Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats - vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.

Tāds secinājums skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (apvieno 54 biedrus ar kopējo neto apgrozījumu vairāk nekā 0,5 miljardi eiro) ikgadējā forumā, diskutējot par nākotnes izaugsmes iespējām un šķēršļiem. Ārzemēs kooperatīviem pieder gan nozīmīgas pārstrādes jaudas, gan arī tirdzniecības tīkli un ķēdes, kā arī finanšu iestādes, taču Latvijā šajā jomā ir sperti tikai pirmie soļi, turklāt tie ne vienmēr ir bijuši pozitīvi. Pašlaik par nozīmīgāko tiek uzskatīti Latvijā lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps publiskā obligāciju piedāvājumā piesaistītie 8 milj. eiro, kurus plānots izmantot Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes izveidei.

Ilggadējais piena pārstrādes koncerna "Food Union" uzņēmumu pārstāvis Harijs Panke atstājis koncerna uzņēmumu AS "Rīgas piena kombināts" padomes priekšsēdētāja vietnieka un AS "Valmieras piens" padomes locekļa amatus, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālā savienības valdes locekļa amatu, informē uzņēmumā.

"Food Union" norāda, ka Panke 1975.gadā sāka strādāt Alojas pienotavā par ražošanas vadītāju un pēcāk Jaunpiebalgas pienotavas direktora amatā. Tāpat viņš kopš 1980.gada strādāja AS "Valmieras piens" ražošanas vadītāja amatā, bet no 1994.gada uzņēmuma valdes locekļa un vēlāk valdes priekšsēdētāja amatā, kuru pildīja līdz 2008.gadam.

Pēc tam Panke trīs gadus bija "Valmieras piena" padomes priekšsēdētājs, bet no 2011. līdz 2013.gadam viņš atkal strādāja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā.

Kopš 2013.gada Panke bija arī "Rīgas piena kombināta" padomes priekšēdētāja vietnieks un kopš 2015.gada valdes loceklis Latvijas Piensaimnieku centrālā savienībā.

Viens no pasaules lielākajiem saldējuma uzņēmumiem Froneri ir noslēdzis vienošanos par Food Union saldējuma biznesa iegādi Eiropā, tostarp saldējuma biznesu Latvijā.

Konkrētas finanšu detaļas netiek atklātas.

Piedāvātais darījums – kas vēl ir pakļauts Latvijas Konkurences padomes apstiprinājumam – ietvers tikai saldējuma biznesu Latvijā, kas pēc atdalīšanas no piena produktu biznesa, tiks izveidots kā atsevišķs juridisks uzņēmums. Paredzēts, ka darījums tiks pabeigts nākamo mēnešu laikā.

Piena produktu bizness, kas balstīts uz vēsturiskajiem piena produktu ražotājiem – AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens – nav daļa no šī darījuma, un to īpašnieks nemainās. Nākamo mēnešu laikā, pēc konsultācijām ar darbinieku pārstāvjiem, mēs izstrādāsim plānu saldējuma un piena produktu biznesa darbību atdalīšanai Latvijā.

Lauksaimnieku reanimētās piena pārstrādes rūpnīcas Kazdangā darbības nodrošināšanai un izaugsmei ir nepieciešams atrisināt infrastruktūras izaicinājumus, citādi tā tiks slēgta.

Tik skarbu prognozi par bijušās maksātnespējīgas SIA Elpa piena pārstrādes ražotnes likteni pauda tās pašreizējas īpašnieces lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Baltu piens (otrā līmeņa kooperatīvā sabiedrība, kas apvieno astoņus kooperatīvus) valdes priekšsēdētāja Mirdza Feldmane.

Viņa savu sacīto pamatoja ar to, ka pārstrādes rūpnīcai ir nepieciešamas attīrīšanas iekārtas, kuras izmaksā apmēram 500 000 eiro (iegādājoties rūpnīcu, tika slēgta pašvaldības kanalizācija – industriālā un pie reizes arī sadzīviskā, līdz ar to lauksaimnieki tagad ir spiesti papildus investēt) .

«Elpai šādu attīrīšanas iekārtu nebija un pašvaldībai piederošais infrastruktūras uzņēmums pat aizmetināja kanalizācijas cauruli. Un kamēr to nav, tikmēr nav iespējams runāt par ražotnes potenciāla izmantošanu, nemaz nerunājot par tālākas attīstības iespējām — daudzu jaunu produktu ražošanu,» skaidroja M. Feldmane.

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Rīgas piena kombināts", kas ietilpst piena pārstrādes koncernā "Food Union", izveidojis meitaskompāniju SIA "Rīgas saldējuma fabrika", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 2800 eiro, un "Rīgas piena kombināts" ir tās vienīgā īpašniece.

Kompānijas valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Kārlis Putriņš.

"Rīgas saldējuma fabrika" dibināta 2026. gada 15. janvārī, bet Uzņēmumu reģistrā iegrāmatota pirmdien, 19. janvārī.

"Food Union" pārstāvji pavēstīja, ka "Rīgas saldējuma fabrikas" izveides mērķis ir saldējuma biznesa virziena atdalīšana no piena produktu biznesa.

"Rīgas saldējuma fabrika" darbosies kā "Rīgas piena kombināta" meitasuzņēmums līdz brīdim, kad tas pāries starptautiskā saldējuma ražotāja "Froneri" īpašumā.

Plānots, ka atdalītais piena produktu bizness turpinās darbību kā "Rīgas piena kombināts" ar esošo īpašnieku struktūru, norāda "Food Union" pārstāvji.

Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?

Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?

Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”

Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2024.gada septembri - pieauga par 4,1%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 3,4%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu, sākoties rudens sezonai, bija apģērbam un apaviem, savukārt cenas samazinājās ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt pasažieru aviopārvadājumiem un degvielai.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada septembrī, salīdzinot ar 2025.gada augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), izglītības grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti) un mājokļu iekārtai (-0,1 procentpunkts).

Jāņu siera ražošanas apmēri šogad Latvijā kopumā turpinās samazināties, aģentūrai LETA prognozēja biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Viņa minēja, ka ražošanas apmēru samazinājuma iemesli ir dažādi, tostarp Jāņa siera ražošanai nepieciešams roku darbs, un šobrīd ir problēmas ar darbaspēka piesaisti. Tāpat Jāņu siera ražotājiem ir problēmas sadarbībā ar lielveikalu ķēdēm, jo veikali ir ieinteresēti iepirkt un pārdot lētāku produktu, bet Jāņu siera sastāvdaļas un ražošanas process neļauj samazināt produkta cenu. Tāpēc tirgotāji iepērk lētāku ķimeņu sieru, kas neatbilst Jāņu siera ražošanas procesam un sastāvdaļām.

Jāņu siera ražošanas apmēri Latvijā pērn sasniedza 139,84 tonnas, kas ir par 30,1% mazāk nekā pirms trim gadiem, kad tika saražoti aptuveni 200 tonnu Jāņu siera, norādīja Davidanova.

Piena pārstrādes koncerns "Food Union" zīmola "Pols" jauna vegāniska saldējuma izstrādē ieguldījis aptuveni 20 000 eiro, informē uzņēmumā.

Jaunā "Pols" saldējuma receptes pamatā ir tikai augu un citas vegāniskam uzturam atbilstošas sastāvdaļas, tostarp ir izmantoti kokosriekstu produkti - eļļa saldējuma glazūrā un piens saldējuma masā.

"Food Union" saldējuma zīmolu vadītājs Ģirts Liniņš norāda, ka jaunais produkts izstrādāts, jo pasaulē un Latvijā ar katru sezonu pieaug interese par augu valsts produktiem.

