Jaunākais izdevums

Ļoti izteikti no pieņēmumiem par pandēmijas tālāko kursu ir atkarīga pasaulē nozīmīgākā energoresursa – naftas – cena.

Plaukstot vēl vienam pandēmijas vilnim, ekonomika, kurai bija zināmas cerības rāpties ārā no grāvja, tajā var tomēr atkrist atpakaļ. Līdzīgi, ja pasaules tautsaimniecības asinsrite atkal stājas un cilvēkiem atkal ir ļoti ierobežotas iespējas pārvietoties, var būt arī ar pieprasījumu pēc naftas.

Pavasara bažas par Covid-19 uzplūdiem Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cenu uz brīdi noveda zem 16 ASV dolāru par barelu atzīmes. Turklāt uz īsu brīdi pat bija vērojama tāda ļoti dīvaina situācija, kad ASV jēlnaftai tika piemērota negatīva cena (bija bailes, ka nebūs vairs vietas, kur to vispār uzglabāt). Kopš tā brīža melnā zelta vērtība preču biržā visai strauji palielinājās, un pagājušā mēneša beigās tā dzīvojās virs 46 ASV dolāriem par barelu (Brent jēlnaftas). Šomēnes, finanšu tirgiem pārdomājot Covid-19 scenārijus, naftas cena gan atkāpusies – pagaidām visai nedaudz. Piemēram, šo trešdien Brent vērtība atradās pie 42 ASV dolāriem par barelu.

Neiespējamās prognozes

Ņemot vērā neskaidro ekonomikas nākotni, arī paredzējumiem par notikumiem naftas tirgū ir ļoti plašs diapazons. “Naftas tirgus, ņemot vērā tā spēju paredzēt to, kas notiks ar pieprasījumu, ir unikālā situācijā. Nekad vēsturē nav bijis tā, ka nav pilnīgi nekādas skaidrības par to, kur pieprasījums pēc melnā zelta atradīsies pēc trīs līdz četriem mēnešiem,” "The Wall Street Journal" teic, piemēram, izejvielu tirdzniecības uzņēmuma "Mercuria Energy Group" pārstāvji. “Ap pašu pandēmiju ir tik daudz neskaidrību. Turklāt pat bez papildu valdību ierobežojumiem vīrusa gadījumu skaita pieaugums cilvēkiem rada bailes, kas ierobežo to pārvietošanos,” savukārt "WSJ" klāsta "KPMG" vadība.

Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) dati liecina, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī pasaulē pieprasījums pēc naftas vidēji dienā sasniedza 101 miljonu barelu dienā. Savukārt šā gada otrajā ceturksnī tas jau bija sarucis līdz 83 miljoniem bareliem dienā! Šobrīd IEA, kurai kaut kādas prognozes tomēr jāizsaka, lēš, ka šā gada beigās tie varētu būt jau 96 miljoni barelu dienā. Tiesa gan, šādiem pieņēmumiem nekāda garanta nav. “Covid-19 norādīja kādus kopējos pieņēmumus. Šī ir bezprecedenta situācija. Tāpēc ir ļoti grūti paredzēt, kas varētu notikt arī nākamajos dažos gados,” teic pašas IEA pārstāvji.

OPEC+ aktivitāte

Naftas cenu pēc pavasara trakuma uz trases palīdzējuši atgriezt pieņēmumi par saulaināku pasaules tautsaimniecības atgūšanos. Tāpat milzīga nozīme bija vadošo pasaules šī resursa ieguvēju lēmumiem. Aprīlī Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija (OPEC) un Krievija, atbildot uz pandēmijas šoku, lēma savu kopējo naftas ieguvi apcirpt gandrīz par 10 miljoniem barelu dienā. "Financial Times" ziņo, ka šobrīd aizturēti tiekot 7,7 miljoni barelu naftas, un oficiāli ieplānota karteļa melnā zelta ieguves kvotu pakāpeniska vēl tālāka palielināšanās. Pagaidām gan, šķiet, izejvielu tirgus dalībnieki tomēr izvēlējušies noticēt tam, ka veidojuma “OPEC+” šāda naftas krānu atgriešana nenozīmēs nesamērīgus melnā zelta pārprodukcijas plūdus.

Lielajiem naftas ieguvējiem šī resursa pārdošana bieži ir atbildīga par būtisku daļu no to kopējiem ienākumiem. Aizturot naftu un šādā veidā pasaulē balansējot pieprasījumu ar piedāvājumu un cenas, šādas valstis riskē zaudēt savu tirgus daļu tiem, kas šādu politiku neīsteno. Tādējādi ilgākā termiņā šādu kvotu piemērošana tām ir visai riskanta padarīšana. Attiecīgi paša OPEC+ vidū šādai politikai ir būtiska opozīcija.

Jau ziņots, ka OPEC+ ir veidojums, kas aptver tradicionālās OPEC valsis un dažus citus melnā zelta ieguvējus, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamatā Krieviju). Šis veidojums bijusi šo valstu atbilde uz ASV slānekļa naftas revolūciju (vēlme nosargāt spēju (jeb varu) sabalansēt naftas tirgu).

Nedienas tomēr ir nedienas

Latvija pati naftu neiegūst. Ja naftas cena strauji sarūk, tad zemāk vajadzētu planēt arī degvielas vērtībai, kas, domājas, rada zināmu prieciņu autobraucējiem. No otras puses - pamatā šāda situācija tomēr parasti liecina par pamatīgām problēmām ekonomikai, kam komplektā, ja nedienas ievelkas, var nākt krass pirktspējas kritums.

Bīstamais šajā situācija ir tas, ka, pietiekami lielai daļai pavisam loģisku apsvērumu iespaidā ierobežojot tēriņus, grūtības darboties ir uzņēmumiem, kuriem tad jādomā par arvien tālāku algu apcirpšanu, savu darbinieku atlaišanu un krājumu, kurus vairs nevienam nevajag, izpārdošanu. Ja cenas planē zemāk, ir vien saprotams tas, ka sabiedrība sāk gaidīt, ka cenas turpinās samazināties vēl tālāk. Rezultātā, zūdot skaidrībai par cenu stabilitāti, šādos laikos tiek atlikti gan pirkumi, gan investīcijas. Jeb - grūti būt ekonomikai, ja neviens netērē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OPEC+ valstis vienojas par kopējo naftas ieguves apjoma samazinājumu

LETA--AFP, 06.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas ieguvējvalstu grupa OPEC+ videoapspriedē otrdien vienojusies, ka kopējais naftas ieguves apjoms februārī un martā samazināsies.

Naftas ieguves apjoms OPEC+ valstīs kopumā saruks no 7,2 miljoniem barelu dienā līdz 7,125 miljoniem barelu februārī un 7,05 miljoniem barelu martā.

Tikmēr nedaudz naftas ieguves apjomu nolēmušas palielināt Krievija un Kazahstāna.

Lai nodrošinātu, ka tirgus netiek pārpludināts ar naftu laikā, kad ar koronavīrusa pandēmiju saistītie riski pieprasījumam saglabājas augsti, Saūda Arābija nolēmusi naftas ieguvi abos mēnešos samazināt par vienu miljonu barelu dienā.

Otrdien panāktā vienošanās iezīmē kompromisu starp abām lielajām naftas ieguvējjvalstīm, jo Krievija bija izteikusi vēlmi no februāra palielināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Iepriekšējā videoapspriedē, kas norisinājās no 30.novembra līdz 3.decembrim, OPEC+ valstis vienojās naftas ieguvi janvārī paaugstināt par pusmiljonu barelu dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cena vēja spārniem turpina kļūt arvien dārgāka, kur nupat šī tirgus etalona – Brent jēlnaftas – vērtība pieskārusies apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Naftas cenai augot, nevajadzētu gaidīt kādus brīnumus, piemēram, to, ka pretēju ainu rādīs degvielas uzpildes staciju cenrāži. Tas nozīmē, ka var turpināt sadārdzināties pārvietošanās un visa kā cita pārvietošanas izmaksas. Katrā ziņā naftu par lētu nebūt nosaukt nevar – kopš oktobra beigu daļas tās cena augusi par 86%, bet šogad vien – par 36%. Vērojamas arī spekulācijas, ka naftas cena pārskatāmā nākotnē var skart 100 ASV dolārus par barelu.

Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vairākas valstis, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamatā Krievija) pagājušonedēļ savā sapulcē pārsteidza lielu daļu izejvielu tirgus dalībniekus, jo tomēr neizlēma par papildu barelu ieplūdināšanu tirgū (pirms tam tika gaidīts, ka naftas ieguve tiks palielināta par 1,5 miljoniem bareliem dienā). Tas īstermiņā liek domāt, ka šajā tirgū fundamentālā bilde – pieprasījums/piedāvājums – būs visai saspringta. Nedaudz ilgākā termiņā gan dārgai naftai vajadzētu nozīmēt, ka spējāk tās ieguvi atsāk ASV slānekļa šī resursa ražotāji. Tam savukārt vajadzētu audzēt naftas piedāvājumu un mazināt "OPEC+" radīto deficīta spriedzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārbauda iespējamu dokumentu viltošanu Polcktransneft Družba un LatRosTrans strīdā par 66,7 miljoniem

LETA, 01.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijā (VP) pēc SIA "LatRosTrans" iesnieguma ir sākts kriminālprocess par iespējamu dokumentu viltošanu par labu AS "Polcktransneft Družba" lietā par 66 744 966 eiro piedziņu no "LatRosTrans", aģentūra LETA noskaidroja pie "LatRosTrans" juridiskajiem pārstāvjiem.

Uzņēmums ar pieteikumu arī vērsies Ģenerālprokuratūrā. Tajā lūgts pie kriminālatbildības saukt personu vai personas, kas, uzņēmuma ieskatā, par labu AS "Polcktransneft Družba" tiesas sēdē uzrādīja, iespējams, viltotus 1992.gada dokumentus, kas saistīti ar naftas cauruļvadu pārvaldes "Družba" īpašuma un finanšu sadali.

Strīdīgie dokumenti kalpoja kā pierādījumi, lai tiesai pierādītu to, ka cauruļvados esošā tehniskā nafta tikusi "dalīta" nevis pēc teritoriālā, bet gan cita principa. Šajā tiesas procesā otrās instances tiesa lēma "LatRosTrans" nelabvēlīgi, piedzenot no "LatRosTrans" par labu "Polocktransneft Družba" 66 744 966 eiro saistībā ar prasītājai piederošās naftas prettiesisku izsūknēšanu un pārdošanu. Tāpat no "LatRosTrans" tika nolemts piedzīt valsts nodevu - 66 883 eiro un ar tiesvedību saistītos izdevumus - 49 800 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā degvielas mazumtirgotāja pozīcijā arī šogad pirmajā pusgadā bija "Neste Latvija", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes daļas informācija.

Lielākie degvielas mazumtirgotāji šogad pirmajā pusgadā bija "Neste Latvija", "Circle K Latvia", "Viada Baltija", "Virši-A", "East-West Transit", "Astarte-nafta", "Gotika auto", "Augstceltne", "Kool Latvija" un "Latvijas propāna gāze".

Savukārt pēc patēriņam nodotā naftas produktu (degvielas) apmēra šogad pirmajos sešos mēnešos lielākās kompānijas bija "Neste Latvija", "Circle K Latvia" un "Pirmas".

Lielākie komersanti pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra 2020.gada pirmajos sešos mēnešos:

1. "Neste Latvija"

2. "Circle K Latvia"

3. "Viada Baltija"

4. "Virši-A",

5. "East-West Transit"

6. "Astarte-nafta"

7. "Gotika auto"

8. "Augstceltne"

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas ceturtdien kāpa pēc OPEC+ valstu vienošanās, ka jēlnaftas ieguves apjoms pieaugs tikai nedaudz, savukārt bažas par inflāciju sekmēja akciju cenu krišanos.

Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstis un to sabiedrotās pēc videokonferences nolēma pagarināt līdz aprīlim ieguves apjoma samazinājumus, kas tika īstenoti jaunā koronavīrusa pandēmijas sākumā, un pieļāva ieguves apjoma pieaugumu tikai par trešdaļu no prognozētā.

Līdz konferences beigām naftas cenas pieauga par vairāk nekā 5%, sasniedzot kopš 2020.gada janvāra augstākos līmeņus, bet līdz tirdzniecības sesijas noslēgumam pieaugums samazinājās līdz 4,5-4,6%.

''Šodienas lēmums ir skaidri pozitīvs iznākums naftas cenām," sacīja "Thinkmarkets" analītiķis Favads Razakzada.

"Notiekot vakcinācijām [pret jauno koronavīrusu] pasaules svarīgajos reģionos, ceļojumu pieprasījumam vajadzētu atbalstīt cenas nākamajos mēnešos," viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC ceturtdien paziņoja, ka pasaules naftas tirgus piedzīvo bezprecedenta satricinājumu, ņemot vērā koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētos pasākumus, kas negatīvi ietekmējuši pieprasījumu.

"Naftas tirgus šobrīd piedzīvo vēsturisku satricinājumu, kas ir pēkšņs, ārkārtējs un globāla mēroga," norāda OPEC.

Organizācija prognozē, ka globālais pieprasījums pēc naftas šogad samazināsies par aptuveni 6,8 miljoniem barelu dienā, kas būs rekordstraujš kritums.

Savukārt aprīlī vien pieprasījums var kristies par apmēram 20 miljoniem barelu naftas dienā.

Kā ziņots, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra trešdien prognozēja, ka globālais naftas pieprasījums šogad samazināsies par 9,3 miljoniem barelu dienā, reģistrējot visu laiku straujāko kritumu.

Savukārt aprīlī vien globālais naftas pieprasījums saruks par 29 miljoniem barelu dienā, sacīts prognozēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV naftas cenas pirmdien pirmoreiz noslīdēja zem nulles apstākļos, kad jēlnaftas pārprodukcijas dēļ tirgotāji ir spiesti maksāt pircējiem par preces pieņemšanu.

Sarūkot naftas glabāšanas vietu ietilpībai, WTI markas jēlnaftas cena maija piegādēm tirdzniecības sesijas beigās noslīdēja līdz -37,63 ASV dolāriem par barelu.

Nākotnes kontrakts jēlnaftas maija piegādēm noslēdzas otrdien, un tirgotājiem, kas pērk un pārdod šo preci, ir jāatrod kāds, kas fiziski pieņemtu šo naftu. Tā kā tirgū ir pārprodukcija un glabātuves ir pilnas, pircēju ir maz.

"Tas ir kontrakts kaut kam, ko neviens negrib pirkt," sacīja "ClipperData" analītiķis Mets Smits.

Naftas cenu bezprecedenta kritums pamudināja investorus vairāk pārdot akcijas Volstrītā, kas lēni atgūstas pēc tam, kad koronavīrusa pandēmijas dēļ galvenie indeksi ir sarukuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Saūda Arābija palielinās naftas eksportu līdz rekordaugstam līmenim

LETA--AFP, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saūda Arābija pirmdien paziņoja, ka no maija palielinās naftas eksportu līdz rekordaugstam - 10,6 miljonu barelu dienā - līmenim, saasinot cenu karu ar Krieviju.

Naftas cenas pasaules tirgū šobrīd atrodas tuvu 17 gados zemākajam līmenim, ņemot vērā koronavīrusa pandēmiju, kas draud globālo ekonomiku novest recesijā, samazinot naftas pieprasījumu.

Pasaulē lielākā naftas eksportētājvalsts Saūda Arābija, kas jau iepriekš paziņoja par būtisku nafta ieguves apjoma kāpumu aprīlī, pirmdien norādīja, ka globālo tirgu papildinās ar papildu naftas piegādēm, vēl vairāk veicinot naftas piegāžu pārpilnību.

"Karaļvalsts plāno no maija palielināt naftas eksportu par 600 000 barelu dienā, tādējādi kopējam eksportam pieaugot līdz 10,6 miljoniem barelu dienā," vēsta Enerģētikas ministrija.

Saūda Arābijas rīcību analītiķi skaidro ar vēlmi sodīt Krieviju, kuras iebildumu dēļ tā dēvētajai OPEC+ naftas ieguvējvalstu grupai martā neizdevās vienoties par naftas ieguves apmēra samazināšanu, lai nepieļautu cenu lejupslīdi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas otrdien kritās zemāka pieprasījuma pespektīvu dēļ, jo Eiropas lielākā ekonomika Vācija paziņoja par stingru Covid-19 ierobežojumu atjaunošanu, kamēr tai līdz ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm ir grūti nodrošināt raitu vakcināciju pret jauno koronavīrusu.

ASV akciju cenas un vairums Eiropas akciju cenu kritās, jaunām bažām par Covid-19 izplatīšanos aizēnojot cerības par ASV ekonomikas ātru atkalatvēršanu.

Vācijas kanclere Angela Merkele un 16 federālo zemju premjeri ir vienojušies cīņā ar Covid-19 ieviestos ierobežojumus pagarināt līdz 18.aprīlim, kā arī noteikt stingrākus ierobežojumus aprīļa pirmajās piecās dienās, lai apturētu straujo inficēšanos ar jauno koronavīrusu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš kritizēts par lēnu vakcinācijas tempu, sacīja, ka Francijai vajadzētu vakcinēt "no rīta, dienas vidū un vakarā". Francijai draud trešais pandēmijas vilnis, bet tā atpaliek no daudzām Rietumvalstīm vakcinēto cilvēku skaita ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu operatoru milži CME un Nasdaq jau šogad plāno ieviest "rīku", kas lauksaimniekiem un finanšu jomas spekulantiem ļaus izdarīt likmi uz ūdens cenas izmaiņām, liecina pieejamā informācija.

Tādējādi tiks likti pamati pirmajam šāda veida ūdens tirgum pasaulē, un nākotnē ļoti iespējama situācija, kad šis resurss preču biržā tiek mīts līdzīgi kā, piemēram, nafta, alumīnijs vai sojas pupiņas.

"Šeit jums būs pieejama vissvarīgākā prece pasaulē. Viss pārējais, izņemot ūdeni, jau šādā veidā tiek tirgots," "The Wall Street Journal" (WSJ) teic kompānijas "Veles Water" pārstāvji, kuri paziņojuši par ūdens cenas indeksa izveidi.

WSJ vēl raksta, ka šādi nākotnes ūdens piegāžu līgumi atainos šī resursa vērtību Kalifornijas štatā. Tie tikšot cenoti ASV dolāros, un cena būs "akru pēdās", kas ir aptuveni 1233 litri. Tiek rēķināts, ka tas ir tāds ūdens daudzums, kas nepieciešams, lai ar šo resursu nosegtu akru zemes pēdas dziļumā. Šāds "instruments" ļaušot lielajiem lauksaimniekiem apdrošināties pret straujām ūdens cenas izmaiņām. Tāpat līdz ar šādu tirdzniecību tas, šķiet, būs aktīvs, ko varēs pirkt visi citi tirgus dalībnieki uz jebkādu savu pieņēmumu pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!

Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos

Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.

Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien turpināja kāpt, lai gan ASV un Āzijas biržās tās kritās, investoriem izvērtējot procentlikmju prognozes.

Akciju cenas pirmdien bija pieaugušas pēc pagājušās nedēļas krituma, mazinoties bažām par inflāciju un investoriem atzinīgi novērtējot progresu Covid-19 vakcīnu jomā.

Āzijas biržās otrdien bija kritums, un saruka arī akciju cenas Volstrītā, lai gan ASV medikamentu jomas regulators - Federālā pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) - sestdien apstiprināja izmantošanai valstī amerikāņu kompānijas "Jonhnson & Johnson" (J&J) vakcīnu pret Covid-19.

Jau pēc finanšu tirgu slēgšanas ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka ASV līdz maija beigām sagādās pietiekami daudz Covid-19 vakcīnu, lai varētu vakcinēt visus pieaugušos valsts iedzīvotājus.

"Šodienas tirdzniecības sesijā nebija vienotas tendences (..) investoriem mēģinot izvērtēt augošā obligāciju ienesīguma ietekmi pret spēcīgas ekonomikas atkopšanās perspektīvām, turpinoties Covid-19 vakcīnu izplatīšanai," sacīja "ThinkMarkets" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē trešdien pieauga cerībā uz Covid-19 vakcīnas izstrādi, un optimismu palielināja arī jaunu ASV ekonomikas stimulu perspektīva.

Cerības radīja ASV biotehnoloģiju uzņēmuma "Moderna" paziņojums, ka mēneša beigās sāksies pēdējā stadija Covid-19 vakcīnas izmēģinājumiem uz cilvēkiem un ka izmēģinājumi pirmajā stadijā bijuši veiksmīgi.

"Nav nemaz jāsaka, ka vakcīna mainīs spēles noteikumus pandēmijā, ļaus atsākt normālu dzīvi, un uzņēmumi un mājsaimniecības atkal varēs uzplaukt," sacīja tirdzniecības grupas "Oanda" analītiķis Kreigs Erlams.

"Tāpēc nav pārsteidzoši, ka investori nedaudz sajūsminās par šo izmēģinājumu rezultātiem pat agrīnajās stadijās."

Kāpumu veicināja pazīmes, ka ASV varētu pieņemt jaunus ekonomikas stimulus Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai, jo republikāņu līderi Baltajā namā un Kongresā maina savu nostāju pret tiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropā trešdien mainījās dažādos virzienos pēc otrdien piedzīvotā kāpuma, kuru bija sekmējušas optimistiskas ziņas par potenciālām Covid-19 vakcīnām.

Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons nosauca par "fantastisku" ziņu to, ka Lielbritānijas zāļu aģentūra atļāvusi ārkārtējā situācijā izmantot ASV farmācijas giganta "Pfizer" un Vācijas kompānijas "BioNTech" izstrādāto vakcīnu pret jauno koronavīrusu.

Eiropas un ASV investori gan pievērsa maz uzmanības šai ziņai.

"Tirgus reakcijas trūkums vedina pieņemt, ka šis lēmums varbūt jau bija plaši gaidīts," atzīmēja "CMC Markets UK" galvenais tirgus analītiķis Maikls Hjūsons.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jaunam rekordam, bet abu pārējo indeksu maiņas bija maznozīmīgas, investoriem izsverot ekonomikas vājuma pazīmes Covid-19 gadījumu skaita pieauguma apstākļos pret tālāku progresu vakcīnu izstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV biržās pirmdien lielākoties samazinājās.

Divi no trim svarīgākajiem Savienoto Valstu akciju indeksiem saruka, investoriem ar bažām gaidot uzņēmumu pirmā ceturkšņa rezultātu publiskošanu, kas sāksies otrdien. Paredzams, ka šos rezultātus būs negatīvi ietekmējusi koronavīrusa izraisītā krīze.

Pēc naftas ieguvējvalstu grupas OPEC+ svētdien panāktās vienošanās samazināt naftas ieguvi maijā un jūnijā par 9,7 miljoniem barelu dienā WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkā samazinājās, savukārt "Brent" markas jēlnaftas cena Londonā kāpa.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien saruka par 1,4% līdz 23 390,77 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" samazinājās par 1% līdz 2761,63 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,5% līdz 8192,42 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pieaug, Baidenam parakstot ASV ekonomikas atbalsta plānu

LETA--AFP, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien pieauga, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) nolemjot saglabāt nemainīgu obligāciju ārkārtas uzpirkšanas programmu un ASV prezidentam Džo Baidenam parakstot 1,9 triljonus dolāru vērto ekonomikas atbalsta plānu.

Baidens cer pēc iespējas ātrāk realizēt tā galvenos punktus, tostarp piešķirt vairumam amerikāņu līdz 1400 ASV dolāriem lielu finansiālu atbalstu, paplašināt atbalstu bezdarba gadījumā, palielināt resursus skolu ātrai atvēršanai un atbalstu uzņēmumiem un kopienām, ko smagi skārusi jaunā koronavīrusa pandēmija.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un kāpa arī indekss "Nasdaq Composite".

Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu rekordu, bet Parīzes biržas indekss pieauga līdz viena gada augstākajam līmenim. Palielinājās arī Londonas biržas indekss.

Daži ekonomisti bažījas, ka ASV federālās valdības dāsnums būs katalizators lielam inflācijas lēcienam, kas varētu likt Federālo rezervju sistēmai (FRS) pēkšņi mainīt savu politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē trešdien kritās, pieaugot jaunā koronavīrusa krīzes ietekmei uz globālās ekonomikas perspektīvu, savukārt naftas cenas saruka, jo OPEC vadītā jēlnaftas ieguves samazināšana tika atzīta par nepietiekamu naftas pārprodukcijas kompensēšanai.

Investoru noskaņojumu pasliktināja brīdinājumi par Covid-19 krīzes ietekmi uz ekonomiku.

Trešdien publiskotas Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) prognozes liecina, ka globālais naftas pieprasījums šogad piedzīvos visu laiku straujāko kritumu, un tas galvenokārt būs skaidrojams ar koronavīrusa izplatības radīto negatīvo ietekmi.

IEA lēsa, ka globālais naftas pieprasījums šogad samazināsies par 9,3 miljoniem barelu dienā, savukārt aprīlī vien globālais naftas pieprasījums saruks par 29 miljoniem barelu dienā.

WTI markas jēlnaftas cena tirdzniecības sesijas noslēgumā bija 19,87 ASV dolāri par barelu, kas ir zemākā cena biržas slēgšanas brīdī kopš 2002.gada februāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiropas akciju cenas pieaug

LETA--AFP, 05.01.2021

Eiropas akciju cenu kāpumu sekmēja vairāki kompāniju apvienošanās darījumi. Francijas autobūves koncerna "Groupe PSA" (PSA) akcionāri pirmdien apstiprināja apvienošanos ar Itālijas un ASV autobūves uzņēmumu "Fiat Chrysler Automobiles" (FCA), lai izveidotu pasaulē ceturto lielāko autoražotāju.

Foto: zumapress.com/svanpix/leta

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV pirmdien kritās šīgada pirmajā tirdzniecības sesijā, ko noteica bažas par Senāta papildvēlēšanām Džordžijā un Covid-19 gadījumu skaita pieaaugumu, bet Eiropas un Āzijas akciju cenas pieauga.

Investori bažījas par papildvēlēšanām, kas otrdien notiks Džordžijā un noteiks, kurš politiskais spēks kontrolēs Senātu. Pārstāvju palātu kontrolē demokrāti, kas varētu iegūt arī kontroli pār Senātu, ja otrdien papildvēlēšanās par divām vietām Senātā uzvarētu demokrātu kandidāti.

"Tirgus dalībnieki sāk nervozēt, kad vienai no partijām ir skaidras izredzes uzvarēt," sacīja "FHN Financial" galvenais ekonomists Kriss Lovs. Viņš atzīmēja, ka investorus sevišķi uztrauc nodokļu politika.

Analītiķi norādīja arī uz satraukumu par ASV sabiedriskās veselības situācijas pasliktināšanos, jo Covid-19 gadījumu skaits pieaug laikā, kad daudzās ASV slimnīcās tikpat kā nav vietu jauniem Covid-19 pacientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru