Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem - fiziskām personām, vienlaikus veicinot pašvaldību interesi investīciju piesaistē, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma un grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.

Likumu izmaiņas saistītas ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.

"Šis ir vēl viens solis, kas veicinās Latvijas ekonomikas attīstību, un izmaiņu mērķis ir izveidot taisnīgāku nodokļu vidi uzņēmējiem, atbalstot gan vietējos, gan ārvalstu investorus. Tās ne vien palīdzēs uzņēmumiem piesaistīt nepieciešamo finansējumu no dažādiem avotiem un samazināt finansējuma izmaksas, bet arī veicinās investīcijas Latvijas reģionos," grozījumu būtību raksturo Budžeta komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.

Ar likumu grozījumiem no nākamā gada plānots ieviest alternatīvu ienākuma nodokļu sistēmu investoru atbalstam un pašvaldību ieņēmumu atbalstam - jaunu ienākuma nodokļa piemērošanas modeli dividendēm.

Igaunijā plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un ienākuma nodokļa pieaugums būs pastāvīgs, nolēma valdība, cenšoties palielināt valsts budžeta ieņēmumus laikā, kad pieaug izdevumi aizsardzībai.

Iepriekš tika plānots, ka drošības nodokļa pasākumi spēkā būs līdz 2028.gadam.

Valdība ceturtdien apstiprināja izmaiņas tā dēvētajā drošības nodoklī, kas paredz, ka no nākamā gada uzņēmumu peļņa un iedzīvotāju ienākumi netiks aplikti ar nodokli no pirmā eiro, un, lai nodrošinātu ilgtermiņa aizsardzības spējas, gan PVN, gan ienākuma nodokļa likmes pastāvīgi tiks noteiktas 24% apmērā.

"Šīs izmaiņas samazina nodokļu slogu privātpersonām un uzņēmumiem un atjauno nodokļu sistēmas loģiku. Diemžēl tas nozīmē arī atteikšanos no nodokļa pagaidu rakstura, jo ģeopolitiskie notikumi padara īstermiņa risinājumu aizsardzības izdevumiem maz ticamu," paskaidroja finanšu ministrs Jirgens Ligi.

Dzenoties pēc reitingiem un cīnoties par vietām parlamentā, Baltijas valstu valdībās tiek pieņemti likumi, kas iedzīvotājiem sniedz īstermiņa ieguvumus, bet ilgtermiņā var radīt nopietnus izaicinājumus.

Spilgts piemērs ir pensiju 2. līmenis. Šis nozīmīgais aktīvs, kas tieši ietekmē senioru labklājību vecumdienās, varas gaiteņos tiek uztverts nepiedodami vieglprātīgi. Ar ko var rēķināties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nākotnes pensionāri, un ko varam darīt paši, lai arī sirmā vecumā dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi?

Igaunijā dzīres beigušās

Līdz 2021. gadam pensiju 2. līmenis visās Baltijas valstīs bija obligāts. Pirmā, atļaujot iedzīvotājiem izņemt uzkrāto naudu, izmaiņas likumdošanā ieviesa Igaunija. Reforma paredzēja trīs iespējas: palikt pensiju 2. līmenī, izņemt tajā uzkrāto naudu vai atvērt savu pensiju investīciju kontu, pārskaitīt tur līdzekļus un investīciju lēmumus pieņemt pašiem. Trešajā gadījumā ienā-kuma nodoklis nebija jāmaksā, bet otrajā – izņemot naudu priekšlaikus, iedzīvotāja ienākuma nodoklis bija 20 %.

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja Finanšu ministrijas ierosināto nodokļu izmaiņu pakotni, kas tagad tiks iesniegta izskatīšanai parlamentā.

Nodokļu izmaņu pakotne ietver nekustamā īpašuma nodokļa, iedzīvotāju un uzņēmuma ienākuma nodokļa izmaiņas, kā arī jauna "cukura nodokļa" noteikšanu saldinātajiem dzērieniem un nodevas apdrošināšanas līgumiem.

Premjerministrs Gintauts Palucks sacīja, ka izmaiņu finansiālā ietekme 2026.gadā būs 280 miljoni eiro, kas valsts iekšzemes kopproduktu (IKP) palielinās par gandrīz 0,3%. 2027.gadā ietekme varētu sasniegt 560-580 miljonus eiro un 0,6% no IKP.

"Neskatoties uz dažiem ļoti interesantiem argumentiem, diskusijām un faktiem publiskajā telpā, kas ir pilnībā ar realitāti nesaistīti, vēlos skaidri pateikt, šo izmaiņu rezultātā Aizsardzības fondā tieši tiks novirzīti 345 miljoni eiro 2026.gadā un 513 miljoni eiro 2027.gadā," Palucks teica valdības sēdē.

2026. gadā vairākām precēm pieaugs akcīzes nodoklis, vienlaikus pārtikas cenu pieauguma slāpēšanai tiek piedāvāts pazemināt pievienotās vērtības nodokli, kā arī izmainīt nodokļu maksāšanu par fiziskajām personām saņemamajām dividendēm.

Saeimā turpinās 2026. gada valsts budžeta un to pavadošo likumu grozījumu projektu izskatīšana, taču nākamā gada preču un pakalpojumu līmeni ietekmēs jau iepriekšējā gadā nolemtais par pakāpensisku vairāku nodokļu likmju palielināšanu. “Pašlaik Saeimā un sabiedrībā, šķiet, vislielākās batālijas ir par citiem, nevis valsts budžeta un nodokļu politikas jautājumiem,” kopējo situāciju analizē ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs. Viņš norāda, ka šo kaisīgo diskusiju ēnā ir palikušas arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam un fiziskajām personām — kapitāldaļu turētājiem - nozīmīgas pārmaiņas, ja par tām būs pozitīvs Saeimas vairākuma lēmums.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

Latvijā ir visaugstākā kapitāla pieauguma nodokļa likme Baltijā, turklāt tā pat ir augstāka nekā Spānijas minimālā likme, taču līdzvērtīga Itālijas, Austrijas, Vācijas līmenim.

To rāda AS BDO pētījums par kapitāla pieauguma nodokļa likmēm. „Atšķirīga pieeja un, visticamāk, valdību veidojošo politiķu izpratne par kapitāla pieauguma nodokli arī rada pašlaik milzīgo šī nodokļa likmju plaisu Baltijā,” pētījuma datus analizē AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš uzsver, ka pēdējo gadu laikā Baltija ir kļuvusi par reģionu, kur notiek salīdzinoši straujas nodokļu sistēmas izmaiņas — lielākoties paaugstinot vairāku nodokļu likmes, kuras līdz tam nav kustinātas gadiem.

Relatīvais pieaugums 27,5%

Veidojot 2025. gada valsts budžetu, Latvijā tika veikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa reforma, kuras rezultātā mainījās arī kapitāla pieauguma nodokļa apmērs. „Tas, ka ikviens auglis — dividendes, procentmaksājumi par obligācijām, nekustamā īpašuma, kapitāldaļu pārdošana - Latvijā tiek aplikts nevis ar iepriekšējo likmi 20% jeb piekto daļu, bet gan ar ievērojami augstāko 25,5% (+3% likme, ja gada ienākums pārsniegs 200 000 eiro, trāpīs pa ikvienu, kurš būs pārdevis savu dzīvokli, zemi, mantojumā nākušu īpašumu, saņēmis augļus no kapitāldaļām, akcijām, obligācijām,” skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka salīdzinājumam kapitāla pieauguma nodoklis Igaunijā ir 22%, savukārt Lietuvā - 15% ienākumiem līdz 253 065,6 eiro gadā un 20% no ienākumiem, kas pārsniedz šo summu.

Valsts kapitālsabiedrībām 2026.gadā un divos turpmākajos gados valsts budžetā būs jāiemaksā dividendes 90% apmērā no peļņas, liecina otrdienas valdības sēdē izskatīšanai sagatavotais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums "Par valsts kapitālsabiedrību iespējamiem ienākumu palielinājumiem".

Informatīvais ziņojums ir ar ierobežotas pieejamības statusu, tāpēc tā saturs nav pieejams.

Likumā par valsts budžetu 2025.gadam noteikts, ka valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks jeb akcionārs, minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, 2025.gadā ir 70% no pārskata gada peļņas.

Sagatavotajā Ministru kabineta protokollēmuma projektā teikts, ka Finanšu ministrijai (FM) likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" sagatavošanas gaitā jāņem vērā, ka minētajām kapitālsabiedrībām minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, ir 90% no pārskata gada peļņas.

Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) jau devīto gadu sekmīgi darbojas Latgales reģionā, veicinot investīcijas, ražošanas modernizāciju un jaunu darba vietu radīšanu. Latgales SEZ šobrīd apvieno 38 kapitālsabiedrības ar īpašo statusu, kas aktīvi attīsta savu darbību reģionā. Kopumā noslēgti 94 investīciju līgumi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 111 miljonus eiro.

Par to, kādas ir Latgales SEZ priekšrocības un ko uzņēmēji no tā iegūst, sarunājāmies ar Aldi Adamoviču, Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāju.

Kā Latgales SEZ veicina uzņēmējdarbības attīstību Latgales reģionā?

Latgales speciālā ekonomiskā zona ir valsts atbalsta instruments, kas sniedz uzņēmējiem – gan ražotājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem – iespēju, investējot Latgales reģiona ekonomikā, saņemt valsts garantētas nodokļu atlaides. Mūsu galvenais mērķis ir veicināt jaunu darba vietu radīšanu un uzņēmējdarbības attīstību Latgalē. Latgales SEZ priekšrocības ir pieejamas gan vietējiem uzņēmējiem, kuri plāno paplašināt un dažādot savu ražošanu vai pakalpojumu klāstu, gan ārvalstu investoriem, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību Latgales reģionā. Tas ir nozīmīgs atbalsts uzņēmumiem, kas tiecas kļūt konkurētspējīgāki gan Latvijas, gan starptautiskajā tirgū. Vienlaikus tā sniedz būtisku ieguldījumu arī reģiona un valsts attīstībā, veicinot nodokļu ieņēmumu pieaugumu un kopējo ekonomisko izaugsmi.

Valsts mežu apsaimniekošana valsts budžetā ienesīs 111,0 miljoni eiro kā dividendes un 27,8 miljoni eiro – kā uzņēmumu ienākuma nodoklis par dividenžu izmaksu.

To liecina Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži” (LVM) padomes apstiprinātais uzņēmuma 2024. gada darbības pārskats. 2024. gadu uzņēmums noslēdzis ar auditēto neto peļņu 150,1 miljona eiro apmērā, bet ieņēmumi sasnieguši 598,8 miljonus eiro, no kuriem lielāko daļu jeb 94 % veido ieņēmumi no koksnes produktu pārdošanas. 2025. gadā par pērnā gada rezultātiem 92 % no gūtās peļņas LVM iemaksās valsts budžetā, norādīts uzņēmuma informācijā.

«2024. gadā uzņēmums, par spīti sarežģītajiem apstākļiem biznesa vidē un mainīgajiem Latvijas eksporta tirgiem, ir sasniedzis izcilus darbības rādītājus, lielā daļā no tiem pārsniedzot plānotos apjomus un nodrošinot valstij vairāk nekā 111 miljonus eiro dividendēs un gandrīz 28 miljonus eiro uzņēmuma peļņas nodoklī,» uzsver LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe. Viņa norāda, ka pieņemot pārdomātus saimnieciskos lēmumus, uzņēmums pagājušajā gadā, kurā netrūka izaicinājumu, pat sasniedzis vairākus rekordus, teicami līdzsvarojot sabiedrības ekonomiskās un sociālās intereses: pērn atjaunotas un izkoptas uzņēmuma darbības laikā lielākās meža platības, piegādāts lielākais apaļkoksnes un pārdots līdz šim lielākais šķeldas apjoms, viena gada laikā atjaunotas vairāk bezmaksas atpūtas vietas nekā jebkad iepriekš.

Ostu pārvaldēm būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi UIN likumā.

UIN likuma normas šobrīd nosaka, ka UIN maksātājas ir no valsts un pašvaldību budžeta finansētas institūcijas, ja to ienākumi no saimnieciskās darbības netiek paredzēti attiecīgi valsts vai pašvaldības budžetā. Šobrīd kā pastarpinātas pārvaldes iestādes darbojas septiņas mazās ostu pārvaldes - Engures, Jūrmalas, Mērsraga, Salacgrīvas, Skultes, Pāvilostas un Rojas.

Savukārt UIN likuma normas neparedz pienākumu UIN maksāt atvasinātām publisko tiesību juridiskām personām. Šobrīd Latvijā darbojošās trīs ostu pārvaldes - Rīgas brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde, kuras izveidotas kā atvasinātas publiskās personas un nav UIN maksātājas, skaidro Finanšu ministrijā (FM).

Lēmumu pieņēmējiem jāsaprot objektīvā realitāte – nodokļi dzimst uzņēmumos, nevis Excel tabulās.

Ik pa brīdim izskan skaļas atziņas, ka pietrūkst naudas šādai un tādai labai lietai, ka šis projekts ir kļuvis dārgāks, tam pakalpojumam pieaugušas izmaksas un arī cenas, tāpēc vajadzīga papildu «piešprice» no valsts budžeta. To, ka visu laiku ir par maz, jau zina teju vai visi, bet kur rodas nauda? Vai tiešām valsts budžetā tā rodas no zila gaisa, varbūt tā aug kokos? Nebūt ne, jo Latvijā ir tieši tāda pati sociāli ekonomiskā sistēma, kāda ir visā Eiropā vai pat teju vai visā pasaulē, kur valsts budžets ir sava veida nodokļu (vai cita veida maksājumu – nodevu u. tml.) krājkase, no kuras tad pie varas esošie arī sadala naudu. Būtiskākais, ka pirmreizējais nodokļu ģenerators ir komercsektors, kurš rada preces un pakalpojumus, ko pārdod tirgū, un kopproduktu.

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, atpaliekot tikai no Igaunijas, liecina ASV domnīcas "Tax Foundation" jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss".

Latvija otro vietu indeksā ieņem astoto gadu pēc kārtas.

Pētījuma autori kā pozitīvākos Latvijas nodokļu sistēmas aspektus izcēluši uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, kas paredz ar nodokli aplikt tikai sadalīto peļņu, bet reinvestētā peļņas daļa ar nodokli netiek aplikta, kā arī teritoriālo nodokļu sistēmu, kas paredz atbrīvot no nodokļa ārvalstu dividendes un kapitāla pieaugumu un neiekasēt ieturējuma nodokļus no ārvalstu procentu maksājumiem, dividendēm vai autoratlīdzībām.

Kā vēl viens pozitīvs aspekts izcelts tas, ka Latvijā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) attiecas uz relatīvi plašu bāzi, aptverot aptuveni divas trešdaļas no gala patēriņa.

Strādājot pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa ietvara, tiek plānoti grozījumi uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumos, kas nodoti saskaņošanai iesaistītajām institūcijām, informē Finanšu ministrija (FM).

FM sagatavotais risinājums paredz līdzsvarot ārvalstu un Latvijas investoru – fizisku personu – nodokļu slogu. Reizē šādas izmaiņas nodrošinātu papildu ieņēmumus pašvaldību budžetiem, jo IIN ir galvenais vietvaru ienākumu avots.

"Pašlaik Latvijā uzņēmuma peļņai tiek piemērota 20% UIN likme, bet fizisko personu saņemtās dividendes ir atbrīvotas no IIN. Ar sagatavotajām izmaiņām likumos uzņēmumi, kuru īpašnieki ir tikai fiziskas personas, varēs izvēlēties alternatīvu nodokļu modeli: 15% UIN ieturēšana dividendēm uzņēmuma līmenī un 6% IIN fiziskajām personām. Tādējādi piedāvātās izmaiņas nodrošina starptautiski samērīgu nodokļu režīmu, saglabā budžeta ieņēmumu līdzsvaru, kā arī rada skaidrākus noteikumus investoriem,” skaidro FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

Eleving Group, kas ir biržā kotēts, starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, saviem akcionāriem dividendēs izmaksās 14,8 miljonus eiro jeb 0,127 eiro par akciju.

Dividenžu izmaksas datums noteikts 2025. gada 10. jūnijā.

“Šīs ir pirmās dividendes, ko uzņēmuma akcionāri saņems pēc Eleving Group akciju iekļaušanas NASDAQ Baltijas oficiālajā sarakstā un Frankfurtes biržas Prime Standard sarakstā aizvadītā gada oktobrī. Mūsu stratēģija nav mainījusies – mēs strādājam, lai mērķtiecīgi audzētu akcionāriem investīciju vērtību, vienlaikus nodrošinot arī pietiekami strauju paša uzņēmuma attīstību,” skaidro Eleving Group izpilddirektors Modests Sudņus, norādot, ka uzņēmuma stratēģija ir izmaksāt dividendēs līdz 50% no uzņēmuma peļņas.

Izmaksāto dividenžu ienesīgums būs 7.5%. Saskaņā ar uzņēmuma politiku nākamā dividenžu izmaksa plānota šī gada novembrī, veicot izmaksu par 2025. gada sešos mēnešos uzkrāto peļņu, tādējādi palielinot kopējo dividenžu ienesīgumu.

Frankfurtes un Rīgas biržās kotēts, starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group akcionāriem dividendēs izmaksās 4,86 miljonus eiro jeb 0,041 eiro par akciju.

Paredzams, ka dividenžu izmaksa tiks veikta šā gada 28. novembrī vai ap šo laiku.

“Pirms nedaudz vairāk nekā gada mēs īstenojām IPO ar skaidru apņemšanos nodrošināt investoriem stabilus un prognozējamus ieņēmumus. Šī gada jūnijā mēs izmaksājām 14,8 miljonus eiro dividendēs, un kopā ar gaidāmo 4,86 miljonu eiro izmaksu šogad akcionāriem kopumā tiks izmaksāti gandrīz 20 miljoni eiro dividendēs. Arī turpmāk strādāsim, lai radītu ilgtermiņa vērtību mūsu akcionāriem,” norāda Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Saskaņā ar uzņēmuma politiku nākamā dividenžu izmaksa plānota 2026. gada otrajā ceturksnī, veicot izmaksu par 2025. gada otrajā pusgadā uzkrāto peļņu.

Latvijas jaunuzņēmums "HackMotion" 2025. gada pirmā pusgada noslēgumā deviņiem uzņēmuma darbiniekiem ir izmaksājis dividendes 30 000 eiro vērtībā.

Tādējādi "HackMotion" ir kļuvis par vienu no pirmajiem jaunuzņēmumiem Latvijā, kas saviem darbiniekiem izmaksājis daļu peļņas, izmantojot nesen ieviesto jaunuzņēmumu akciju opciju instrumentu. Tas nozīmē, ka darbinieki, kuri uzņēmumā ir nostrādājuši vismaz vienu gadu, ir saņēmuši prēmiju, kas nav tikai vienreizējs novērtējums. Uzņēmumam attīstoties, katru gadu palielinās akciju opciju vērtība, un sagaidāms, ka arī darbiniekiem izmaksāto dividenžu apjoms būtiski pieaugs.

Akciju opcijas dod darbiniekam tiesības nākotnē iegādāties uzņēmuma akcijas par cenu, kas tiek fiksēta piešķiršanas brīdī. Tas gan nav pienākums, un darbinieks šo iespēju var arī neizmantot. Taču tas nozīmē, ka uzņēmums aug, tā akciju vērtība palielinās, bet darbinieks var iegādāties akcijas par sākotnējo cenu un gūt peļņu no vērtības pieauguma.

Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti.

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.

Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro, savukārt skujokuku zāģētās produkcijas ražotāji – 178 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.

Saeima ceturtdien vērtēšanai komisijās nodeva grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz vienkāršot publisku kapitālsabiedrību jeb valsts un pašvaldību uzņēmumu dibināšanas procedūru.

Grozījumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā anotācijā skaidrots, ka šobrīd spēkā esošais regulējums attiecībā uz publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībās ļauj iegūt līdzdalību uzņēmumā tirgus nepilnības apstākļos, radot stratēģiski svarīgas preces un pakalpojumus vai pārvaldot stratēģiski svarīgus īpašumus. Tas rada jautājumus par publisku personu kapitālsabiedrību iespējām apgūt jaunus eksporta tirgus un realizēt inovācijas.

Ar grozījumiem tiks noteikts, ka publiska persona pie nosacījuma, ka tā ne tikai savu funkciju efektīvai izpildei, bet arī tautsaimniecības ilgtermiņa mērķu sasniegšanai, ievērojot konkurences neitralitātes principus, kā arī racionāli un ekonomiski pamatoti izlietojot publiskas personas resursus, var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

Šogad 1.oktobrī tiks indeksētas pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 1488 eiro, atkarībā no darba stāža tās palielinot robežās no 6,35% līdz 7,87%, piektdien preses konferencē informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji.

Vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, vecuma pensijām šogad piemēros indeksu 1,0635, respektīvi, palielinās par 6,35%. Par stāžu no 30 līdz 39 gadiem piemēros indeksu 1,0686, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem indekss būs 1,0737, bet par·45 un vairāk gadu stāžu piemēros indeksu 1,0787.

Piemēram, ja vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 600 eiro, tad pensionārs ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem saņems par 38,10 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 30 līdz 39 gadiem - par 41,16 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem - par 44,22 eiro lielāku pensiju, bet, ja nostrādāti ir vairāk nekā 45 gadi, tad pie šādas pensijas klāt tiks saņemti 47,22 eiro.

Latvijas iedzīvotāju īpašumā esošais krājobligāciju apjoms 2024.gada beigās sasniedza 322 miljonus eiro, gada laikā palielinoties par aptuveni 70 miljoniem eiro, teikts Valsts kases gada pārskatā.

Krājobligāciju emisijas apjoms 2024.gadā sasniedza 275 miljonus eiro, ievērojami pārsniedzot dzēsto krājobligāciju apjomu - 206 miljonus eiro. Ieguldītāju skaits gada beigās pārsniedza 7900.

Valsts kase atzīst, ka 2024.gadā pieprasījuma pieaugums pēc krājobligācijām nebija tik straujš kā gadu iepriekš, jo 2024.gads iezīmējās ar kopējo eiro tirgus likmju samazināšanos, un krājobligāciju likmes atspoguļoja aktuālās finanšu tirgus tendences, īpaši samazinoties īstermiņa likmēm. Tomēr pieprasījums pēc krājobligācijām ir bijis stabils un noturīgs.

Iedzīvotāju interesi pēc krājobligācijām uztur finanšu tirgus tendencēm atbilstošas procentu likmes, iespēja saņemt ar nodokļiem neapliekamu fiksētu procentu ienākumu līdz ieguldījuma termiņa beigām, valsts garantēts ieguldījumu drošums un krājobligāciju iegādes ērtums, skaidro Valsts kase.

VAS "Latvijas loto" organizētajā momentloterijā "Senatnes loterija" laimēts viens miljons eiro, informēja "Latvijas loto" pārstāvji.

Laimētājs ir vairāk nekā 30 gadus vecs liepājnieks, kurš laimīgo biļeti iegādājās vienā no Liepājas "Maxima" veikaliem. Viņš pirkumu veicis spontāni - piekritis iegādāties pēdējo pieejamo "Senatnes loterijas" biļeti. Par laimestu uzzinājis mājās, kad biļeti nokasījusi viņa sieva.

Laimesta ieguvējs saņems vienu miljonu eiro pilnā apmērā - no laimesta netiks ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, informē "Latvijas loto" pārstāvji.

"Senatnes loterijā" katrā loterijas sērijā, kurā ir miljons biļešu, ir divi viena miljona eiro laimesti.

Minēto loteriju "Latvijas loto" rīko pēc Finanšu ministrijas un Kultūras ministrijas iniciatīvas Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Loterijas mērķis ir Doma baznīcas un klostera ansambļa saglabāšana - tā īstenošanai tuvāko četru gadu laikā no "Latvijas loto" valsts budžetā iemaksātajām dividendēm varētu tikt novirzīti vairāk nekā 9,6 miljoni eiro.

Lai uzlabotu iedzīvotāju finanšu pratību, nepieciešamas izmaiņas izglītības programmās, šodien Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas kopīgi rīkotajā konferencē "Finanšu pratība Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa pārticībai un drošībai" teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš stāstīja, ka konferencē tiks pārrunāti tādi svarīgi jautājumi kā finanšu pratības apguve skolās, ilgtermiņa uzkrājumu veidošana pārtikušām vecumdienām un finanšu krāpniecības apkarošana. Latvijas Banka ir sagatavojusi vairākus konkrētus priekšlikumus darāmajiem darbiem. Kazāks pauda cerību, ka šīs dienas laikā varēs ne tikai produktīvi diskutēt, bet arī vienoties par kopīgu rīcību.

Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas raksturo sabiedrību ar augstu finanšu pratību, ir uzkrājumu veidošana un to prasmīga ieguldīšana. Ekonomikas likumsakarību izpratne sabiedrībā mazina nevienlīdzību un palīdz nodrošināt pārtikušas vecumdienas. Turklāt finanšu pratība iet roku rokā ar vēlētāju mazāku tieksmi vēlēšanās sodīt politiķus par īstermiņā netīkamām, bet ilgtermiņā nepieciešamām reformām.

Veiksmīgais Eiropas čempionāts varētu palīdzēt nākotnes pasākumu rīkotājiem.

Šīgada Eiropas basketbola čempionāta tiešā ietekme uz ekonomiku bija 82,99 miljonu eiro apmērā, bet netiešā – 51,45 miljoni eiro, teikts Elmāra Kehra izstrādātajā turnīra ekonomiskās ietekmes ziņojumā.

Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss atzīst, ka izlases izcīnītā 12. vieta Eiropā nav tas, kas tika cerēts sportiskajā ziņā, tomēr izlases spēlētāji atstāja laukumā visus spēkus un, tikai pateicoties viņiem, mums bija iespēja piedzīvot šos svētkus. Tikmēr amatpersonas otrdien Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē pauda vienotu viedokli, ka nepieciešams pieņemt noteikumus, lai nākotnē šādus liela mēroga pasākumus Latvijā būtu vieglāk organizēt.

Šobrīd nav skaidrs, kāds ir valdības stratēģiskais mērķis, iegūstot pilnīgu kontroli pār LMT un “Tet”. Nav daudz piemēru Eiropā – tādu ir tikai aptuveni 10, kur valstij pieder vairākums kādā no telekomunikāciju uzņēmumiem.

Latvijas valsts jau šobrīd ir vairākuma akcionārs abos uzņēmumos un katru gadu saņem ievērojamas dividendes. Kas tieši mainīsies uzņēmumu darbībā? Vai tiešām valsts budžetam ir izdevīgāk uzņemties simtiem miljonu aizņēmuma atmaksas slogu, nevis turpināt saņemt dividendes? Vai būtiskāks labu rezultātu priekšnosacījums ir akcionāru sastāvs, vai tomēr uzņēmumu vadības profesionalitāte?

Protams, ir saprotama valsts vēlme stiprināt aizsardzības jomu, bet tādā gadījumā ir jāizvēlas paši efektīvākie līdzekļi valsts drošības stiprināšanai, un viens no tādiem ir ārvalstu investoru piesaiste lielajiem uzņēmumiem, kas veicina investoru pārstāvēto valstu interesi par Latvijas drošību. Tā vietā šobrīd valdība cenšas no investoriem atteikties.