Jaunākais izdevums

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Pamatā Saūda Arābija (un otrs OPEC+ smagsvars - Krievija) grib redzēt pakāpenisku naftas ieguves palielināšanu, kas paredz visai ciešu veidojuma dalībvalstu resursa ieguves kvotu kontrolēšanu arī ilgākā termiņā (jeb - nevis vien līdz nākamā gada pavasarim, bet arī ilgāk). Savukārt Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) pārstāvji pauduši uzskatu, ka atbalsta vien naftas ieguves palielināšanu īstermiņā, bet ilgākā termiņā OPEC naftas ieguves kvotu kontrolēšanai tā nepiekrīt. AAE arī norādīja, ka tās samazinātā melnā zelta ieguves kvota neesot godīga un tā šajā ziņā grib labākus noteikumus. AAE teic, ka tai dīkstāvē šobrīd esot aptuveni trešā daļa no tās naftas ieguves kapacitātes. Tas esot vairāk nekā pārējām karteļa dalībvalstīm, un valsts tādējādi negūstot labumu no savām lielajām investīcijām naftas ražošanas jaudā. Būtībā AAE norāda, ka tā, kartelim cērpot savu ieguvi, ir ziedojusi visvairāk un īsti ar to mierā būt negrib. Var domāt, ka Saūda Arābija un Krievija negrib pieļaut lielākas AAE ieguves kvotas, jo tad pastāv risks, ka arī citi karteļa biedri pieprasīs kādu īpašu attieksmi attiecībā uz to melnā zelta ieguvi.

Jāteic, ka šāds tik publisks strīds starp Saūda Arābiju un AAE ir visai liels retums. Vēl pirms laika tika, piemēram, pat spekulēts, ka abas šīs valstis pat virzīsies ciešākas politiskās savienības virzienā. Jau pagājušajā vasarā Apvienotie Arābu Emirāti atmeta savu parasto izpatikšanu Saūda Arābijas diktētajai karteļa disciplīnai, un sāka iegūt melno zeltu virs tās oficiālās kvotas. Saūda Arābija, demonstrējot savu sašutumu, uz Rijādu tad skaidroties izsauca Emirātu enerģijas ministru. Drīz pēc tam Emirātu kvota atkal tika pildīta, lai gan aizvainojums palika.

OPEC+ pēdējos mēnešos pasaules tirgū jau ir ieplūdinājis daļu pandēmijas krīzē aizturētas naftas (sākotnēji no pasaules naftas piedāvājama OPEC dienā izņēma teju 10 miljonus barelus naftas). Tiesa gan, šobrīd joprojām šis veidojums vidēji dienā aiztur aptuveni piecus miljonus barelus naftas, ziņo Bloomberg (šādā politika daļēji atbildīga par šogad vērojamo naftas cenas pieaugumu 50% apmērā). Visticamāk, tiks lemts, ka no augusta katru mēnesi tirgū dienā tiks ieplūdināti papildu 400 tūkstoši bareli, kas ir mazāk nekā daudzi grib redzēt, raksta Bloomberg.

Lai nu kā – neskaidrība finanšu tirgiem mēdz nepatikt un, bažas ir, ka naftas ieguvēji nespēs laicīgi vienoties par daudzmaz stabilām un, iespējams, pietiekamām naftas piegādēm pasaulei. Rezultātā Brent jēlnaftas cena šīs nedēļas sākumā Londonas preču biržā atradās pie 76,5 ASV dolāru par barelu atzīmes. Faktiski AAE nostāja liek pieņemt vai nu tās notriekumus, vai riskēt ar OPEC+ alianses beigām.

OPEC sairšana

Dramatiskāks scenārijs būtu visa OPEC sairšana, kas resursu tirgu potenciāli ieviestu mežonīgo Rietumu stadijā, kad katrs ar savu naftas ieguvi sāk darīt pa savam. Šādā gadījumā nebūt nav izslēgts arī naftas cenas krahs, jo tirgū visi nekontrolēti, cenšoties tikt pie ieņēmumiem, tad plūdinātu savus aizturētos naftas barelus. Kādā brīdī naftas tirgū var atgriezties arī, piemēram, Irāna, ja tiks panāks kāds taustāmāks progress sarunās par tās kodolambīcijām.

Jāteic, ka jau pirms šīs sanāksmes tika baumots, ka Apvienotie Arābu Emirāti sākuši izsvērt OPEC pamešanu. Vēl pirms laika jau, piemēram, Katara paziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas tad lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams. Katara arī tika minēta kā viena no OPEC savstarpējo naftas cenu dempingu piekopjošām valstīm. Piemēram, Katara deva atlaides savām melnā zelta kravu piegādēm salīdzinājumā ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Katrā ziņā, Tuvo Austrumu arābu pasaulē domstarpības iet dziļāk nekā naftas tirgus. Šobrīd tiek ziņots, ka Saūda Arābijas troņprinča Muhameda bin Salmana attiecības ar AAE troņpricni Muhamedu bin Zajedu neesot tajā labākajā stadijā. Tas sekojis tam, ka AAE mēģinājusi īstenot savu ārpolitiku (izvesti militārie spēki no Jemenas un bijusi virzīšanās uz attiecību normalizēšanu ar Izraēlu). Būtiskais ir faktors, ka tā to dara neatkarīgi Saūda Arābijas.

Saūda Arābija arī aicinājusi starptautiskās kompānijas savas mītnes pārcelt uz Rijādu, kas tiek uzskatīts kā solis pret AAE galvaspilsētu Abu Dabī. Tāpat tiek ziņots, ka Rijāda gatavojot iedzīvotāju ceļošanas ierobežojumus no AAE

Katrs par sevi

Katrā ziņā ir runas par to, ka OPEC un OPEC+ kā kāda kopēja veidojuma dienas varētu būt skaitītas. OPEC nav viendabīgs – katrai valstij ir savas intereses un sava aktuālā situācija. Bijuši gadījumi, kad paša karteļa valstis visai atklāti drīzāk konkurē savā starpā. OPEC sastāvā jau tā, šķiet, Irāna, Lībija un Venecuēla ir tikai vārda pēc. Arī citas veidojuma valstis agrāk "šmaukušās" ar savu naftas ieguves ierobežošanu.

Ir pat baumas ziņas, ka pat tā pati Saūda Arābija sākusi pētīt to, kā naftas cenas iespaidotu tas, ja sabruktu OPEC. Tiek skaidrots, ka OPEC alianse ar Krieviju nelielākiem karteļa biedriem likusi domāt, ka to pozīcija šajā organizācijā ir mazāk svarīga, jo politiku lielā mēra stūrē abas minētās lielvalstis (jeb – kādēļ OPEC vēl vispār ir vajadzīgs, ja jau tur politiku nosaka un savām interesēm pieskaņo vien Saūda Arābija un Krievija).

Jau rakstīts, ka pēdējos gados jau periodiski bijuši spriedumi par OPEC norietu, kas daļēji noticis uz ASV slānekļa naftas revolūcijas fona. Tam palīdzējušas arī paša karteļa biedru iekšējās cīņas. Daži šī resursa ieguvēji mēģina šo tirgu balansēt un naftu iegūst mazāk, lai mazinātu pasaules valstu šī resursa uzkrājumus un celtu melnā zelta cenu. Savukārt citi no šādas politikas smeļ labumu - tie savu naftas ieguvi koriģē nelabprāt un gūst peļņu no dārgākas naftas, ko mēģina panākt daži OPEC biedri, pārdošanas. Lielā mērā kartelis savu ietekmi pēdējos gados jau ir zaudējis. Ne velti šobrīd drīzāk šajā tirgū var runāt par jauno kopā salipināto "OPEC+" veidojumu, kur "+" apzīmē vairākas valstis, kas formāli nav šīs organizācijas sastāvā, bet tāpat ar to saskaņo savu naftas politiku. Ietekmīgākā no šīm valstīm ir Krievija, kas daļēji mēģinājusi uzņemties "OPEC+" līderību. Kopumā nav izslēgts, ka pārskatāmā periodā OPEC un OPEC+ turpinās irt un varbūt kādā brīdī saris pavisam. Var spekulēt, ka daudziem vecajiem OPEC biedriem nebūt nav patikusi nebūt nav Krievijas iesaistīšanās.

Sausais atlikums ir, ka nestabils izskatās jau pats OPEC kodols. No vienas puses – naftas slūžas ir bīstami atvērt, jo šādā gadījumā, pasaules ekonomikai joprojām esot nestabilai, tirgū ieplūdīs daudzi papildu bareli, kas atkal var rezultēties ar cenu krahu. No otras puses - ja karteļa valstis joprojām ilgi ierobežos savu naftas ieguvi, lai celtu tās cenu, tad to tirgus daļu pie pēcpandēmijas ekonomikas atveseļošanās var aizņemt visi tie šī resursa ieguvēji, kurus nesaista kādi līgumi par apzināti ierobežotu melnā zelta ieguvi. Dauzām OPEC valstīm naftas pārdošana ir nozīmīgākais to ieņēmumu avots, un tām nauda savu budžetu lāpīšanai nepieciešama tagad un uzreiz. Var jautāt: kādēļ man upurēties – aizturēt savu naftu, negūt ieņēmumus un zaudēt tirgus daļu, ja kāds cits – turklāt, iespējams, paša karteļa vai OPEC+ dalībnieks -šajā ziņā var šmaukties un man varbūt vēl pat ir jākompensē situācija, kad viņš naftu iegūst vairāk ar papildu savas melnā zelta pumpēšanas samazināšanu. Situācija ir pietiekami sarežģīta, kur tirgū brīdī, kad papildu nafta, ko piedāvāt ļoti daudz ir gandrīz visiem, jāatbrīvo vieta vēl, piemēram, arī Lībijas naftai. Līdzīgi kādā brīdī var "uzpeldēt" arī Venecuēlas un jau minētā Irānas nafta, jo šīs valstis nav iekļautas kopējā vienošanās par kvotām.

Katrā ziņā vadošie pasaules naftas ieguvēji arvien mazākā mērā izskatās kā draugi, kas gatavi īstenot kopēju stratēģiju. Krīze tos sakostiem zobiem piespieda rīkoties kopā. Tiesa gan, ekonomikai atveseļojoties, katrs var mēģināt iet savu ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vasaras iestāšanos naftas tirgus nosvin ar apaļu atzīmi

Jānis Šķupelis, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna mēneša sākumu izejvielu tirgi nosvinējuši ar naftas cenas pārsoļošanu pāri apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei, ja vērtē šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – vērtības izmaiņas. Iepriekšējo reizi tik dārga nafta īslaicīgi bija 2019. gada pavasarī.

