Jaunākais izdevums

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Pamatā Saūda Arābija (un otrs OPEC+ smagsvars - Krievija) grib redzēt pakāpenisku naftas ieguves palielināšanu, kas paredz visai ciešu veidojuma dalībvalstu resursa ieguves kvotu kontrolēšanu arī ilgākā termiņā (jeb - nevis vien līdz nākamā gada pavasarim, bet arī ilgāk). Savukārt Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) pārstāvji pauduši uzskatu, ka atbalsta vien naftas ieguves palielināšanu īstermiņā, bet ilgākā termiņā OPEC naftas ieguves kvotu kontrolēšanai tā nepiekrīt. AAE arī norādīja, ka tās samazinātā melnā zelta ieguves kvota neesot godīga un tā šajā ziņā grib labākus noteikumus. AAE teic, ka tai dīkstāvē šobrīd esot aptuveni trešā daļa no tās naftas ieguves kapacitātes. Tas esot vairāk nekā pārējām karteļa dalībvalstīm, un valsts tādējādi negūstot labumu no savām lielajām investīcijām naftas ražošanas jaudā. Būtībā AAE norāda, ka tā, kartelim cērpot savu ieguvi, ir ziedojusi visvairāk un īsti ar to mierā būt negrib. Var domāt, ka Saūda Arābija un Krievija negrib pieļaut lielākas AAE ieguves kvotas, jo tad pastāv risks, ka arī citi karteļa biedri pieprasīs kādu īpašu attieksmi attiecībā uz to melnā zelta ieguvi.

Jāteic, ka šāds tik publisks strīds starp Saūda Arābiju un AAE ir visai liels retums. Vēl pirms laika tika, piemēram, pat spekulēts, ka abas šīs valstis pat virzīsies ciešākas politiskās savienības virzienā. Jau pagājušajā vasarā Apvienotie Arābu Emirāti atmeta savu parasto izpatikšanu Saūda Arābijas diktētajai karteļa disciplīnai, un sāka iegūt melno zeltu virs tās oficiālās kvotas. Saūda Arābija, demonstrējot savu sašutumu, uz Rijādu tad skaidroties izsauca Emirātu enerģijas ministru. Drīz pēc tam Emirātu kvota atkal tika pildīta, lai gan aizvainojums palika.

OPEC+ pēdējos mēnešos pasaules tirgū jau ir ieplūdinājis daļu pandēmijas krīzē aizturētas naftas (sākotnēji no pasaules naftas piedāvājama OPEC dienā izņēma teju 10 miljonus barelus naftas). Tiesa gan, šobrīd joprojām šis veidojums vidēji dienā aiztur aptuveni piecus miljonus barelus naftas, ziņo Bloomberg (šādā politika daļēji atbildīga par šogad vērojamo naftas cenas pieaugumu 50% apmērā). Visticamāk, tiks lemts, ka no augusta katru mēnesi tirgū dienā tiks ieplūdināti papildu 400 tūkstoši bareli, kas ir mazāk nekā daudzi grib redzēt, raksta Bloomberg.

Lai nu kā – neskaidrība finanšu tirgiem mēdz nepatikt un, bažas ir, ka naftas ieguvēji nespēs laicīgi vienoties par daudzmaz stabilām un, iespējams, pietiekamām naftas piegādēm pasaulei. Rezultātā Brent jēlnaftas cena šīs nedēļas sākumā Londonas preču biržā atradās pie 76,5 ASV dolāru par barelu atzīmes. Faktiski AAE nostāja liek pieņemt vai nu tās notriekumus, vai riskēt ar OPEC+ alianses beigām.

OPEC sairšana

Dramatiskāks scenārijs būtu visa OPEC sairšana, kas resursu tirgu potenciāli ieviestu mežonīgo Rietumu stadijā, kad katrs ar savu naftas ieguvi sāk darīt pa savam. Šādā gadījumā nebūt nav izslēgts arī naftas cenas krahs, jo tirgū visi nekontrolēti, cenšoties tikt pie ieņēmumiem, tad plūdinātu savus aizturētos naftas barelus. Kādā brīdī naftas tirgū var atgriezties arī, piemēram, Irāna, ja tiks panāks kāds taustāmāks progress sarunās par tās kodolambīcijām.

Jāteic, ka jau pirms šīs sanāksmes tika baumots, ka Apvienotie Arābu Emirāti sākuši izsvērt OPEC pamešanu. Vēl pirms laika jau, piemēram, Katara paziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas tad lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams. Katara arī tika minēta kā viena no OPEC savstarpējo naftas cenu dempingu piekopjošām valstīm. Piemēram, Katara deva atlaides savām melnā zelta kravu piegādēm salīdzinājumā ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Katrā ziņā, Tuvo Austrumu arābu pasaulē domstarpības iet dziļāk nekā naftas tirgus. Šobrīd tiek ziņots, ka Saūda Arābijas troņprinča Muhameda bin Salmana attiecības ar AAE troņpricni Muhamedu bin Zajedu neesot tajā labākajā stadijā. Tas sekojis tam, ka AAE mēģinājusi īstenot savu ārpolitiku (izvesti militārie spēki no Jemenas un bijusi virzīšanās uz attiecību normalizēšanu ar Izraēlu). Būtiskais ir faktors, ka tā to dara neatkarīgi Saūda Arābijas.

Saūda Arābija arī aicinājusi starptautiskās kompānijas savas mītnes pārcelt uz Rijādu, kas tiek uzskatīts kā solis pret AAE galvaspilsētu Abu Dabī. Tāpat tiek ziņots, ka Rijāda gatavojot iedzīvotāju ceļošanas ierobežojumus no AAE

Katrs par sevi

Katrā ziņā ir runas par to, ka OPEC un OPEC+ kā kāda kopēja veidojuma dienas varētu būt skaitītas. OPEC nav viendabīgs – katrai valstij ir savas intereses un sava aktuālā situācija. Bijuši gadījumi, kad paša karteļa valstis visai atklāti drīzāk konkurē savā starpā. OPEC sastāvā jau tā, šķiet, Irāna, Lībija un Venecuēla ir tikai vārda pēc. Arī citas veidojuma valstis agrāk "šmaukušās" ar savu naftas ieguves ierobežošanu.

Ir pat baumas ziņas, ka pat tā pati Saūda Arābija sākusi pētīt to, kā naftas cenas iespaidotu tas, ja sabruktu OPEC. Tiek skaidrots, ka OPEC alianse ar Krieviju nelielākiem karteļa biedriem likusi domāt, ka to pozīcija šajā organizācijā ir mazāk svarīga, jo politiku lielā mēra stūrē abas minētās lielvalstis (jeb – kādēļ OPEC vēl vispār ir vajadzīgs, ja jau tur politiku nosaka un savām interesēm pieskaņo vien Saūda Arābija un Krievija).

Jau rakstīts, ka pēdējos gados jau periodiski bijuši spriedumi par OPEC norietu, kas daļēji noticis uz ASV slānekļa naftas revolūcijas fona. Tam palīdzējušas arī paša karteļa biedru iekšējās cīņas. Daži šī resursa ieguvēji mēģina šo tirgu balansēt un naftu iegūst mazāk, lai mazinātu pasaules valstu šī resursa uzkrājumus un celtu melnā zelta cenu. Savukārt citi no šādas politikas smeļ labumu - tie savu naftas ieguvi koriģē nelabprāt un gūst peļņu no dārgākas naftas, ko mēģina panākt daži OPEC biedri, pārdošanas. Lielā mērā kartelis savu ietekmi pēdējos gados jau ir zaudējis. Ne velti šobrīd drīzāk šajā tirgū var runāt par jauno kopā salipināto "OPEC+" veidojumu, kur "+" apzīmē vairākas valstis, kas formāli nav šīs organizācijas sastāvā, bet tāpat ar to saskaņo savu naftas politiku. Ietekmīgākā no šīm valstīm ir Krievija, kas daļēji mēģinājusi uzņemties "OPEC+" līderību. Kopumā nav izslēgts, ka pārskatāmā periodā OPEC un OPEC+ turpinās irt un varbūt kādā brīdī saris pavisam. Var spekulēt, ka daudziem vecajiem OPEC biedriem nebūt nav patikusi nebūt nav Krievijas iesaistīšanās.

Sausais atlikums ir, ka nestabils izskatās jau pats OPEC kodols. No vienas puses – naftas slūžas ir bīstami atvērt, jo šādā gadījumā, pasaules ekonomikai joprojām esot nestabilai, tirgū ieplūdīs daudzi papildu bareli, kas atkal var rezultēties ar cenu krahu. No otras puses - ja karteļa valstis joprojām ilgi ierobežos savu naftas ieguvi, lai celtu tās cenu, tad to tirgus daļu pie pēcpandēmijas ekonomikas atveseļošanās var aizņemt visi tie šī resursa ieguvēji, kurus nesaista kādi līgumi par apzināti ierobežotu melnā zelta ieguvi. Dauzām OPEC valstīm naftas pārdošana ir nozīmīgākais to ieņēmumu avots, un tām nauda savu budžetu lāpīšanai nepieciešama tagad un uzreiz. Var jautāt: kādēļ man upurēties – aizturēt savu naftu, negūt ieņēmumus un zaudēt tirgus daļu, ja kāds cits – turklāt, iespējams, paša karteļa vai OPEC+ dalībnieks -šajā ziņā var šmaukties un man varbūt vēl pat ir jākompensē situācija, kad viņš naftu iegūst vairāk ar papildu savas melnā zelta pumpēšanas samazināšanu. Situācija ir pietiekami sarežģīta, kur tirgū brīdī, kad papildu nafta, ko piedāvāt ļoti daudz ir gandrīz visiem, jāatbrīvo vieta vēl, piemēram, arī Lībijas naftai. Līdzīgi kādā brīdī var "uzpeldēt" arī Venecuēlas un jau minētā Irānas nafta, jo šīs valstis nav iekļautas kopējā vienošanās par kvotām.

Katrā ziņā vadošie pasaules naftas ieguvēji arvien mazākā mērā izskatās kā draugi, kas gatavi īstenot kopēju stratēģiju. Krīze tos sakostiem zobiem piespieda rīkoties kopā. Tiesa gan, ekonomikai atveseļojoties, katrs var mēģināt iet savu ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku pasaulē uguņo enerģijas cena, kas Eiropu pietuvinājis šādai krīzei. Ar lielu interesi tika gaidīta kārtējā Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vairāku lielu naftas ieguvēju, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamātā Krievijas), sanāksme.

“OPEC+” veidojuma pārstāvji šīs nedēļas sākumā apstiprināja plānus no novembra savu kopējo naftas ieguvi dienā palielināt par 400 tūkst. bareliem. Naftas cena, ja vērtē Ziemeļjūras Brent jēlnaftas vērtības izmaiņu, pēc šī lēmuma palēcās par 3% līdz augstākajam līmenim trīs gados un pietuvojās jau 82 ASV dolāriem par barelu.

Acīmredzami izejvielu tirgus dalībnieki, šķiet, tomēr bija cerējuši uz vairāk šādiem tirgū ieplūstošajiem bareliem. Piemēram, Bloomberg raksta, ka ticis cerēts, ka OPEC naftas ieguves slūžās pavērs par 800 tūkst. bareliem dienā (tātad – divreiz plašāk).

Katrā ziņā šī ziema enerģijas piegāžu ziņā var izvērsties visai saspringta. Pasaulē lielākais naftas ieguvējs Saudi Aramco rēķinājis, ka globālais gāzes deficīts šajā ziemā dienā nozīmēs papildu 500 tūkst. barelu pieprasījumu pēc jēlnaftas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien vienojās saglabāt līdzšinējo naftas ieguves līmeni, lai gan neskaidrības tirgū rada jaunas sankcijas Krievijas energoresursiem, kas nākamnedēļ stāsies spēkā.

OPEC+ valstis sanāksmē Vīnē nolēma saglabāt oktobrī apstiprināto kursu, ka līdz 2023.gada beigām naftas ieguve būs samazināta par diviem miljoniem barelu dienā.

Oktobrī OPEC+ lēmumu pamatoja ar "tirgus apsvērumiem", lai stabilizētu globālo naftas tirgu.

Nākamā OPEC+ sanāksme gaidāma 4.jūnijā, pausts alianses svētdien izplatītajā paziņojumā, piebilstot, ka "varam sanākt jebkurā laikā un pieņemt tūlītējus papildu pasākumus", ja būs nepieciešams reaģēt uz notikumu attīstību tirgū.

Piektdien Eiropas Savienība (ES), G7 un Austrālija vienojās no pirmdien noteikt cenas griestus Krievijas jēlnaftai 60 ASV dolāru par barelu apmērā. Tāpat pirmdien stājas spēkā ES embargo Krievijas naftas piegādēm pa jūras ceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vasaras iestāšanos naftas tirgus nosvin ar apaļu atzīmi

Jānis Šķupelis, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna mēneša sākumu izejvielu tirgi nosvinējuši ar naftas cenas pārsoļošanu pāri apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei, ja vērtē šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – vērtības izmaiņas. Iepriekšējo reizi tik dārga nafta īslaicīgi bija 2019. gada pavasarī.

Tādējādi kopš šā gada sākuma nafta pasaulē ir kļuvusi jau gandrīz par 40% dārgāka. Jāatgādina, ka pagājušogad, pasaulei pa galvu iebelžot pandēmijai, Brent jēlnafta saruka zem 20 ASV dolāru par barelu atzīmes. Savukārt ASV tirgū uz brīdi izveidojās tāda ļoti dīvaina situācija, kad naftas cena bija pat negatīva.

Nafta cena strauji gāzās, jo tapa skaidrs, ka, globālajai tautsaimniecībai apstājoties, arī pieprasījums pēc energoresursiem būs krietni mazāks. Uz šādu situāciju gan reaģēja ietekmīgākās OPEC+ valstis (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas biedri un vairāki naftas ieguvēji, kas nav šī karteļa sastāvā – pamatā Krievija), kas ziņoja, ka būtiski cirps savu melnā zelta piedāvājumu. Rezultāts tam bija uzsvaru maiņa šajā tirgū – spriedumi par naftas pārpalikumiem pārvērtās par deficītu gaidīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc naftas cenas šoka, kas sekoja Krievijas iebrukumam Ukrainā, melnā zelta vērtība noplanēja zemāk. Tiesa gan, kopš maija pirmās daļas naftas cena pasaulē atkal spītīgi kāpj, kur nu tā atkal pārraususies pāri apaļajai 120 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Notiekošo naftas cenu frontē un to, ka daudzi, iespējams, vairs negaida kādu būtisku šī resursa un tā produktu palētināšanos, šķiet, visai labi ataino arī cenrāži degvielas uzpildes stacijās, kur benzīna cena visai pārliecinoši pārkāpusi pāri divu eiro par litru atzīmei. Tupat ir arī dīzelis.

Nesenais naftas cenas kāpums daļēji ataino jauno Eiropas sankciju paku pret Krieviju. Tās ietvaros jau šogad iecerēts atteikties no šīs valsts naftas, kas plūst pa jūru. Šī lēmuma rezultātā rodas papildu naftas piedāvājuma caurumi, kam attiecīgi seko papildu cenu pieaugums. Pagaidām pietiekami spēcīgs saglabājies arī globālais naftas pieprasījums. Turklāt straujāku Krievijas naftas pazušanu no tirgus (tas sekos tam, ka šī valsts diez vai ļoti ātri varēs pārorientēt resursu piegādi uz citiem reģioniem) īsti nevar kompensēt, jo jau gadiem nav veikti pietiekami ieguldījumi jaunā naftas atrašanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien sanāksmē Vīnē nolūkā nepieļaut naftas cenu kritumu vienojās 2024.gadā samazināt naftas ieguves apmēra mērķrādītāju vēl par 1,4 miljoniem barelu dienā.

Tomēr ne visas valstis reāli samazinās ieguves apmēru. OPEC+ samazināja naftas ieguves mērķrādītājus Krievijai, Nigērijai un Angolai, lai tie atbilstu pašreizējam līmenim.

Apvienotie Arābu Emirāti un Meksika ieguves līmeni varēs palielināt.

Savukārt Saūda Arābija paziņoja, ka šogad jūlijā samazinās ieguves apmēru par vienu miljonu barelu dienā un vajadzības gadījumā šo ieguves apmēra samazinājumu var pagarināt. Līdz ar to Saūda Arābija jūlijā iegūs deviņus miljonus barelu naftas dienā.

2022.gada oktobrī OPEC+ vienojās līdz 2023.gada beigām naftas ieguvi samazināt par diviem miljoniem barelu dienā, bet šogad aprīlī vienojās no maija līdz gada beigām samazināt ieguves apmēru vēl par 1,66 miljoniem barelu dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien vienojās pagarināt naftas ieguves apmēra samazinājumu, tādējādi cenšoties palielināt cenas saistībā ar ekonomiskajām un ģeopolitiskajām neskaidrībām.

OPEC+ norāda, ka naftas ieguves samazinājuma pagarinājums būs spēkā no nākamā gada 1.janvāra līdz 31.decembrim.

Turklāt astoņas valstis - Saūda Arābija, Krievija, Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Kazahstāna, Alžīrija un Omāna - paziņoja, ka arī pagarinās brīvprātīgo naftas ieguves apmēra samazinājumu līdz septembrim.

Kopumā OPEC+ valstis samazina naftas ieguves apmēru par gandrīz sešiem miljoniem barelu dienā.

Formātā OPEC+ ietilpst 12 Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstis un vēl 10 naftas ieguvējvalstis.

Pērnā gada nogalē no OPEC izstājās Angola saistībā ar nesaskaņā par naftas ieguves kvotām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pieaugošiem centieniem samazināt klimata pārmaiņu tempu, naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC eksperti prognozē, ka vēl 20 gadus pieprasījums pēc naftas turpinās augt.

Savā ikgadējā ziņojumā OPEC lēš, ka līdz 2045.gadam pieprasījums pēc jēlnaftas sasniegs 116 miljonus barelu dienā, kas ir par 16,5% vairāk nekā 2022.gadā, kad pieprasījums sasniedza 99,4 miljonus jēlnaftas barelu dienā.

Pērn organizācijas eksperti prognozēja, ka pieprasījums pēc naftas 2045.gadā sasniegs 110 miljonus barelu dienā.

OPEC vadītājs Haitams al Gaiss atzina, ka pieprasījums pēc naftas "varētu būt vēl lielāks".

"Skaidrs, ka arī turpmākajās desmitgadēs pasaulei būs nepieciešams vairāk enerģijas," viņš uzsvēris ziņojuma priekšvārdā. Ziņojums publicēts astoņas nedēļas pirms nākamās ANO klimata konferences COP28 Dubaijā.

Konferencē desmitiem valstu centīsies noteikt mērķi, kad izbeigt fosilā kurināmā, piemēram, naftas, dabasgāzes un ogļu, izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairākas OPEC+ valstis vienojas par naftas ieguves apmēra samazinājumu nākamgad

LETA--AFP, 01.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ valstis ceturtdien paziņoja, ka nākamgad īstenos papildu ieguves apjoma samazinājumus, tādējādi cenšoties palielināt naftas cenas.

Pēc OPEC+ dalībvalstu ministru virutālās sanāksmes Saūda Arābija paziņoja, ka naftas ieguves apmēra samazinājums par vienu miljonu barelu naftas dienā, kas ir spēkā kopš jūlija sākuma, būs spēkā līdz 2024.gada martam.

Krievija pavēstīja, ka naftas eksporta apmēra samazinājums par 500 000 barelu dienā, kas līdz šim veidoja 300 000 barelu dienā, arī tiks pagarināts līdz martam.

Arī Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Kazahstāna, Alžīrija un Omāna veiks naftas ieguves samazinājums, bet mazākā apmērā.

Taču analītiķi skaidro, ka šīs sanāksmes iznākums nav tik veiksmīgs kā cerēts, jo Saūda Arābijai naftas ieguves samazinājumam izdevies pierunāt pievienoties vien septiņas valstis, bet Āfrikas valstis nav izdevies pārliecināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga, bet naftas cenas turpināja kristies, tirgus dalībniekiem interpretējot OPEC+ samita atlikšanu kā iespējamu domstarpību pazīmi. Akciju cenas ASV biržās nemainījās, jo ASV bija brīvdiena - Pateicības diena, tāpēc biržas bija slēgtas.

OPEC+, kas apvieno 13 OPEC dalībvalstis un 10 partnervalstis, ir paziņojusi par plānota samita atlikšanu uz 30.novembri, nesniedzot nekādu skaidrojumu.

Naftas eksportētājvalstīm paredzēts lemt par savu naftas ieguves politiku apstākļos, kad jēlnaftas cenas krītas un tās pieprasījums ir zems, jo Ķīnas ekonomikas atkopšanās pēc Covid-19 notiek ar problēmām, savukārt Eiropa un ASV sastopas ar ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Pašreizējā OPEC+ stratēģija, kas paredz ieguves apjomu samazināšanu, lai veicinātu cenu kāpumu, tomēr nav novedusi pie ilgstoša jēlnaftas cenu palielinājuma.

Samits tika atlikts pēc tam, kad Angola un Nigērija iebilda pret jēlnaftas ieguves apjoma samazinājumu, uz kuru aicināja citas naftas ieguvējvalstis. Tika ziņots, ka Saūda Arābija gatavojusies turpināt ieguves apjoma samazinājumu par miljonu barelu dienā arī nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas kāpj Volstrītā, bet krītas Eiropas biržās; naftas cenas sarūk

LETA/AFP, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ceturtdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās, savukārt naftas cenas saruka pēc Angolas lēmuma izstāties no Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC).

Akciju cenas Volstrītā trešdien bija kritušās, pārtraucot ilgstošu cenu kāpumu, bet ceturtdien tās atkal pieauga.

ASV akciju cenas ir kāpušas kopš oktobra beigām, inflācijai kļūstot mērenai un ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) dodot signālus par plāniem 2024.gadā pazemināt procentlikmes.

Investori gaida, kad piekdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) cenu indekss, kas ir FRS iecienīts inflācijas indikators. Tā rādījums var būt svarīgs FRS nākamajai sanāksmei janvārī.

Angola ceturtdien paziņoja, ka izstāsies no OPEC saistībā ar nesaskaņām par naftas ieguves kvotām pēc šīs organizācijas novembrī pieņemtā lēmuma nākamgad īstenot papildu ieguves samazinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē trešdien turpināja kristies, bet akciju cenas ASV un Eiropas biržās pieauga, tirgiem izvērtējot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes protokolu.

FRS jūnija sanāksmē tika atzīts, ka inflācija ASV ir pārsniegusi prognozes un FRS ir jābūt gatavai piebremzēt ar obligāciju uzpirkšanas programmu. FRS gan nedeva mājienu, kad notiks tās politikas maiņa.

ASV ekonomika "atveseļojas straujāk, nekā dalībnieki gaidīja", bet vēl nav pietiekama progresa, "lai attaisnotu politikas maiņu", sacīja "FHN Financial" analītiķis Kriss Lovs.

Naftas cenas turpināja kristies pēc neveiksmīgām Naftas eksportētājvalstu organizācijas un tās sabiedroto (OPEC+) sarunām. OPEC+ bija apsvērusi priekšlikumu palielināt ieguves apjomu par 400 000 barelu dienā katru mēnesi no augusta līdz decembrim, bet vienošanos neizdevās panākt Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) iebildumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OPEC+ vienojas arī maijā turpināt naftas ieguves palielināšanu vien nelielā apjomā

LETA--AFP, 31.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ ceturtdien vienojās arī maijā turpināt naftas ieguves palielināšanu vien nelielā apjomā, neskatoties uz naftas cenu kāpumu, ko veicina Krievijas iebrukums Ukrainā.

OPEC+ valstis sanāksmē nolēmušas, ka maijā naftas ieguves apmērs tiks palielināts par 432 000 barelu dienā, salīdzinot ar 400 000 barelu iepriekšējos mēnešos.

Naftas ieguves palielināšana nelielā apjomā tiek īstenota kopš 2021.gada maija.

Formātā OPEC+ ietilpst 13 Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstis un vēl 10 naftas ieguvējvalstis, tostarp Azerbaidžāna, Krievija, Kazahstāna, Malaizija un Meksika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OPEC+ vienojas par turpmāku ieguves apjomu pakāpenisku palielināšanu

LETA--AFP, 19.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākās naftas ražotājvalstis svētdien vienojušās, sākot no augusta turpināt ieguves apjomu mērenu palielināšanu.

Naftas ražotājvalstu organizācija OPEC un tās sabiedrotie vienojās katru mēnesi paaugstināt ieguves apjomu par 400 000 barelu dienā, lai tādējādi veicinātu pasaules ekonomisko atlabšanu pēc pandēmijas, teikts OPEC paziņojumā.

"Tirgus attīstība" atkal tiks izvērtēta decembrī. Vienošanās paredz ieguves apjomu ierobežošanas galīgo termiņu pārcelt no 2022.gada aprīļa līdz 2022.gada beigām.

Kā ziņots, konflikta dēļ starp pasaules lielāko naftas eksportētājvalsti Saūda Arābiju un Arābu Apvienotajiem Emirātiem (AAE), jūlija sākumā OPEC+ locekļu sarunas par turpmāku ieguves ierobežojumu mīkstināšanu nonāca strupceļā.

OPEC+, kas ietver arī Krieviju, kopš maija sāka pakāpeniski palielināt ieguves apjumus, kuri tika krasi samazināti, kad Covid-19 pandēmijas rezultātā strauji kritās pieprasījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās, tirgus dalībniekiem interpretējot OPEC+ samita atlikšanu kā iespējamu domstarpību pazīmi.

OPEC+, kas apvieno 13 OPEC dalībvalstis un 10 partnervalstis, paziņoja par plānota samita atlikšanu uz 30.novembri, nesniedzot nekādu skaidrojumu.

Naftas eksportētājvalstīm paredzēts lemt par savu naftas ieguves politiku apstākļos, kad jēlnaftas cenas krītas un tās pieprasījums ir zems, jo Ķīnas ekonomikas atkopšanās pēc Covid-19 notiek ar problēmām, savukārt Eiropa un ASV sastopas ar ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Pašreizējā OPEC+ stratēģija, kas paredz ieguves apjomu samazināšanu, lai veicinātu cenu kāpumu, tomēr nav novedusi pie ilgstoša jēlnaftas cenu palielinājuma.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 0,5% līdz 35 273,03 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,4% līdz 4556,62 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,5% līdz 14 265,86 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas ražotājvalstu organizācija OPEC un tās sabiedrotie ceturtdien nespēja vienoties par naftas ieguves apjoma palielināšanu augustā, lai apmierinātu pieprasījuma kāpumu un ierobežotu cenu pieaugumu.

23 naftas ražotājvalstis, kuru alianse pazīstama kā OPEC+, sanāksmi turpinās piektdien.

Pēc tam, kad Covid-19 pandēmija pērn satricināja pasaules ekonomiku, OPEC+ nolūkā uzturēt cenas vienojās par krasu ieguves apjomu samazinājumu.

Taču kopš maija sākuma, naftas tirgum atgūstoties un cenām sākot kāpt, kartelis ķēries pie ieguves apjoma palielināšanas.

Ceturtdien notikušajā telefonkonferencē naftas ražotājvalstis gan nespēja panākt vienprātīgu par naftas ieguves apjoma palielināšanas turpināšanu, liekot šīs sarunas pārcelt uz piektdienu.

Analītiķi skaidro, ka šī situācija skaidri norāda uz aizvien lielāku saspīlējumu starp naftas ražotājvalstīm attiecībā uz naftas piegāžu kāpuma tempu otrajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Naftas cenas kāpj pēc lēmuma samazināt ieguvi, akciju cenas nedaudz pieaug

LETA/AFP, 04.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga par vairāk nekā 6% pēc Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmuma samazināt naftas ieguvi. Akciju cenas pasaules biržās pārsvarā nedaudz palielinājās.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā. Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā. Naftas ieguvi samazinās arī Gabona, Kazahstāna un Omāna.

Šie samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

OPEC+ no maija samazinās naftas ieguvi par 1,15 miljoniem barelu dienā papildus 0,5 miljonu barelu dienā samazinājumam no Krievijas. Krievija jau ir apņēmusies no marta samazināt ieguvi par 0,5 miljoniem barelu dienā līdz gada beigām. Tomēr faktiskais ieguves ierobežojums būs ap miljonu barelu dienā, jo Krievija jau februārī ražoja par 0,7 miljoniem barelu dienā mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, bažām par jauniem Covid-19 ierobežojumiem Ķīnā pasliktinot investoru noskaņojumu.

Pirmie ar Covid-19 saistītie nāves gadījumi Ķīnā pēdējo sešu mēnešu laikā izraisīja bažas, ka Ķīnas amatpersonas atkal noteikts stingrus un ekonomikai nelabvēlīgus ierobežojumus koronavīrusa uzliesmojumu ierobežošanai.

Naftas cenas kritās pēc ASV laikraksta "Wall Street Journal" ziņas, ka Saūda Arābija un citas OPEC+ dalībnieces apsverot naftas ieguves palielināšanu "par līdz 500 000 barelu dienā".

Saūda Arābijas enerģētikas ministrs princis Abdulazīzs bin Salmans vēlāk " kategoriski noliedza" šo ziņu, paskaidrojot, ka OPEC+ neapspriež nekādus lēmumus pirms savām sanāksmēm. Nākamā OPEC+ sanāksme ir paredzēta 4.decembrī.

ASV izklaides un mediju kompānijas "Walt Disney Co." akcijas cena pieauga par 6,3% pēc tam, kad kompānijas izpilddirektora amatā atgriezās Bobs Aigers, nomainot Bobu Čapeku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē otrdien turpināja pieaugt, OPEC+ turoties pie sava plāna tālāk nepalielināt ieguves apjomu, savukārt akciju cenas ASV un Eiropas biržās palielinājās pēc pirmdienas kritumiem.

ASV naftas cenas tuvojās 80 ASV dolāriem par barelu - līmenim, kas pēdējoreiz bija sasniegts 2014.gada novembrī. Tas notika pēc tam, kad Naftas eksportētājvalstu organizācija ar sabiedrotajiem (OPEC+) pirmdien nolēma nemainīt nākammēnes plānoto mēreno ieguves apjoma palielināšanu par 400 000 barelu dienā, neraugoties uz cenu kāpumu pēdējā laikā.

"Tas notika ne tāpēc, ka pēkšņi būtu prognozēta pieprasījuma uzlabošanās - vairāk tāpēc, ka OPEC+ tik stingri kontrolē piedāvājumu," sacīja Markets.com analītiķis Nīls Vilsons.

Naftas ieguvējvalstu jaunais lēmums arī veicināja ar naftu saistīto uzņēmumu akciju cenu palielināšanos par vismaz 1%.

ASV pakalpojumu sektora izaugsme septembrī bija nedaudz straujāka par gaidīto. Tirgi tomēr turpināja vērot grūto politisko situāciju Vašingtonā, kur ASV Kongresā vēl nav izdevies panākt valsts parāda griestu pacelšanu un prezidenta Džo Baidena infrastruktūras un sociālo tēriņu plānu pieņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC trešdien prognozēja, ka naftas pieprasījums pasaulē nākamgad sasniegs visu laiku augstāko līmeni.

Organizācija lēš, ka naftas pieprasījums pasaulē 2024.gadā pieaugs par 2,2 miljoniem barelu dienā un veidos 104,36 miljonus barelu dienā.

"Sagaidāms, ka naftas pieprasījumu veicinās noturīga globālās ekonomikas izaugsme, ņemot vērā ekonomiskās aktivitātes kāpumu Ķīnā," norāda OPEC.

OPEC prognozē, ka naftas pieprasījums Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs nākamgad pieaugs par 0,3 miljoniem barelu dienā un veidos 46,1 milljonu barelu dienā, taču tas joprojām būs zem rekordaugstā līmeņa, kāds tika reģistrēts 2019.gadā.

Pieprasījums valstīs ārpus OECD palielināsies par diviem miljoniem barelu dienā līdz 58,3 miljoniem barelu dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patēriņa cenu līmeni 2023.gadā visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums pakalpojumiem un cenu tendences pasaulē

Db.lv, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas prognoze šim gadam ir samazināta USD 110, kas atspoguļo vājo makroekonomisko fonu. Tomēr cenu prognoze 2024. un 2025. gadam ir koriģēta uz augšu līdz USD 100 un USD 95.

Investīcijas naftas un gāzes ieguvē kopš 2014. gada ir bijušas nepietiekamas, bet Covid-19 periodā tās tika samazinātas vēl krasāk un kopš tā laika būtisks pieaugums nav vērojams. Tie ir svarīgākie iemesli, kāpēc Brent naftas cenas prognoze 2024. un 2025. gadam ir paaugstināta. To papildina piesardzīga attīstība ASV slānekļa naftas nozarē un akumulēsies zaudētās Krievijas piegādes efekts. Šie faktori pastiprināsies līdzko globālās ekonomikas perspektīvas sāks uzlaboties.

Brent naftas tirdzniecība gada beigās bija ļoti aktīva, tas ir, augstākajā līmenī kopš 1. decembra. 2022. gadā tās cena vidēji bija USD 99,9. Jaunā gada sākums ir lēnīgs, bet cena šogad vidēji būs vairāk nekā USD 100, ko veidos saspringtais piedāvājums un pieprasījuma atjaunošanās. Paredzams, ka strauji atgūsies Ķīnas naftas pieprasījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tērvetē atklāta rekonstruētā “Astarte-Nafta” jauna koncepta degvielas uzpildes stacija, informē uzņēmums.

“Tērvete ir nozīmīgs centrs, gan tāpēc, ka te dzīvo un strādā daudz uzņēmīgu cilvēku, kurus pazīst visā Latvijā, gan tāpēc, ka tas ir Latvijas un ārvalstu tūristu iecienīts galamērķis ar Tērvetes dabas parku. Degvielas uzpildes stacija atrodas nozīmīgā krustojumā, kur satiekas ceļi uz Bausku, Dobeli, Jelgavu un Lietuvu pierobežas pilsētu Žagari,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Jaunā koncepta degvielas uzpildes stacija atrodas vietā, kur “Astarte-Nafta” darbojas jau kopš 1995.gada 11.jūlija, kad šajā vietā varēja iegādāties tikai 3 degvielas veidus un nelielajā kioskā arī auto piederumus.

“Kopš 1995.gada “Astarte-Nafta” degvielas uzpildes stacija vairākas reizes tika paplašināta, līdz 2021.gadā tika pieņemts lēmums to pilnībā rekonstruēt. 2022. gada 1. septembrī uzsākām celtniecības darbus. Tagad esam ļoti gandarīti ar paveikto,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes loceklis Jānis Anspoks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāds sakars dabasgāzes krājumu līmenim ar patēriņa cenu pieaugumu?

Mārtiņš Āboliņš, “Citadele banka” galvenais ekonomists, 04.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī Covid-19 uzliesmojuma dēļ esam nonākuši kārtējā stingrajā mājsēdē, kas, daudzuprāt, atņems jebkādas krāsas jau tā pelēcīgajam rudenim, var gadīties, ka gada beigās teiksim – šis gads ir kā apzeltīts.

Proti, jau tuvākajā nākotnē jutīsim pamatīga dabas resursu cenu pieauguma sekas, kas veicinās pakalpojumu sadārdzinājumu gan nozarēs, ko gaidāmais cenu kāpums ietekmēs tieši, piemēram, elektroenerģijas jomā, gan tajās, kas iespaidu jutīs pastarpināti. Tā notiks ar transporta un loģistikas izmaksām, visa veida ražošanu, pasta un citu pakalpojumu tarifiem u. c. Ekonomikas atgūšanās pēc pandēmijas radītā krituma būs ļoti strauja, taču nenāks par labu iedzīvotāju maciņiem.

Ja skatāmies uz ekonomiku kopumā, tā turpina atkopties no pandēmijas radītā satricinājuma, turklāt negaidīti strauji un vienlīdz dinamiski gandrīz visā pasaulē. Latvijā iekšzemes kopprodukta rādītāji ir atgriezušies pirmspandēmijas līmenī, reģistrētais bezdarbs ir tuvu tam – zem 6%. Jā, satricinājumi bija būtiski, un atkopšanās notiek uz valsts atbalsta, budžeta deficīta un valsts parāda pieauguma rēķina. Vienlaikus patēriņa cenu inflācija ir straujākā, kādu esam piedzīvojuši kopš 2008. gada, tuvojoties 5% robežai. Ražošanas izmaksu kāpums ir vēl apjomīgāks un jau pārsniedz 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cena vēja spārniem turpina kļūt arvien dārgāka, kur nupat šī tirgus etalona – Brent jēlnaftas – vērtība pieskārusies apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Naftas cenai augot, nevajadzētu gaidīt kādus brīnumus, piemēram, to, ka pretēju ainu rādīs degvielas uzpildes staciju cenrāži. Tas nozīmē, ka var turpināt sadārdzināties pārvietošanās un visa kā cita pārvietošanas izmaksas. Katrā ziņā naftu par lētu nebūt nosaukt nevar – kopš oktobra beigu daļas tās cena augusi par 86%, bet šogad vien – par 36%. Vērojamas arī spekulācijas, ka naftas cena pārskatāmā nākotnē var skart 100 ASV dolārus par barelu.

Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vairākas valstis, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamatā Krievija) pagājušonedēļ savā sapulcē pārsteidza lielu daļu izejvielu tirgus dalībniekus, jo tomēr neizlēma par papildu barelu ieplūdināšanu tirgū (pirms tam tika gaidīts, ka naftas ieguve tiks palielināta par 1,5 miljoniem bareliem dienā). Tas īstermiņā liek domāt, ka šajā tirgū fundamentālā bilde – pieprasījums/piedāvājums – būs visai saspringta. Nedaudz ilgākā termiņā gan dārgai naftai vajadzētu nozīmēt, ka spējāk tās ieguvi atsāk ASV slānekļa šī resursa ražotāji. Tam savukārt vajadzētu audzēt naftas piedāvājumu un mazināt "OPEC+" radīto deficīta spriedzi.

Komentāri

Pievienot komentāru