Šķiet, ka tikai daži no lielumiem, kuru dēļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens solījis nedienas 2027. un 2028. gada budžetā, ir piedzīvojuši publicitāti, bet valsts parāda izaugsmes prognozes ir vienīgās, kas, pateicoties raidījumam Kas notiek Latvijā?, nokļuvušas uzmanības fokusā, tomēr Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums valdībai ir krietni plašāks, un tieši šie skaitļi guls budžeta projekta pamatā.
Ministru kabineta rīkojums par budžeta veidošanas grafiku jau pieņemts un darbībā, skaitļi ir publicēti, un tas ir rāmis, kuru budžeta plānošanas procesā ievēros pat tad, ja krasi mainās IKP prognozes tieši budžeta pieņemšanas gaitā. Tieši tādēļ ir vērts vismaz pievērst uzmanību nākotnes prognozei 19. augusta Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā. Līdzās valsts parāda izaugsmes skaitļiem ne mazāk interesants ir fakts, ka līdzās prognozētajai IKP izaugsmei iepretī šodienas stagnācijai nodokļu ieņēmumu prognoze samazinās no 8,8% pieauguma 2024. gadā līdz 3,3% lielam nodokļu ieņēmumu pieaugumam 2029. gadā.
Lielie skaitļi ar lielu spēku
Pirmkārt ir būtiski saprast Finanšu ministrijas analīzes materiālu par pērno gadu, ko labi raksturo šis teikums: “Nozaru griezumā būtiskākā pozitīvā ietekme uz ekonomikas izaugsmi pērn bija tirdzniecības nozares pieaugumam par 3,4%, kā arī kāpumam valsts pārvaldes un veselības un sociālās aprūpes nozarē, kamēr kopējo ekonomikas lejupslīdi noteikuši spēcīgie kritumi apstrādes rūpniecības, būvniecības un transporta nozarē – attiecīgi par 4,6%, 6,9% un 7,9%.” Tirdzniecības izaugsmes vērtējums Dienas Biznesa skatījumā ir pielīdzināms inflācijas vidējām izmaiņām pērn un nesatur apspriešanas vērtību, toties izaugsmes un krituma lietas pārējās nozarēs makroekonomiskā izpratnē liek aizdomāties.
Proti, pērn izaugsme bijusi valsts pārvaldes, veselības un sociālās aprūpes nozarē, kas izteikti ir tērējošās nozares. Īsāk sakot, mūsu izdevumi ir auguši. Savukārt kritums ir vērtību radīšanā, kas nozīmē, ka mūsu valsts ieņēmumi ir samazinājušies. Nav nekādu prognožu par valsts pārvaldes izaugsmes lielumu nākotnē, toties kopumā FM cer, ka lietas ies uz labo pusi. “Pēc Finanšu ministrijas šā gada jūnija sākumā aktualizētajām makroekonomisko rādītāju prognozēm ekonomikas izaugsme šogad kopumā atjaunosies un sasniegs 1,1%, bet 2026. gadā paātrināsies līdz 2,1%. Nākamajos trīs gados ekonomikas izaugsme stabilizēsies 2,2% līmenī,” teikts makroekonomikas novērtējumā. Šī prognoze ir izdarīta, vēl pirms ASV noteica 15% tarifu koka izstrādājumiem, un tomēr kalpos par izejas skaitlisko materiālu budžeta veidošanā. Proti, vienā no lielākajām eksporta nozarēm ir gaidāmi pārsteigumi, bet lielajiem skaitļiem prognozēs, neraugoties uz sīkiem starpgadījumiem, būs liels spēks, plānojot budžetu.
Optimismam ir pamats, bet 2025. gada iznākums - pesimistisks
Tas, par ko var priecāties, ir ārējo faktoru vai Latvijas galveno tirdzniecības partneru ekonomiku izaugsme, kas sola noietu arī mūsu precēm. Līdztekus jāteic, ka ar jēdzīgu IKP izaugsmi tuvākajos divos gados (ap 3%) var lielīties vienīgi Polija, Dānija un Lietuva. Summāri eksporta partneri vēl aizvien nav viendabīgi daudzsološi, tomēr ir redzama atkopšanās. Vētījot pašmāju stāvokli nozaru griezumā, FM saskata, ka atkopjas nozīmīgās rūpniecības nozares, kā kokrūpniecība, pārtikas rūpniecība. Pārmaiņas enerģētikā parāda, ka rūpniecības pienesums ir vairāk uz cenas rēķina, nevis audzējot izlaides apjomu.
Proti, elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē pērn ir kritums, kas caurmērā norāda uz ražošanas apjomu stagnāciju vai kritumu. Priecē arī, ka nozaru griezumā ASV nenoteiktība tarifu jomā tomēr ir novērtēta kā risks, kas šobrīd, kā zināms, jau realizējies. FM arī konstatē, ka pērn pārtikas tirdzniecības apjomi nav ļāvuši nozarei augt kopumā. Turklāt šī ietekme turpinās visu 2025. gada pirmo pusgadu. Lai arī Ekonomikas ministrija veic pasākumus pārtikas cenu mazināšanai, jāteic, ka tieši straujā šīs preču grupas cenu izaugsme pamatīgi ietekmē stāvokli kopumā. Pirmie rezultāti darbībai būs redzami budžeta plānošanas laikā, un tad arī atklāsies patiesais optimisma pamats mazumtirdzniecībā. Būvniecība turpināja kritumu visa 2024. gada garumā. Šā gada sākumā ir pozitīvas iezīmes, bet vēl aizvien nav ieteicams skatīties uz būvniecības apjomu svārstībām ilgtermiņā. Turklāt galvenais ir ES fondu glābšanas riņķis, kas pasviests būvniecības nozarei. Tas nozīmē, ka pusotra gada periodā būs labāki rādītāji, bet pēc tam var sekot kārtējā fondu bedre. Transporta un uzglabāšanas nozarei FM prognoze uzplaukumu tuvākajā laikā neparedz, tomēr tieši šī sadaļa varētu nest lielākos pārsteigumus no otras – no Rietumu puses.
Par bankām ir pozitīva piebilde – tās kreditē labāk. Ārējā tirdzniecība kopumā aktivizējas, lai gan pirmajā pusgadā to varētu dēvēt par pāreju no krituma uz stagnāciju, kas ir pozitīva tendence, kura vēl nav rezultējusies izaugsmē pret, piemēram, 2019. gadu. Īpaši jāizceļ pakalpojumu eksporta pieaugums, kuru varētu raksturot kā izcilu, ja izņemtu no šī groza transporta pakalpojumus. “Atbilstoši Finanšu ministrijas aktualizētajām makroekonomisko rādītāju prognozēm Latvijas preču un pakalpojumu eksports 2025. gadā salīdzināmajās cenās palielināsies par 1,9%, bet preču un pakalpojumu imports pieaugs par 3,2%. Tādējādi ārējās tirdzniecības devums IKP pieaugumā būs negatīvs -0,9 procentpunktu apmērā,” secināts ziņojumā. Šis pēdējais teikums tautsaimniecības analīzē ir kā punkts visam. Mūsu tirdzniecības bilance patiesībā parāda, cik mums jāaizņemas, vai arī to, cik saražojam par maz.
Eksporta importa bilance tekošā konta izteiksmē
FM ziņojums arī atklāj, kā ārējās tirdzniecības bilance ietekmē mūsu tekošā konta deficītu. “2025. gada pirmajos piecos mēnešos tekošā konta deficīts palielinājies līdz 447 milj. eiro pretstatā 319 milj. eiro deficītam pērnā gada attiecīgajā periodā. Būtiskas svārstības notika visos tekošā konta apakškontos, bet deficīta pieaugumu noteica ar ārējo tirdzniecību saistītie faktori. Būtiski palielinoties preču importa vērtībai, preču konta deficīts pieauga par 366 milj. eiro, sastādot 1413 milj. eiro,” teikts ziņojumā. Lai kā visi kopā pārmestu valsts pārvaldei, birokrātijai, premjerei un citiem vainīgajiem, ir redzama viena mūsu tautsaimniecības vaina, kas taisa mīnusus. Proti, mēs importējam vairāk, nekā eksportējam, savukārt, lai maksātu par ievestajiem labumiem, nauda ir jāaizņemas vai arī jāsāk ražot vairāk eksportējamu preču. Turklāt ārvalstu investori no Latvijas izveduši miljardu eiro kā savus ieņēmumus. Protams, tie ir ieguldījumu ienākumi, bet arī šis miljards veido tekošā konta stāvokli. Proti, ja Latvijas uzņēmumu investīcijas ārvalstīs būtu pielīdzināmas ārvalstu investoru investīcijām Latvijā, ilgtermiņā tam nebūtu lielas nozīmes, bet tā gluži nav.
Vai 2025. gadā investīcijas pārvarēs negatīvo zīmi?
Savukārt stāsts par investīcijām kopumā 2024. gadā ir bēdīgs. “2024. gadā investīciju apjoms Latvijā salīdzināmajās cenās samazinājies par 6,7%, kopumā veidojot 7250 milj. eiro. Tādējādi to devums IKP kritumā veidoja -1,7 procentpunktus,” teikts ziņojumā. Investīciju kritums pērn bijis visos pamatlīdzekļos. 2025. gada 1. ceturksnī dzīvība investīciju vidē atgriezusies. Jāteic, pamatīgi ir augusi ES fondu loma tieši šā gada pirmajos divos ceturkšņos. Efektu no šīm investīcijām vienmēr ir bijusi iespēja vērtēt duāli, bet taktiskā ietekme no naudas pieplūdes noteikti ir pamanāma. Tas arī parādās FM ziņojumā, runājot par investīcijām. Nodaļa noslēdzas ar teikumu: “Negatīvi vērtējams tas, ka samazinājies to investīciju īpatsvars, kuras ir vērstas uz ražošanas paplašināšanu.”
Cilvēku mazāk, bezdarbs krīt
Darba tirgus aprakstu var saīsināt līdz vienkāršotam secinājumam Stukāna garā: jo mazāk cilvēku, jo mazāks bezdarbs. Tādas arī prognozes nākotnē - iedzīvotāju skaits krīt, bezdarbs samazinās. Savukārt par darba algas inflāciju ir sava veida ekvilibristika. “Arī 2025. gadā reālā alga turpina augt, tomēr nedaudz lēnākā tempā, ko nosaka mazliet zemāks vidējās algas pieaugums un augstāka inflācija. Vienlaikus reālo algu paaugstinoša ietekme bijusi no 2025. gada sākuma veiktajām iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņām, kas, palielinot ar nodokli neapliekamo minimumu, palielinājušas neto darba samaksas lielumu,” teikts ziņojumā. Varētu nodomāt, ka no tā seko cilvēku vispārējs dzīves līmeņa pieaugums, tomēr atrisinājums nāk preču inflācijas sadaļā, kur visu nosaka pārtikas inflācija, un kā tas atrisināsies – redzēsim tikai rudenī. Proti, ja arī cilvēki zemo un vidējo algu grupās pelna nedaudz vairāk, līdz šim tas notērēts par maizi un pienu.
Pirmā ceturkšņa skaitļi, kas diktēs nākotni
Makroekonomiskās attīstības scenārijs vai vidējā termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs 2025.-2029. gadam izstrādāts šā gada jūnijā, balstoties uz šā gada pirmā ceturkšņa datiem, kā arī līdz šā gada jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju. Izstrādājot šo scenāriju, FM konsultējas ar Latvijas Banku, Fiskālo padomi un citiem ekspertiem. Protams, ka nākamajā gadā daudz ko varēs pārdomāt un pārlikt, tomēr ietekme uz 2026. gada budžetu šīm prognozēm būs vistiešākā. Visfascinējošākā ir nodokļu ieņēmumu izaugsme, ja salīdzina ar IKP izaugsmi. Proti, tā ir krietni labāka, lai neteiktu, ka ir apgriezti proporcionāla – jo sliktāks IKP, jo labāki nodokļu ieņēmumi, jo vairāk IKP aug, jo nodokļu ieņēmumu izaugsme sarūk. Vispārējās valdības budžeta prognozes pa līmeņiem iesakām studēt patstāvīgi, bet parāda veidošanās jau apspriesta pietiekami. Datus skatīt tabulā.
DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA izdevniecība Dienas Bizness.