Tādējādi kopš šā gada sākuma nafta pasaulē ir kļuvusi jau gandrīz par 40% dārgāka. Jāatgādina, ka pagājušogad, pasaulei pa galvu iebelžot pandēmijai, Brent jēlnafta saruka zem 20 ASV dolāru par barelu atzīmes. Savukārt ASV tirgū uz brīdi izveidojās tāda ļoti dīvaina situācija, kad naftas cena bija pat negatīva.

Nafta cena strauji gāzās, jo tapa skaidrs, ka, globālajai tautsaimniecībai apstājoties, arī pieprasījums pēc energoresursiem būs krietni mazāks. Uz šādu situāciju gan reaģēja ietekmīgākās OPEC+ valstis (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas biedri un vairāki naftas ieguvēji, kas nav šī karteļa sastāvā – pamatā Krievija), kas ziņoja, ka būtiski cirps savu melnā zelta piedāvājumu. Rezultāts tam bija uzsvaru maiņa šajā tirgū – spriedumi par naftas pārpalikumiem pārvērtās par deficītu gaidīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē trešdien turpināja kristies, bet akciju cenas ASV un Eiropas biržās pieauga, tirgiem izvērtējot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes protokolu.

FRS jūnija sanāksmē tika atzīts, ka inflācija ASV ir pārsniegusi prognozes un FRS ir jābūt gatavai piebremzēt ar obligāciju uzpirkšanas programmu. FRS gan nedeva mājienu, kad notiks tās politikas maiņa.

ASV ekonomika "atveseļojas straujāk, nekā dalībnieki gaidīja", bet vēl nav pietiekama progresa, "lai attaisnotu politikas maiņu", sacīja "FHN Financial" analītiķis Kriss Lovs.

Naftas cenas turpināja kristies pēc neveiksmīgām Naftas eksportētājvalstu organizācijas un tās sabiedroto (OPEC+) sarunām. OPEC+ bija apsvērusi priekšlikumu palielināt ieguves apjomu par 400 000 barelu dienā katru mēnesi no augusta līdz decembrim, bet vienošanos neizdevās panākt Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) iebildumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OPEC+ vienojas par turpmāku ieguves apjomu pakāpenisku palielināšanu

LETA--AFP, 19.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākās naftas ražotājvalstis svētdien vienojušās, sākot no augusta turpināt ieguves apjomu mērenu palielināšanu.

Naftas ražotājvalstu organizācija OPEC un tās sabiedrotie vienojās katru mēnesi paaugstināt ieguves apjomu par 400 000 barelu dienā, lai tādējādi veicinātu pasaules ekonomisko atlabšanu pēc pandēmijas, teikts OPEC paziņojumā.

"Tirgus attīstība" atkal tiks izvērtēta decembrī. Vienošanās paredz ieguves apjomu ierobežošanas galīgo termiņu pārcelt no 2022.gada aprīļa līdz 2022.gada beigām.

Kā ziņots, konflikta dēļ starp pasaules lielāko naftas eksportētājvalsti Saūda Arābiju un Arābu Apvienotajiem Emirātiem (AAE), jūlija sākumā OPEC+ locekļu sarunas par turpmāku ieguves ierobežojumu mīkstināšanu nonāca strupceļā.

OPEC+, kas ietver arī Krieviju, kopš maija sāka pakāpeniski palielināt ieguves apjumus, kuri tika krasi samazināti, kad Covid-19 pandēmijas rezultātā strauji kritās pieprasījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas ražotājvalstu organizācija OPEC un tās sabiedrotie ceturtdien nespēja vienoties par naftas ieguves apjoma palielināšanu augustā, lai apmierinātu pieprasījuma kāpumu un ierobežotu cenu pieaugumu.

23 naftas ražotājvalstis, kuru alianse pazīstama kā OPEC+, sanāksmi turpinās piektdien.

Pēc tam, kad Covid-19 pandēmija pērn satricināja pasaules ekonomiku, OPEC+ nolūkā uzturēt cenas vienojās par krasu ieguves apjomu samazinājumu.

Taču kopš maija sākuma, naftas tirgum atgūstoties un cenām sākot kāpt, kartelis ķēries pie ieguves apjoma palielināšanas.

Ceturtdien notikušajā telefonkonferencē naftas ražotājvalstis gan nespēja panākt vienprātīgu par naftas ieguves apjoma palielināšanas turpināšanu, liekot šīs sarunas pārcelt uz piektdienu.

Analītiķi skaidro, ka šī situācija skaidri norāda uz aizvien lielāku saspīlējumu starp naftas ražotājvalstīm attiecībā uz naftas piegāžu kāpuma tempu otrajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cena vēja spārniem turpina kļūt arvien dārgāka, kur nupat šī tirgus etalona – Brent jēlnaftas – vērtība pieskārusies apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Naftas cenai augot, nevajadzētu gaidīt kādus brīnumus, piemēram, to, ka pretēju ainu rādīs degvielas uzpildes staciju cenrāži. Tas nozīmē, ka var turpināt sadārdzināties pārvietošanās un visa kā cita pārvietošanas izmaksas. Katrā ziņā naftu par lētu nebūt nosaukt nevar – kopš oktobra beigu daļas tās cena augusi par 86%, bet šogad vien – par 36%. Vērojamas arī spekulācijas, ka naftas cena pārskatāmā nākotnē var skart 100 ASV dolārus par barelu.

Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vairākas valstis, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamatā Krievija) pagājušonedēļ savā sapulcē pārsteidza lielu daļu izejvielu tirgus dalībniekus, jo tomēr neizlēma par papildu barelu ieplūdināšanu tirgū (pirms tam tika gaidīts, ka naftas ieguve tiks palielināta par 1,5 miljoniem bareliem dienā). Tas īstermiņā liek domāt, ka šajā tirgū fundamentālā bilde – pieprasījums/piedāvājums – būs visai saspringta. Nedaudz ilgākā termiņā gan dārgai naftai vajadzētu nozīmēt, ka spējāk tās ieguvi atsāk ASV slānekļa šī resursa ražotāji. Tam savukārt vajadzētu audzēt naftas piedāvājumu un mazināt "OPEC+" radīto deficīta spriedzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas ceturtdien kāpa pēc OPEC+ valstu vienošanās, ka jēlnaftas ieguves apjoms pieaugs tikai nedaudz, savukārt bažas par inflāciju sekmēja akciju cenu krišanos.

Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstis un to sabiedrotās pēc videokonferences nolēma pagarināt līdz aprīlim ieguves apjoma samazinājumus, kas tika īstenoti jaunā koronavīrusa pandēmijas sākumā, un pieļāva ieguves apjoma pieaugumu tikai par trešdaļu no prognozētā.

Līdz konferences beigām naftas cenas pieauga par vairāk nekā 5%, sasniedzot kopš 2020.gada janvāra augstākos līmeņus, bet līdz tirdzniecības sesijas noslēgumam pieaugums samazinājās līdz 4,5-4,6%.

''Šodienas lēmums ir skaidri pozitīvs iznākums naftas cenām," sacīja "Thinkmarkets" analītiķis Favads Razakzada.

"Notiekot vakcinācijām [pret jauno koronavīrusu] pasaules svarīgajos reģionos, ceļojumu pieprasījumam vajadzētu atbalstīt cenas nākamajos mēnešos," viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien pieauga, bet ASV finanšu tirgi bija slēgti, jo valstī bija Neatkarības dienas brīvdiena.

Pieauga arī naftas cenas pēc Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un tās 10 sabiedroto samita atlikšanas uz nenoteiktu laiku.

Londonas biržas indekss pieauga par 0,6%, ko sekmēja ziņa, ka Lielbritānijas lielveikalu tīkls "Morrisons" no investīciju grupu konsorcija pieņēmis pārņemšanas piedāvājumu, kura vērtība ir 6,3 miljardi sterliņu mārciņu (7,3 miljardi eiro).

Frankfurtes biržas indekss kāpa par mazāk nekā 0,1%, bet Parīzes biržas indekss palielinājās par 0,2%.

Enerģētikas sektorā akciju cenu kāpumu veicināja naftas cenu pieaugums, jo OPEC+ nespēja vienoties par jēlnaftas ieguves apjomu palielināšanu.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average", "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pirmdien nemainījās, jo ASV bija Neatkarības dienas brīvdiena un biržas bija slēgtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pieaug pirms FRS sanāksmes un ASV uzņēmumu peļņas rādītājiem

LETA/AFP, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropā pirmdien pārsvarā pieauga, sākoties nedēļai, kurā paredzētas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) un OPEC sanāksmes un ASV uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšana.

Naftas cenas kritās satraukumā par jēlnaftas pieprasījumu pēc Covid-19 gadījumu skaita strauja kāpuma Indijā, kas ir nozīmīga jēlnaftas patērētāja, un pirms OPEC un tās sabiedroto trešdienas sanāksmes.

Eiropas biržu indeksi pieauga. Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" palielinājās, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

"National Securities" galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans raksturoja pirmdienas tirdzniecības sesiju kā "nogaidošu" pirms saspringtas nedēļas ar daudzām ekonomikai svarīgām ziņām.

"Šī darbība atspoguļoja to, ka visi katalizatori vēl ir priekšā un neviens no tiem nav šodien," sacīja Hogans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas otrdien kritās pēc Naftas eksportētājvalstu organizācijas un tās sabiedroto (OPEC+) sarunu izjukšanas. ASV un Eiropas akciju cenas pārsvarā saruka.

WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā bija pietuvojusies septiņu gadu augstākajam līmenim pēc tam, kad 23 naftas ražotājvalstu sarunas tika atceltas, izbeidzot apspriešanos par priekšlikumu palielināt jēlnaftas ieguves apjomu.

Investori tomēr ātri mainīja kursu, izpārdodot "Brent" markas un WTI markas jēlnaftas kontraktus, un naftas cenas kritās.

"Ir iespēja iegūt vairāk naftas, faktiski - daudz vairāk, un tirgus gaida, ka šī loģika drīz gūs virsroku," sacīja "Rystad Energy" analītiķe Luīze Diksone.

OPEC+ bija apsvērusi priekšlikumu palielināt ieguves apjomu par 400 000 barelu dienā katru mēnesi no augusta līdz decembrim, bet vienošanos neizdevās panākt Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) iebildumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 1%, bet pakalpojumiem - par 0,4 procentiem, informē Ekonomikas ministrija.

Šogad cenu pieaugums aprīlī bija straujāks nekā raksturīgs šim mēnesim, ko galvenokārt ietekmēja straujāks cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kā arī pārtikai, kas pārsniedza sezonālo izmaiņu līmeni.

Aprīlī, tāpat kā martā, patēriņa cenu dinamiku galvenokārt nosaka sezonai raksturīgais cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kas šogad bija straujākais šajā mēnesī kopš 1998.gada (tikpat straujš cenu kāpums bija vērojams tikai 2019.gada aprīlī). Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 8,5%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem.

Liela palielinošā ietekme aprīlī bija arī cenu pieaugumam pārtikai par 1,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Pārtikai aprīlī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums, bet šogad tas bija straujākais šā mēneša laikā kopš 2008.gada. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām jau vienpadsmito mēnesi pēc kārtas turpinās pieaugums. Aprīlī, salīdzinot ar martu, tās pieauga par 1,7% un sasniedza augstāko līmeni kopš 2014.gada maija. Pasaules pārtikas cenas aprīlī pieauga visās galvenajās pārtikas grupās. Visstraujāk cenas pieauga cukuram un augu eļļām, ko noteica bažas par vājākām piegādēm no galvenajām ražotājvalstīm un spēcīgs importa pieprasījums, īpaši no biodegvielas ražošanas nozares.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien uzstājīgāk dzirdamas runas, ka naftas cena kādā brīdī un jau, iespējams, visai tuvā nākotnē nonāks pie 100 ASV dolāriem par barelu.

Šīs nedēļas sākumā šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – nākamā mēneša piegāžu līguma cena Londonas preču biržā dzīvojās pie 73 ASV dolāriem par barelu. Savukārt pie pagājušā gada pirmajiem Covid-19 vīrusa uzplūdiem Brent jēlnaftas cena uz brīdi saruka zem 20 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Naftas cenas pārmaiņas bijušas ievērojamas, un tas tā var turpināties. Piemēram, viena no pasaules ievērojamākajām investīciju bankām - Bank of America - nupat ziņojusi, ka jēlnaftas cena jau nākamgad var nonākt pie 100 ASV dolāriem par barelu. Ja tas tā būs, tad bilde ar cenrāžiem degvielas uzpildes stacijās daudziem autobraucējiem var kļūt pat vēl krietni krietni nepatīkamāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas otrdien kritās zemāka pieprasījuma pespektīvu dēļ, jo Eiropas lielākā ekonomika Vācija paziņoja par stingru Covid-19 ierobežojumu atjaunošanu, kamēr tai līdz ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm ir grūti nodrošināt raitu vakcināciju pret jauno koronavīrusu.

ASV akciju cenas un vairums Eiropas akciju cenu kritās, jaunām bažām par Covid-19 izplatīšanos aizēnojot cerības par ASV ekonomikas ātru atkalatvēršanu.

Vācijas kanclere Angela Merkele un 16 federālo zemju premjeri ir vienojušies cīņā ar Covid-19 ieviestos ierobežojumus pagarināt līdz 18.aprīlim, kā arī noteikt stingrākus ierobežojumus aprīļa pirmajās piecās dienās, lai apturētu straujo inficēšanos ar jauno koronavīrusu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš kritizēts par lēnu vakcinācijas tempu, sacīja, ka Francijai vajadzētu vakcinēt "no rīta, dienas vidū un vakarā". Francijai draud trešais pandēmijas vilnis, bet tā atpaliek no daudzām Rietumvalstīm vakcinēto cilvēku skaita ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) ir piešķīrusi 1,15 miljonu eiro finansējumu SIA Rietumu nafta un trim citiem grupas uzņēmumiem, palīdzot ne vien Rīgas un Pierīgas, bet arī Kurzemes reģiona biznesa attīstībai.

Sadarbība ar SIA Rietumu nafta grupas uzņēmumiem sākās ar aizdevumu SIA Finst 320 000 eiro apmērā – Kaļķu ielas kvartāla labiekārtošanai un paplašināšanai Kuldīgā.

RIB piešķīrusi finansējumu arī pārējiem grupas uzņēmumiem – SIA Liepnieki EKO, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, kā arī SIA Rietumu nafta un SIA Rietumu nafta LV, kuru darbības pamatā ir naftas produktu tirdzniecība. Finansējums piešķirts uzņēmumu attīstībai un citu aizdevumu refinansēšanai.

“Pateicoties RIB finansējumam, mums bija iespēja atdzīvināt kritiskā stāvoklī esošu ēku kompleksu, tā vietā radot jaunu pilsētvides kvartālu, kas kalpo kā galamērķis ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī tūristiem,” komentē SIA Rietumu nafta grupas uzņēmumu pārstāvis Toms Egle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien turpināja kāpt, lai gan ASV un Āzijas biržās tās kritās, investoriem izvērtējot procentlikmju prognozes.

Akciju cenas pirmdien bija pieaugušas pēc pagājušās nedēļas krituma, mazinoties bažām par inflāciju un investoriem atzinīgi novērtējot progresu Covid-19 vakcīnu jomā.

Āzijas biržās otrdien bija kritums, un saruka arī akciju cenas Volstrītā, lai gan ASV medikamentu jomas regulators - Federālā pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) - sestdien apstiprināja izmantošanai valstī amerikāņu kompānijas "Jonhnson & Johnson" (J&J) vakcīnu pret Covid-19.

Jau pēc finanšu tirgu slēgšanas ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka ASV līdz maija beigām sagādās pietiekami daudz Covid-19 vakcīnu, lai varētu vakcinēt visus pieaugušos valsts iedzīvotājus.

"Šodienas tirdzniecības sesijā nebija vienotas tendences (..) investoriem mēģinot izvērtēt augošā obligāciju ienesīguma ietekmi pret spēcīgas ekonomikas atkopšanās perspektīvām, turpinoties Covid-19 vakcīnu izplatīšanai," sacīja "ThinkMarkets" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pieaug, Baidenam parakstot ASV ekonomikas atbalsta plānu

LETA--AFP, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien pieauga, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) nolemjot saglabāt nemainīgu obligāciju ārkārtas uzpirkšanas programmu un ASV prezidentam Džo Baidenam parakstot 1,9 triljonus dolāru vērto ekonomikas atbalsta plānu.

Baidens cer pēc iespējas ātrāk realizēt tā galvenos punktus, tostarp piešķirt vairumam amerikāņu līdz 1400 ASV dolāriem lielu finansiālu atbalstu, paplašināt atbalstu bezdarba gadījumā, palielināt resursus skolu ātrai atvēršanai un atbalstu uzņēmumiem un kopienām, ko smagi skārusi jaunā koronavīrusa pandēmija.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un kāpa arī indekss "Nasdaq Composite".

Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu rekordu, bet Parīzes biržas indekss pieauga līdz viena gada augstākajam līmenim. Palielinājās arī Londonas biržas indekss.

Daži ekonomisti bažījas, ka ASV federālās valdības dāsnums būs katalizators lielam inflācijas lēcienam, kas varētu likt Federālo rezervju sistēmai (FRS) pēkšņi mainīt savu politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropā otrdien pārsvarā kritās dienu pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumiem monetārās politikas jomā un pirms tehnoloģiju milžu peļņas rādītāju publicēšanas.

Tirgus dalībnieki šonedēļ ir nogaidīšanas režīmā, lai gan ir paredzams ekonomiskās aktivitātes pieaugums otrajā pusgadā un nākamgad, pateicoties vakcinācijai pret Covid-19 un uzņēmējdarbības ierobežojumu mīkstināšanai.

Ir gaidāms, ka FRS atkārtos savu solījumu saglabāt ultrazemas procentlikmes līdz savu nodarbinātības un inflācijas mērķu sasniegšanai, kad otrdien noslēgsies tās divas dienas ilgā sanākme par monetārās politikas jautājumiem.

ASV centrālās bankas paziņojums tiks uzmanīgi izpētīts, meklējot pazīmes par ASV ekonomikas stāvokli un aizņemšanās izmaksu turpmāko kursu.

FRS sanāksmes ir svarīgas investoriem, kuri turpina bažīties, ka gaidāmā spēcīgā ekonomikas atkopšanās sekmēs cenu kāpumu un liks FRS politikas noteicējiem pacelt rekordzemās procentlikmes, ievadot to celšanu visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas otrdien kritās ASV un pieauga Eiropā, savukārt ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu sasniedza pēdējā gada laikā augstāko līmeni, ko sekmēja augošs optimisms par globālās ekonomikas atkopšanos.

Šis optimisms tomēr noveda līdz kritumam Volstrītā, pieaugot bažām, ka ekonomikas atkopšanās sekmēs inflāciju un pamudinās ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) ātrāk pacelt procentlikmes.

Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva sacīja, ka ekonomikas izaugsme paātrinās, bet brīdināja par aizvien lielākiem globālās ekonomikas nevienmērīgas atkopšanās riskiem.

"Mēs gaidām, ka inflācija paliks ierobežota, bet ātrāka ASV [ekonomikas] atkopšanās var izraisīt strauju procentlikmju kāpumu, kas var novest pie finanšu apstākļu krasas pastiprināšanas - un ievērojamām kapitāla aizplūšanām no jaunajām un attīstības ekonomikām," teica Georgijeva savā uzrunā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē pirmdien pieauga un Volstrītā sasniedza jaunus rekordus, savukārt kriptovalūta "Bitcoin" kāpa līdz visu laiku augstākajai vērtībai pēc uzņēmuma "Tesla" paziņojuma par investīcijām šajā kriptovalūtā.

Naftas cenas kāpa līdz 52 nedēļu augstākajam līmenim.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga līdz jauniem rekordiem, turpinot pagājušonedēļ piedzīvoto kāpumu cerībā par drīzu jaunas ASV ekonomikas stimulu paketes pieņemšanu un gaidāmu ekonomikas atkopšanos.

Tesla iegādājas Bitcoin 1,5 miljardu dolāru apmērā 

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" iegādājies kriptovalūtu "Bitcoin" aptuveni...

Investori uzskata, ka ASV prezidentam Džo Baidenam izdosies panākt apstiprinājumu vairumam aspektu viņa ierosinātajā stimulu paketē, kuras apjoms ir 1,9 triljoni ASV dolāru, sacīja analītiķi.

ASV Finanšu ministrijas 10 un 30 gadu obligāciju ienesīgums īslaicīgi pieauga, pastiprinot diskusiju par augstākas inflācijas riskiem.

"Augošas procentlikmes norāda uz ekonomikas uzlabošanos," sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs, piebilstot, ka ir maz liecību par vispārēju inflāciju ekonomikā.

"Akciju tirgus nav pārmēru nobažījies par inflācijas faktoru. Kādu dienu tas notiks. Pašlaik ne," teica O'Hērs.

"Bitcoin" vērtība sasniedza rekordlīmeni - 44 795,20 ASV dolārus - pēc tam, kad ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" iegādājās šo kriptovalūtu aptuveni 1,5 miljardu dolāru apmērā un drīzumā plāno to pieņemt kā maksāšanas līdzekli par automašīnu iegādēm.

"ThinkMarkets" analītiķis Favads Razakzada atzīmēja, ka šis, iespējams, ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem kriptovalūtas nozarē.

""Tesla" būs liels autonozares spēlētājs, un, ja tas sāks pieņemt "Bitcoin" kā maksāšanas līdzekli, tad tas kriptovalūtai sniegs papildu leģitimitāti," skaidroja analītiķis.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 2,1% līdz 60,56 dolāriem par barelu, sasniedzot augstāko līmeni kopš jaunā koronavīrusa pandēmijas sākuma. To sekmēja OPEC un sabiedroto lēmums samazināt jēlnaftas ieguves apjomu, jo pandēmija ir samazinājusi pieprasījumu.

ASV naftas kompānijas "Chevron" akcijas cena pieauga par 2,5%, "Apache" akcijas cena - par 10%, bet "Halliburton" akcijas cena - par 5,6%.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,8% līdz 31 385,76 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,7% līdz 3915,59 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,0% līdz 13 987,64 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,5% līdz 6523,53 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par mazāk nekā 0,1% līdz 14 059,91 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,5% līdz 5686,03 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 2,0% līdz 57,97 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 2,1% līdz 60,56 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 1,2046 līdz 1,2049 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,3735 līdz 1,3741 dolāram par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu saruka no 105,39 līdz 105,22 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 87,71 līdz 87,67 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenu kāpums trešdien turpinājās, pieaugot gaidām, ka, globālajai ekonomikai atlabstot no koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes, pieaugs pieprasījums pēc "melnā zelta".

Ņujorkas biržā cena nākotnes piegādēm sasniedza augstāko līmeni kopš 2018.gada oktobra, bet Londonas biržā - augstāko atzīmi kopš 2019.gada maija.

Cenu kāpums turpinājās, lai gan lai gan OPEC+ valstis otrdien nolēma turpināt palielināt naftas ieguvi vismaz līdz jūlija beigām.

Vasaras iestāšanos naftas tirgus nosvin ar apaļu atzīmi 

Jauna mēneša sākumu izejvielu tirgi nosvinējuši ar naftas cenas pārsoļošanu pāri apaļajai...

Tikmēr akciju biržās cenu dinamiku turpināja noteikt cerību par ekonomikas atlabšanu izraisītais investoru optimisms, kuru aptumšo bažas par inflācijas pieaugumu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kāpa par 0,1% līdz 34 600,38 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 0,1% līdz 4208,12 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,1% līdz 16 673,96 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kāpa par 0,4% līdz 7108,00 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 palielinājās par 0,2% līdz 15 602,71 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 pieauga par 0,5% līdz 6521,52 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien palielinājās par 1,6% līdz 68,83 ASV dolāriem par barelu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 1,6% līdz 71,35 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien palielinājās no 1,2213 līdz 1,2216 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pieauga no 1,4150 līdz 1,4172 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu kāpa no 109,48 līdz 109,55 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu saruka no 86,31 līdz 86,16 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas bažās par inflācijas risku

LETA--AFP, 18.02.2021

Vērša un lāča simboli veiksmīgai un sliktai tirdzniecībai pie Vācijas biržas Frankfurtē.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē trešdien pārsvarā kritās, investoriem bažījoties ar augstām akciju cenām un potenciālu inflācijas pieauguma risku.

Volstrītā Indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" kritās, analītiķiem norādot uz satraukumu par Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma palielināšanos.

Eiropas akciju cenas samazinājās, un kritums bija arī lielā daļā Āzijas biržu.

Naftas cenas tomēr pieauga, turoties tuvu 13 mēnešos augstākajiem līmeņiem. Tās pēdējos mēnešos bija cēlušās pēc OPEC lēmuma samazināt ieguves apjomus, bet šonedēļ to kāpumu sekmēja arī ziemas aukstuma uzplūdi Teksasā, kuru dēļ samazinājās jēlnaftas ieguve šajā štatā.

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība sasniedza jaunu rekordu, paceļoties virs 52 000 ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Orlen Lietuva Latvijai samaksājis 60 775 eiro par naftas noplūdi no Būtiņģes naftas termināla

LETA, 08.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Orlen Lietuva", kas Lietuvā nodarbojas ar jēlnaftas importu un pārstrādi, ir sedzis Latvijas zaudējumus 60 775 eiro apmērā, kurus radīja naftas noplūde no Būtiņģes naftas termināla 2020.gada 28.decembrī, aģentūru LETA informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece.

VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga uzskata, ka šīs kompensācijas saņemšana ir "apliecinājums Latvijas atbildīgo iestāžu profesionalitātei un kompetencei, ļoti īsā laikā panākot, ka uzņēmums, kura darbības rezultātā videi nodarīts kaitējums, to atzīst un rīkojas, lai to kompensētu pilnā apmērā".

Saskaņā ar VVD veiktajiem aprēķiniem, naftas noplūdes no Būtiņģes naftas termināla rezultātā Latvijas jūras videi tika nodarīts kaitējums 58 053 eiro apmērā. Papildus Latvijas valstij tika radīti zaudējumi 2632 eiro, kas saistīti ar operatīvo dienestu īstenotajiem pasākumiem, reaģējot uz noplūdi no Būtiņģes naftas termināla. Tāpat "Orlen Lietuva" sedzis izmaksas, ko radīja piesārņojuma paraugu analīžu veikšana - 90 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Būvvaldēs saskaņoti pirmie projekti depozīta sistēmas āra kiosku novietošanai

Db.lv, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot depozīta iepakojuma pieņemšanas infrastruktūru Latvijā, vairāku pašvaldību būvvaldēs saskaņoti pirmie projekti par āra kiosku novietošanu depozīta iepakojuma pieņemšanai tirdzniecības vietu teritorijās.

Āra kiosku novietošana šobrīd saskaņota Alūksnes, Balvu, Gulbenes, Ķekavas, Ludzas, Mārupes, Ogres, Rēzeknes, Rīgas, Salaspils, Saulkrastu, Salacgrīvas un Talsu pašvaldībās.

Pieteikumu iesniegšanas un skaņošanas process turpinās arī pārējās Latvijas pašvaldībās. No 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma, lielākajās tirdzniecības vietās iedzīvotāju ērtībai tukšo depozīta iepakojumu varēs nodot arī āra kioskos, kas atradīsies tirdzniecības vietu tiešā tuvumā. Kopumā Latvijā paredzēts novietot aptuveni 200 āra kioskus.

“Esam ļoti pateicīgi pirmajām pašvaldībām, kuras operatīvi un ātri saskaņojušas tirgotāju iesniegumus par ārtelpu depozīta iepakojuma pieņemšanas kiosku novietošanu. Tas apliecina arī novadu ieinteresētību un izpratni par depozīta sistēmas ieviešanas nozīmīgumu. Sniedzot iespēju nodot tukšo iepakojumu āra kioskos, kur būs iespējams izvietot vairākus taromātus, vēlamies atvieglot iepakojumu nodošanas procesu tai iedzīvotāju daļai, kuru mājsaimniecībās ikdienā tiek patērēts liels iepakoto dzērienu daudzums – tādā veidā lielu iepakojumu apjomu varēs nodot vēl ātrāk un efektīvāk. Šāds āra kiosku risinājums paredzēts arī apkaimēs, kur atrodas vairākas tirdzniecības vietas, tādējādi vairāki tirgotāji saviem pircējiem piedāvās vienu kopīgu iepakojuma nodošanas punktu,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Stājas spēkā spriedums nepiedzīt no LatRosTrans vairāk nekā 66 miljonus eiro

LETA, 15.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 14.aprīlī pieņēma lēmumu neierosināt Baltkrievijas uzņēmuma "Gomeļtransņeftj Družba" kasācijas sūdzību.

Līdz ar to stājies spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta uzņēmuma prasība par vairāk nekā 66 miljonu eiro piedziņu no SIA "LatRosTrans" par zaudējumu atlīdzības piedziņu, informē tiesā.

AT lēmumā atzīst, ka apelācijas instances tiesa, izskatot lietu no jauna, ir vispusīgi un pilnīgi noskaidrojusi lietas apstākļus un objektīvi pārbaudījusi un novērtējusi tos kopsakarā ar pierādījumiem, kā arī ņēmusi vērā AT pērnā gada 9.jūlija spriedumā sniegto materiālo tiesību normu interpretāciju jautājumā par starptautiska līguma tiesisko dabu.

AT 2020.gada 9.jūlija spriedumā šajā lietā sniedza materiālo tiesību normu interpretāciju jautājumā par starptautiska līguma tiesisko dabu un norādīja, uz kādām būtiskām pazīmēm jāvērš uzmanība, lai konkrētajā gadījumā konstatētu, vai lietā figurējošais 1992.gada 17.jūnija protokols un 1992.gada 18.jūnija akts veido starptautisku līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvija savu pozīciju var aizstāvēt tikai ar zinātnisko pētījumu datiem

Māris Ķirsons, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecība Latvijā salīdzinājumā ar industrializēto lauksaimniecību vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs patiešām ir ļoti zaļa un videi draudzīga, jo lieto daudz mazāk augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu, bet tas Eiropai jāpierāda un jāpamato ar zinātniskajiem pētījumiem, nevis emocijām

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, profesore Irina Pilvere. Viņa atzīst, ka Eiropa nolēmusi mainīt dažādus nosacījumus lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un vienīgā iespēja aizstāvēt savas intereses Latvijai ir zinātniski pētījumi, uz kuriem balstīti valdības lēmumi.

Fragments no intervijas

Kā Latvijā izmantojam savu zemi lauksaimniecībā?

Zeme ir viena no Latvijas valsts bagātībām, un tā dod lielas iespējas šajā valstī dzīvojošajiem un strādājošajiem, jo īpaši, ja mums nav tādu derīgo izrakteņu (nafta, gāze, metāla rūdas, dārgakmeņi u.tml.), kādi ir citām valstīm. Vienlaikus Latvijai ir salīdzinoši daudz zemes, kura izmantojama lauksaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru