Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,715 miljardi eiro, kas ir par 78,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija par 447 miljoniem eiro jeb 5,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 8,24 miljardus eiro, kas ir par 71,3 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,91 miljardu eiro, kas ir par 57,3 miljoniem eiro jeb 0,8% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,33 miljardu eiro apmērā, kas ir par 14 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija 475,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 6,121 miljarda eiro, kas ir par 34,3 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 379,7 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,77 miljardus eiro, kas ir par 48,7 miljoniem eiro jeb 0,9% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,809 miljardus eiro, kas ir par 21,9 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 961,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26,8 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija 350,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,5 miljoniem eiro jeb 4% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajā ceturksnī iekasēti 3,569 miljardi eiro, kas ir par 53,8 miljoniem eiro jeb 1,5% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija par 244,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,356 miljardus eiro, kas ir par 54,4 miljoniem eiro jeb 1,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,771 miljardu eiro, kas ir par 36 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 584,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija 213,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots.

Pagājušajā gadā 15 Latvijas lielākie nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumos, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodrošināja 0,6 miljardus eiro jeb 4% no kopējiem ieņēmumiem, ceturtdien svinīgajā pasākumā paziņoja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Pagājušajā gadā VID administrēto nodokļu kopējie ieņēmumi bija 14 miljardi eiro, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, jo maksājumi, kas veikti VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" vai tehniskās apskates stacijās, VID datubāzē netiek piesaistīti nodokļu maksātājiem.

Par nozīmīgāko 2024.gada eksportētāju VID atzinis kokapstrādes uzņēmumu AS "Latvijas finieris".

Nominācijā "2024.gada lielākie nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā" balvas saņēma degvielas mazumtirgotāja SIA "Neste Latvija" kā lielākais nodokļu maksātājs lielo nodokļu maksātāju grupā, tabakas importētājs SIA "Baltic Sales Network" kā lielākais nodokļu maksātājs vidējo nodokļu maksātāju grupā un aviokravu muitas aģentu uzņēmums SIA "LETT 2000" kā lielākais nodokļu maksātājs mazo nodokļu maksātāju grupā.

Akcīzes nodoklis cigaretēm un citiem tabakas produktiem daudzām valstīm ilgstoši ir bijis stabilu un prognozējamu budžeta ieņēmumu daļa. Tiek lēsts, ka pasaulē kopumā gada nodokļu ieņēmumi no cigaretēm ir apmēram 1 triljons ASV dolāru.

Tomēr daudzās valstīs cigarešu nodokļu ieņēmumi ar katru gadu samazinās, jo krītas smēķētāju skaits. No sabiedrības veselības viedokļa tas ir priecīgs notikums. Tomēr tas reizē raisa bažas virknē valstu, kurās daudzas budžeta programmas ir kļuvušas atkarīgas no stabilajiem tabakas nodokļu ieņēmumiem. Un šobrīd ir novērojama tendence, ka daudzas valstis un politiķi tā vietā, lai piemērotos jaunajai situācijai, meklējot plašākus un stabilākus finansējuma avotus, aicina iet vienkāršāko ceļu – vēl vairāk paaugstināt tabakas nodokļu likmes, tādejādi cerot atjaunot vai pat palielināt ieņēmumus.

ASV bāzētā nodokļu politikas pētniecības centra Tax Foundation nodokļu eksperti ir ļoti skeptiski par šādas vienkāršotas pieejas dzīvotspēju, jo jebkurai nodokļu likmju paaugstināšanai ir savas robežas, ko pārkāpjot, ieņēmumus vairs nav iespējams kāpināt. Ekonomikā to dēvē par Laffer līknes loģiku.

Valsts kontrole (VK) kārtējo reizi ar iebildēm noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), un būtiskākais iebilžu iemesls ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ikgadējais nodokļu pārskats, kas joprojām nav pārbaudāms, aģentūru LETA informēja VK Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica.

VK norāda, ka VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) joprojām ir neatrisinātas problēmas, kas liedz revidentiem gūt atbilstošus pierādījumus par VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

Kā skaidro VK padomes locekle Ilze Bādere, jau kopš 2015.gada KSGP VK seko līdzi un uzsver MAIS nozīmīgumu korekta VID nodokļu pārskata sagatavošanā. MAIS izstrāde bija viens no uzkrāšanas principa ieviešanas projekta nozīmīgākajiem posmiem. Pēc Bāderes paustā, tieši šai sistēmai bija jānodrošina nodokļu ieņēmumu grāmatošana un uzskaite, saņemot VID administrētos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā un attiecinot tos pret nodokļu maksātāju saistībām konkrētajā brīdī un atbilstošajā pārskata periodā.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Lēmumu pieņēmējiem jāsaprot objektīvā realitāte – nodokļi dzimst uzņēmumos, nevis Excel tabulās.

Ik pa brīdim izskan skaļas atziņas, ka pietrūkst naudas šādai un tādai labai lietai, ka šis projekts ir kļuvis dārgāks, tam pakalpojumam pieaugušas izmaksas un arī cenas, tāpēc vajadzīga papildu «piešprice» no valsts budžeta. To, ka visu laiku ir par maz, jau zina teju vai visi, bet kur rodas nauda? Vai tiešām valsts budžetā tā rodas no zila gaisa, varbūt tā aug kokos? Nebūt ne, jo Latvijā ir tieši tāda pati sociāli ekonomiskā sistēma, kāda ir visā Eiropā vai pat teju vai visā pasaulē, kur valsts budžets ir sava veida nodokļu (vai cita veida maksājumu – nodevu u. tml.) krājkase, no kuras tad pie varas esošie arī sadala naudu. Būtiskākais, ka pirmreizējais nodokļu ģenerators ir komercsektors, kurš rada preces un pakalpojumus, ko pārdod tirgū, un kopproduktu.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Pēc pašreizējām Finanšu ministrijas (FM) prognozēm, nodokļu ieņēmumi šogad varētu par 1,1% jeb par 154 miljoniem eiro atpalikt no plānotajiem, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FM Fiskālās analīzes un prognozēšanas nodaļas vadītāja Jūlija Burģe.

Viņa skaidroja, ka lielākais neizpildes risks ir patēriņa nodokļiem. Vienlaikus pirmajā ceturksnī kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns, neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, tika pārpildīts par 54,4 miljoniem eiro jeb 1,6%.

Labi izpildās darbaspēka nodokļu un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu plāns, bet, pēc Burģes teiktā, lielākas problēmas ir ar pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa ieņēmumiem.

Burģe skaidroja, ka prognoze par 154 miljonu eiro nodokļu plāna neizpildi veidota pēc martā mainītajām prognozēm, un patlaban neesot būtisku signālu, kas liecinātu par kādu citu nodokļu ieņēmumu rezultātu.

Vienlaikus Burģe sacīja, ka FM turpinās vērtēt situāciju un augustā gaidāmas jaunākas makroekonomiskās prognozes.

Valsts budžeta veidošanas process šogad būs sarežgītāks zemās ekonomiskās izaugsmes, ģeopolitisko risku un apjomīgo valsts finanšu vajadzību dēļ.

Ņemot vērā joprojām augsto nenoteiktību, kas var rezultēties vājākos ekonomiskās izaugsmes un fiskālos rādītājos, valdībai ir īpaši būtiski saglabāt stingru fiskālo politiku un ievērot samērīgu budžeta deficīta apmēru. Uz to jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 24 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Atšķirībā no citiem gadiem, šoreiz ministrijas un neatkarīgās iestādes nākamā gada budžetā nevar pieprasīt līdzekļus jaunām politikas iniciatīvām, jo ārējā un iekšējā drošība ir vienīgās nākamā gada budžeta prioritātes. Nozaru ministrijas ir iesniegušas izdevumu samazināšanas priekšlikumus, kas 2026. gadā varētu radīt 150 miljonu eiro ietaupījumu, tomēr nav izslēgts, ka būs valdības pieprasījums par papildu izdevumu ietaupījumu. Trīs gadu laikā plānota kopējā ekonomija 450 miljonu eiro apmērā, kas pārsniedz 1 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). “Taupība ir svarīga, īpaši laikā, kad ekonomika neaug. Tomēr ilgtermiņā tikai ekonomikas izaugsmes paātrināšana var nodrošināt stabilu budžeta resursu pieaugumu,” saka Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Nodokļu ieņēmumos valsts kopbudžetā šogad pirmajā pusgadā, pēc operatīvajiem datiem, bija 6,896 miljardi eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informācija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem.

Gada pirmajā pusgadā valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās iekasēts par 7,5% vairāk nekā pirms gada, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā iekasēti par 4,1% vairāk nekā 2024.gada pirmajā pusgadā, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi bija par 2,4% lielāki.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2025.gada pirmajā pusgadā, pēc operatīvajiem datiem, iekasēti par 4,2% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā, bet uzņēmumu ienākuma nodoklī iekasēts par 9,9% vairāk.

FM skaidro, ka nodokļu ieņēmumu pieaugums, salīdzinot ar pagājušo gadu, saistāms ar to, ka no pagājušā gada decembra līdz šā gada maija darba samaksas fonda pieaugums bija par 5,7%, bet minimālā alga valstī no šā gada 1.janvāra kāpa līdz 740 eiro.

Šķiet, ka tikai daži no lielumiem, kuru dēļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens solījis nedienas 2027. un 2028. gada budžetā, ir piedzīvojuši publicitāti, bet valsts parāda izaugsmes prognozes ir vienīgās, kas, pateicoties raidījumam Kas notiek Latvijā?, nokļuvušas uzmanības fokusā, tomēr Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums valdībai ir krietni plašāks, un tieši šie skaitļi guls budžeta projekta pamatā.

Ministru kabineta rīkojums par budžeta veidošanas grafiku jau pieņemts un darbībā, skaitļi ir publicēti, un tas ir rāmis, kuru budžeta plānošanas procesā ievēros pat tad, ja krasi mainās IKP prognozes tieši budžeta pieņemšanas gaitā. Tieši tādēļ ir vērts vismaz pievērst uzmanību nākotnes prognozei 19. augusta Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā. Līdzās valsts parāda izaugsmes skaitļiem ne mazāk interesants ir fakts, ka līdzās prognozētajai IKP izaugsmei iepretī šodienas stagnācijai nodokļu ieņēmumu prognoze samazinās no 8,8% pieauguma 2024. gadā līdz 3,3% lielam nodokļu ieņēmumu pieaugumam 2029. gadā.

Latvijā papildu finansējums aizsardzībai nākamā gada budžetā ir atrasts galvenokārt uz valsts parāda pieauguma rēķina, nevis samazinot budžeta izdevumus, norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP), izvērtējot Finanšu ministrijas sagatavoto 2026. gada valsts budžeta un 2026. - 2028. gada vidēja termiņa budžeta ietvara projektu.

FDP atzīst, ka budžeta projektā gan Eiropas Savienības (ES), gan nacionālie fiskālie nosacījumi tiek ievēroti, tomēr ir izvēlēts vienkāršākais ceļš - finansējums aizsardzībai palielināts, audzējot parādu.

FDP savā uzraudzības ziņojumā aicina valdību izvirzīt ambiciozākus mērķus izdevumu samazināšanā un savlaicīgi rast strukturālu, ilgtspējīgu risinājumu aizsardzības izdevumu finansēšanai, lai tie nebūtu atkarīgi no parāda palielināšanas.

Padomē norāda, ka budžeta projekts tiek sagatavots laikā, kad ģeopolitiskā spriedze reģionā turpina pieaugt un izdevumi valsts drošībai un aizsardzībai ir kļuvuši par absolūtu prioritāti. 2025. gada jūlijā ES Padome iedarbināja Stabilitātes un izaugsmes pakta valsts izņēmuma klauzulu, kas ļauj dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, īslaicīgi atkāpties no fiskālās disciplīnas noteikumiem, palielinot izdevumus aizsardzībai.

Lietuvas ekonomikas izaugsme nākamgad varētu būt par trešdaļu mazāka par prognozēto, jo ekonomiku ietekmēs ASV ievedmuitas tarifi un plānotais nodokļu paaugstinājums Lietuvā, piektdien paziņoja ekonomikas un inovāciju ministrs Luks Savicks.

"Ja mēs nākamgad prognozējam 2,5% ekonomikas izaugsmi, tad ekonomikas pieaugums būtu par trešdaļu mazāks, ja tiks noteikti gan ASV tarifi, gan ieviesta nodokļu reforma. Tam būs būtiska ietekme," ministrs sacīja Lietuvas sabiedriskajam radio.

Savicks paskaidroja, ka pesimistiskākais scenārijs paredz, ka ekonomikas apmērs varētu samazināties par apmēram 0,3 procenta punktiem nodokļu dēļ un vairāk nekā 0,4 procenta punktiem tarifu dēļ.

Viņš piebilda, ka vislielākā ietekme uz ekonomiku būs uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstinājumam.

Kā stāstīja ministrs, ASV muitas tarifu pieaugums ietekmēs apmēram 60% Lietuvas eksporta uz Savienotajām Valstīm, kas nozīmē, ka kopējais Lietuvas eksports uz ASV varētu samazināties par apmēram 20%.

Kā liecina Valsts kases apkopotie pašvaldību pārskati, tad 2024. gadā 78% no visu Latvijas pašvaldību ieņēmumiem no uzņēmējdarbības un īpašumiem saņēma trīs pilsētas – Rīga, Liepāja un Jūrmala.

Savukārt tieši valsts budžeta dotācijas ir tās, kas izlīdzina pašvaldību nevienlīdzību. Iepriekšējā rakstā Rīgā īpašuma nodokļu slogs novirzās uz iedzīvotāju mājokļiem (Dienas Bizness 4. marts) tika aplūkots, kā atšķiras pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa.

Pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz vienu iedzīvotāju uzrāda ievērojamas reģionālās atšķirības, un tie 2024. gadā starp Latvijas pašvaldībām atšķīrās gandrīz četras reizes. 2024. gadā Mārupes novada ieņēmumi no iedzīvotāju nodokļa uz vienu iedzīvotāju bija 1976 eiro, bet Krāslavas novadā tie bija tikai 520 eiro uz vienu iedzīvotāju. Līdzīgas atšķirības ir, salīdzinot nekustamā īpašuma ieņēmumus uz vienu iedzīvotāju. 2024. gadā Saulkrastu novadā (195 eiro uz vienu iedzīvotāju) tie bija vairāk nekā četras reizes lielāki nekā Daugavpils valstspilsētā (46 eiro uz vienu iedzīvotāju).

Latvijas ekonomikas lejupslīdi 2024. gadā ietekmēja ne tikai saspringtā ģeopolitiskā situācija, bet arī zema ekonomikas izaugsme ārējos tirgos, augstas procentu likmes un cenu kāpums.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2025. gada februārī izstrādātajām makroekonomiskajām prognozēm Latvijas ekonomika 2025. gadā stabilizēsies ar mērenu IKP izaugsmi 1,2 %. Tendences ir cerīgas, jo, pieaugot iekšzemes kopproduktam (IKP) uz vienu iedzīvotāju, ēnu ekonomikai ir tieksme samazināties.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no IKP noskaidrots pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009–2024”.

Ēnu ekonomikas jautājums katru gadu kļūst īpaši aktuāls, tuvojoties konferencei par ēnu ekonomikas indeksu, jo tā ir ne tikai diskusija par šīs parādības apmēru un ietekmi uz valsts budžetu un sabiedrību, bet arī platforma ekspertu viedokļu apmaiņai par risinājumiem un iespējām to mazināt, lai veicinātu caurskatāmību un godīgu uzņēmējdarbības vidi.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta finansējuma palielināšanu aizsardzībai, bet neatbalsta 2026. gada budžeta projekta virzīšanu uz Saeimu, piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē paziņoja ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Savukārt LDDK prezidents Andris Bite uzsvēra, ka valdības ambīcijas par publisko izdevumu samazināšanu ir daudz par mazu un darba devēji joprojām uzstāj uz valdības izdevumu samazināšanu 850 miljonu eiro apmērā.

Bite uzsvēra, ka ministrijas nav izpildījušas pat valdības doto uzdevumu samazināt izdevums par 150 miljoniem un tos samazinājušas krietni mazākā apmērā.

"Tāpat mēs turpinām strauji audzēt valsts parādu, aizņemamies un tērējam daudz vairāk, nekā varam nopelnīt. Parāda apkalpošanai vien tērēsim 713 miljonus eiro, kas, piemēram, ir Iekšlietu ministrijas budžets," teica Bite.

Tāpat viņš vērsa uzmanību, ka, pēc uzņēmēju teiktā, situācija eksporta tirgos attīstās daudz sliktāk nekā pesimistiskākajās Finanšu ministrijas (FM) prognozēs, tāpēc ir jāgatavojas daudz sliktākiem apstākļiem ekonmikā nekā līdz šim.

Kā liecina Global Revenues Statistics Database apkopotā informācija, kas ir ievietota OECD 2024. gada analīzē Corporate Tax Statistics 2024, tad, neņemot vērā četras pundurvalstis (Bahamu salas, Nauru, Tokelau un Vanuatu), 2021. gadā Latvijā bija vissliktākā pasaulē uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu attiecība pret kopējiem nodokļu ieņēmumiem.

Atbilstoši Pasaules Bankas apkopotajiem datiem, 2023. gadā Latvijā bija desmitā vissliktākā pasaulē pēc visu iekasēto ienākumu nodokļu attiecības pret visiem nodokļu ieņēmumiem. OECD izdotais Corporate Tax Statistics 2024 (Uzņēmumu ienākuma nodokļa statistika) ir ikgadējs izdevums, kas paredzēts, lai palīdzētu uzlabot ienākuma nodokļa politiku ne tikai OECD, bet visās pasaules valstīs.

Aplūkosim, kādi bija 2024. gada ziņojuma galvenie secinājumi. Vispirms - uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi joprojām sniedz nozīmīgu ieguldījumu pasaules valstu ekonomikā. 2021. gadā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos bija vidēji 16 %, rēķinot 123 valstis un teritorijas, par kurām ir pieejami dati. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi vidēji veidoja 3,2% no pasaules valstu iekšzemes kopprodukta (IKP).Otrkārt. Ilgstoši vērojamais uzņēmumu ienākuma nodokļa likmju kritums (pasaulē 2000. gadā uzņēmuma ienākuma nodokļa vidējā likme bija 28,0 %, bet 2019. gadā - 21,7 %) ir apstājies. Laika posmā no 2021. līdz 2024. gadam uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes visumā saglabājas stabilas.

Igaunijas valdība trešdien atbalstīja valsts budžetu nākamajam gadam, informēja valdības preses dienestā.

Nākamgad Igaunijas valsts budžeta ieņēmumi paredzēti ap 18,6 miljardiem eiro, savukārt izdevumi - 19,5 miljardi eiro. Plānotās investīcijas sasniegs 1,3 miljardus eiro. Budžeta deficīts nākamgad plānots 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) kas atbilst Eiropas Savienības (ES) noteiktajam izņēmumam attiecībā uz aizsardzības izdevumu palielināšanu.

Lai stiprinātu Igaunijas aizsardzības spējas, 2026.gadā aizsardzībai saskaņā ar NATO kritērijiem tiks atvēlēti vismaz 5% no IKP, kas nozīmē par 844,5 miljoniem eiro vairāk nekā šogad. Lielāki ieguldījumi plānoti gaisa un pretraķešu aizsardzībā, dronu spējās, kā arī tālās darbības un precīzu triecienu veikšanā. Tiks izveidota pretgaisa aizsardzības brigāde un jauni kaujas inženieru bataljoni, tiks attīstītas artilērijas sistēmas kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, paplašināti poligoni un mācību teritorijas. Turklāt tiks turpināta aizsardzības rūpniecības parku attīstība. Pērnavas apriņķa aizsardzības industriālā parka projektēšanai un sagatavošanai ir paredzēti aptuveni 50 miljoni eiro.

Strādājot pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa ietvara, tiek plānoti grozījumi uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumos, kas nodoti saskaņošanai iesaistītajām institūcijām, informē Finanšu ministrija (FM).

FM sagatavotais risinājums paredz līdzsvarot ārvalstu un Latvijas investoru – fizisku personu – nodokļu slogu. Reizē šādas izmaiņas nodrošinātu papildu ieņēmumus pašvaldību budžetiem, jo IIN ir galvenais vietvaru ienākumu avots.

"Pašlaik Latvijā uzņēmuma peļņai tiek piemērota 20% UIN likme, bet fizisko personu saņemtās dividendes ir atbrīvotas no IIN. Ar sagatavotajām izmaiņām likumos uzņēmumi, kuru īpašnieki ir tikai fiziskas personas, varēs izvēlēties alternatīvu nodokļu modeli: 15% UIN ieturēšana dividendēm uzņēmuma līmenī un 6% IIN fiziskajām personām. Tādējādi piedāvātās izmaiņas nodrošina starptautiski samērīgu nodokļu režīmu, saglabā budžeta ieņēmumu līdzsvaru, kā arī rada skaidrākus noteikumus investoriem,” skaidro FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja Finanšu ministrijas ierosināto nodokļu izmaiņu pakotni, kas tagad tiks iesniegta izskatīšanai parlamentā.

Nodokļu izmaņu pakotne ietver nekustamā īpašuma nodokļa, iedzīvotāju un uzņēmuma ienākuma nodokļa izmaiņas, kā arī jauna "cukura nodokļa" noteikšanu saldinātajiem dzērieniem un nodevas apdrošināšanas līgumiem.

Premjerministrs Gintauts Palucks sacīja, ka izmaiņu finansiālā ietekme 2026.gadā būs 280 miljoni eiro, kas valsts iekšzemes kopproduktu (IKP) palielinās par gandrīz 0,3%. 2027.gadā ietekme varētu sasniegt 560-580 miljonus eiro un 0,6% no IKP.

"Neskatoties uz dažiem ļoti interesantiem argumentiem, diskusijām un faktiem publiskajā telpā, kas ir pilnībā ar realitāti nesaistīti, vēlos skaidri pateikt, šo izmaiņu rezultātā Aizsardzības fondā tieši tiks novirzīti 345 miljoni eiro 2026.gadā un 513 miljoni eiro 2027.gadā," Palucks teica valdības sēdē.

Saskaņā ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apstiprināto gada pārskatu, uzņēmums 2024.gadā strādājis ar 150,1 miljona eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas, informē LVM.

Spītējot dažādiem ārējiem izaicinājumiem, LVM pērn spēja izpildīt saistības pret klientiem, vienlaikus piegādājot gan vēsturiski lielāko apaļkoksnes sortimentu apjomu - 7,44 milj. m3, gan pārdodot līdz šim lielāko šķeldas apjomu - 672,7 tūkstošu MWh apmērā.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe uzsver: "Lai gan pagājušajā gadā situācija starptautiskajos koksnes tirgos, kuros tiek realizēta Latvijā audzētas un pārstrādātas koksnes produkcija, bija sarežģīta, LVM ieņēmumi 2024.gadā sasniedza 598,8 miljonus eiro, no kuriem 563,9 miljonus eiro jeb 94% veido ieņēmumi no koksnes produktu - apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas - pārdošanas. AS "Latvijas valsts meži" 2024.gadu noslēdza ar 150,1 miljona eiro peļņu pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas."

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka vidējā termiņā budžeta deficīts pie nemainīgas politikas pieaugs un būs 3% 2026.gadā, 4,1% 2027.gadā, 3,7% 2028.gadā un 3,9% 2029.gadā, kas ir virs pieļaujamā līmeņa, liecina FM valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029.gadā".

Saskaņā ar ziņojumā teikto, 2026.gadā vispārējās valdības ieņēmumi tiek prognozēti 19,135 miljardu eiro apmērā, bet vispārējās valdības izdevumi - 20,461 miljarda eiro apmērā.

Valsts kopbudžetā 2026.gadā tiek prognozēti 18,972 miljardu eiro ieņēmumi un 20,566 miljardu eiro izdevumi.

Budžeta deficīta prognozē ir ietverta vispārējās valdības sektorā klasificētās VAS "Latvijas dzelzceļš" ietekme - 2026.gadā mīnus 17,6 miljoni eiro, 2027.gadā ‑ mīnus 25,6 miljoni eiro, 2028.gadā ‑ mīnus 25,9 miljoni eiro un 2029.gadā ‑ mīnus 28 miljoni eiro.

"Latvijas dzelzceļam" atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" nepieciešams saņemt Ministru kabineta (MK) piekrišanu negatīvās ietekmes pārsniegšanai 2026. un 2027.gadā.