Aukstais laiks un elektroenerģijas izmaksu pieaugums tuvākajos mēnešos ietekmēs inflāciju, taču šī ietekme drīzāk būs pārejoša, norāda banku ekonomisti.

Kā ziņots, Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam transporta grupā, kā arī apģērbam un apaviem. Cenas palielinājās maksai par mājokli.

Ekonomists skaidro, ka inflācijas kritums janvārī ir strauji sabremzējis inflācijas turpmāko gaitu.

Aukstie laikapstākļi ir ietekmējuši enerģijas cenas, kas, aukstajai ziemai pasaulē ieilgstot, var nedaudz pacelt inflāciju. Gašpuitis pauž, ka šī ietekme drīzāk būs pārejoša, un lejupvērstās pārtikas izejvielu un ražotāju cenu tendences sola arī lēnāku pārtikas cenu pieaugumu.

Eiropas Komisija (EK) Latvijas ekonomikai šogad prognozē 1,4% izaugsmi - mazāko Baltijas valstīs, bet inflācija tiek prognozēta 3,6% apmērā, teikts EK ceturtdien publiskotajās 2026. gada pavasara ekonomikas prognozēs.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze ir sliktāka par EK novembrī paredzēto, kad tika sagaidīts, ka Latvijas ekonomika 2026. gadā pieaugs par 1,7%.

Vienlaikus pavasara prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā palielināsies par 1,6%.

Saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums nākamgad prognozēts 2,2% apmērā.

Latvijas budžeta deficīts šogad un nākamgad prognozēts attiecīgi 3,3% un 4,3% no IKP.

EK norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsmi un inflāciju šogad negatīvi ietekmēs karadarbība Tuvajos Austrumos. Paredzams, ka iedzīvotāju patēriņš turpinās pieaugt, tam palielinoties par 1,6% 2026. gadā un par 1,9% 2027. gadā, neskatoties uz augstajām enerģijas cenām. EK prognozē, ka reālo algu pieaugums saglabāsies stabils, kas arī veicinās mājsaimniecību uzkrājumu veidošanu. Investīcijas pērn palielinājās par 9,8%, ko veicināja privātās investīcijas, Eiropas Savienības (ES) līdzekļu pieplūdums un izdevumu kāpums aizsardzības sektorā. Investīcijas turpinās pieaugt arī šogad un nākamgad, tām abos gados palielinoties par 3%. Kamēr preču un pakalpojumu eksports 2025. gadā pieauga tikai par 0,1%, imports palielinājās par 5,7%, ko veicināja spēcīgs iekšzemes pieprasījums. EK sagaida, ka eksports šogad un nākamgad pieaugs attiecīgi par 1,7% un 1,9%, jo saglabājas ģeopolitiskā nenoteiktība.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes.

Noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta par 0,25 procentpunktiem līdz 3,5%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme tiks pazemināta par 0,6 procentpunktiem līdz 3,65% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - par 0,6 procentpunktiem līdz 3,9%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 18.septembrī.

"Pamatojoties uz padomes aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku, pienācis laiks spert vēl vienu soli ceļā uz monetārās politikas ierobežojumu līmeņa samazināšanu," teikts pēc padomes sēdes izplatītajā paziņojumā.

Tuvo Austrumu konflikts ekonomikā atspoguļosies augstākā inflācijā, un Latvijā tā šogad varētu sasniegt 4%, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén). Pēc eksperta atziņām, Eiropas Centrālā banka aktīvi seko līdzi konflikta ietekmei uz globālo ekonomiku un nevilcināsies celt procentu likmes. Finanšu tirgos paredz, ka šī gada laikā tas varētu notikt divas reizes.

Inflācija spēcīgāk skars valstis, kurām ir augsts naftas un dabasgāzes patēriņš

Iepriekš prognozēto inflācijas kritumu Latvijā nepiedzīvosim, jo situāciju būtiski pamainīja Tuvo Austrumu konflikts un naftas cenu kāpums, kas, secīgi, ietekmē cenu pieaugumu vairākās nozarēs. Ekonomists uzsver, ka tuvākie mēneši būs izšķiroši, lai novērtētu patieso inflācijas pieauguma apmēru.

“Jau martā redzējām nelielu inflācijas pieaugumu eirozonā, taču tas pagaidām nav būtisks, un inflācija joprojām ir tuvu Eiropas Centrālās bankas 2% mērķim. Tomēr tieši nākamie mēneši parādīs, cik strauji inflācija varētu pieaugt turpmāk,” norāda ekonomists Jona Vidgrēns.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,15% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,4%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 11.jūnijā.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas ļauj paredzēt inflācijas dinamiku tuvākajā perspektīvā. Tāpēc, kā eirozonas inflācija varētu mainīties tuvākajos mēnešos?

Inflācija – galvenais faktors procentu likmju izmaiņām

Lai gan ECB lēmumus par bāzes procentu likmēm ietekmē arī citi faktori, piemēram, ekonomikas cikla “temperatūra”, inflācija joprojām ir galvenais atskaites punkts. Turklāt inflācijas struktūra lielā mērā atspoguļo eirozonas ekonomikas cikla situāciju.

Piemēram, pēdējā laikā ECB īpašu uzmanību pievērš pakalpojumu cenu dinamikai, jo to būtiski ietekmē darba samaksas izmaiņas.

Pēc COVID-19 pandēmijas eirozonas pamatinflācija (neietverot pārtikas, enerģijas, tabakas un alkohola cenas) ievērojami pieauga. To lielā mērā veicināja pandēmijas laikā īstenotie ekonomikas stimulēšanas pasākumi. Lai gan enerģijas cenas formāli netiek iekļautas pamatinflācijas rādītājā, to straujais kāpums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pastiprināja kopējo cenu spiedienu.

Šī gada februārī, salīdzinot ar janvāri, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas sarukušas par 0,6%, neraugoties uz to, ka kopumā inflācija pret janvāri bija augoša (0,2%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Februārī, salīdzinot ar janvāri, cenas samazinājušās gaļas izstrādājumiem par 3,7%, sviestam par 9,4%, vājpienam par 5,2%, atspirdzinošajiem dzērieniem par 6,4%, kā arī sieram par 1,1%, to CSP skaidro ar dažādām tirgotāju atlaidēm un akcijām.

Inflācija līdz šim mērena

2026. gada februārī, salīdzinot ar 2026. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,2%.

Lielākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām februārī, rēķinot pret janvāri, bijusi transporta grupai, veidojot pieaugumu par 0,2 procentpunktiem (pp). Atpūtas, sporta un kultūras jomā pieaugums par 0,1 pp, alkoholisko dzērienu un tabakas sadaļā – par 0,1 pp. Mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un citu kurināmo cenas pieaugums mēneša laikā – par 0,1 pp. Savukārt samazinājums pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā kopumā bijis par 0,1 pp. Līdzīgi samazinājušies izdevumi arī par personisko aprūpi, sociālo aizsardzību un citām dažādām precēm un pakalpojumiem.

Stājas spēkā Eiropas Centrālā bankas (ECB) jaunās, par 0,25 procentpunktiem zemākas, procentlikmes.

ECB padomes sēdē 5.jūnijā Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,15% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,4%, teikts ECB paziņojumā.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén).

Pēc eksperta atziņām, izaugsmes pamatā būs privātā patēriņa un investīciju pieaugums. Inflācija varētu samazināties līdz 3 % un stabilizēties arī 2027. gadā, taču konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos un naftas cenu kāpums rada papildu riskus – ja augstais cenu līmenis saglabāsies, inflācija varētu tomēr būt augstāka nekā šobrīd prognozēts.

Latvijas ekonomikas galvenais izaugsmes balsts būs iekšējais pieprasījums

Pagājušā gada nogalē Latvijas ekonomika uzrādīja skaidru atkopšanos, pat pārsniedzot gaidīto. Ekonomists norāda, ka šī pozitīvā tendence saglabāsies arī 2026. gadā – IKP augs straujāk nekā pērn, sasniedzot 2,8 % pieaugumu, un turpinot kāpt arī 2027. gadā. Ja iepriekš ekonomiku galvenokārt balstīja valsts investīcijas, tad šogad izaugsmes pamatā būs privātais patēriņš, ko veicinās pieaugošās neto algas, uzlabota mājsaimniecību pirktspēja un patērētāju pārliecības atjaunošanās. Prognozes liecina, ka inflācija Latvijā samazināsies — 2026. gadā tā varētu sasniegt 3 %, bet 2027. gadā saglabāties līdzīgā līmenī. Kopumā cenu kāpuma temps stabilizējas, lai gan joprojām saglabājas augstāks nekā ilgtermiņa mērķis eirozonā.

Runājot par patēriņa cenu izmaiņu lielo ainu, tā ir apbrīnojami līdzīga septembrim, jo oktobrī ir mainījušās detaļas, bet ne lietas būtība.

Pati galvenā ziņa atkal rada nelāgas izjūtas - gada inflācija atkal ir pieaugusi, šoreiz no 1,4% septembrī līdz 2,0% oktobrī. Taču mēneša inflācija joprojām ir ļoti mērena, cenu līmenis pret iepriekšējo periodu ir audzis par 0,2%, tas ir zem oktobra vēsturiskās normas (vidēji 0,38% laikā kopš 2010. gada). Arī septembrī mēneša inflācija bija neparasti maza.

Vissvarīgākais - turpinās pakalpojumu cenu stabilitāte, tās oktobrī bija tikai par 0,1% augstākas nekā septembrī. Mēneša inflācija vienlaikus bija nedaudz augstāka nekā vēsturiski vidēji šajā laikā (-0,14%), taču nostiprinās pārliecība, ka pēdējais lielais faktors, kas veicināja neparasti lielo cenu kāpumu laikā kopš 2021. gada vidus, zaudē spēku. Pakalpojumu gada inflācija ir augsta un ir pat nedaudz pieaugusi kopš septembra, no 5,6% līdz 6,0%. Taču ar to ļoti labi tiks galā viņa augstība Kalendārs - laikam ritot, no salīdzinājuma bāzes izies 2024. gada 1. puses mēneši ar strauju pakalpojumu cenu kāpumu. Diez vai pakalpojumu cenas atkal sāks strauji augt pēc tam, kad jau četrus mēnešus to izmaiņas gandrīz precīzi atbildušas vēsturiskajai normai. Preču cenas kopumā ir stabilas jau ilgāku laiku, un to vidējais līmenis oktobrī pat bija par 3,5% zemāks nekā 2023. gada maijā.

Inflācijas izmaiņas Latvijā būs atkarīgas no situācijas Hormuza šaurumā, pauda banku ekonomisti, komentējot otrdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām aprīlī.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs norāda, ka aprīlī gada inflācija Latvijā nedaudz mazinājās - līdz 2,9%. Degvielas cenas atkāpās no augstākā punkta, un dīzeļdegvielas cena atkal samazinājās zem diviem eiro par litru. Pārtikas cenu pieaugums, kas pērn bija būtiskākais inflācijas faktors, šogad aprīlī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, saruka gandrīz līdz nullei.

Gada inflācija aprīlī Latvijā samazinājusies līdz 2,9%

Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu palielinājās par 0,6%, bet...

Viņš arī atzīmē, ka nākamajos mēnešos gada inflācija Latvijā var pakāpeniski pieaugt, energoresursu cenu kāpumam Tuvo Austrumu militārā konflikta dēļ atspoguļojoties plaša spektra preču un pakalpojumu cenās.

Ekonomists skaidro, ka degvielas cenu atkāpšanos no augstākā punkta noteica gan nedaudz zemākas globālās cenas, gan arī uz laiku no aprīļa līdz jūnijam noteikts mazāks akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai. Šī politikas pasākuma priekšrocības ir, ka tas bremzē degvielas augsto cenu transmisiju uz pārējo ekonomiku un ir fiskāli neitrāls. Taču šāds atbalsts ir tuvāks "helikoptera naudai", nevis mērķētam atbalsta instrumentam trūcīgajiem, kā arī tas nepalielina Latvijas ekonomikas noturību pret energoresursu sadārdzinājumu nākotnē.

"Ja dīzeļdegvielas globālās cenas tagad strauji necelsies, ceru, ka pazeminātās akcīzes likmes periods dīzeļdegvielai netiks pagarināts," pauž Krasnopjorovs, skaidrojot, ka, jo vairāk naudas valsts budžets neiegūs akcīzes veidā, jo mazākas var būt budžeta iespējas kompensēt, piemēram, komunālo pakalpojumu sadārdzinājumu, kas, ņemot vērā dabasgāzes globālo cenu kāpumu, varētu būt aktuāls nākamajā apkures sezonā.

Ekonomists uzsver, ka dārgie komunālie pakalpojumi Latvijā nav nolemtība, jo tos nosaka mājokļu zemā energoefektivitāte un āra gaisa kurināšana, lietderīgi izmantojamo siltumu izvadot atmosfērā, un abus šos faktorus var novērst.

Krasnopjorovs skaidro, ja Hormuza šaurums paliek faktiski bloķēts, un nafta tiek tirgota virs 100 ASV dolāriem par barelu, šāda notikumu attīstība ir tuva bāzes scenārijam, kas paredz, ka šogad gada vidējā naftas cena būs ap 90 ASV dolāriem par barelu. Tik liels energoresursu cenu kāpums var palielināt inflāciju Latvijā par 1,7 procentpunktiem šogad un par 0,9 procentpunktiem nākamgad.

Viņš pauž, ka bažas par pārtikas produktu globālo cenu būtisku pieaugumu Tuvo Austrumu militārā konflikta dēļ līdz šim nav realizējušās. Pārtikas globālās cenas ietekmē virkne faktoru, daudzi no kuriem strādā tieši cenas samazināšanas virzienā. Piemēram, graudaugiem ir lieli globālie krājumi, kā arī labas ražas perspektīvas Eiropas Savienības (ES) valstīs labvēlīgu laika apstākļu dēļ. Piena produktiem un cukuram vērojams globāls pārpalikums. Tāpat tiek prognozēta rekordliela kafijas raža Brazīlijā.

Ekonomists min, ka militārais konflikts Tuvajos Austrumos paliek nozīmīgs faktors, kas sadārdzina pārtikas produktu ražošanu - dārgāka degviela sadārdzina ražas sēšanas, novākšanas un transporta izmaksas, dārgāka dabasgāze sadārdzina slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanu un Hormuza šauruma blokāde apgrūtina mēslošanas līdzekļiem svarīgas amonjaka un slāpekļa piegādes.

Krasnopjorovs norāda, ka pēdējos mēnešos pārtikas produktu gada inflācija Latvijā ir starp zemākajām eirozonā. "Kāds to var saistīt ar zemo cenu groza izveidi vai Konkurences padomes procesuālām darbībām. Skeptiķi tikmēr teiks, ka pārtikas produktu globālo cenu sarukums arī iepriekš Latvijā atspoguļojās vēlāk nekā lielākajā daļā Eiropas," pauž ekonomists, skaidrojot, ka, piemēram, sviests un olīveļļa Latvijā tagad ir būtiski - par attiecīgi 22% un 19% - lētāki nekā pirms gada. Viņš pauž, ka līdzīgi tas ir arī eirozonas valstu lielākajā daļā, turklāt daudzās eirozonas valstīs sviesta un olīveļļas cenu kritums sākās dažus mēnešus agrāk, un līdz šim brīdim tas bijis iespaidīgāks nekā Latvijā.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka inflācijas turpmākā gaita būs atkarīga no situācijas attīstības Hormuza šaurumā. Latvijas inflācijas prognoze šim gadam ir 3,9%, kas balstās uz esošo enerģijas cenu un algu kāpumu, kā arī to, ka tuvākajās nedēļās atsāksies Hormuza šauruma darbība.

Gašpuitis uzsver, ka iespējami dažādi scenāriji. "Labā ziņa ir, ka pašreizējā situācija ir atšķirīga no 2021.-2022. gados novērotās. Pirms četriem gadiem inflācijas pieaugumu veidoja kombinācija starp piedāvājuma izraisītu cenu kāpumu un pieprasījuma faktoriem, kas fiskālās politikas ietekmē veidoja pamatu cenu kāpumam jau pirms enerģijas cenu pieauguma. Eirozonā inflācija bija gandrīz 6% jau pirms Krievijas iebrukuma," norāda ekonomists, piebilstot, ka pēc ilgstoša perioda ar ļoti lēnu cenu pieaugumu daudziem eirozonas uzņēmumiem bija uzkrājusies nepieciešamība paaugstināt cenas.

Pašreiz noskaņojums ir atšķirīgs, un patērētāji varētu būt mazāk gatavi pieņemt cenu kāpumu, piebilst Gašpuitis.

Viņš skaidro, ka enerģijas cenu pieaugums ietekmē gandrīz visas preces un pakalpojumus, tāpēc risks, ka inflācija var pastiprināties, ir augsts. Ja enerģijas cenas saglabāsies ap pašreizējo līmeni un ja piegādes caur Hormuza šaurumu drīzumā atsāksies, inflācijas kāpums, visticamāk, būs īslaicīgs un ar ierobežotu ietekmi uz pārējām grupām. Tomēr saikne starp enerģijas un pārtikas cenām ir tiešāka nekā starp enerģijas cenām un pamatinflāciju, un cenu pārnese notiek ātrāk.

"Īstermiņā pārtikas cenas ietekmēs pieaugošās transporta izmaksas. Taču lielāks cenu kāpuma risks ir rudenī vai nākamgad, kad akumulēsies enerģijas un izejvielu cenu pieaugums," pauž ekonomists, piebilstot, ka tajā pašā laikā nav saredzami priekšnoteikumi tik straujam pārtikas cenu pieaugumam kā 2022. gadā. Svarīgs faktors būs arī laika apstākļu ietekme uz gaidāmo ražu.

Gašpuitis norāda, ja enerģijas cenas turpmāk samazināsies atbilstoši tirgus gaidām, risks būtiskai netiešai ietekmei uz pamatinflāciju ir neliels. Arī gadījumā, ja enerģijas cenas ilgāk saglabāsies pašreizējā līmenī, efekti, visticamāk, būs ierobežoti. No inflācijas perspektīvas situācijai ir būtiski jāpasliktinās, tas ir, jānotiek ilgstošam enerģijas cenu kāpumam un plašākiem traucējumiem ieguvē un tirdzniecībā, lai radītu būtisku pamatinflācijas pieaugumu.

"Tomēr ar karu saistītā nenoteiktība ir augsta, un šādu scenāriju pilnībā izslēgt nevar. Situācija kļūst arvien sarežģītāka ar katru dienu. Ja Hormuza šauruma darbība neatsāksies jūnijā vai jūlijā, krīzes iespējamība strauji augs," pauž ekonomists, piebilstot, ja ASV un Irāna panāks vienošanos, "Brent" cenas, visticamāk, ātri virzīsies 80-90 ASV dolāru līmenī, bet sarunu izjukšana vai atgriešanās pie karadarbības var ātri naftas cenas pacelt pie 120 ASV dolāru atzīmes.

Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka gada inflācijas samazināšanās signalizē par cenu spiediena mazināšanos kopumā, lai gan 12 mēnešu vidējais cenu līmenis joprojām saglabājas salīdzinoši augsts. Inflācijas struktūra kļūst arvien nenoteiktāka, savukārt cenu dinamiku arvien vairāk nosaka atsevišķas preču un pakalpojumu grupas, nevis vispārējs cenu pieaugums.

Purgailis pauž, ka aprīlī salīdzinājumā ar martu cenu izmaiņas galvenokārt ietekmēja sezonāli faktori. Piemēram, straujais apģērbu un apavu cenu kāpums, kas rada īslaicīgu cenu lēcienu. Savukārt pārtikas cenu kritumu veicinājušas mazumtirdzniecības akcijas.

Vienlaikus tika novērots cenu kāpums atsevišķām pārtikas precēm, piemēram, kafijai un svaigiem dārzeņiem, ko veicināja globālo izejvielu cenu svārstības un loģistikas izmaksas.

"Papildu uzmanība aprīlī jāpievērš degvielas cenām, kurām bijusi būtiska ietekme gan mēneša, gan gada inflācijas rādītājos. Degvielas sadārdzinājums aprīlī būtiski veicinājis cenu kāpumu transporta grupā, tomēr jāuzsver, ka kopš aprīļa degvielas cenas stabilizējušās," pauž Purgailis, piebilstot, ka līdz ar to, visticamāk, maijā degvielas inflācijas spiediens mazināsies, ļaujot arī kopējai inflācijai pakāpeniski samazināties.

Pēc ekonomista minētā, jāņem vērā, ka energoresursu cenu šoks ekonomikā iedarbojas ar nobīdi laikā. Lai arī tuvākajos mēnešos iespējama zināma atelpa, augstākās enerģijas izmaksas pakāpeniski ietekmēs arī citas patēriņa grupas - pārtiku, dažādas preces, ar mājokli saistītos izdevumus un pakalpojumu sektoru. Tādēļ, visticamāk, pēc vairākiem relatīvi mierīgiem mēnešiem rudenī inflācijas spiediens varētu atkal pastiprināties, atspoguļojot energoresursu cenu šoka sekas.

Jau ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu palielinājās par 0,6%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2025. gada aprīli - pieauga par 2,9%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieauga par 3,5%.

Šodien stājas spēkā Eiropas Centrālās bankas (ECB) 17.aprīlī pieņemtais lēmums pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē 17.aprīlī Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiek samazināta līdz 2,25%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galvenā refinansēšanas operāciju likme tika pazemināta līdz 2,4% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,65%, teikts ECB paziņojumā.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Lai gan tabula rāda pieaugumu, realitāte iezīmējas pavisam cita.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā pēc iecerēto nodokļu izmaiņu apstiprināšanas tiks pie lieka simtnieka ģimenes budžetā, taču aplēses rāda, ka nodevas un inflācija to aprīs četrkārtīgi. Pirms pusgada sarēķinājām, cik vidējā mājsaimniecība samaksā nodokļos, un to izdarījām arī tagad, ievērojot, kādas nodokļu izmaiņas iecerētas, un iznāk, ka nodokļos būs jāsamaksā 102,38 eiro mazāk. Visos aprēķinos tiek izmantota tikai un vienīgi 2023. gada vidējā alga un vidējā pensija. Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kuri saņem vidējo algu pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kuri saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kuri tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – pievienotās vērtības nodokli (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā.

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Vispirms apskatīsim, kā Latvijā veicies šogad. Centrālās statistikas pārvalde novembra beigās ziņoja, ka IKP izaugsmes temps trešajā ceturksnī pieaudzis līdz 2,5 %. Salīdzinājumā ar otro ceturksni tas palielinājies par 0,6 %. Dati rāda, ka, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni, lielāko pienesumu devusi tieši būvniecība (9,0 %), apstrādes rūpniecība (7,3 %) un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare (4,9 %).

Tikmēr Eiropas Centrālās bankas novērtējums ir nedaudz pieticīgāks, proti, pēc viņu datiem, šā gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi 1,8 %, kas tik un tā ir mazliet straujāka nekā eirozonā vidēji – 1,4 % – un ievērojami straujāka nekā Igaunijā – 0,9 %. Protams, tas ir pozitīvi – jo īpaši pēc 2024. gadā piedzīvotās stagnācijas. Tomēr Latvija savā izaugsmē aizvien atpaliek no Lietuvas, kur IKP pieaudzis par 2,1 %.

Procentu likmes joprojām ir diezgan augstas un ekonomikas izaugsmi bremzējošas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Ceturtdien, 17.oktobrī, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome nolēma samazināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Kazāks atgādina, ka kopš 2024.gada jūnija tas ir jau trešais likmju samazinājums kopumā nu jau par 0,75 procentpunktiem, ECB politikas (noguldījumu iespējas uz nakti) likmi samazinot līdz 3,25%.

Kazāks informē, ka sešu mēnešu EURIBOR likme ir atkāpusies līdz 3%, kamēr gadu iepriekš tā bija ap 4,15%.

Latvijas Bankas prezidents skaidro, ka esošo kredītu apkalpošana kļūst vieglāka, jaunu kredītu izsniegšana - lētāka. Inflācijas tempi turpina samazināties, kamēr ekonomika joprojām ir vāja un straujš ekonomikas kāpums arvien vēl nav redzams, kas vājina spiedienu cenām kāpt.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2,25%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,4% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,65%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 23.aprīlī.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Eiropā ir steidzami jāpieņem ilgstoši novilcināti politiskie lēmumi, lai izveidotu vienotu kapitāla tirgus un banku savienību, jo Eiropas problēma nav naudas trūkums, bet gan vienota finanšu tirgus trūkums, kas ļautu resursus novirzīt nepieciešamās jomās, norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka patēriņa cenu inflācija eirozonā turpina samazināties, martā atkāpjoties līdz 2,2%. Preču cenu inflācija saglabājās 0,6% līmenī. Pakalpojumu cenu inflācija samazinājās līdz 3,5%. Kazāks pauda, ka eirozonas ekonomika joprojām ir vārga. Lai gan darba tirgus ir spēcīgs un bezdarba līmenis ir zems, tas pamazām atdziest un darba algu kāpuma temps palēninās, kas mazinās spiedienu uz cenām nākotnē.

Kopš marta sākuma eiro vērtība pret ASV dolāru ir nostiprinājusies par teju 10%, kas ar laiku mazinās importa cenas, norādīja Kazāks, skaidrojot, ka līdzšinējā inflācijas dinamika lielā mērā atbilst ECB prognozēm. Inflācija tuvojās 2% mērķim, un tas pagājušajā nedēļā ECB padomē jau septīto reizi pēc kārtas ļāva par 0,25 procentpunktiem samazināt noguldījumu likmi uz 2,25%.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pieauga, ko veicināja laba ASV banku peļņa un dati par inflāciju ASV un Lielbritānijā.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi krasi palielinājās pēc tam, kad ASV bankas "Goldman Sachs", "JPMorgan Chase", "BlackRock" un citas publicēja iespaidīgus pagājušā ceturkšņa peļņas rādītājus.

Trešdien arī tika publiskoti dati, ka gada inflācija ASV decembrī palielinājusies līdz 2,9% salīdzinājumā ar 2,7% novembrī, līdz ar to kāpums reģistrēts trešo mēnesi pēc kārtas.

Toties, neietverot pārtikas produktu un enerģijas cenas, gada inflācija ASV decembrī veidojusi 3,2%, bet mēneša inflācija bijusi 0,2%.

Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga, bet Āzijas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Trešdien tika ziņots, ka gada inflācija Lielbritānijā decembrī samazinājusies līdz 2,5% salīdzinājumā ar 2,6% novembrī, tādējādi reģistrēts pirmais kritums pēdējos trīs mēnešos. Taču, neskatoties uz šo kritumu, gada inflācijai valstī trešo mēnesi pēc kārtas saglabājusies virs Lielbritānijas centrālās bankas noteiktā 2% mērķrādītāja.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien lielākoties pieauga, publiskotajiem ASV inflācijas datiem liecinot, ka ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktie muitas tarifi tos maz ietekmējuši.

Šie dati un Trampa lēmums uz vēl 90 dienām atlikt augstāku muitas tarifu Ķīnas precēm atjaunošanu iepriecināja investorus.

ASV patēriņa cenu indekss (CPI) jūlijam parādīja, ka gada inflācija saglabājusies 2,7% līmenī, lai gan analītiķi bija prognozējuši tās palielināšanos līdz 2,8%.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi pieauga, bet Frankfurtes biržas indekss kritās.

Lai gan ASV gada inflācija jūlijā bija mazāka par gaidīto, cenu palielināšanās norādīja, ka Trampa tarifi sāk ietekmēt ASV ekonomiku.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentu likmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2% apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15% apmērā un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 2,4% apmērā.

Šīs likmes ir spēkā kopš 11.jūnija.

Pēc sēdes publiskotajā paziņojumā teikts, ka gada inflācija pašlaik ir aptuveni 2% vidējā termiņa mērķa līmenī, un padomes inflācijas perspektīvas novērtējums pamatā nav mainījies.

Jaunajās ECB speciālistu iespēju aplēsēs attēlotā inflācijas dinamika līdzinās jūnija aplēsēm. Tagad tiek paredzēts, ka kopējā inflācija 2025.gadā vidēji būs 2,1%, 2026.gadā - 1,7% un 2027.gadā - 1,9%. Tiek sagaidīts, ka inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2025 gadā vidēji būs 2,4%, 2026.gadā - 1,9% un 2027.gadā - 1,8%. 2025.gadā tiek paredzēta straujāka tautsaimniecības izaugsme (1,2%; jūnija iespēju aplēsēs - 0,9%). Izaugsmes iespēju aplēse 2026.gadam tagad ir nedaudz zemāka (1,0%), savukārt 2027.gadam nav mainījusies (1,3%).

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 3%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 3,15% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,4%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 18.decembrī.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā teikts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentlikmi balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Padome norāda, ka inflācijas samazināšanās process kopumā virzās atbilstoši gaidītajam. Speciālisti paredz, ka kopējā inflācija 2024.gadā vidēji būs 2,4%, 2025 gadā - 2,1%, 2026.gadā - 1,9% un 2027.gadā, kad sāks darboties paplašinātā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, - 2,1%. Attiecībā uz inflāciju (izņemot enerģiju un pārtiku) speciālisti paredz, ka tā 2024.gadā vidēji būs 2,9%, 2025.gadā - 2,3% un gan 2026.gadā, gan 2027.gadā - 1,9%.

Aprīlī ASV gada inflācija turpināja paātrināties līdz 3,8 %, salīdzinājumā ar 3,3 % martā, ko galvenokārt veicināja energoresursu cenu kāpums, īpaši degvielai. Līdz ar to aprīlī straujāk auga pārtikas cenas un mājokļu īres maksas.

Tikmēr eirozonas ekonomika 1. ceturksnī uzrādīja 0,1 % pieaugumu ceturkšņa griezumā, ko negatīvi ietekmēja Īrijas IKP kritums un stagnācija Francijā. Lai gan martā eirozonas ražošanas apjoms palielinājās otro mēnesi pēc kārtas, pieaugot par 0,4 % mēneša griezumā, Vācijas apstrādes rūpniecības apjoms samazinājās ceturto mēnesi pēc kārtas.

Aprīlī ASV gada inflācija turpināja paātrināties, pakāpjoties līdz 3,8 % no 3,3 % martā. Mēneša griezumā patēriņa cenas ASV pieauga par 0,6 %. Tikmēr energoresursu cenas aprīlī turpināja pieaugt, palielinot gada inflāciju par aptuveni 1,1 procentpunktu. Straujāk auga arī pārtikas cenas un mājokļu īres maksas, kas veido būtisku daļu no patēriņa groza. No energoresursu un pārtikas cenu svārstībām neatkarīgo kategoriju cenas pieauga par 2,8 % gada griezumā (iepriekš – 2,6 %), sasniedzot augstāko līmeni kopš pērnā gada septembra. Maija pirmajā pusē degvielas cenas ASV turpināja kāpt, kas liecina, ka inflācija tuvākajā laikā varētu saglabāties augsta. Analītiķi turpināja paaugstināt ASV inflācijas prognozes, sagaidot, ka gada vidējā inflācija šogad sasniegs 3,3 %, bet nākamgad samazināsies līdz aptuveni 2,4 % – līmenim, kāds bija raksturīgs pirms Irānas un ASV konflikta sākuma. Kopš aprīļa beigām tirgus dalībnieki no savām prognozēm izslēguši likmju samazinājumu nākamajos divos gados un pēdējā laikā jau sākuši ierēķināt likmju kāpumu 2027. gada pirmajā pusē.

Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 1,4% līdz 3,4%, otrdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Savukārt 2026.gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no pērn decembrī prognozētajiem 1,5% līdz 2,1%, bet 2027.gadam gada vidējās inflācija prognoze paaugstināta no 2,1% līdz 2,8%.

Latvijas Bankā informēja, ka 2025.gadam inflācijas prognozes palielināšanu līdz 3,4% noteica straujāks, nekā iepriekš prognozēts, pārtikas un pakalpojumu cenu kāpums.

Vienlaikus Latvijas Bankā sagaida, ka 2025.gadā pamatinflācija jeb inflācija, neietverot pārtikas un enerģijas cenas, Latvijā būs 3,2%, bet 2026.gadā un arī 2027.gadā - 2,4%.

Latvijas Bankā arī norādīja, ka inflācija eirozonā ir mazinājusies un pašlaik ir aptuveni 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Atbilstošu Eiropas Centrālās bankas (ECB) jaunākajām prognozēm kopējā inflācija eirozonā 2025.gadā vidēji būs 2%, 2026.gadā - 1,6%, bet 2027.gadā - 2%.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2,75%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,9% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,15%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 5.februārī.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā teikts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Padome norāda, ka dezinflācijas process kopumā virzās atbilstoši gaidītajam. Inflācijas dinamika joprojām kopumā atbilst speciālistu iespēju aplēsēm un paredzams, ka šā gada laikā inflācija atgriezīsies padomes noteiktā 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Vairākums pamatinflācijas rādītāju liecina, ka inflācija ilgtspējīgi pietuvosies mērķa līmenim. Iekšzemes inflācija joprojām ir augsta galvenokārt tāpēc, ka noteiktos sektoros darba samaksa un cenas ar būtisku aizkavēšanos turpina pielāgoties agrākajam inflācijas pieaugumam. Bet, kā bija gaidāms, cenu pieaugums kļūst lēnāks, un peļņa daļēji amortizē inflācijas ietekmi.