. Tā nodokļu maksātāju A reitinga uzņēmumiem (apmēram 25 000) – eksportētājiem ir personificēta apkalpošana, īpaši paātrināta muitošana. Proti, automātiski izlaisto importa muitas deklarāciju īpatsvars no 39% 2023. gadā pieaudzis līdz 64% pērn, automatizēti noformēto eksporta deklarāciju īpatsvars sasniedzis 87%. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas 50% gadījumu notikušas trīs dienu laikā, vidēji gan 33 dienās, iepriekš – 35 dienās. VID vienveidīgas un vienkāršas atbildes sniedzis vienas–divu darbadienu laikā, bet pārējās – sarežģītākos gadījumos – normatīvajos aktos noteikto darbdienu laikā.

Ēdināšanas uzņēmums "Lido" vērtē attīstības iespējas Lietuvas tirgū, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

"Mēs redzam "Lido" visās Baltijas valstīs. Šobrīd notiek padziļināta Lietuvas tirgus izpēte, gan par patēriņa paradumiem, gan par ēdienu kultūru," teica atzina Auziņa.

Viņa arī atzīmēja, ka Lietuva, lai kā negribētos to atzīt, šobrīd ir vadošā Baltijā ēdināšanas jomā. "Viņi ir malači un izdarījuši daudz - Covid-19 laikā samazināja pievienotās vērtības nodokli (PVN), ir investējuši inovācijās, attīstījuši jaunas idejas," sacīja Auziņa.

Tāpat viņa norādīja, ka Covid-19 laikā Lietuva rīkojās ļoti mērķtiecīgi, valdībai pieņemot PVN samazināto likmi ēdināšanai. "Samazinātais PVN deva nozarei lielu grūdienu, un tā pakāpās vismaz piecus soļus priekšā Latvijai un Igaunijai, kas šajā laikā stagnēja. Lietuvieši ir attīstījušies, realizējuši jaunas idejas, investējuši jaunos restorānos. Mēs diemžēl kā ēdināšanas nozare neaizklauvējāmies līdz valstsvīriem un nespējām viņiem pierādīt veiksmīgo Lietuvas pieredzi," skaidroja Auziņa.

Nodokļu ieņēmumos valsts kopbudžetā šogad pirmajā pusgadā, pēc operatīvajiem datiem, bija 6,896 miljardi eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informācija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem.

Gada pirmajā pusgadā valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās iekasēts par 7,5% vairāk nekā pirms gada, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā iekasēti par 4,1% vairāk nekā 2024.gada pirmajā pusgadā, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi bija par 2,4% lielāki.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2025.gada pirmajā pusgadā, pēc operatīvajiem datiem, iekasēti par 4,2% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā, bet uzņēmumu ienākuma nodoklī iekasēts par 9,9% vairāk.

FM skaidro, ka nodokļu ieņēmumu pieaugums, salīdzinot ar pagājušo gadu, saistāms ar to, ka no pagājušā gada decembra līdz šā gada maija darba samaksas fonda pieaugums bija par 5,7%, bet minimālā alga valstī no šā gada 1.janvāra kāpa līdz 740 eiro.

Latvijā viesmīlības nozarei 2025.gada tūrisma sezona ir sākusies vāji, aģentūrai LETA atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš norādīja, ka vēsie un lietainie laika apstākļi ir īpaši ietekmējuši tūrisma sezonu piejūras kūrortpilsētās. "Tas būtiski ietekmē gan izmitināšanas, gan ēdināšanas uzņēmumu ieņēmumus, kas vasaras sezonā ir kritiski nozīmīgi, lai spētu pārdzīvot ziemas mēnešus," piebilda Kalniņš.

Viņš minēja, ka kopumā ārvalstu tūristu skaits pieaug, bet Latvija joprojām atrodas pēdējā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc ārvalstu tūristu plūsmas atjaunošanās salīdzinājumā ar 2019.gadu. Kalniņš uzsvēra, ka Rīga agrāk bija Baltijas tūrisma galvaspilsēta, tomēr patlaban pēc tūristu skaita tā atpaliek no Tallinas.

Pēc viņa teiktā, tās ir sekas mērķtiecīgas rīcības trūkumam un nozares ignorēšanā valsts un pašvaldības līmenī.

Ekonomika atkopjas lēni, patēriņš ir vājš, iedzīvotāji – piesardzīgi, bet valdība jau pievelk jostu. Lai arī centieni stiprināt valsts drošību šajā ģeopolitiskajā situācijā ir pamatoti, Igaunijas piemērs liek domāt par pieņemto lēmumu patieso cenu ilgtermiņā.

Saskaņā ar ekonomikas teoriju nodokļu celšana ir pamatota gadījumos, kad tautsaimniecība virzās augšup. Precīzāk – kad tā aug pārlieku strauji jeb “pārkarst”. Šādās situācijās nodokļi tiek izmantoti, lai ekonomiku atdzesētu.

Savukārt recesijas vai stagnācijas periodos nodokļu palielināšana parasti kavē atveseļošanos, bet lejupslīdes laikā – vēl vairāk padziļina krīzi. Ekonomisko plūsmu modelis parāda, kā preces, pakalpojumi, resursi un nauda plūst starp galvenajiem ekonomikas dalībniekiem, piemēram, mājsaimniecībām un uzņēmumiem. No šī modeļa skatupunkta raugoties, nodokļi “izvelk” naudu no tautsaimniecības, īpaši, ja runājam par importētu preču un pakalpojumu iegādi, tostarp par aizsardzības izdevumiem.

Rīgas pilsētas tiesa par izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu piesprieda kādai personai reālu brīvības atņemšanu uz gadu, informēja Prokuratūras Komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina.

Vīrietim arī atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību uz trīs gadiem.

Saskaņā ar apsūdzību kāda uzņēmuma amatpersona, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, laika posmā no 2014.gada marta līdz 2016.gada martam, būdams uzņēmuma valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu, iegādājās preces.

Izmantojot apsūdzētā atbalstu, uzņēmuma valdes loceklis ieguva četru citu uzņēmumu preču pavadzīmes, rēķinus, kuros iekļauta informācija par faktiski nenotikušiem preču iegādes darījumiem.

Apsūdzētais izgatavotos viltotos preču piegādes rēķinus un pavadzīmes nodeva uzņēmuma amatpersonai, kas, īstenojot nodomu par viņa uzņēmuma izvairīšanos no nodokļu nomaksas, viltotos grāmatvedības dokumentus nodeva grāmatvedei, lai tos iekļautu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniedzamajās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijās. Tādejādi uzņēmums VID deklarēja faktiski nenotikušus ar PVN apliekamus darījumus un ieguva nepamatotas tiesības atskaitīt priekšnodokli, samazinot uzņēmuma budžetā maksājamo PVN summu, un izvairījās no nodokļu nomaksas.

Šis gads iezīmē jaunu tendenci – plug-in hibrīdu popularitāte Baltijā jau vairākus mēnešus strauji aug, un pirmo reizi apsteidz arī elektroauto popularitāti, ko apliecina pārdošanas rezultāti jauno auto segmentā.

Salīdzinot ar 2024. gada pirmajiem pieciem mēnešiem, Latvijā plug-in hibrīdu īpatsvars pieaudzis vairāk nekā četras reizes – no 2,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto īpatsvars ir 6,3 %.

Lietuvā plug-in hibrīdi ir teju divas reizes populārāki par elektroauto, to īpatsvars ir pieaudzis no 4,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto ir izvēlējušies 6,3 %. Pat Igaunijā, kur kopumā šogad vērojams auto pārdošanas rādītāju kritums, plug-in hibrīdu popularitāte ir strauji augusi no 3 % līdz 8,3 %, bet elektroauto izvēlējušies 6,3 %.

Likumsakarīgi rodas jautājums, kāpēc tik straujš šo automobiļu popularitātes pieaugums? Vai tie samazinās interesi par elektroauto? Kāpēc plug-in hibrīdi var kļūt par risinājumu, kas ļauj lielai daļai cilvēku, tostarp Baltijā, ikdienā pārvietoties ar videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem?Šis straujais izrāviens sakrīt ar pirmajiem signāliem pagājušā gada izskaņā, kas bija par pamatu mūsu, Moller Baltic Import (MBI), prognozēm un mērķim trīskāršot plug-in hibrīdu pārdošanas apjomus Baltijā.

SIA “Rīgas ūdens” noslēdzis līgumu par Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” metāntenku parka paplašināšanu. Šis ir viens no apjomīgākajiem un inženiertehniski sarežģītākajiem ūdenssaimniecības projektiem Latvijā, kas būtiski uzlabos notekūdeņu dūņu apstrādes kapacitāti Rīgā un veicinās “Rīgas ūdens” stratēģisko virzību uz energoneitralitāti.

Projekta līgumsumma ir 54,7 miljoni eiro (bez PVN), un projekta realizāciju veiks SIA “Industry Service Partner”. Būvdarbus plānots uzsākt jau šogad, bet noslēgt četru līdz piecu gadu laikā.

Metāntenku parka paplašināšanas projekta mērķis ir novērst pašreizējo jaudu nepietiekamību, kas liedz pilnībā apstrādāt kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos dūņu apjomu. Projekts paredz divu jaunu metāntenku izbūvi ar kopējo tilpumu 12 000 m³, kas nodrošinās pilnvērtīgu visu notekūdeņu dūņu apstrādi anaerobos apstākļos, vienlaikus būtiski palielinot biogāzes ražošanu. Tāpat projekta īstenošana ir būtisks solis ceļā uz to, lai BAS “Daugavgrīva” sasniegtu līdz pat 85 % energoneitralitātes līmeni, izpildītu Eiropas Savienības prasības un izvairītos no finansiāliem un vides ilgtspējas riskiem.