Arī jaunā produkta iepakojums veidots no pilnībā pārstrādājama mono materiāla, tādējādi tas izmetams dzeltenajā atkritumu konteinerā.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, bet koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

Latvijā pārtikas ražotāja "Food Union" koncerna, kurā ietilpst AS "Rīgas piena kombināts" un AS "Valmieras piens", apgrozījums pagājušajā gadā bija 151,9 miljoni eiro, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2023.gadā, bet koncerna bruto peļņa pieauga par 2,4% - līdz 26,9 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

"Food Union" vadītājs Eiropā un Latvijā Artūrs Čirjevskis atzīmē, ka pagājušo gadu uzņēmuma attīstībā raksturoja pārmaiņas, mērķtiecīga stratēģijas īstenošana un izaugsme ar skatu nākotnē. Gada sākumā veiktas izmaiņas uzņēmuma īpašumstruktūrā un pārvaldībā, kā arī nostiprināta jaunā stratēģija un refinansētas saistības "Deutsche Bank".

Viņš norāda, ka, neskatoties uz pārmaiņu procesiem un izaicinājumiem tirgū ar mainīgajām izejvielu iepirkumu cenām, uzņēmums pērn turpināja radīt jaunus produktus. Tostarp "Food Union" pērn novēroja izaugsmi produktu kategorijās ar augstu pievienoto vērtību, kā arī uzlabojās rādītāji eksportā.

Pagājušajā gadā pārtikas ražošanu Latvijā un visā Eiropā ietekmēja augstās un pieaugošās izejvielu cenas, īpaši svaigpiena un kakao, kas ir plaši izmantotas izejvielas piena produktu un saldējuma ražošanā. Tāpēc "Food Union" pārskatīja iepirkumu stratēģiju un pielāgoja cenu politiku, lai segtu pieaugošās izmaksas, bet vienlaikus saglabātu produktu pieejamību pircējiem, būtiski nepaaugstinot produktu pārdošanas cenu.

Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 0,3%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2024. gada novembri - pieauga par 3,8%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 3,7%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada novembrī, salīdzinot ar 2025. gada oktobri, bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,5%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu attiecīgajā grupā mēneša laikā akciju ietekmē bija kafijai (-2,3%), kā arī cena samazinājās svaigiem augļiem (-3%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāks bija arī siers un biezpiens (-2,5%), augļu un dārzeņu sulas (-6,8%), piens (-2,8%), mājputnu gaļa (-1,6%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1%), saldējums (-4%), piena produkti (-1,5%), šokolāde (-1,5%), brokastu pārslas (-6%) un sviests (-2%). Cenas samazinājās arī kartupeļiem (-5,6%) un cūkgaļai (-1%).

Konkurences padome (KP) atļāvusi starptautiskajam saldējuma ražotājam "Froneri" iegādāties piena pārstrādes koncerna "Food Union" saldējuma biznesu, informē KP.

KP atļāvusi "Froneri International Limited" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār "Food Union Luxembourg Group".

"Froneri" ražo tādu zīmolu saldējumus kā "Extreme", "Drumstick", "Oreo", "Milka", "Cadbury", "Pirulo", "Nuii" un citus, kā arī darbojas saldētu pārtikas produktu jomā, tas ir, ražo saldētas kūkas.

"Froneri" saldējuma un saldētu kūku vairumtirdzniecību galvenokārt nodrošina ASV, Vācijas, Itālijas, Francijas, Šveices, Austrālijas teritorijās, tomēr atsevišķus produktus uzņēmums eksportē arī uz Baltijas valstīm ar vietējo izplatītāju un mazumtirgotāju starpniecību.

"Food Union Luxembourg Group" ir holdingkompānija, kuras meitasuzņēmumi nodarbojas ar saldējuma, piena produktu, kā arī saldētu pārtikas produktu, tostarp zivju, jūras velšu, gaļas, dārzeņu, pelmeņu un panētu ēdienu, konditorejas izstrādājumu un biezpiena batoniņu ražošanu un pārdošanu galvenokārt Baltijas, Norvēģijas, Dānijas un Rumānijas teritorijās.

Šā gada beigās vai nākamā gada sākumā varētu pieaugt ābolu cena, aģentūrai LETA pastāstīja Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.

Viņš norādīja, ka šogad daļai komercaudzētāju ir ļoti sliktas ābolu ražas. Tās negatīvi ietekmēja pavasara salnas, kā arī mitrie laikapstākļi visas sezonas garumā, kas atviegloja slimību izplatību un ietekmēja ābolu kvalitāti, izmērus un ražas apmērus.

LLKC eksperts skaidroja, ka, ābolu piedāvājumam samazinoties, varētu palielināties arī to cena. Rudenī ābolu cena varētu saglabāties stabila, kamēr cilvēkiem joprojām ir pieejami āboli piemājas dārzos, bet gada beigās un nākamā gada sākumā tā varētu palielināties.

Vietējie āboli pamatā varētu būt pieejami līdz jaunajam gadam, teica Narvils.

"Pēc jaunā gada tikai atsevišķiem audzētājiem būs ko piedāvāt, bet vienai daļai, labi, ja pietiks kādām programmām, piemēram, "Piens un augļi skolai"," prognozēja LLKC eksperts, piebilstot, ka līdz pavasarim tikai dažiem vietējiem audzētājiem vēl būs pieejami āboli.

Piena pārstrādes koncerns "Food Union" trīs jaunu "Lakto Protein" jogurtu ar paaugstinātu olbaltumvielu saturu izstrādē investējis 40 000 eiro, informē uzņēmumā.

Koncernā norāda, ka jaunajā līnijā pieejams mango-marakujas jogurts ar čia sēklām un 18 gramiem proteīna, aveņu jogurts ar linsēklām un saulespuķu sēklām un 18 gramiem proteīna, kā arī ķiršu jogurts ar 17 gramiem proteīna.

"Food Union" norāda, ka turpina pieaugt pieprasījums pēc ar olbaltumvielām bagātinātiem produktiem.

"Food Union" koncerna, kurā ietilpst "Rīgas piena kombināts" un "Valmieras piens", apgrozījums 2024. gadā bija 151,9 miljoni eiro, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2023. gadā, bet koncerna bruto peļņa pieauga par 2,4% - līdz 26,9 miljoniem eiro.

"Food Union" lielākā īpašniece ir "PAG Private Equity".

Kooperatīvu samaksātie darbaspēka nodokļu apjomi pieaug, taču ģeopolitisko notikumu dēļ mainīto loģistikas piegāžu ķēžu rezultātā kopējie nodokļu maksājumi ir sarukuši.

To liecina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. „Sākotnēji šķiet paradoksāli, ka dažu gadu laikā kooperatīvu samaksāto nodokļu apjoms ir nevis palielinājies, bet tieši pretēji - samazinājies, taču tam ir iegrāmatošanas rakstura izskaidrojums,” pētījuma datus analizē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.

Viņš savu sacīto pamato ar to, ka būtībā visa veida kooperatīvajās sabiedrībās ir palielinājies darbaspēka nodokļu apmērs - gan valsts sociālās obligātās apdrošināšanas maksājuma (VSOA), gan arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs valsts budžetā. „Tā valsts sociālās obligātās apdrošināšanas maksājumi graudu audzētāju kooperatīviem pieauga no 2,87 milj. eiro 2022. gadā līdz 3,66 milj. eiro jeb par 27,5%, piena ražotāju kooperatīviem — no 1,08 milj. eiro 2022. gadā līdz 1,35 milj. eiro 2024. gadā jeb par 25%, citiem kooperatīviem pat par 47%,” skaidro R. Feldmanis.

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” investējis 25 tūkstošus eiro divu jaunu raudzēta piena produktu radīšanā – “Lakto” un “Lakto Imuno”.

Jauno produktu receptes izstrādātas “Food Union” Svaigo piena produktu izcilības centrā, kas atrodas uzņēmuma galvenajā ražotnē “Rīgas piena kombinātā”.

Kopumā zīmola “Lakto” klāstā šobrīd jau ir 24 funkcionāli raudzēti piena produkti – 21 produkts pieejams dzeramos formātos un 3 produkti ir ar karoti ēdamie “Lakto” 200 g glāzītēs, kas tiek gatavoti pēc unikālās termostata tehnoloģijas - tieši ar šo metodi aizsākās zīmola “Lakto” zīmola stāsts, kura recepti radīja Latvijas zinātnieki, un šobrīd to turpina ražot abas “Food Union” rūpnīcas Latvijā – “Valmieras piens” un “Rīgas piena kombināts”.

Skaļi virsraksti un populistiskas runas pēdējā laikā arī ekonomikas nozarē nodarbojas ar sabiedrības biedēšanu, prognozējot mazo uzņēmumu bojāeju un zīmējot situāciju lauku reģionos pavisam drūmās krāsās. Vai tā ir patiesība? Kā vadītāja vienam no lielākajiem un straujāk augošajiem pašmāju mazumtirdzniecības uzņēmumiem, varu teikt – jā un nē!

Protams, pēdējā laika norises, legālas tirdzniecības ierobežojumi, nepārdomāti lēmumi, kas prasa lielas investīcijas, inflācijas izaicinājumi, demogrāfiskā situācija un kopējās ekonomikas tendences nosaka to, ka pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu tirgum reģionos ir daudz izaicinājumu. To pārvarēt vienatnē, izmantojot ierasto saimniekošanas praksi, ir grūti, tomēr nevaru piekrist viedoklim, ka situācija ir tik drūma un visi lauku uzņēmumi tuvojas bankrotam. ELVI Latvijas tirgū strādā vairāk nekā 25 gadus, mēs vistiešāk redzam reālo situāciju dažādos novados, varu droši apgalvot - šis ir iespēju laiks. Uzņēmumi var atrast veidu, kā kļūt efektīvāki, strādāt labāk un būt absolūti konkurētspējīgi, ja vien nebaidās mainīties. To varu apgalvot, analizējot gan ELVI zīmola veikalu datus, gan mūsu loģistikas uzņēmuma rezultātus, gan informāciju no korporatīvajiem klientiem, kas uzsākuši vienoto preču pasūtīšanu no mūsu centrālās noliktavas. Kas ir panākumu atslēga? Optimizācija, spēja bezkaislīgi analizēt datus un drosme attīstīties. Pircējam ir svarīga cena un sortiments, uzņēmumam – naudas aprites ātrums. Kā šo risināt, ja nākas strādāt reģionā ar ierobežotām iespējām? Man ir atbildes.

Pārtikas ražotājiem šobrīd ir ļoti izaicinošs laiks saistībā ar izejvielu un energoresursu cenu kāpumu, kā arī lielais nezināmais ir Zaļais kurss, kas jau tagad rada būtiskas papildu izmaksas ražotājiem, intervijā atzina gaļas pārstrādes uzņēmuma AS "Maag Latvija", kuram tostarp pieder zīmols "Rīgas miesnieks", valdes loceklis Heino Lapiņš.

Pēc viņa teiktā, pēdējo mēnešu laikā liellopa un cāļa gaļas cenas ir pieaugušas par 1,5 līdz diviem eiro kilogramā, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, tostarp liellopa gaļai pieaugums pārsniedz 30%, bet cāļa gaļai - 20%. "Tas ir ļoti straujš un būtisks sadārdzinājums," uzsvēra Lapiņš.

Viņš arī norādīja uz neskaidrību saistībā ar elektroenerģijas turpmāko cenu. "Parasti februārī, martā un aprīlī cenas iet uz leju, bet vasarā biržas cenas ir augšā. Taču šogad februāris mūs pārsteidza ar nepatīkami augstām cenām, un arī aprīļa sākums bija sarežģīts. Tas rada nestabilitāti," teica "Maag Latvija" valdes loceklis.

Lapiņš atzīmēja, ka zaļais kurss jau tagad ir trieciens pārtikas ražotājiem un rada būtiskas papildu izmaksas ražotājiem. "Zaļais kurss, ko Latvija ir uzņēmusies pirms pāris gadiem, tagad sāk spiest arī ražotājus," viņš sacīja.

Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu “Kārums” ar arbūza garšu.

Daļa no šī produkta pārdošanas ienākumiem tiks novirzīta labdarībai Latvijā – Bērnu slimnīcas kanisterapijas programmai “Ķepu terapija” un Kaķu palīdzības centram “Remi”, kas rūpējas par bezsaimnieku un bez aprūpes palikušajiem dzīvniekiem.

Kopējās investīcijas jaunā produkta izveidē un palaišanā tirgū ir ap 30 000 eiro.

"Mums ir īpašs gandarījums par sadarbību ar Latvijā radītās un starptautiski atzītās animācijas filmas “Straume” radošo komandu. Šajā kopprojektā mēs iemiesojām kopīgās vērtības arī produktā – gan tā garšā un izskatā, gan būtībā. Mēs patiesi lepojamies, ka ar katru pārdoto sieriņu varēsim arī palīdzēt – gan bērniem un viņu vecākiem slimnīcā, gan kaķiem, kuri vēl tikai gaida savas mājas,” komentē Ilva Veidemane, “Food Union” piena produktu zīmolu vadītāja.

Piena pārstrādes koncerns "Food Union" ieguldījis 45 000 eiro zīmola "Dzintars" dizaina atjaunošanā un divu jaunu kausētā siera garšu radīšanā, informēja uzņēmumā.

Izveidots kausētais siers ar lociņiem un skābā krējuma garšu, kā arī kausētais siers ar ceptiem sīpoliem un gailenēm.

Food Union pārdod saldējuma biznesu

Viens no pasaules lielākajiem saldējuma uzņēmumiem Froneri ir noslēdzis vienošanos par Food...

Db.lv jau rakstīja, ka starptautiskais saldējuma ražotājs "Froneri" ir noslēdzis vienošanos par "Food Union" saldējuma biznesa iegādi Eiropā, tostarp Latvijā. Darījums vēl jāapstiprina Latvijas Konkurences padomei. Latvijā saldējuma bizness tiks nodalīts no piena produktu ražošanas un izveidots kā atsevišķs uzņēmums, ko pārvaldīs "Froneri".

"Froneri" ir starptautisks uzņēmums, kas izveidots 2016. gadā kā kopuzņēmums starp "Nestlé" un "PAI Partners".

"Food Union" koncerna, kurā ietilpst AS "Rīgas piena kombināts" un AS "Valmieras piens", apgrozījums pagājušajā gadā bija 151,9 miljoni eiro, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2023. gadā, bet koncerna bruto peļņa pieauga par 2,4% - līdz 26,9 miljoniem eiro.

"Food Union" lielākā īpašniece ir "PAG Private Equity".

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis 11 jaunus saldējumus, informē uzņēmums.

To izstrādē un palaišanā tirgū kopumā uzņēmums investējis ap pusmiljonu eiro.

“Ilgi gaidītā saulainā un siltā laika iestāšanās ir pirmais vēstnesis vasaras sezonai, kura mums un ikvienam aukstā garduma cienītājam nozīmē arī – saldējuma sezona ir klāt! Šogad esam rūpīgi sagatavojuši 11 gardumus – ne tikai no piena un saldā krējuma, bet arī no kefīra. Pirmo reizi vēsturē esam radījuši arī vegānisku – kokospiena – saldējumu. Kā arī šis gads ir par pazīstamām garšām netipiskos formātos,” tā stāsta Ģirts Liniņš, “Food Union” saldējumu zīmolu vadītājs.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, bet koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

Piena pārstrādes koncerna "Food Union" zīmola "Kārums" sieriņi būs pieejami vairāk nekā 800 Vācijas pārtikas mazumtirdzniecības tīkla "Kaufland" veikalos, informē uzņēmumā.

"Kārums" sācis sadarbību ar "Kaufland", noslēdzot vienošanos par "Kārums" sieriņu tirdzniecību vairāk nekā 800 Vācijas "Kaufland" tīkla veikalos.

"Food Union" vadītājs Latvijā un Eiropā Artūrs Čirjevskis norāda, ka patlaban sākta sadarbība ar trim populārākajām "Kāruma" sieriņu garšām - vaniļas, šokolādes un zemeņu. Šī sadarbība uzņēmumam nozīmē būtisku izaugsmi, jo tas no neliela piegādātāja etniskajiem veikaliņiem Vācijā kļūst par nozīmīgu piegādātāju vairāk nekā 800 veikalos visā Vācijā.

"Kaufland" un "Lidl" ietilpst Vācijas mazumtirdzniecības holdingā "Schwarz Gruppe", kas ir viena no vadošajām mazumtirdzniecības grupām visā Eiropā.

"Kāruma" biezpiena sieriņi ir uzņēmuma trešā populārākā eksporta produktu kategorija pēc krēmsiera un krējuma.

Latvijā patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli saruka par 0,1%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2024.gada maiju - palielinājās par 3,6%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 2,4%.

2025.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā šajā grupā bija kafijai (+7,7%), pieaugot cenām maltajai kafijai. Galvenokārt noslēdzoties akcijām, dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,9%), skābais krējums (+4,3%), kartupeļi (+6,2%), milti un citi graudaugi (+2,6%), olīveļļa (+5,1%), svaigas vai atdzesētas zivis (+4,5%), kā arī olas (+1,3%).

2026. gadā vairākām precēm pieaugs akcīzes nodoklis, vienlaikus pārtikas cenu pieauguma slāpēšanai tiek piedāvāts pazemināt pievienotās vērtības nodokli, kā arī izmainīt nodokļu maksāšanu par fiziskajām personām saņemamajām dividendēm.

Saeimā turpinās 2026. gada valsts budžeta un to pavadošo likumu grozījumu projektu izskatīšana, taču nākamā gada preču un pakalpojumu līmeni ietekmēs jau iepriekšējā gadā nolemtais par pakāpensisku vairāku nodokļu likmju palielināšanu. “Pašlaik Saeimā un sabiedrībā, šķiet, vislielākās batālijas ir par citiem, nevis valsts budžeta un nodokļu politikas jautājumiem,” kopējo situāciju analizē ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs. Viņš norāda, ka šo kaisīgo diskusiju ēnā ir palikušas arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam un fiziskajām personām — kapitāldaļu turētājiem - nozīmīgas pārmaiņas, ja par tām būs pozitīvs Saeimas vairākuma lēmums.

Populārākā produktu grupa Līgo svētku periodā tradicionāli ir grādīgie dzērieni - alus un sidrs, pieprasīts ir arī Jāņu siers un saldējums, liecina “LaTS” tirdzniecības dati.

Pircēju izvēles svētku priekšvakarā skaidri atspoguļo pieprasījuma pieaugumu pēc tradicionālajiem sezonas produktiem – atspirdzinošiem dzērieniem, saldētiem našķiem un klasiskiem vasaras saulgriežu kārumiem. Saskaņā ar “LaTS” tirdzniecības datiem, grādīgie dzērieni veido vairāk nekā trešdaļu jeb 34,5% no kopējā apgrozījuma svētku periodā. Šī tendence gadu no gada saglabājas stabila, atspoguļojot pastāvīgus patēriņa ieradumus un sabiedrībā dziļi iesakņojušos svētku tradīcijas.

Nākamie nozīmīgākie preču segmenti, vērtējot pēc apgrozījuma, ir saldētā pārtika (3,8%), piens un piena produkti (3,2%), kā arī tabakas izstrādājumi (3,1%). Šie dati apliecina, ka, līdzās tradicionālajiem Līgo svētku produktiem, “LaTS” klienti joprojām izvēlas arī ikdienā iecienītas preces, kombinējot tās ar sezonai raksturīgām svētku galda sastāvdaļām.