Eksperti

Budžeta veidošanā valsts uzvedas it kā būtu atradusi slepenas naftas atradnes

Raitis Logins, SIA “Grant Thornton Baltic” partneris,22.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka šī brīža budžeta veidošana neatbilst taupības režīmam, bet gan vairāk liecina par problēmu pārlikšanu uz 2027. un 2028. gada budžetiem, bet jau daudz lielākos apjomos.

“Pretstatā solītajam valdība tā arī nav vienojusies par būtiskiem soļiem, lai pārstrukturizētu budžeta izdevumus un būtiski tos samazinātu, novirzot līdzekļus aizsardzībai. Tā vietā šobrīd tiek virzītas idejas par samazinātu PVN atsevišķām pārtikas grupām, kas ir pozitīvs solis un pat vajadzīgs, bet būtiski samazinās budžeta ieņēmumus, ņemot vērā, ka PVN ir viens no būtiskākajiem budžeta ieņēmumiem valstī. Turklāt neredzam citas nozīmīgas reformas – piemēram, par ministriju apvienošanu, izdevumu mazināšanu, jauniem avotiem finansējuma iegūšanai, u.tml. Šobrīd samazinājums ir atrasts bez būtiskām reformām, tikai simboliski apvienojot trešā līmeņa iestādes, kas jau ir pats par sevi saprotama rīcība,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris.

PVN samazinājums pārtikai ir apsverams virziens, jo Latvija tāpat kā Lietuva, Igaunija un Dānija ir praktiski vienīgās valstis Eiropā, kur nav samazinātas PVN likmes pamata pārtikas groza produktiem. Tomēr tas atstās lielu ietekmi uz budžeta ieņēmumiem, un jau šobrīd ir skaidrs, ka tam nav kompensējoša mehānisma budžetā, lai tas būtu ilgāk par pilotprojekta laiku. Vienlaikus tā radīto spiedienu uz budžetu īstenošanas laikā būs jākompensē, iespējams, ar citu nodokļu celšanu. Turklāt svarīgi ir sasniegt politiķu ieceres mērķi – palielināt iedzīvotāju pirktspēju, bet to nav iespējams izdarīt tikai ar tirgotāju monitorēšanu – nepieciešams atrast mehānismu, lai tirgotāji samazinātu produktu gala cenas par samazinātajiem PVN procentpunktiem.

Logins norāda, ka daudz skarbāki soļi tiek sperti kaimiņvalstīs, kurām ekonomika ir līdzīgā situācijā kā Latvijā. Piemēram, Igaunijā jau ieviesa 24% pievienotās vērtības nodokļa likmi, savukārt Lietuvā ieviesa Aizsardzības fondu, kuru finansē no atsevišķu nodokļu likmju kāpuma un banku solidaritātes maksājumiem.

“Latvijas valdība savos lēmumos uzvedas tā it kā tā būtu atradusi slepenas naftas atradnes pie mūsu krastiem. Šobrīd būtu jālemj par strukturālām reformām, izdevumu būtisku pārskatīšanu, pat pakalpojumu, atalgojuma un pabalstu samazināšanu, lai izpildītu ambiciozos mērķus par 5% aizsardzībai, bet tā vietā uz papīra sazīmē taupības pasākumus par 175 miljoniem eiro, kas nespēj nosegt ne vajadzīgo papildu finansējumu aizsardzībai, ne arī jau šī brīža budžeta ieņēmumu kritumu. Tas nozīmē, ka problēmas jau daudz lielākos apmēros tiks pārliktas uz 2027.gada un 2028.gada budžetiem,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris.

“Grant Thornton Baltic” pārstāvis norāda, ka šobrīd bija kritiski svarīgi samazināt publiskās pārvaldes izdevumus, un viens no veidiem ir vadīties pēc Valsts Kontroles ziņojumiem, kur ir daudz virzienu un analīzes līdzekļu ietaupījumam. Arī valdība pati bija apņēmusies veikt vairākām ministrijām “nulles budžeta” pieeju, kas ļautu atteikties no kādām funkcijām vai būtiski tās samazināt. Tāpat bija svarīgi apvienot ministrijas, izveidojot kompaktu valsts pārvaldi, piemēram, likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju, kura tika mākslīgi izveidota un kuras funkcijas pārklājas ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ekonomikas ministriju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka administratīvā aparāta un valsts budžeta izmaksu optimizēšanas kontekstā valdībai būtu jānāk ar priekšlikumu samazināt ministriju skaits.

Pirms trīs gadiem tika mākslīgi radīta Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kuras funkcijas tika pārdalītas no Ekonomikas ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, lai gan tās līdz tam tika ar tām veiksmīgi galā.

“Igaunijā ir mazākais iedzīvotāju skaits ar 11 ministrijām, bet Latvijā ir 14 ministriju - tikpat daudz ministriju kā Lietuvā, kur ir par miljonu vairāk iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir mazākais valsts budžets ar zemākajiem budžeta ieņēmumiem starp visām Baltijas valstīm – Latvijā budžeta ieņēmumi šogad plānoti 15,1 miljards eiro, kamēr Igaunijā – 17,7 miljardi eiro, Lietuvā – 17,98 miljardi eiro. Šie ir būtiski argumenti, lai izveidotu kompaktu valsts pārvaldi ar samazinātu ministriju skaitu.